Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Laupītājmeitēns ...]

Arandils nenovērsās.
"Kāpēc pa ceļu varbūt ne? Tāpēc, ka ceļi vairs nav tik droši, jau atkal, kā senāk. Tāpēc, ka uz ceļa mūs var ieraudzīt no ļoti liela attāluma, kā man liekas, jūs pamanījāt mūs. Kam ir labas acis, tas mūs pamanītu arī ja mēs nejātu pa ceļu, bet lejā tas būtu sarežģīāk. Taču uz ceļa, mūs nesargā nekas. Rau! No viena līdz otram līkumam mēs esam kā uz delnas. Nerunājot nemaz par kalniem, un krūmiem, kokiem, kas ir blakus ceļam, no kuriem var viegli novērot, un arī uzbrukt. Taču to jau jūs visu zināt. Uz ceļiem tagad ir daudz uz labiem darbiem nenoskaņotu cilvēku. Tāpēc arī mēs vilcinājāmies, kad jautājāt pēc ūdens. Tās varēja būt lamatas."
Viņš izskaidroja, kāpēc ir jautājis, kā Faelons vēlas jāt. Tad novērsās.
"Taču tākā tagad mēs varētu pasteigties!"

[Hikari]

Armēlijs kopā ar Doro jāja cauri mežam. Jauneklis lūkojās apkārt, lai neko nepalaistu garām un izbaudīja meža klusumu un burvību. Bet kavēties viņš nu gan negribēja. Jauneklis centās jāt pēc iespējas ātrāk, lai nokļūtu pirmajā galapunktā. Tā gribējās uzzināt sava sapņa īsto jēgu. Palūkojies uz Doro, Armēlijs pasmaidīja un piecājās, ka ceļā nedodas viens.

[gwinerva]

Pirms apstāšanās Kels nolēma vēl pajāt mazu gabaliņu.Negribējās tik ātri beigt jāt, jo it sevišķi, ja viņam likās, ka viņa nokavēs...Neko ļaunu nenojausdams Kels jāja uz priekšu.Viņš vairs tik traki nepētīja apkārtni..Likās, ka šinī mežā neviens nedzīvo, nu tikai putns, kas šeit bija jau rādījies, bet tā viss mežs bija tik pat kā bez dzīvības, ja neskaita dažus putnu, kuru dziesmas viņš dzirdēja, bet pašus putnus nemanīja.Kels jāja tālāk dziļi iegrimis savās pārdomās...Viņš bija tākā neaudz saīdzis, bet tā gadījās diezgan bieži...Kelam bija arī nedaudz par karstu.Sagribējās dzert.Izvilcis ūdens ````šķi viņš sāka kāri dzert ūdeni.Dažas ūdens piles tika arī kuplajā bārdā.Pabeidzis dzert viņš jutās daudz labāk....

[Idril]

Zirgiem naski sperot soļus uz priekšu un rimti jājot nakts pienāca ātri un viņi bija tikuši tālu uz priekšu. šajā meža pusē viss bija kluss un mierīgs. Viņi izjāja klajumā, kur savas liegās gaismas lēja sveces un bija saklāts vakariņu galds, kā arī jau gaidīja daži elfi.
Vakariņosim un pa nakti paliksim te, bet pirms rītausmas celsimies, tā būs visdrošāk.
Nithrons noteica un viņam nebija jādod nekāds mājiens, viņa rumaks apstājās pats no sevis.

[Roviela]

Pēcpusdiena bija aizritējusi bez sarunām, kas Eodaram pašlaik bija īsti pa prātam. Skaistā apkārtne un putnu dziesmas veidoja jauku fonu viņa noskaņojumam. Arī šī tīkamā nora lāpu maigajā gaismā nāca kā saukta - īstajā brīdī.

Eodars apstādināja salni, un zirgs gandrīz vēl nebija paspējis apstāties, kad viens no elfiem jau bija satvēris pavadu, pieturot to. Tāpat kā iepriekš, kņazs pateikdamies par laipnību, droši atstāja Naktstauriņu gādīgo elfu ziņā un sekoja Nithronam, sveicinādams apkārtējos.

[Nimue]

Torongilam šķita, ka viņa ceļa biedrs ir pārliecīgi iegrimis romantiskās apcerēs.

Vai zini, kas par cilvēku piedzimis, par elfu nekļūs nekad., jaunais karotājs klusi nodūca zem deguna, noslīdēdams gar sava tumšā Zirga sāniem.

Stalti viņš sekoja Nithronam un Eodaram pie sagaidītājiem.

Vai šajā meža pusē viss mierīgi? Torongils apvaicājās balsī, kas vienlīdz labi varēja nozīmet gan patiesas rūpes, gan arī visvienkāršāko pieklājību.

[Idril]

Šajā pusē viss ir mierīgi, taču ne Dienvidu galā..
Nithrons atteica un balsī jautās nemiers. Putni debesīs laidelējās par augstu un to balsis bija par satrauktu.
Lūdzu pie galda..
Viņš noteica un norādīja uz zemē saklāto galdu ar ēdieniem. Kāds gaišmatains elfs aizveda zirgus tos atpūtināt un sakopt, taču prinča domas kavējās pie Dienvidu malas.

