Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[grapefruit]

Edīte dziļi ieelpoja, lai atgūtos no pirmītējā pārbīļa. Bailes pamazām nomāca ziņkāre, kur diez bija radušies tie burbuļi, turklāt meitene saprata, ka tagad būs iespējams atbrīvot arī mazo dzīvnieciņu.
Dēlu nav, dēļu nav, dēļu nav...
Klusi pie sevis murminot, viņa brida atpakaļ pie brālēna.

[Seila]

Edīt! ar tevi viss kārtībā?
Māris uztraukts uzsauca pamesdams skatienu uz meiteni.
Varbūt man tomēr pašam pacensties ar visu tikt galā, citādi tu esi galīgi uzvilkta!

[grapefruit]

Dont worry, pati tikšu galā...
Apakšā nav dēļu, apakšā nav dēļu, nav dēļu...
Beidzot viņa nonāca pie tīkla un sāka ap to ķimerēties, ar cerību, ka izdosies atbrīvot zvēriņu un noskaidrot, kas tas bija par lielo, kas nogāja pa burbuli...

[Seila]

Māris nopūtās...Ja Edīte kaut ko ieņēma galvā tad izdabūt to no turienes ārā bija ļoti grūti...Zēns pacietīgi pieķērā pie tīkl un lēnām palīdzēja Edītei to piņķerēt vaļā.
-Edīt, tikai nenervozē...
Viņš tomēr atļāvās ieteikties vienā no brūvajiem brīžiem...

[Ungaarijas ragas...]

Tikls bija palicis neparasti viegls un zvērēns slābani gulēja, nereaģējot uz apkārt notiekošo, tā ka ar tā atbrīvošanu problēmām nevajadzēja rasties.

Zalktis vēlreiz izdvesa neapmierinātu šņācienu, adresētu Haroldam, tad lēni atritinājās un nozuda zālēs.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 24.05.2005 15:34

[Seila]

Māris ievēroja, ka dzīvnieciņš ir pavisam nomocījies un tadēļ dziļi ievilcis elpu pastiepa roku un satvēra dzīvnieciņu tā, lai tas viņam nevarētu iekost, bet tajā pašā laikā nebūtu saspiests...
-Edīt, man kabatā vajag būt šķērēm...Pamēģini atgriez vaļā tās vietas kuras aptinušās viņam apkārt!
Viņš uzsauca

[grapefruit]

Edīte paņēma šķēres un sagrieza raupjo tīklu. Zvēriņš bija brīvs... Meitene lūkojās uz tā slābano ķermenīti, cerot, ka dzīvnieciņš nav miris... Viān ļoti vēlējās noskaidrot, kas bija tas, kas tikko kā tika nogrimis...

[Seila]

Māris uzmanīgi satvēra zvēriņu un sāka brist uz krasta pusi...iznesis dzīvnieciņu krastā viņš to nolia zālītē un pats pagāja nedaudz malā...
-Zini Edīt, man nez kāpēc ir aizdomas, ka te uzdarbojas malumednieki. ši tīkli bija pārāk raupji un cik noprotu tad šeit neviens neķer zivis ar tīkliem...

[grapefruit]

Man atkal liekas, ka tīkls bija saistīts ar to, kas tur nogrima.
Meitene, kas vēl joprojām stāvēja ūdenī sāka lēni iet virzienā, kur bija redzējusi burbuļus, ar kāju pēdām uzmanīgi iztaustot ezera gultni...

[Seila]

Principā es varu mēģināt ienirt un paskatīties kas tur bija
māris domīgi ieminējās,
kaut gan nedomāju, ka tas vēru būt bijis kaut kas ļoti īpašs, bet vai tu domā savādāk?
viņš pameta skatienu uz māsīcu arī iebizdams atpakaļ ūdenī

[grapefruit]

Edīte, veltījusi viņam niknu skatu, ienira. Nu kā gan var šitā pļāpāt, ņem un nirsti, turklāt viņš jau runāja tā, it kā meitene pati to nevarētu izdarīt! Meitene peldēja zem ūdens, opamazām sākdama saskatī't kaut ko arī zem tā. Meitene tuvojās vietai, kur, viņasprāt, nogrimusī lieta atradās.

[Seila]

Māris nopūtās...
-Meitenes- Cerams ka edīte to nedzirdēja, nu bet vai viāni bija grūti pateikt nirsti? Nē vajag censties pierādīt, ka pati ir uz to spējīga...Māris vēlreiz nopūtās un arī ienira sekodams Māsīcai...Un ko visi pārējie pazuduši viņš nodomāja

Šo rakstu rediģēja seila: 24.05.2005 15:46

[Ungaarijas ragas...]

