Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Lia'angia]

o.o.c. - njā, mums te gan daži noslēgti biedri iraid... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Kellards nesaņēma nekādu atbildi uz savu jautājumu. Radās tikai neskaidra apziņa, ka Kamzi ir dzīva un atrodas tālu.
Pret vakaru viņi bija nokāpuši jau krietni vien tālu lejā no kalniem, rīt ap pusdienas laiku viņi jau būs nonākuši pļavā, kas pletās no kalnu piekājes tik tālu, ka galu tai nevarēja redzēt. Anroks gan zināja teikt, ka, strauji jājot, pēc kādas dienas viņi nonāktu līdz mežam, kur savus taustekļus bija izstiepusi Tumsa... (vai viņi mēģinās atrast biedru pēdas vai dosies pa tiešo uz mežu?)
Menariona grupa Retanu mugurās raitā riksī devās uz priekšu, un pēcpusdienā nonāca līdz meža malai. Mežs bija biezs, drūms un draudīgs. Milzīgi, sūnām un ķērpjiem noauguši stumbri, tumšzaļas, kaut kādas neveselīga paskata lapas, ne saules zaķīša, ne putna čiepstiena... Zeme pilna ar sausiem zariem, kaut kādiem durstīgiem staipekņiem, nesaprotamām vagām. Sarnu pēdas veda iekšā mežā. Takas nekādas nebija, bet koki bija ar pārāk biezu lapotni, lai te būtu vērā ņemams pamežs. Un Retani nepavisam nevēlas doties turp iekšā - tur esot Tumsas valstība!

[Farliner]

ad rentani atteicās doties tālāk, Menarions pagriezās pret biedriem: "Liekas, ka tālāk mums būs jādodas pašiem - es šī vieta nav piemērota Rentāniem, un es negribu pakļaut viņus liekam riskam."

[Tumshiba]

OOC - gan jau ka mēģinās atrast pēdas, ja neizdodas, tad dodas mežā.
Vai mūsu grupai tagad vakars, vai mēs esam pie pļavas?
Un mums jau nav zirgu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

"Pēc dienas gājiena mēs sasniegsim mežu."Anroks vērsās pie pārējiem.
Senais arī izskatās diezgan satraukts un domīgs, bet ceļa lielāko daļu pavada panteras izskatā, skrienot grupai pa priekšu. Tūlīt aiz viņa skrien Ru-ūrs.

[Lia'angia]

Anrok - Jums līdz mežam ir vismaz divas dienas skrējiena... Jo tur ir vienas dienas jājiens... Ja jūs gribat sameklēt biedru pēdas, jums ir jānoklāpj pļavā un tad jādodas pa kreisi gar kalnu grēdu, kamēr uzdursieties viņu pēdām. Jums ir pievakare.

[Roviela]

(OOC - jā, tieši tā, īpaši daudz laika un spēka pēdu meklēšanai netērējam, ja pagadās, tad ejam pa tām, ja nav, tad pa taisno uz mežu)

- Esam krietni aizkavējušies, - Kellards piekrita, - būtu nu bijuši Retani! Bet es neprotu tos pasaukt. Anrok, tu nevari sazināties ar Menarionu? Viņš prot.

Tomēr paslepšus no visiem viņš mēģina to darīt. Atceras, cik laba saskaņa bija ar retanu Soru un mēģina nodibināt domu kontaktu ar to. (OOC - Visticamāk - nekas nesanāk, jo Kellards nav burvis, viņam ir tikai spēja saprasties ar būtnēm... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) )

Lai kā karavīrs centās iet ātrā solī, tomēr bija skaidrs, ka tāds pārvietošanās veids ir gaužām lēns, salīdzinot ar to, kā būtu vajadzīgs...

Šo rakstu rediģēja Roviela: 19.05.2005 21:34

[Alfirin]

Haikanam nebūt nepatika doma laist Retanus prom un tālāko ceļu mērot pašam uz savām kājām, bet laikam jau nekas cits neatlika.

"Ja viņiem jāiet, tad jāiet. Arī mums jāiet - iekšā..." puisis nodrebinājās. Šķita, ka meža drūmais izskats uzdzen aukstas trīsas.