[Roviela]

Eodars nostājās princim blakus. Torongila piezīmi viņš nebija dzirdējis.

"Pateicos! Nav kādu ziņu no turienes?" Eodars ievaicājās.

Kņazs labi zināja, ka šai zemē visus jaunumus paši pirmie uzzin elfi. Kādā veidā, to viņš pat nespēja iedomāties, bet tā tas vienmēr bija bijis - ziņas par notiekošo jau skrēja notikumam pa priekšu, lai cik slepens vai attālu tas nebūtu.

Eodars pats labprātāk pašlaik atrastos Dienvidos, bet viņa paša ceļu cits nevarēja iet...
Vienu viņš zināja tāpat - ar Vanamarillu viss bija labi. Viņas dotā rota ap kaklu bija viegla un tīkami vēsa.

[Idril]

Ziņas nav no tām labākajām, bet pret rītausmu kauja būs beigusies.
Nithrons noteica. Putni un koki ziņas pārdeva neaptveramā ātrumā un elfi to valodu saprata. Viņš zināja, ka kauja bijusi grūta, jo iebrucēju bijis daudz, taču Lorienā tie tā arī nebija spēruši savas netīrās ķetnas, tik nomāca tas, ka šis bija vien sākums..
Ieturiet vakariņas, un jums tiks ierādītas guļvietas.
Viņš noteica norādīdams uz galdu.
Diemžēl es Jums maltītē piebiedroties nevarēšu, taču no rīta, kad būsiet pabrokastojuši, es Jūs pavadīšu līdz meža robežām.
Viņš noteica un atsveicnoties palocīdams galvu ceļinieku priekšā noteiktiem soļiem nozuda Ziemeļu pusē. Savukārt tikmēr ieradās cits elfs vedinādams ceļiniekus uz galda pusi.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 01.08.2005 13:25

[Nimue]

Torongils brīdi padomāja, ko nozīmē elfa teiktais. "Ziņas nav no tām labākajām, taču pret rītausmu kauja būs beigusies". Aizstāvji spēs noturēties vien līdz rītausmai, tik maz viņu atlicis, tik ātri šķīst viņu rindas?

Skaļi viņš savās pārdomās dalīties nevēlējās, zinādams, ka cilvēkiem gar elfu kariem nav nekādas daļas, vienīgi, pa ceļam pie mielasta galda aizskāra Eodara plecu.

Nedomāju, ka būs prātīgi, ja visu šo nakti tērēsim gulēšanai un rītausmas laikā joprojām būsim še. Vai piekritīsiet, cienītais ceļabiedri? Torongila lūpas veidoja vārdus pavisam netālu no Eodara auss.

[Roviela]

Labi, ka tā, Eodars nodomāja. Vismaz uz brīdi būs atelpa.
Viņš nojauta, ka ilgi jau tā nebūs, un arī to, ka tas, cik ilgi un vai vispār iestāsies miers, kaut kā ir saistīts ar viņa paša un ceļabiedra ceļojumu uz Rinevdellu.

Atvadījies no prinča, kas tik negaidīti viņus atstāja, Eodars sekoja uzaicinājumam sēsties pie galda. Kad tā, tad tā, izsalkums lika sevi manīt, ko tad vairāk, jāķeras pie vakariņām.

Sēžoties viņš sadzirdēja Torongila čukstu un, tāpat paliecies, klusi, bet ne slēpti atbildēja:

"Kāpēc? Nē, nepiekrītu, cienītais. Tas nav prātīgi, un nav arī īpaša iemesla tā darīt. Kauja Dienvidos ir smaga, bet uzvara ir elfu pusē, turklāt vieni, bez elfu pavadības mēs tāpat no šejienes prom netiksim. Tikai viņu varā ir mums atļaut vai liegt šķērsot Lorienas robežas. Un es labāk dodos ceļā pāri bargai upei un kalniem dienā, nekā naktī."

Šo rakstu rediģēja Roviela: 01.08.2005 13:46

[Nimue]

Kas gan jums teica, ka uzvara ir elfu pusē? Nepārsteidzieties savos spriedumos... Bet jūsu viedoklis šeit, redzams, ir lielākā cieņā. Lai būtu pa Jūsu prātam, un cerēsim, ka rītausmā vēl būs kāds, kas mūs droši no šī meža spēs izvest. Torongils jau apsēdies, klusi atbildēja Eodaram.

Slēpt savu sakāmo no viņaprāt domas lasošajiem elfiem viņš nemaz negatavojās, bet klaigāt viņa prāts arī nenesās.

Jaunais Dol-Amrosas augstmanis ķērās pie mielasta, ar to likdams noprast, ka sarunu turpināt nevēlas.