Taču tur, kur lieta bija nogrimusi, atradās plata bedre, ko acīmredzot kara laikā bija izrāvusi kāda bumba un tā bija Dieva laime, ka mudžinot vaļā tīklu neviens no jauniešiem nebija tajā ievēlušies. Ūdens bija brūnganīgs un cik tā ir dziļa nevarēja saprast.

Ūdele tikām bija atžirgusi un klusām nozudusi.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 24.05.2005 16:22

[grapefruit]

Edīte iznira, lai ielpotu, līdz lejai viņa tikusi nebija.
Eu, mēģinam vēlreiz!
Viņa bija iedegusies ziņkārē. Meitene dziļi ievilka elpu un sāka peldēt lejup, lejup, lejup... Ja nebūtu tik ļoti jādomā par neelpošanu, tad viņa uztrauktos, vai maz tiks atkal augšā. Kad beidzot būs ezera dibens!?

[Seila]

Māris uzpeldēja virs ūdens un un māsīcas intereses aizrauts atkal ienira dziļumā...Kas gan tur varētu būt? Zēns peldēja ar vien dziļāk...Ūdens ap viņu kļuva ar vien saduļķotāks un viņš neko nevarēja saredzēt, bet vienalga centās ienirt pēc iespējas dziļāk. Sāka trūkt gaisa...māris pastiepa uz preikšu rokas, lai varētu sataustīt, to, kas atrastos priekšā...

[Ungaarijas ragas...]

Māris kaut kam pieskārās, kas izrādījās Edītes kāja, jo meitene bija tikusi dziļāk. Taču otrai zēna rokai pieskārās tīkla paliekas, kā galā atradās kaut kas smags. Taču viens, viņš to nepaceltu. Edīte atdūrās pret kaut ko glumu un gludu...

Harolds pēkšņi attapās, ka apkārt palicis aizdomīgi kluss un Māris ar Edīti ir kaut kur noziedējuši...(OOC: Pieņemu, ka tu bija ļoti aizrāvies ar augu un zalkti)

[grapefruit]

Edīte pārbijās no pieskāriena un glumā virsma izbiedēja vēl vairāk, turklāt trūka gaisa, viņa kā torpēda šāvās augšup un ierāva plaušās milzīgu gaisa malku.
Tas glumais varēja būt nogrimušais. interese atgriezās...

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 24.05.2005 21:05

[Ledene]

Kad zalktis bija aizritinājies, Heriolds atviegloti nopūtās un ar plaukstu notrauca aukstās sviedru lāsītes no pieres. Nogriezis neparastos augus un ielicis tos starp avīžpapīra lapām, viņš ievēroja, ka māsa un brālēns ir pazuduši... puisis steigšus devās atpakaļ pie ezera, taču tā krastā mētājās tikai dažas viņu atstātās mantas. Kur visi palikuši?!

[Ungaarijas ragas...]

Gluži visi nebija pazuduši, mazliet tālāk uz sedziņas sēdēja Gundega un kaut ko cītīgi rakstīja kladītē. Toties pārējie gan nebija manāmi. Vienīgi niedru audzē vīdēja izmīta taka, kurā vēl viļņojās uzduļķots ūdens, it kā pirms brīsniņa pa to būtu brists. Atskanēja arī šļaksts no ezera.
Piepeši no tās puses, no kuras pusaudži bija atnākuši, parādījās neliela auguma sunītis, kas mazliet atgādināja lapsu. Ieraudzījis Haroldu un Gundegu, tas sāka aizvilkdamies skaļi riet.

OOC: Kopsavilkums. Māris un Edīte nodarbojas ar niršanu pēc kaut kā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif) . Harolds un Gundega atrodas kratsā un viņus pašlaik aprej mazs un nikns suns. Gita ir kaut kur (tā kā adnill nerādās), laikam kādā klusā vietā nodarbojas ar zīmēšanu. Viss ir atkarīgs no jūsu rīcības...

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 25.05.2005 10:47

[grapefruit]

Edīte ievilka elpu, šoreiz vairākas reizes izelpodama, lai sagatavotos nonirt līdz pašai lejai, beidzot viņa nira, ātri peldēja lejup,, iztaustot priekšā esošo ūdeni ar rokām, lai kaut kur neieskrietu...