Cīņas akadēmija, viss vēl tikai sākas... Opcijas

[Aeris]

Tā, vispirms vēlos teikt, ka ceru aktīvu jūsu piedalīšanos. OK? Okzzz. Sākam.

* Tātad: ir 1. septembris un jūs ierodaties akadēmijā un ejat iekārtot savas istabas. Par tālāko darbību tiks ziņots.

* Spēles laikā katram tēlam tiks piešķirtas maģiskas spējas...

[Aeris]

Skolotāja Helēna stāvēja parka vidū, bet tā kā saule jau rietēja, viņu starp kokiem bija grūti pamanīt.
Viņa izskatījās ļoti dusmīga, jo bija jau pāri deviņiem, bet neviens nebija ieradies. Viņai pat sāka likties, ka nav jēgas gaidīt un labāk ir iet atpakaļ uz skolu, bet tad viņa pamanīja kādu cilvēku.


Tikmēr skolā:

Daniels arī tika līdz ziņojuma dēlim un izlasīja zīmīti.
-Cik jauki! Es noteikti pieteikšos!
Daniels iesaucās tā, ka visa skola to dzirdēja. Ignorēdams citu dīvainos skatienus, Daniels devās uz istabu, cerēdams tur atrast Aleksu. Kad viņš ienāca istabā, viņš ieraudzīja istabas biedru un plati pasmaidīja:
-Šodien notiks pirmie treniņi cīņas mākslā. Mums noteikti jāiet!

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Vai tad ar norādīšanu, ka dodas uz parku nepietiek (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

Lukass nonāca parkā un palūkojās apkārt, neviena vēl nemanīja un arī skolotāju nē. Mirkli pabrīnījies, puisis sāka iesildīties, izvilka zobenu un izpildīja pāris mierīgas, var teikt pat laiskas kustības, kas tomēr ļāva izmantot visu muskuļu spēku.

[Aeris]

Skolotāja Helēna ieraudzīja kādu puisi, kurš iznāca parkā.
-Nolaid zobenu, puis!
Viņa dusmīgi teica un panāca viņam pretī.
-Kā tevi sauc?

(OOC: citi nemaz nav iepostojuši!)

[Ungaarijas ragas...]

Lukass sastinga, tad lēnām nolaida zobenu kā vēlēts un pagriezies Helēnu atbildēja: "Lukass. Esmu ieradies uz treniņu. Tas taču notiks?"
Puisis mierīgi raudzījās uz sievieti.

[Snorkes Jaunkund...]

Arī Darina kurai stundas bija beigušās,izlasīja ziņojumu dēli un aizskrēja uz istabu pēc sava dunča un laidās uz parku.Nonākusi parkā viņa ieraudzīja 2 stāvus un devās tiem klāt.

[Aeris]

Skolotāja viegli pasmaidīja:
-Jā, tas notiks. Redzi, tur vēl daži nāk.
Helēna pasmaidīja, jo viņa sākumā domāja, ka atsaucība būs maza.
-Nāciet ātrāk! Es visu vakaru negaidīšu!

[Džea]

Jau naku.Alekss uzsauca ar savu zobenu rokas.Vins atcerejas ka paukoties vins mak loti labi jo kad zens vel bija mazs vinja to iemaija tevs.Pienacis klat barinjam puisis apstajas

[Snorkes Jaunkund...]

Arī Darina nostājās pie 3 cilvēkiem.Tad viņa nepacietīgi iesaucās(nejau skaļi bet nu tā): Kur visi ir?kad mēs sāksim skolotāj?Darina bija ļoti nepacietīga un viņai nepatika gaidīt.

[Aeris]

Skolotāja paskatījās uz Darinu.
-Mēs sāksim tagad, nav jēgas vairs kādu gaidīt.
Viņa brīdi stāvēja un domāja.
-Sastājieties aplī un sadodieties rokās. Aizverat acis!
Es gribu, lai jūs iedomājieties savas dzīves laimīgāko brīdi un pēc tam, nelaimīgāko. Es stāvēšu malā.
Helēna pagāja nostāk. Visi sastājās aplī un aizvēra acis.


(OOC: tagad jūsu uzdevums: atsūtīt man pa PZ sava tēla laimīgāko un nelaimīgāko brīdi. Citi tos nezinās (vismaz tagad), tas ir jāsūta obligāti!)

[Lestat]

[OOC:Pieņemsim, ka es jau pirms kāda laiciņa atnācu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) ]

Laiena sadevās rokās ar Darinu un Lukasu, bet acis viņa tikai pievēra. "Kāpēc gan jāiedomājas laimīgākie/nelaimīgākie dzīves mirkļi?!? Es neko nedomāšu, es vienkārši tēlošu... Cerams vienīgi, ka učene to nepamanīs..." Viņa nodomāja.

[Aeris]

Skolotāja kādu brīdi vēroja skolēnus un tad teica:
-Domāju, ka esat gatavi. Varat atlaist rokas.
Viņa pienāca tuvāk.
-Tagad jūs esat iemācījušies ko jaunu - būt kā vienai personai. Tagad parbaudīsim to praksē...
Helēna pasmaidīja un izvilka no kabatas kaut ko līdzīgu mazam diktafonam un ierunāja tajā:
-Kods 66.

