Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[addnill]

Gita bija dusmīga un apvainojusies.Jā, vēl aizvien.
Nē, man jau te nevienu ūdensrozi parādīt nevari, protams, kur nu!Priekškam man vajadzētu dzīvē kaut ko sasniegt?Nē, nevajag, protams!
Gita jau gandrīz kliedza.
Jums svarīgas ir tikai jūsu pašu lietas, bet to, ka jūs abi izbojājiet manus mājasdarbus, jūs par nepacenšaties pamanīt!

[Ledene]

Herolds, kurš nevarēja ciest kāda piktošanos, nopūtās.
Gita, tu pati ar savu uzvedību izraisi sev daudz nepatikšanu ! Un ūdensrozi tu taču vari apskatīt tāpat... un savā mājasdarbā vari uzzīmēt manu ziedu !
Un viņš, ielicis rozi burciņā, pasniedza to Gitai.
Tikai esi uzmanīga, negribu, lai tā apvīst saules staros....
Puisis uzlocīja uz augšu bikšu staras un mazliet bikli pasmaidīja.

[Ungaarijas ragas...]

Kaut kur ceļa pusē atskanēja mašīnu rūkoņa, tā noslāpa, aizcirtās durvis un atskanēja jautras čalas un bērnu spiedzieni: "Mamm, es gribu uz tā peldēt, turklāt es esmu vecāka!... Vienmēr tu visu gribi, vienmēr pirmā, tagad ir mana kārta!"
Pa taciņu šurp nāca atpūtnieku bariņš - divi vīrieši ar savām sievām un trīs bērneļi - divas meitenītes, septiņus un piecus gadus vecas un piecus gadus vecs puika. Meiteņu strīda objekts izrādījās piepūšamais matracis, kas atritinājies vilkās pakaļ, jo vēl nebija piepūsts. Izskatījās, ka atpūtnieki, nolēmuši sarīkot arī kārtīgu pikniku, jo rokās nesa somas un leduskasti.
Pametuši vienaldzīgus skatienus uz jauniešiem, viņi sāka iekārtoties, uzvezdamies diezgan trokšņaini. Sievietes un bērni nozuda krūmos, lai parādītos peldkostīmos. Bērni smiedamies metās ūdenī, kur sāka šļakstīties, neapšaubāmi saduļķojot dzidro un mierīgo ezeru. Pēc laiciņa ūdenī metās arī pieaugušie.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 02.04.2005 09:55

[Ledene]

Herolds nopētīja atnākušo cilvēku bariņu un pašūpoja galvu. Ezers nebija gluži privātīpašums, tomēr viņam patika to uzskatīt par savu.. turklāt šie trokšņainie bērneļi pavisam noteikti aizbiedēs visas Gitas pīles un izraustīs ūdensrozes ! Zēns palūkojās māsā un Gitā, arī viņu skatieni kavējās tur pat.
Mēs jau varam pārvākties mazliet tālāk, vietas pie ezera jau pietiks visiem..
Viņš samierinoši teica.

[novemberunge]

Gundega kaut ko ņurdot ienāca virtuvē un dusmīgi palūkojās uz Māri. Viņas zaļās acis dusmās iedzirkstījās, bet tūlīt pat noplaka.
Tu to nožēlotu. viņa klusi, bet ļoti nejauki noskaldīja, ar pamatīgu spēku savāca savu kladi un pakāpās atpakaļ, gandrīz paklupdama. Viņa palūkojās uz maizītēm, kas tik gardi cepās un nolaizīja lūpas. Meitene apsēdās pie galda, bet kladi joprojām turēja piespiestu pie krūtīm.
Nu, ko mīļais brālīti, tūlīt dabūsi tādu jauku lietu kā mazākās māsas atriebību. Tikai jāsagaida mazītes un viss notiksies... viņa klusi perināja plānus šūpodama kājas zem galda un bezkaunīgi blenzdama uz vecāko brāli ar samākslotu naivumu.

[Seila]

Atslābsti! Nervozēšana mēdzot bojāt sejas krāsu!
Māris pasmīnēja
Es nelasīju tavu kladi, jo man tas nav vajadzīgs, tas ir tā pat kā, kad Gita iedomājas parakāties pa maniem datorfailiem...
Piegājis pie plīts māris gribēja izvilka ārā maizītes...
Izskatās ka gatavas, Vai gribi? Kaut gan šitik karstā laikā labāk derētu saldējums vai arī izpeldēties...
Māris mierīgi un nepiespiest pļāpāja

[novemberunge]

Bum. Klade nolidoja uz galda. Gundega pasmaidīja un visi ļaunie plāni viņas galvā izčibēja kā nebijuši. Viņas acis savilkās nelielā izbrīnā. Viņa paņēma vienu maizīti un domīgi pašķielēja uz brāli.
Labi, kādu datorvīrusu tu esi pielaidis šajām maizītēm? meitene jautāja, aizdomīgi pētīdama maizīti. Pieradusi pie mūžīgas kaitināšanas, šāda mierīgi dalīšanās ar māsu Gundegai likās ļoti aizdomīga.
Tu tur iešpļāvi, ieliki par daudz kečupa, pielaidi skudras? viņa jautāja un turpināja šūpot kājas zem galda.

