Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[Ungaarijas ragas...]

Rokas atkal atdūrās pret glumo, gludo lietu, bet sataustīja arī tīkla gabalu, kas bija aptinies apkārt. Priekšmets likās ieapaļš...
Tikām Mārim bija aptrūcies gaisa un nācās laist vien tīkla galu vaļā un uznirt...

[grapefruit]

Edīte mēģināja atrast lietas malu, lai censtos to izcelt gaismā, jo ūdenī bija grūti apskatīt. Viņa laida pirkstus pāri gludajai virsmai, lēni kustinot kājas un virzoties uz priekšu...

[Ungaarijas ragas...]

Lieta bija gara un ne pārāk plata. Pēkšņi meitene sajuta zem pirkstiem kādu kustību un gar tiem aizslīdēja kaut maziņš un glums un tas tur nebija vienīgais, uz priekšmeta virsmas starp aļģēm varēja uztaustīt vēl pāris dēles un arī kaut ko gliemežvākiem līdzīgu.

[Ledene]

Herolds ar nievājošu izbrīnu nopētīja šuneli.
Kas tas par kvekšķi, un kāpēc viņš uz mums rej tā, it kā būtu viņu ar kāju nospārdījuši? Lai jau Gundega pati tiek galā, es labāk pameklēšu Māri un Edīti, spriežot pēc visa, viņi ir ūdenī.. Puisis iebrida ezerā un iesaucās.
-Hei, Māri, Ed, kur jūs esat??

[Ungaarijas ragas...]

Taču mazais kvekšķis nebija labā garastāvklī un meties zēnam pa pēdām apstājās ūdensmalā un sāka riet vēl sparīgāk.
"Bobi, mierā! Kāpēc izbradājat ezermalu?" Haroldam aiz muguras kāds iesaucās. Tas bija vīrietis ap gadiem 60, jau sirmot sākušiem matiem, saulē iedegušu seju.

[Ledene]

Herolds apstājās un sakārtoja brilles.
-Sveicināti, mēs neizbradājam ezermalu, vienkārši atpūšamies un peldamies. Un šis suņuks mūs tikko pārbiedēja ! Vai jums nevajadzētu iegādāties uzpurni vai vismaz kaklasiksnu ?

[Ungaarijas ragas...]

"Kas tad šis būs par sargu ar uzpurni! Tas nu nav prātīgi, te ir bīstami peldēties!" vīrs pēkšņi izskatījās mazliet noraizējies, "Bobi, paliec mierā!"
Dzirdējis tik asu uzsaucienu šunelis pārstāja, vien nicīgi pāris reižu nošņaukājās un devās apošņāt pusaudžu mantas.

[Ledene]

-Nav prātīgi? Iestāstiet to manai māsai un brālēnam, viņiem trakulības vien prātā..
Herolds, nodūris acis, noteica.
-Gan jau viss būs labi, lai tak šie papeldas.. un vai tas Bobis vēl ilgi ostīs mūsu mantas?..
Viņa sejā iezagās domīga izteiksme.

[Ungaarijas ragas...]

"Var būt ne tikai ostīs!" vīrs iesmējās, raudzīdamies, kā Bobis aizdomīgi ilgi ošņājas gar vienu somu, bet tad suns atstājās un aizskrēja pie Gundegas.
"Tavu radiņu vietā, es nelīstu peldēt nezināmās vietās. Te tuvu krastam ir atvars un... Nezinātājs itin viegli var pazaudēt galvu," vīrs domīgi turpināja, vienu brīdi saminstinājies, tad uzmeta greizu skatu ezeram.

[grapefruit]

Edīte pārbijās, lai neteiktu vairāk, pretīgums bija atpakaļ, turklāt sāka trūkt gaiss. Viņa metās uz ezera virsmu un, ierāvusi plaušās gaisu izdevsa skaļu un girzīgu kliedzinu, pirms sāka šļakstoties paniskās bailēs puspeldēt, pusskriet uz krastu. Nemitīgi atkārtodama:
Fuj, fuj, fuj, fuj, fuj...

