Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[grapefruit]

Edīta pašlaik bāza mutē pēdējo kartupeli.
Mammu, tu virtuvē esi nepārspējama!
Vēders jau bija pavisam pilns, meitene kārtējo reizi secināja, ka ar acīm tomēr var apēst vairāk...

[addnill]

Ārprāts, kā viņi visi rij...nē, man nav ēstgribas, Gita nodprieda un nolika dakšiņu.
Es ļoti atvainojos, bet neesmu izsalkusi...iešu uz savu istabu!
Meitene piecēlās un aizgāja. Jāapskatās, vai ar tiem zīmējumiem vēl kaut kas nav labojams...

[Seila]

Māris sagāza uz sava šķīvja, visu ko vien bija iespējams dabūt un sķa uzmanīgi ēst, Pametis skatienu uz savām radiniecēm un radinieku zēns, konstatēja, ka visi ir tik pat apmierināti un godīgi ēd...Visi atskaitot Gitu. Viņš varēja protams pateikt māsai pāris asus vārdus, bet labi zinādams, ka vecākā māšele tādā gadījumā noteikti pat ja ne tagad, tad vēlāk atspēlēsies- viņš noklusēja un kārtējo reizi pacēla pie mutes dakšiņu.
Kad šķivis bija kļuvis pilnīgi tukšs, zēns palūdza papildporciju un saņēmis to apmierināts apēda.
-Paldies, par vakariņām, tik gaŗšīgas es nekad vēl nebiju ēdis.Emm...un vai es varētu dabūt apsolīto debesmannā?
Viņš kautrīgi pajautāja

[novemberunge]

Gundega kā parasti uzlika uz šķīvja neparasti daudz kartupeļu un kotlešu- tā bija viņas vājība. Uzlējusi vēl mazlietiņs zeltainās mērces, meitene sāka ēst. Viņa domīgi pašķielēja uz Gitu, kas jau devās prom.
Paklau, nepārdzīvo tak tik ļoti! Gan uzzīmēsi jaunas skices- un vēl labākas! viņa noteica, jo meitenes aiziešana un klusēšana sāka pamazām krist uz nerviem. Arī Gundegai viņas radi nepatika, bet viņa vismaz viņus neignorēja un neatstūma. Drīzāk jau kaitināja un centās izdarīt kādas blēņas.
Paēdusi Gundega atstūma šķīvi un apmierināti atlūza krēslā. Viņa lūkojās kā pārējie ēd ar savādu labpatika, bet prom vēl negāja.

[Ungaarijas ragas...]

Grantiņu saimniece smaidīja skatoties, kā bērni ēd, vienīgi, kad Gita neko neēda, skatiens mazliet apmācās, bet viņa neko neteica. Tikai nosprieda, ka vajadzēs aprunāties vēlāk.
"Protams, protams, debessmannā būs. Meit, vai tu palīdzēsi man?" viņa paskatījās uz Edīti un tad piecēlās un savākusi, netīros šķīvjus, aizgāja uz virtuvi.

[Ledene]

Herolds nopriecājās, ka nav meitene (šajā gadījumā - Edīte) un, aizstūmis šķīvi, apmierināti atraugājās un piecēlās, lai dotos uz savu istabu. Tur viņš apsēdās pie ģitāras un sāka spēlēt maigu melodiju, domādams par brālēnu un māsīcām. Varbūt viņam vajadzētu būt mazliet pretimnākošākam un viesmīlīgākam?.. bet tāds nu reiz zēns bija - noslēgts un kautrīgs, vai tur varēja kaut ko īpāsi pārmest?..
Viņš sāka spēlēt uz ģitāras ''Yesterday'', Edītes mīļāko dziesmu..

