Cīņas akadēmija, viss vēl tikai sākas... Opcijas

[Aeris]

Tā, vispirms vēlos teikt, ka ceru aktīvu jūsu piedalīšanos. OK? Okzzz. Sākam.

* Tātad: ir 1. septembris un jūs ierodaties akadēmijā un ejat iekārtot savas istabas. Par tālāko darbību tiks ziņots.

* Spēles laikā katram tēlam tiks piešķirtas maģiskas spējas...

[Snorkes Jaunkund...]

Ē,es negribu nevienu aizvainot,bet es šito neēdīšu! Darina iečukstējās tā lai Helga un ūsainis viņu nedzirdētu, bet dzirdētu tikai biedri. Ā un Dan kad mēs vāksimies prom? Arī apstākļi šajā viesnīcā nav nekādi labie! Darina vēljoprojām čukstēja.

[Aeris]

Helga saspicēja ausis. Viņa paskatījās uz Darinu, Helgas acis bija kā šauras strīpiņas. Viņa ātrā solī tuvojās Darinai.
-Meitiņ, vai tu kaut ko teici?
Gluži kā spiedzot noteica Helga.
-Man tikai likās, ka...
-Helga!
Iesaucās ūsainis.
Daniels piecēlās.
-Nu, mums jādodas. Paldies par naktsmājām.
Daniels samaksāja viesnīcas ''īpašniekiem'' un kopā ar pārējiem devās ielās. Bija mazāka rosība nekā vakar, bet dažādu ļaužu bija pietiekami.
-Tagad mums jāsāk domāt, ko darīt, lai atrastu nākamo gredzenu. Esmu drošs, ka tas ir kaut kur Zalienas teritorijā.

[Džea]

Alekss kadu bridi veroja Danielu un tad izsmejosi notieca.Un kur tad tu doma talak meklet.Tiesa tas varbut bija neduadz nepiklajigi tomer Aleksam bija vienalga

[Snorkes Jaunkund...]

"Tizlā vecene!" Darina sapīkusi nodomāja. Viņai bija palicis tik melns garīgais ka arī viņa nešpetni palūrēja un Danielu un samiedz acis. Ja mēs meklējam, tad meklējam, nevis stāvam kā mieti! Darina sakustējās uz priekšu, taču tukšais vēders lika sevi manīt. Darina centās nelikties ne zinis.

[Aeris]

Daniels pasmaidīja.
-Vispirms jums visiem ir jāpaēd! Ar tukšiem vēderiem nebūs nekāda veiksmīga meklēšana.
Viņš iegāja maizes ceptuvē un pēc brīža iznāca turot svaigu maizi. Viņš katram iedeva lielu maizes riku un pārējo ielika somā.
-Es domāju, ka mums ir jāpamet pilsēta. Diez vai šeit ir gredzens. Ejam?
Viņš devās uz izejas pusi.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kornēlija visu nakti gandrīz nevarēja aizmigt.Tikai dažreiz viņa bija mazliet iemigusi,bet tomēr viņa gandrīz nemaz negulēja.Visas domas bija aizņēmis gredzens un lielais negadījums ar datora centru.Kad visi cēlās augšā Kornēlija bija ļoti miegaina.Arī tagad viņa bija tāda.To pat varēja redzēt.
Kad Daniels atgriezās ar maizi Kornēlija paņēma sev iedoto maizes riku,bet neēda viņu.Viņa atkal domāja par gredzeniem.Tad viņa ieteicās Danielam
-Klau,bet varbūt gredzeni var aizvest pie citiem?Ja nu viņi ir kaut kā maģiski savienoti,vai kaut kā tā?
Kornēlija paskatījās uz Danielu.
-Varbūt manējais varētu kaut ko tamlīdzīgu izdarīt?Viņam noteikti vajadzētu būt kādai maģiskai spējai.
Kornēlija atkal paskatījās uz gredzenu.

Šo rakstu rediģēja Aurelia: 11.06.2005 22:02

[Aeris]

Daniels kādu brīdi domāja:
-Es nezinu, neviens to nezin. Jo ātrāk virzīsimies uz priekšu, jo labāk.
Tad Daniels paskatījās apkārt. Tad viņš nopētīja katru no skolēniem un pasmaidīja.
-Dodamies ceļā. Domāju, ja tuvumā būs kāds gredzens, tad kādam no mums sāks spīdēt plauksta.