[Roviela]

Kas man teica? Kaklarota! Eodars pie sevis pasmīnēja, vēlreiz pabrīnīdamies par jaunā karavīra savādajiem domu gājieniem, bet ārēji tikai nopietni paraustīja plecus un arī ķērās pie ēšanas, uzsmaidīdams pie galda esošajiem elfiem un pat mēģinādamas ar tiem uzsākt saviesīgu sarunu. Viņu interesēja viss, kas no jauna šai pusē un kādas ziņas nāk no Ziemeļiem, kurp būs jādodas rīt.

[Idril]

Neviens no klajumā esošajiem elfiem neprata kopmēli, tādēļ nespēja atbildēt ne uz vienu no jautājumiem. Kad vakariņu laiks bija garām ieradās kāds elfs, kurš runāja kopmēlē - kaut mazdrusciņ un piedāvājās aizvest ceļiniekus uz viņiem sarūpētajiem talāniem.

[Roviela]

Mazliet sarūgtināts par to, ka neko jaunu neizdevās uzzināt, Eodars pateicās par garšīgo cienastu un pieņēma piedāvājumu atpūsties, nospriedis, ka, ja būs kas svarīgs, tad elfu princis to viņiem noteikti pateiks rīt.

Viņš paskatījās uz savu galdabiedru, vai tas ir beidzis, piecēlās un bija gatavs sekot elfam, kurp tas taisījās viņu vest.
"Iesim! Kas zina, kad atkal varēs nakti pavadīt drošībā," viņš uzrunāja Torongilu. Tad itin kā nevilšus paskaidroja: "Līdz Dienvidu robežai ir vismaz divu dienu ceļš."

Šo rakstu rediģēja Roviela: 01.08.2005 15:33

[Nimue]

Torongils atkal pasmaidīja savu nelāgo smaidu.

Ir dažādi veidi kā ceļot, un ne visi no tiem ir vienādi lēni. Ja tiešām naidinieki ir tie, kurus jūs minat, no kurienes jums zināms, cik ātri zem viņu kājām skrien ceļš? .
Apklusis viņš pielika soli, lai nonāktu līdzās elfam, atstājot Eodaru gabaliņu iepakaļ.

[Idril]

Elfs norādīja divus kokus kuru augšā bija talāni, kas bija iekārtoti naktsguļai. Atvadījies tas devās prom. šķiet, šoreiz nevienam no elfiem nebija laika kavēties, lai ierādītu, vai paskaidrotu ko vairāk un tuvāk ceļiniekiem, visi bija tikko jaušamas steigas pārņemti.

[Roviela]

Kādi viņi? Eodars prātoja, nesteidzīgi iedams nopakaļ. Kur jāskrien?
Naidnieki? Ā! Viņš laikam domā tos, ko pa ceļam satikām. Orki, cik man zināms, līdz šim nelidoja. Bet tie, jā, tie noteikti pārvietojas ātrāk... Tikai... viņiem palīdz maģija, pret kuru pretī stāv elfu ķēniņienes spēks, ne tikai strēlnieku bultas. Neticu, ka viņi var pārkāpt Lorienas robežu. Orki, jā, tā ir cita lieta, ja viņu ir pārāk daudz...
Domas nebija no tām priecīgākām, un elfu manāmā steiga un aizņemtība apstiprināja, ka arī viņi ir nobažījušies, bet tad Eodars atcerējās ķēniņienes un viņas meitas vārdus, ka pats nākamā pavasarī atgriezīsies te un tiks gaidīts. Un tas netieši nozīmēja to, ka, lai cik smagi neietu, Loriena būs un paliks elfu valstība.

"Kuru koku Jūs izvēlaties? Man ir pilnīgi vienalga," nonācis koku pakājē, Eodars pavaicāja ceļabiedram.

[Nimue]

Ja jau vienalga, tad kādēļ dzesējat muti uzdodot tik maznozīmīgus jautājumus?
Ceru, ātrāk liksimies pie miera, ātrāk dosimies ceļā un varēsim ļaut jūsu tik mīļotajiem meža ļaudīm pašiem risināt savas problēmas, bez mūsu traucējuma. drūmi atbildēja jaunais augstmanis, uz labu laimi izvēlējies vienu koku un jau sācis doties augšup.

[Roviela]

Aiz pieklājibas, kuru jums jūsu māmiņa, acīmredzami, nav pratusi iemācīt, un ja nu jums gadījumā ir īpaši iepaticies tieši tas koks, lapotne, teiksim, vai miza, Eodara balsī varēja jaust smieklus sajaukumā ar nelielu nicinājumu.
Par jūsu problēmām neko nezinu, bet orku pulki, kas no Mordoras nonākuši līdz šejienei, ir mana darīšana. Saldu dusu!

Ek, nebūtu tas nekauņa vajadzīgs Rivendellā, es runātu savādāk, viņš nodomāja.
Izmetis netīkamo ceļabiedru no galvas (bet paturot pagaidām acīs), viņš sāka veikli rāpties otrā kokā.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 02.08.2005 10:57