Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Izskatās, ka spēle mazliet iestrēgusi, bet biedri nekas nenotiks, ja jūs nepostosiet un jūsu tēli savā starpā nekontaktēsies. Mazliet pabīdīšu uz priekšu.

Pusaudži nemaz nemanīja, kā bija aizgājuši līdz ezeram. Ūdeņi rāmi vērās pretī debesu zilgmei, laiks bija jauks un bez vēja. Uz lapām dzirkstīja rasa. Tagad bija jāizdomā, uz kuru pusi doties. Pa labi aizvijās taciņa, ko bija ieminuši vietējie iedzīvotāji. Pa kreisi, gar ezeru stiepās krūmu josla, pie kuras beidzās pļava. Uz robežas bija saaugušas nātres un lielziedu vīgriezes un bija pavisam skaidrs, ka rasa vēl nav nokritusi. Tagad tikai atlika nolemt uz kuru pusi doties ( tas ir jūsu ziņā).

[grapefruit]

Es par krūmiem, nu lūuuuuuudzu, man gribas uiet tur, šitā taciņa jau sena kā simtiem reizū izstaigātam, turklāt tur ezera krasts ir skaistāks! Nu lūdzu, ejam uz to pusi.
Kāj\ās bija tikai zandales, bet ko tur vairs, no nātrēm gan jau kaut kā izvairīsies, bet nepavisam negribējās doties pārgājinā pa kaut kādu jau sen kā iestaigātu taciņu!

[novemberunge]

Gundega izbolīja acis un palūkojās uz nātrēm. Nemaz nepieskārdamās tām, meitene jau iedomājās kā kājas pārņem griezīgas sāpes un viņa visu ceļu kasās.
Cau turieni? Nemūžam! Jums būs jāceļ mani pāri, jo es caur šito biezokni neiešu. Negribu visas kājas, lai sāp. Tad es nevarēšu paiet un čīkstēšu, tad sākšu krist jums uz nerviem un jūs mani aizsūtīsiet mājās, un es tur būšu viena, piktošos, līdz pienāks salda atriebes diena, kad jūs nožēlosiet, ka esat dzinuši mani cauti nātrēm. Puuuunkts. viņa nobēra neparasti ātri, vienā elpas vilciena, bet reizē arī ļoti skaidri. Tas viss pateicoties lieliskajām kora stundam, ko meitene pavadīja skolā. Tur viņai bija iemācīts runāt un dziedāt ātri, bet ar lielisku dikciju.

[grapefruit]

Edīte pasmaidīja:
To nešanu var nokārtot...
Viņa viltīgi pasmaidīja, mezdama skatienu pārējo virzienā.
Nu lūdzu, lūdzu ejam tur, jūs taču negribat vilkties pa šito taciņu, tas būs gāaaaaaaaaaaaarlaicīgi!

[Ungaarijas ragas...]

Galu galā visi nolēma iet pa kreisi, pa pļavu, jo lauzšanās cauri alkšņiem un sadzelšanās ar nātrēm nevienu neiepriecināja. Taču necik ilgi gājuši viņi atdūrās pret aploku, kas iestiepās krūmos. Tas bija taisīts no dzeloņstieplēm, starp kurām vijās elektriskais gans. Mazliet tālāk aplokā ganījās četras visai miermīlīga paskata govis...

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 20.04.2005 19:36

[grapefruit]

Nu bet es taču teicum, ka jāiet pa turieni!
Edīte noteica, apzinādamās, ka vairākumu šie mūžīgie apgalvojumi kaitina.
Kaut gan gotiņas man nemaz netraucē. bet, ja mēs gribam tikt uz priekšu, tad laikam gan jāiet atpakaļ.

[Ledene]

Herolds uzmeta skatienu govīm. Atmiņā uzreiz uzplaiksnīja atmiņas par to, kā bērnībā kāda govs viņam bija ar saviem ragiem pārplēsusi bikses..
Ja būs jāiet tām garām, es iešu.. tomēr labāk ne !
Puisis nodomāja.
Ko darīsim, Ed ?
Viņš iejautājās māsai un sabāza biksēs rokas.
Lūdzu, saki, ka iesim atpakaļ !!!