[Snorkes Jaunkund...]

Kornēlij ja tu vari, izdari kautko! Darina teica un nokodās gabaliņu maizes. Tad pasmīnējusi par plaukstu spīdēšu, viņa palūkojās arī uz savēju. Drošības pēc. "Diez kādā krāsā būs nākamā plauksta? Zila! Nē labāk sarkana." Darina jau sāka iedomāties plaukstas visādās krāsās.

[Aeris]

Daniels gāja uz priekšu un tad viņš sajuta it kā kāds viņiem sekotu. Puisis pagriezās pret pārējiem un kārtīgi nopētīja katru no viņiem. Viņa acu skatiens apstājās pie Lukasa.
-Mums veicas. Tava plauksta spīd.
Un patiešām, tā spīdēja zaļā krāsā un pie tam spilgtā. Tas nozīmē, ka gredzens bija turpat netālu. Pēkšņi Lukasa plauksta palika aizvien gaišāk zaļa un tad tā palika pavisam normāla.
Daniels ieraudzīja kādu būtni, kuram mugurā bija apmetnis. Būtne attālinājās no skolēniem.
-Viņam ir gredzens! Sekojam!
Vismaz Danielam tā likās.

Šo rakstu rediģēja Aeris: 21.06.2005 13:44

[Ungaarijas ragas...]

Lukass pārsteigts nopētīja savu roku. Viņam gredzens un tik ātri.
"Man patīk zaļā krāsa," viņš vien noteica un metās pakaļ apmetnī tērptajam stāvam. Daniels zināja apbrīnojami daudz par šo pasauli un puisis viņam uzticējās. Tātad vīru nedrīkstēja nekādi palaist. Steidzoties Lukass ik pa brīdim uzmeta skatu rokai, ja tā atkal sāktu spīdēt, tas varētu norādīt, ka tas gredzens ir tam vīrietim. Tikai vai viņš tā no laba prāta atdos? Lukasu šajā ziņā māca šaubas.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 21.06.2005 13:50

[Snorkes Jaunkund...]

Darina neskrēja bet sekoja zēniem.Domādama kas tas par veci pie kura varētu būt gredzens, viņa vispār neskatījās riņķī un paklupa. Pieceldamās un ātri notīrijusi bikses viņa atsāka iet līdzi.

[Psychotic Though...]

Selene sekoja abiem pusijiem un Darinai. Sjkjita, ka tas taapat ir vieniigais veids, kaa visaatraak tikt atpakalj... Pamaniijusi, ka Darina saak iet, arii Selene paarstaaja skriet un piemeeroja savu gaitas aatrumu Darinas aatrumam.

[Snorkes Jaunkund...]

Kā tu domā kas tas par veci? Un cik ilgi mēs vēl būsim šajā pasaulē? Darina gāja blakus Selenei un iejautājās. Gaidīdama Selenes atbildi, viņa paskatījās atpakaļ uz pārējiem.

[Lestat]

Laine klusi sekoja visiem. Viņa prātoja par gredzenu. Hmm, bet kā mēs varam zināt kur atradīsies katrs gredzens. Varbūt mēs izceļosim visu šo pasauli bet vienu gredzenu tā arī neatradīsim... Un kā gan iet visiem skolotājiem? Tā domādama viņa (pati nemanot) sāka iet arvien lēnāk un lēnāk. Tad viņa attapās un sāka iet ātrāk lai panāktu pārējos.