[novemberunge]

Gundega ar vienu ausi klausījās večukā, ar otru centās pēc iespējas augstāk pacelt savu kladi, lai to neaplaizītu mazais, plušķainais suņuks.
Nikns gan. Drīkst noglaudīt? viņa klusi jautāja, bet tad piepeši attapās, ka no ūdens ir izlīdusi Edīte un tagad paniskās bailēs skrien uz krastu nemitīgi brēkādama.
Ūdensbriesmonis? viņa īgni, bet reizē arī draudzīgi jautāja un vēlreiz palūkojās uz vecīi, gaidīdama atbildi.

[Seila]

Maris uznira virs ūdens un sekoja edītei uz krastā...Iraudzījis nepazīstamo vīru zēns uz brīdi piebremzēja un apstājās, lai ieklausīties sarunā. Brīdi grozījies apkārt klusēdams zēns neizturēja...
-es ļoti atvainojos, bet varbūt, ka jūs pēkšņi zinat, vai šeit ir atļauts izlikt tīklus?

[Ungaarijas ragas...]

"Nikns ir, bet nekodīs" vīrs noteica un ar neslēptu nepatiku paskatījās uz krastā izjoņojušo Edīti un pēc tam Māri.
"Tīklus?" vīra acis satraukti aizšāvās uz niedrāja pusi un viņš saviebās, "Vispār šis ir privātīpašums, bet jūs uzvedaties kā ziloņu bars!"
Vīrs balss kļuva dusmīga un viņš vērīgi nopētīja pusaudžus.

[Seila]

Es ļoti atvainojos...
Māris ja gribēja prata būt izmeklēti pieklājīgs...
Bet saprotiet mēs te apstājāmies tikai uz brīdi iekost lai dotos tālāk pārgājienā, bet tad tas troksnis un izrādījās, ka tur tīklos ir iepinies ļoti skaists dzīvnieciņš...

[grapefruit]

Edīte atmeta no pieres slapju un dūņām aplipušu matu cirtu.
Un tur lejā, pie tām, tām, fē, pretīgajām dēlēm, fuj, ir nogrimis kaut kas liels un glums, pē.
Meitene bija saviebusies un mazliet trīcēja.

[Ungaarijas ragas...]

"Dzīvnieku esat atbrīvojuši un izpeldējušies arī esat, tad jau varat tik turpināt savu pārgājienu," vīrs strupi atbildēja. Mājiens bija nepārprotams un vīrs noraudzījās pusaudžos, iespiedis rokas sānos, lai uzsvērtu, kurš te ir saimnieks. Par tīkliem un nogrimušām lietām, viņš neminēja ne vārda un netaisījās minēt.

[Seila]

Hmmm...Paldies...
Māris noteica un pameta skatienu edīti...
Man šķiet, ka mums tiešām būtu jāiet, bet kā jūs zinājāt, ka mēs to dzīvnieku atbrīvojām? Jūs tak tikko atnācāt, bet mēs par to neviena vārda neminējām...Viņš nevērīgi teica pieiedams pie somas un sākdams tajā kārtot atpakaļ mantas...

[Ungaarijas ragas...]

"Līdzko runa iet par jaukiem dzīvnieciņiem, viņas dara visu, lai tos paglābtu," vīrs noburkšķēja, uzmetis skatu dūņām klātajai Edītei, un viņa sejā iezagās smīns.
Mazais suns tikām piepeši sparīgi paošņājies gar vietu, kur bija ūdele, tagad ieskrēja niedrēs un pēc brīža kaut kur tālāk atskanēja spalgas rejas. Vīrs satrūkās un nosvilpās pāris reižu, rejas apklusa.
"Velna, zvēri" viņš pie sevis novilka.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 26.05.2005 11:17

[Seila]

Maris pie sevis pasmaidīja. Nepazīstamais vīrs bija kā ar amāmuru naglai uz galvas uzsitis.
-Paldies jums par brīdinājumu...Vai jūs gadījumā nezinat kas būs tur lejup gar ezera krastu?
Māris vēl zudeva pēdējo jautājumu uzmesdams plecos mugursomu...

[Ungaarijas ragas...]

"Paiesiet pārdesmit metrus un nonāksiet pie upītes, tā ir dziļa, bet pa bebru dambi, viegli tiksiet pāri," vīrs noteica, raudzīdamies tālumā ar domīgu sejas izteiksmi.