[Seila]

Ja, jums nebūtu iebildumu, tad es arī labprāt palīdzētu...
Māris laipni piedāvājās...Dīvaini majās viņu nebija iespējams atraut no datora un grāmatām, pat priekš tam, lai iznestu miskasti, bet te viņam uzrez gribējās parādīt cik viņš ir kārtīgs un izpalīdzīgs...
-Atkal viņš čīgā to ''Yesterday'', nabaga ģitāra, kā gan viņa pacieš šo ņirgāšanos...Māris nodomāja

[grapefruit]

Edīte aplūkoja tukšo škīvi un žigli pieleca kājās, jau pēc mirkļa pazuzdama virtuvē:
Maaaaaaaaaaaaaam, es jau nāku!
Ņamm,debesmanna bija pavisam aizmirsusies...

[Ungaarijas ragas...]

Protams, ka Māris varēja palīdzēt, viņa tante vien priecājās - māsa bija žēlojusies, ka dēlu nevar ne piedabūt padarīt kaut ko citu, viņam prātā tikai grāmatas un datori vien, grāmats un datori. Bet te, paskat, pieteicās palīdzēt, par to zēnam tika veltīts mīļš smaids.
Kad visi bija paēduši arī saldo un izklīduši, viņa novāca galdu. Sejā iesagās raižpilna izteiksme - Andrievs joprojām nebija pārradies un līdz ar viņu arī pasūtītie pirkumi. Sieviete mierināja sevi ar domu, ka droši vien iebridis kādā pļavā vai apstājies pie kādas no upītēm. Bet nu tomēr, pabrīdināt varēja, ka būs vēlu...

[grapefruit]

Edīte gāja gar brāļa istabum jo negribēja vēl doties uz savējo un sadzirdēja skanam Yesterday:
Koooolooosāli, kas vēl labāks šodien varētu notikt?!
Viņa klusi pieklauvēja.

[Ledene]

Herolds nometa ģitāru uz grīdas un aši paslēpa zem spilvena savus nošu pierakstus.
Iekšā !
Viņš moži uzsauca un gaidīja ienākam Edīti.
Yesterday... skanēja ausīs un puisis pasmaidīja. Šī dziesma viņam asociējās ar māsu un ģimeni vispār, tik sērīga, bet tomēr jauka. Gluži kā radīta tādam noskaņojumam kā manam šodien..

[grapefruit]

Iegājusi iekšā, Edīte pasmaidīja:
Kā man patīk šī dziesma!
Viņa aizvēra acis un ieklausījās mūzikā. Tad domas novirzījās citā virzienā:
Klau, tev jau somas sakārtotas? Esi gatavs? Es nevaru vien sagaidīt pārgājienu! Kā tev liekas, kur palicis Andrievs?
Meitene nu jau mazliet uztraukti uzdeva pēdējo jautājumu.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 08.04.2005 16:11

[addnill]

OOC: buu, tas pēc kkāda love stoory starp brālīti & māsiņu izklausās...heh

Diena bija neizdevusies. Ārprāts...arī skaistais ūdensrozes zīmējums bija izplūdis...tagad puķi klāja pelēki pleķi, kas līdzinājās milžu asarām, tik lieli tie bija. Ja tikai šī bilde būtu sanākusi...Gita ielidināja mapi istabas stūrī un sakrustoja rokas uz krūtīm.Nu kāpēc ar mani šitā notiek?Vienmēr, kad pūlos cik vien spēka, viss pazūd vējā....

[grapefruit]

OOC: man nekad bralis nav bijis, love story nemaz ar nav! Baa! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) es vnk priecājos, ka man tāds forš brālis padevies (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) .

Edīte klausīās dziesmu un, nesagaidījusi atbildi, novēlēja labu nakti un žāvājoties pameta brāli vienu.
Paldies, es nevaru, man tā patīk, kā tu spēlē! Bet nāk miegs, tūlīt atstiepšu te pekas, laikam dēļ lietus, man vienmēr nāk miegs, kad līst...
Viņa gurdeni noteica un pazuda durvīs. Drūiz vien viņa, nolikusi rīt līdzņemamo somu pie gultas, saldi gulēja, apsegusies ar savu mīksto sedziņu.