Visapkārt palika melns. Skolēni sākumā lidoja cauri tukšumam, bet tad lidojums beidzās un viņi ieraudzīja skaistu, zaļu mežu.

[Snorkes Jaunkund...]

Vaau...cik šeit ir skaisti.Darina nespēja nelūkoties apkārt.Uz kokiem,putniem,vispār uz visu mežu.Te bija tik skaisti.Darina atkal mazliet pievērsās mācībām:Kas mums tagad jādara skolotāj? Darina pagriezās un paskatījās uz skolotāju!

[Ungaarijas ragas...]

Lukass bija visu darījis kā skolotāja lika - iedomājies savu laimīgāko brīdi, kas nenācās viegli, jo tādu bija daudz, bet nelaimīgākais negribēja un negribēja parādīties no prāta dzīlēm un patiesībā Lukass arī negribēja to atcerēties. Taču, tad tas nostājās viņa acu priekšā...
Bet tad jau Helēna teica, ka pietiek un nākamajā mirklī viņi atradās mežā. Lukass pavērās apkārt, gaidīdams turpmāko.

[Aeris]

Taču kad Darina pagriezās, viņai pretī stāvēja nezināmas izcelsmes briesmonis ar diviem lieliem ragiem un ar asmeņiem klātu asti, un ar sliktu noskaņojumu. Tas vairākaas reizes iemaurojās un lēnām virzijās klāt Darinai, atņigdams savus asos zobus.

-Oho!
Daniels pasmaidīja un piegāja priekšā Darinai.
-Tu taču nebaidies?

[Lestat]

Laiena pamanīja, ka pēkšņi ir nonākusi pie skaista meža. Viņa nesaprata, kā un kāpēc ir nonākusi šeit - mežā taču nevar trenēties cīņas mākslā, bet tad viņa pamanīja kaut kādu neglītu monstru, kurš, kā likās, ir ļoti sliktā garastāvoklī. Laiena priecājās, ka bija paņēmusi līdzi savu samuraju zobenu. Viņa to izvilka, pavērsa pret briesmoni un gaidīja, līdz briesmonis izdarīs pirmo kustību. Laiena nekad neuzbruka pirmā.

[Aeris]

Daniels paskatījās uz Laienu.
-Ko gaidi? Uzbrūc droši! Tā ir tikai hologramma!
Viņš paņēma no zemes akmeni un iemeta ar to briesmonim. Akmens izgāja cauri briesmonim, bet likās, ka tas to pamanīja un viņš metās virsū Danielam. Puisis ātri izvairījās, saķerdams aiz rokas arī nedaudz apjukušo Darinu. Pa to brīdi viņš iesaucās:
-Uzbrūciet tam!

[dainuks]

heidija pamodaas. visapkaart bija ljoti kluss, bet aaraa jau bija iestaajusies diena. vinja paveeraas pulkstenii. tas raadiija ljoti nepatiikamus skaitljus. vinja ashi apgjeerbaas, un skreeja lejaa pa trepeem. cereedama pie zinjojumu deelja atrast kaadas noraades. viena tur patieshaam bija. "treninjsh? man laikam arii tur jaabuut." nu kaa vinja avreeja taa aizguleeties. jaaceljaas taksh bija 10os. vairs jau neko nevareeja mainiit, un vinja skrieshus devaas uz parku.

OOC : sorrz... netiku pie neta. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Aeris]

Skolotāja Helēna vēl joprojām stāvēja parkā un tad viņa pamanīja kādu meiteni, kura skrēja viņai pretī.
-Vai tu uz treniņu?
Viņa pajautāja, kad meitene bija pieskrējusi klāt.
-Ceru, ka esi gatava. Kad nokļūsi mežā, tur būs arī pārējie.
Viņa viegli pasmaidīja.
-Kods 66.
Helēna ierunāja diktafonam līdzīgajā priekšmetā.

Heidija palika tumsā un tikai pēc pāris sekundēm viņa jau atradās mežā kopā ar pārējiem.

(OOC: iznīciniet kāds to briesmoni...)

[Džea]

Alekss kadu bridi staveja apjucis kad pamanija briesmoni un saprata ka tas ir gan renins gan haucinacija .Vins tureja savu zobenu gataviba kad briesmonis uzbruktu lia vins varetu aizsargaties

[Aeris]

Briesmonis pagrozījās, atņirdza zobus un pazuda. Tas notika ļoti pēkšņi, un tikpat pēkšņi visi nokļuva atpakaļ parkā. Skolēnus sagaidīja skolotāja Helēna, kuras seja bija daudzās daudzās mazās krunciņās.
-Šodien jūs man neko neparādījāt!
Viņa pienāca tuvāk Danielam.
-Faust, kāpēc neauzbruki? Kāpēc neparādīji citiem piemēru?
Daniels klusēdams nolieca galvu. Viņš neko neatbildēja.
-Jūs ieradīsities šeit rīt no rīta astoņos. Obligāti. Un esat gatavi lielākam ceļojumam. Iesaku sakrāmēt pāris matas somās. Arlabunakti.
Viņa ātri aizsoļoja garām skolēniem un nozuda tumsā.

(OOC: UZDEVUMS: iet gulēt un tad no rīta doties atkal uz parku. (Iesaku šīs darbības apvienot vienā atbildē))