Raphiasta sirds Opcijas

[Jaladin]

Raphiasts - senais, gudrais, varenais un ļaunais melnais pūķis.
Viņa vara bija ilga un briesmīga, Raphiasts valdīja pār pilsētām un valstīm, pastāvīgi pieprasot cilvēku upururs un lielus dārgumu kalnus.
Bet reiz tas beidzās. Varenais karotājs Halneks atnesa Atnarkas valsts karalim Raphiasta melno un ļauno sirdi.
Bardi stāsta par vareno kauju starp Raphiastu un Halneku, kā Halneks pēc smagas un grūtas kaujas beidzot iztriecis savu vareno šķēpu caur Raphiasta sirdij un izrāvis to no viņa miesas.
Pagājuši jau daudzi gadi, Halneks ir kaut kur nozudis, kā arī Raphiasta sirds. Pēkšņi Atnarkas karalis ir izsludinājis, ka vēlas atgūt Raphiasta sirdi. Sirds atrodoties Naksas cietoksnī, un tas kurš karalim atnesīs Raphiasta sirdi tiks apbalvots ar lielām dāvanām...
Daudzi ir devušies uz tumšo un noslēpumaino Naksas cietoksni, citi bagātību dēļ, citi slavas un piedzīvojumu, bet atgriezušies ir tikai daži, un tie paši jukuši un nespējīgi neko saprātīgu pateikt.

Te nu esat jūs spēlētāji pie Naksas cietokšņa vārtiem, katrs savu iemeslu dēļ, bet visi ar mērķi iegūt Raphiasta sirdi.

Spēle notiks mazliet citādāk nekā ierasts. Es esmu DMs jūs playeri, jūs sakāt ko darat, es saku, kas iznāk (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Spēles zvēri balstīsies uz D&D(nav svarīgi, ja nezināt kas tas tāds).
Pieteikumus uz pz, tēlu aprakstus ATD. Tēla aprakstam jābūt tādam, lai es izlasot saprastu, ko jūs spējat(vai esat karotājs vai burvis, vai varbūt zaglis). Neesiet pieticīgi, bet nepārcenšaties ar visu mākošiem varoņiem ar minigunu. (BTW, spēle ir tipisks fantasy, ja nepamanījāt, tātad šaujamieroču nav)

Šo rakstu rediģēja Jaladin: 20.06.2005 21:38

[Hikari]

Kaede piefiksēja Arthur pētošo skatienu un pamāja. Zem svārkiem pūta auksts vējš un meitenei pamatīgi sala. Ķermenis viegli drebēja, lai gan tumsā to bija grūti saskatīt. Ceru, ka drīz tiksim tālāk pie sevis nodomāja meitene un nopūtās.

[Riame]

Romiela palūkojās zu diviem cilvēkiem, kas bija uzsākuši klusu sarunu un vēlējās arī pievienoties tai, taču, tākā tā nebija viņas saruna, sievietei tikai atlika klausīties tajā. Šķita, ka tie abi ir jau pazīstami.
Kaut nu ātrāk kaut kas notiktu... Romiela sacīja.

[gone away]

Arthur palūkojās uz tumsā viegli drebošo meiteni un nodomāja.
Vai būt pieklājīgam, vai nē...? viņš nezināja, kā rīkosies meitene. Tomēr nolēmnis būt pieklājīgs, viņš novilka jaku un pasniedza to Kaedei, gaidīdams, vai meitene to pieņems vai nē.

[Hikari]

Kaede palūkojās uz pasnegto viņai jaku. Auksti bija ļoti, taču meitene nezināja, pieņemt jaku vai nē...?
Izlēmusi tomēr to nepieņemt, meitene pakratīja galvu un sacīja : Paldies, nē! Man nav ti kauksti., kas protams, bija lieli meli.

[gone away]

Arthur pakratīja galvu un sacīja Negribi, nevajag un uzvilka savu silto jaku atpakaļ un vēroja apkārtni.
Man vienalga. Es biju pieklājīgs. Ja skuķis negrib- nevajag arī!!! jauneklsi domāja pie sevis.

[Hikari]

Kaede nodrebinājās un palūkojās uz jaunekli viņai blakus. Kapēc viņš vispār pie viņas pienāca...?
Meitene pagriezās un devas prom. Viņa vair nevēlējās ieslīgt garās sarunās. Kaedeibija auksit un meitene vēlējās kārtīgi izkustēties un izpētīt apkārtni.

[gone away]

Arthur vēroja, kā meitene no viņa attālinās un palūkojās uz viņas aizejošo stāvu.
Viņa ir tikpat vēsa kā šī nakts... nodomāja pie sevis jauk\neklis un centās Kaedei neuzkrītoši sekot.

[Hikari]

Kaede centās aplūkot drūmā cietokšņa apkartni. Par jaunekli, kas viņai sekoja, meitenei bija nospļauties. Vinā tikai gribēja, lai viss pēc iespējas ātrāk sāktos.
ko gan viņam vajag...? nodomāja Kaede. Uzplijas ar savām jakām un vēl nez ko

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 04.07.2005 14:05

[Lauwinja]

Sofija redzēja kā pārējie drebinās.Arī viņai stipri sala.Viņa redzēja ka ir ieradies kāds jauneklis.
Diezgan izskatīgs... viņa nodomāja kaut arī viņa jaunekļa seju nemaz neredzēja.Viņa sāka staigāt lai paliktu nedaudz siltāk. Atcerējusies par balto pelīti viņa to izņēma ārā no kabatas, jo vēlējās pelīti pasildīt rokās- vienīgajās kas viņai bija vēl siltas.Pelīte pēkšņi izspruka no Sofijas rokas un iekrita dubļos.Baltā pelīte pēkšņi palika dubļu brūna un to gandrīz nevarēja saskatīt. Tā sāka tipināt starp atnācēju kājām un Sofija nevarēja to noķert.Arī pārējo palīdzību viņa baidījās lūgt..