Vēlreiz sisrsnīgi pateicies Retaniem par palīdzību, Haikans ar skumjām vēroja tos aizskrienam vēja ātrumā. Tad viņš beidzot izņēma no savas somas bruņukreklu un uzvilka to. Laikam tomēr pienācis laiks to valkāt...

"Nu ko, ejam?" viņš jautāja Menarionam un Tojam, apjozies ar jostu, pie kuras piekabināja zobenu un dunci.

OOC: vai mēs ejam iekšā, negaidot pārējos?

[Farliner]

OOC: A vilks viņu zina, kad šamējie atnāks

"Jāiet vien būs - kāmer pēdas nav izzudušas. Tikai uzmanieties - šādās vietās var mitināties pilnīgi pretdabiski radījumi!" noteica Menarions un devās iekšā mežā, sekojot pēdām.

[zenofeX]

Toja, nokā```` no retana, kurš negribīgi grozīja galvu un, izskatījās, nepavisam nevēlējās turpināt ceļu mežā, savāca savus nesamos un paskatījās uz saviem ceļa biedriem.

Izskatījās, ka tie bija gatavi doties iekšā šajā drūmajā mežā.

"Tik tālu man vēl nav nācies būt, šis mežs ir visai dīvains, un, liekas te mīt ļaunums."

Viņš gaisā uzvilka pāris vienkāršas, slaidas švīkas, rezultātā ap viņu parādījās un izdzisa tāds kā metālisks burbulis.

ooc: Zema līmeņa aizsardzības burvestība, pamatā pret prāta iespaidošanu

"Vai varam doties tālāk? Varbūt sagaidam pārējos, mums tāpat mērķis visiem ir viens?"

[Farliner]

"Mēs nezinam, kad viņi šeit ieradīsies, un mēs nezinam, cik laika atvēlēts mūsu biedrenei" Menarions nopūtās, "Arī man nemaz negribas iet iekšā šādā mežā, no kura ļaunums dvesmo pa gabalu, taču ja vilcināsimies, varam nokavēt."

[Lia'angia]

Tā kā viņi gāja pa zirgu izlauzto taku, tad virzījās uz priekšu diezgan raitā solī. Tomēr sajūta bija ļoti neomulīga. Škita, ka visi koki viņus naidīgi novēro, zari ķeras drēbās, saknes lien zem kājām, krūmi pinas pa kājām... Turklāt visu laiku bija neomulīga sajūta, ka kāds viņus novēro, tomēr viņi nespēja atrast vai saprast, kur un kas to dara. Bet tas notiekti bija kaut kas ļauns...

[Alfirin]

Haikans nodrebinājās. Visu laiku gribējās skatīties pār plecu, bet, līdzko viņš tā izdarīja, tūdaļ kāda sakne pamanījās izspraukties tieši viņa kāju priekšā teju viņu nepaklupinot.

"Sajūta tāda... Līdzīga kā tad, kad mūs vēroja Anroks. Tikai tagad tā ir daudz nepatīkamāka.." Haikans satrūkās no kāda zara, kas nošvīkstēja viņam gar ausi, aizķērās aiz nez no kurienes uzradušās saknes un, savicinājis rokas, nostiepās pilnā augumā.

Puisis pietrausās četrrāpus un izspļāva smiltis no mutes. pat zeme te garšoja riebīgi!

"Kā jūs domājat - mums vēl tālu jāiet?" viņš jautāja saviem ceļabiedriem.

[Farliner]

Menarions, šķiet, nemaz neievēroja meža draudīgo un nospiedošo atmosfēru, bet rūpīgi vēroja ceļu sev priekšā, turot vienu roku netālu no zobena roktura, viņa allaž mierīgajā sejā bija jaušams saspringums, it kā Adepts uz kaut ko koncentrētos. Haikanam viņš atbildēja nemaz neatskatīdamies: "Viņi jāj neuzmanīdamies - domāju, ka kaut kur šajā mežā ir viņu miteklis."

[Tumshiba]

OOC - pagalam pazudusi laika orientācija. Kas ir mūsu grupai - diena, nakts, vakars????
Pēdējā info ir, ka ir pievakare

Vakars ir klāt un jāsāk sargāt. Anroks piedāvājas paņemt pirmo sardzi. Ru-ūrs, savukārt - otro.

Šo rakstu rediģēja Palpatins: 25.05.2005 19:50

[Roviela]

Kellardam bija gluži vienalga, kādā kārtībā sargāt. Viņš pieteica Ru-ūram viņu pamodināt un, ieēdis vakariņas, likās gulēt.