[Ungaarijas ragas...]

Govis aplokā bija pamanījušas pusaudžus un nu pacēlušas galvas lūkojās uz tiem. Viena visdrošākā un ziņkārīgākā atdalījās no bariņa un pienākusi pie pusaudžiem ziņkārīgi pastiepa galvu pāri dzeloņstieplēm, lai nopētītu viņus vērīgāk.

[novemberunge]

Gundega iesmējās un noglauda ziņkārīgajai gotiņai purnu.
Kāda tu skaistule! Vai, ne? viņa noplūca nedaudz garās zāles un pastiepa to govij. Jā... Laba gotiņa... Nez, kam viņas pieder? viņa iejautājās pār plecu paskatīdamies uz radiniekiem, kam šie patīkamie dzīvnieki, šķiet, nemaz nepatika.
Nu, kas ar jums! Tās taču it tikai govis! Viņas nav bīstamas. Bīstamas ir tikai viņu 'mīnas'. meitene jautri noteica un atkal pievērsās brūnaļai.

Šo rakstu rediģēja Mia Mania: 21.04.2005 19:58

[grapefruit]

Edītei patika dzīvnieki, bet viņa tos arī savā ziņā cienīja, šai gadījumā tieši ragu dēļ...
Es par iešanu atpakaļ, kas kaitēs pamēģināt laimi tur. Turklāt šeit ir sēta, diez vai vajadzētu līst pāri vai iekšā, īpašniekam tas varētu nepatikt.
Viņa noteica, tiešām tā arī domādama.

[Ledene]

Atpakaļ.. domāju, tā ir laba doma.
Herolds norūca. Šī ideja viņu patiešām iepriecināja, jo govis neizskatījās uzticamas (cik nu uzticamas govis vispār spēj būt..). Turklāt Gundegas apgalvojums, ka govis nav bīstamas, viņu uzjautrināja vēl vairāk. Nez, kā gan pilsētas meitene varētu kaut ko zināt par šiem ragulopiem? Visticamāk, viņa nekad nav gulējusi augšpēdus zālē ar šausmās ieplestām acīm, raugoties govī un tās garajā, sarkanajā mēlē..

[Ungaarijas ragas...]

Kaut kas alkšņu audzē nobrīkšķēja, kāds rupjā balsī nolamājās. Tad no audzes parādījās vīrietis. Viņam varēja dot uz gadiem 50, zodu klāja bārdas rugāji, saulē iedegušo seju grumbas. Galvā bija uzmaukta zemessargu raibā cepure un kājās tādas pašas krāsas bikses un mugurā tumši pelēka vējjaka. Plecos bija sūnu zaļa medību soma, no kuras rēgojās saliekamās makšķeres kāts.
Uzmetis bērniem nīgru, aizdomu pilnu skatu, viņš aizslāja gar aploku. Ja paskatījās uz to pusi no kuras vīrs nāca, tad varēja redzēt, ka gar aploku ārpusē alkšņi bija tādi kā izlauzīti un stiepās vāji saskatāma taciņa. Acīmredzot makšķernieks šajā vietā diezgan regulāri izmantoja īsāko ceļu, lai nokļūtu pie ezera.

[grapefruit]

OOC: Ragastīt, kā tur ir ar to Andrievu, vai tad viņam nebija ar mums jānāk? Paģiras, ne... Nu katrā ziņā es gaidu un saprotu, ka 'tēvoča ar mums nav... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif)

Edīte palūkojās uz savādo makšķernieku, manīdama, ka tas atkal nozūd, meitene uzsauca pakaļ:
Labsrīts, labsrīts!
Tad atkal pievērsās ceļabiedriem:
Eu, tas ir tas, ko es saucu par idevību, laižam gar aploku, pa taciņu!
Pēc mirkļa viņa jau devās makšķernieka pēdās...