[Hikari]

Kaede samanīja, kā viņai gar kājās pasktrien kaut kas mazinš un mīksts. Nepievērsdama tam uzmanību meitene lūkojās uz cietokšņa drūmajām sienām.

[gone away]

Arthur ieraudzīja balto pelīti, kas bijs paskrējusi gar kāju un noliecās, lai to noķertu. Mazule ieslīdēja puiša siltajās rokās un viņš palūkojās uz Sofiju un pasmaidīja.
Šķiet, viņa izspruka Tev sacīja jauneklsi un iedeva mazo zvēriņu meitenei. Viņš ievēroja, ka arī viņa stipri sala.

[Lauwinja]

Sofija paņēma no jaunekļa siltajām plaukstām peli un ātri iebāza kabtā baidoties ka tā varētu atkal izsprukt.
Paldies... viņa noteica.

[gone away]

Arthur starojoši pasmaidīja un pamāja.
Bet lūdzu! viņš sacīja un palūkojās tumsā.
Mjā, šodien nu gan ir auksti... viņš [piezīmēja.

[Hikari]

Kaede pievērsā nemanāmu skatienu Arthuram un iekšēji iesmējās. Nu meitenei bija skaidrs, kas šis ir par ābolu.
Viņa palūkojās apkārt, cerot uzsākt sarunu ar kādu, jo Kaedei sala un viņa gribēja, lai viss ātrāk sāktos.
Reja trinās gar kājām sajūtot, ka saimniece ir nosalusi.
Viss ir kārtībā! čukstēja Kaede un noglauda suņa mīksto spalvu.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 05.07.2005 11:06

[Riame]

Romiela palūkojās uz Kaedi un redzēja, ka meitenei salst.
Kad Te beidzot sāksies kāda darbība... sieviete klusi noteica gan pati sev gan Kaedei. Tas bija pa daļai kā jautājums.

[Nemesida]

Nimeja veesi ignoreeja lietu, tachu nenozheeloja, ka nenometa kapuci. Un vinja bija laimiiga tikmeer, kameer netika njemta veeraa. Sieviete praataa jau skaitiija atalgojumu, ko sanjems, kad veiks uzdevumu.

Šo rakstu rediģēja Nemesida: 05.07.2005 12:44

[Hikari]

Kaedes acis pievērsās Romielai, kas itkā kaut ko viņai juatāja, bet meitene nolēma klusēt. Pamazām viņu sāka mākt garlaicība un nogurums- aukstums sitās cauri drēbēm.

[Spicule]

Nesagaidījusi atbildi Megana pagriezās un paskatījās uz pārējiem.
Nedomāju, ka brīvprātīgo būs tik daudz... viņa nodomāja, katru kārtīgi nopētot.
Lūsija sabijās no pēkšņā zibens spēriena un pacēlās pakaļkājās. Megana mēģināja viņu savaldīt, bet zirgs bija tik pārbijies, ka nelaida saimnieku klāt.
Megana uzsāka klusu dziesmu. Tā skanēja elfu valodā. Tā bija glāsmaina un skumja. Meganai bija arī skaista balss, tāpēc dziesma bija gaiša un saulaina.
Lūsija lēnām nomierinājās un pienāca saimniecei klāt un ļāva sevi noglaudīt.
Mieru meitenīt! Megana noteica glaudot zirgu. Tu mani pārbiedēji!
Tagad Megana tikai aptvēa, ka visu klātesošo acis ir pievērstas viņai. Viņa jutās neērti.

[Lauwinja]

Jā...auksti ganSofija tieca.Viņa gribēja ātrāk tikt iekšā.Lietus negribēja pārstāt līt.
Viņa paskatījās uz Arthur.
Kāpēc viņš ir tik laipns? Meitene nodomāja.nu katrā ziņā tas viņai netraucēja. Pēkšņi Sofija dzirdēja kā Megana dzied kādu elfu dziesmu. Tā saknēja tik skaisti. Meitene neviļus atcerējās par mājām. PAr brāli, ar ko pirms braukšanas prom bija sastrīdējusies, tikai tāpēc ka viņš negribēja savu māsu laist briesmās. Pār Sofijas vaigu nevilšus noritēja asara. Viņai pēkšņi gribējās sajust mīlestību un cita cilvēka tuvumu. Meitene pievēra acis un mēģināja emocijas apslāpēt.

[Spicule]

Tik daudz acu...tik daudz acu man vēl nekad nav pievērsušās! nodomāja Megana un pavērās uz Lūsiju, it kā viņa neko neparastu nemanītu.
Elfa uzlēca mugurā melnajai skaitulei un metās auļos.
Viņa auļoja caur kokem un pa ceļu, jo atrašanās zirga mugurā vairoja viņas prieku un drosmi.
Pēc kāda laiciņa viņa atkal atgriezās pie pārējiem.
Viņa atkal graciozi noleca no zirga un satvēra to pie pavadas.
Kur vien meitene gāja zirgs vienmēr bija viņai līdzās. Tā arī bija, kad Meana palaida vaļā pavadu un paspēra dažus soļus zirgs paklausīgi viņai sekoja, jo saimnieks viņas dzīvē bija galvenais. Paīdzēt saimniekam un aizsargāt saimnieku...