[addnill]

Tev nāk miegs, jo tu pārēdies, turklāt pārēdies pavisam neveselīgu pārtiku...tavs vairogdziedzeris izdala pārāk daudz insulīna...kuru gan tas interesē, bet visu to procesu rezultātā tev nāk miegs!
Gita stāstīja griestiem.

[novemberunge]

Gundega ienāca telpā un uzmeta nedaudz īgnu skatienu Gitai. Viņa lieliski bija dzirdējusi visu caur durvīm, varbūt tāpēc, ka meitenei bija laba dzirde, varbūt, jo viņa bija visu noklausījusies aiz durvīm...
Protams, mīļum, kuru gan tas interesē! Get a life. viņa noteica, pasmīnēja un aši uzvilkusi pidžāmu ielīda gultā. Gundega pagriezās ar muguru pret radiniecēm, tomēr vēl neaizmiga, bet gan klusi klausījās ko atteiks Gita. Un tad iztēlosies ka nekā nedzird. Patiesi lielisks kaitināšanas veids. Turklāt pēc tam var samelot, ka esi gulējis un neesi neko dzirdējis.

[addnill]

Bet vislabālie ir griesti. VIņi tikai skatās acīs un nerunā pretī visādas muļķības...maziem bērniem jau sen laiks gulēt...
Mazā muļķe, atkal jaucās visur. Nevar savas problēmas paturēt sevī?Bet es pati...hmmm, nē, man ir pamats dusmoties uz viņiem visiem.

[Ungaarijas ragas...]

Saldo miegu, kaut kur uz rīta pusi iztraucēja trokšņi - bija atgriezies Andrievs. Viņš bija pamanījies tā kārtīgi apslacīt savu izgudrojumu un ar to pamatīgi saniknoja savu brāli un viņa sievu. Bet tracis netika rīkots, jo tēvoča uztvere bija pamatīgi bloķēta un viņu gaidīja smagas pārrunas skaidrā prātā. Vismaz svaines palūgto viņš bija nopircis un nometis visu verandā uz galda, Andrievs smagi uzdimdināja pa kāpnēm un noblīkšķinājis durvis iegāja savā istabā, kur iekrita gultā un tā arī aizmiga.

Rīts pienāca saulains un jauks un visas zīmes rādīja, ka arī diena būs silta. Pulkstens sešos visi tika modināti augšā, steigā vēl tika kārtotas pēdējās nesakārtotās lietas, somās tika likta pārtika, pudele ar bērzu sulām un kaut kāds padzēriens, izskatījās, ka gatavots no dzērveņu sulas. Tad tika iekostas brokastis, turpat virtuvē, un sastāvēja tās no grauzdētām maizītēm, ceptām olām, gurķu un tomātiņu salātiem un kafijas (kurš vēlējās varēja arī dzert tēju).
Beidzot, kad bija pabrokastots, bērni devās ceļā (OOC: kurš ko nes - varat paši pa ceļam izstrīdēties (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

OOC: Nu tad beidzot tuvojamies galvenajiem notikumiem... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif)

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 11.04.2005 12:42

[grapefruit]

Edītes somā bija salikti dzeramie, pie mugursomas apakšas piestiprināts guļammais un uz otra pleca vēl viena soma, kurā bija līdzpaņemtās mantas. Sejā rotājās smaids, viņa bija mazliet samiegojusies, bet laimīga, ka pārgājiens beidzot sācies...

[Seila]

Māra somā atradās viss ko viņš tajā bija sabāzis iekšā iepriekšējā dienā un klāt pielikta viegla nesalīstoša brezenta telts, jo nekad nevarēja zināt, kas kurā brīdī var notikt un tāpēc bija daudz labāk, ka pie rokas turēt vajadzīgas mantas