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Jā, Andrievam tik tiešām ir paģiras, bet viņš parādīsies jūsu redzeslokā, nesatraucieties, es zinu, ko daru (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif) Tagad lūdzu visi sasparojieties un sarīkojiet kārtīgu pikniku!

Caur alkšniem nebija nemaz tik viegli lauzties, kā no sākuma likās, pat, ja tur bija iemīta taka. Vismaz sākumā, audze vidū kļuva mazliet retāka un tad jau viņi bija iznākuši ezera krastā. Tur bija meža meldriem, ežgalvītēm un kaut kādiem lieliem čemurziežiem noaudzis krasts. vienā vietā augi bija izmīdīti - varēja redzēt, ka tur uzturējies pirmīt redzētais vīrs. Bērni turpināja virzīties uz kreiso pusi, līdz gabaliņu tālāk uzdūrās nelielam jaukam līcītim. Viņi bija noguruši, jo diena kļuva arvien karstāka un nolēma atpūsties un iekost agras pusdienas.

[grapefruit]

Mmmmmm, ņammm, Edīte izvilka no somas segu un uzklāja zālītē:
Derētu kaut ko tā kā iekost...
Viņa iekārtojās uz segas un atvēra savu somu, tur bija dažādi dzeramie:
Klau, pie kā ir pārtika?
Izvilkdama lielu pudeli ar dzeltenu cidoniju dzērienu, viņa jautāja.

[Seila]

-Pārtika ir piemanis!
Māris atteica apsēzdamies tur pat blakus zālē un atvērdams mugursomu no kuras izvilka veselu kalnu visādu maizīšu un pie viena dažādu našķu. To visu viņš salika uz Edītes izklātās segas

[Ledene]

Herolds izpurināja savas kabatas un izvilka pāris `košļeņu`.
-Ja nu jums ir vēlēšanās..
Viņš, mazliet samulsis, piedāvāja pārējiem. Ieraudzījis saldo maizīšu kalnu, puisis juta, kā mutē saskrien siekalas. Viņš paņēma sviestmaizi ar šķiņķi.

[Seila]

Kādi ir mūsu tālākie plāni?
Māris pavērsa skatienu saviem radiniekiem un paņēma vienu no siermaizītēm...
Kurp mēs vispār domājam doties un ko mēs darīsim? Ja tas protams nav pārāk stulbs jautājums no manas puses, jo man vienkārši neizdevās pārāk iedziļināties visās sarunās

[grapefruit]

Edīte arī paņēma vienu no siermaizītēm un kāri tajā iekodās, izdzirdējusi jautājumu, meitene piemirsa, ka pa muti viļājas barība un atbildēja:
Nu,
IOzdzirdējusi dobjo balsi, kas tāda bija tādēļ, ka mute pilna, viņa nosarka un, sakošļājusi kumosu un to norijusi, turpināja:
...mums jāatrod laba nometnes vieta, tas laikam viss, iesim gar ezeru uz priekšu!

[novemberunge]

Gundega paņēma sviestmaizi, aplūkoja to, bet neiekodās, it kā vēl šaubītos vai tik tai nav pielikta žurku inde. Kopš kāda notikuma skolā, meitene bija kļuvusi ļoti neuzticīga un ļaunumu saskatīja pat savos radiniekos.
Viņa pārcilāja sviestmaizi te vienā, te otrā rokā un ieklausījusies pārējo sarunās vēl klusi, ironiski piebilda: Vai, kāda jautrība!
Gundega nolūkojās kā citi ēdun tomēr, par spīti neuzticībai iekodās maizē. Garšoja, protams, lieliski, bet viņas iedomas padarīja maizi par negaršīgāko lietu uz pasaules. Meitene to nosvieda uz sedziņas un sāka rakņāties pa savu somu, pilnīgi ignorējot apkārtējos, kā jau mēdza darīt.