[Aeris]

Daniels un pārējie sekoja nepazīstamajam tēlam. Šis tēls kustējās ļoti ātri un nebija pat viegli viņam izsekot. Skolēni pamanīja, ka ielas, kurām viņi skrēja cauri palika aizvien klusākas, tumšākas un tur nebija nevienas dzīvas dvēseles.
Kad visi nokļuva kādā ''izmirušā'' ielā, tumšais tēls pagriezās pret viņiem un parādīja viņiem zariņu. Tas bija parasts, vienīgais, kas bija neparasts bija tas, ka zariņam nebija nedz lapu, nedz pumpuru. Nepazīstamais tēls nolika zariņu pie zemes un turpināja skriet.
Vietā, kur bija nolikts zariņš, parādījās melna bedre, kurai nevarēja saskatīt dibenu. Pēkšņi no tās izlīda liels zirneklis ar lielām, garām kājām. Tas ar vienu vēzienu ietina visu ielu lielos un lipīgos zirnekļtīklos un skolēni palika iesprostoti.

(Jūsu uzdevums: uzvarēt zirnekli!)

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kornēlija arī bija skrējusi līdzi pārējiem,bet kad parādījās zirnkelis,viņa uzreiz apstājās.
Viņa ieraudzījusi zirnekli uzreiz palika krīta bļauma un sagrīļojās.Viņai bija milzīgas bailes un arī citas izjūtas,kuras prasītu gadu tikt aprakstītas.Kornēlijai bija paniskas bailes no zirnkekļiem,tāpēc īpaši liels un...karīgs nogalināt viņia nelika justies droši.
-E-e-s-s t-t-t-tūlīt ģībšu...
Un Kornēlija to gandrīz izdarīja.Par laimi Daniels,kurš stāvēja viņai apmēram blakus,viņu noķēra.
Viņas gredzens sāka dīvaini zaigot...


OOC:Emm,es taču varēju tā mazmazmazītiņam likt Danielam kaut ko izdarīt un likt manam gredzenam arī...?Turklāt man pašai ir lielas bailes no zirnekļiem...

Šo rakstu rediģēja Aurelia: 27.06.2005 17:26

[Psychotic Though...]

Selene pat nepaguva Darinai atbildeet, kad acu prieksjaa ieraudziija pretiigu, milzu zirnekli. "Sjkjiet, ka veel kaadu laiku naaxies sjeit palikt..." Meitene uz Darinas uzdoto jautaajumu atbildeeja tikai pati savaa galvaa. Lai gan vinjai bija sjausmiigi bail no zirnekljiem un taadiem radiijumiem vispaar, vinja to neizraadiija, jo redzeeja, cik stulbi no malas izskatiijaas Korneelija, tik drosji visiem izraadot savas bailes. Vinja, daudz nedomaadama, paceela arbaletu un izshaava uz radiijumu.

[Ungaarijas ragas...]

Lukass satvēra ciešāk savu zobenu, ko bija paspējis izvilkt no maksts un nu mēģināja pagriezt ar asmeni uz ārpusi. Tas arī izdevās un viņš sāka cītīgi cirst tīmekļus, cenšoties nedomāt par lielo melno zirnekli, kas tur kaut kur turpat bija.
Tagad... es... zinu, kā... jūtas... muša..., kas... sapinusies... tīklos, viņš pie katra vārda domās izdarīja cirtienu, bet uzmanīdamies, lai nejauši netrāpītu pārējiem.

[Lestat]

Laiena, pamanot zirnekli, pasmaidīja. Viņai agrāk bija piederējis zirneklis, ko viņa bija nopirkusi eksotisko zvēru zooveikalā. Tad viņa iedomājās, ka šis zirneklis varbūt nav tik mīļš un jauks kā viņas, tāpēc viņa satvēra zobenu stiprāk, bet neuzbruka. Viņa uzbruks tikai tad, ja zirneklis nāks uzbrukumā. Tomēr, kamēr zirneklis bija mierīgs, tikmēr Laiena smaidīja un skatījās uz viņu ar mīlestību acīs.

[OOC:vaii, es savu tēlu padaru arvien nenormālāku un nenormālāku (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ]

[Snorkes Jaunkund...]

Darina sastingusi blendza uz zirnekli. Tad attapusies izvilka savu dunci un vēl brīdi stāvējusi, metās tam tieši virsū, nedomādama par neko citu, un apkārtējo reakciju! Ar vienu varenu vēzienu un cirtienu, Darina ar visu spēku nošņāpa tam vienu garo kāju un tūlīt metās klāt arī otrai, taču zirneklis ar vienu citu kāju viņu nogrūda zemē.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 28.06.2005 15:41