[Lia'angia]

[COLOR=gray]o.o.c. - Es pieņemu, ka Anroka grupa dodas ieslīpi uz mežu, ar domu, ka kaut kad varētu krustoties ar otrās grupas pēdām. Viņi ir atpalikuši par veselu dienu, taču šīs dienas laikā nekas īpašs nenotiek, tā ka varam pieņemt, ka viņi ir devušies uz meža pusi. Tātad pievakare, Menariona grupa klupdama krisdama brien pa mežu, be Anroka grupa tam tuvojas, nākamajā dienā ap pievakari tā sasniegs mežu./COLOR]

Pret pievakari Anroks pavēstīja, ka laikam sajutis Menariona grupas smaržu. Jā, patiesi, nodzeltējušajā zālē bija skaidri redzamas retanu pakavu pēdas nu arī Anroka jutīgais deguns saoda biedru smatžu. Viņi bija te gājuši vakar.
--------------------------
Uz tumsas pusi Menariona vadīta grupa iznāca nelielā klajumiņā. Izskatījās, ka Sarni te bija ierīkojuši nakts nometni - blāvoja ugunskura vieta, klajumiņu bija izmīņājušas zirgu pēdas. Tam apkārt melnēja tumša josla - Menarins sajuta, ka te tikusi izmantota Tumsas aizsardzības burvestība, šī apļa iekšpusē neviens bez tā uzvilcēju ziņas kāju spert nevarēja. pēdas veda tālāk, acīmrezdot, Sarni bija no rīta devušies tālāk, tātad, viņi bja preikšā par veselu dienu...

Mežs pret vakaru šķita atdzīvojies. Tas šķita vēl tumšāks, vēl draudīgāks, zari, saknes un staipekņi šķita sakļāvušies vēl ciešāk, un, atejot no klajumiņa kaut dažu soļus, ceļinieki klupa ik pa brīdim.
Rietēja saule.

[Farliner]

"Pie ugunskura vietas klāt neiesim, tas ir bīstami." Menarions noteica, "Bet mums ir jāatrod vieta nakšņošanai, un tas nebūs šeit." Viņš pārlaida skatienu apkārtnei - ja te bija viens klajums, tad vajadzēja atrasties vēl kādai piemērotai vietai.

OOC: Atsūti, lūdzu, manu perrsonāža aprakstu, OK? Mans eksemplārs kaut kur noklīdis, un neatceros burvestību un spēju sarakstu, taču man liekas, ka Menarionam bija sasināta redze tumsā...

[Tumshiba]

Anroks apstājās un īevilka nāsīs šo smaržu. Tā bija īstā un viņi ir uz pareizā ceļā.

"Mūsu biedri ir gājuši pa šo ceļu" Anroks sūtīja savas domas pārējiem ceļabiedriem. Tad turpināja skriet pa pēdām uz priekšu, kamēr vajadzēs apmesties uz nakti. Viņam pievienojās arī pusvilks.

[Alfirin]

"Vēl kaut kur jāiet?" Haikans nelaimīgs jautāja. Visas tās saknes, ķerstīgie zari un durstīgās lapas bija viņu pagalam nomocījuši, un puisis bija saīdējies. Viņam gribējās vienkārši kaut kur apsēsties un viss!
Kaut ko pie sevis purpinādams, Haikans vilkās Menarionam un Tojam nopakaļ.

[zenofeX]

Toja viss izskatījās sasprindzis, gatavs jebkurā brīdī lēkt sāņus un paslēpties. Dzirde un redze bija saasināti gandrīz vai līdz galējai robežai.

Viņu uztrauca vispārējais naidīgums mežā, tādā viņš sevi neatcerējās atrodamies nevienā no pagātnes ceļojumiem.

Taču pagaidām viņš bija izticis bez paklupšanas uz kādas saknes, vai iekrišanas kādā šķirbā vai bedrē.

"Noteikti jāatrod vismaz kāds klajums, kur pārlaist nakti, kaut gan tā diezin vai mums atnesīs mieru" viņš teica.

[zenofeX]

OOC: Vai šī spēle mirusi dabīgā nāvē? Ir pilnīgs informācijas trūkums šajā ziņā...