[Seila]

-Nē, apsolūti neko tādu!
Māris iesmējās. šķita, ka lauku gaiss ir beidzot padarījis ar šo zēnu brīnumus...
-Datorvīrusu es ielaidu Gitas drēbju skapī, bet ar maizītēm es izdarīju tikai to, ka uzcepu tās. Nu bet ja tu šaubies, tad varu pierādīt, ka tās nav indīgas...Māris apsēdās pretī māsai paņemdamas vienu amizīti un sparīgi iekozdamies tajā.
-Nu ko tu teiktu par došanos peldēties? vai varbūt vispirms sakrāmēsim mantas līdzņemšanai?

[novemberunge]

Gundega pašķielēja uz brāli un tad nepiespiedti pasmaidīja, kas gan gadījās reti. Smaidīja viņa vienīgi tad, ja tas bija patiešām labs joks vai arī kāds no viņas radiem ir dabūjis sutu par kādu nedarbu.
Jā, labi, būs vien tā jādara. Lai gan man liekas, ka redzēju Edīti un Heroldu aizejam uz ezera pusi. Mēs varētu sakravāties un tad aiziet. Šodien patiešām ir briesmīga sutoņa. viņa noteica un pēdējo reizi nopētījusi maizīti, iekodās tajā. Brīdi vienkārši gremojusi, meitene secināja, ka indes tur patiešām nav, un ar pāris kodieniem aprija atlikušo maizi. Viņa pacēla savu kladi no galda, atkal piespieda pie krūtīm, it kā kāds to varētu viņai atņemtu un pacietīgi gaidīja brāli.

[Seila]

-Labi tādā gadījumā pidāvāju doties katram uz savu izstabu, sakravāties un tad teiksim pēc pusstundas satikties šeit lai dotos uz ezeru...
Māris ātri izlēma apēsdams maizīti un pieceldamies
-Tu tikai neaizmirsti paņemt peldkostīmu, lai varētu peldēties.
Un māris izgāja ārā no virtuves ieiedams Harolda istabā, kura tagad uz kādu laiku bija arī viņa. Zēns piegāja pie skapja un izvilka no tā ārā pārgājienu somu. Iemetis somā šādas tādas drēbes makšķerēšanas piederumus, paciņu cepumu, garu izturīgu auklu, nazi un grāmatu...viņš aiztaisīja somu ciet un devās uz virtuvi. Paņēmis tur pudeli viņš iesmēla tajā ūdeni un cieši aizskrūvējis viņu arī iebāza somā.Un tad sāka gaidīt māsu.

[novemberunge]

Gundega amizanti paklanījās. Kā teiksiet, ser! un iesmējusies pati par savu joku uzsteidzās augšā uz istabu, kur bija uz brīdi apmetusies.
Mantu sakravāšana izrādījās grūta lieta, jo visas meitenes mantas bija izmētātas pa visām malām, visā mājā. Viņa paņēma savu somu, kas vairāk atgādināja bezveidīgu, melnu maisu un sāka krāmēt tajā visu pēc kārtas: savu kladi, divas pildspalvas un zīmuli, kādu grāmatu, šokolādes krājumus, ko bija rūpīgi glābājusi, lai ziņkārīgās radinieces neatrod, pāris savas mīļākās kleitas, bikses, kreklus un pāris drošības adatas, kā arī mazu, mīkstu spilventiņu.
Beigās bezveidīgais maiss piebāzts ar mantām sāka līdzināties somai. Gundega uzvilka peldokstīmu, tam pa virsu pelēko kleitu un iespiedusi dvieli padusē, nosteidzās lejā. Virtuvē jau gaidīja Māris un jau kuro reizi Gundega pārliecinājās, ka vīrieši gatavojas dauz ātrāk par sievietēm.

[Seila]

Nupētījis māsu, Māris atzinīgi pamāja ar galvu
-Labi izskaties, māšel!
Tā kā māris reti, kad mēdza bārstīties ar komplimentiem, tad šī bija ļoti reta reize, kad zēns kaut ko tādu paziņoja, kaut gan šodien bija arī viena no tām retajām reizēm, kad viņam bija burvīgi labs noskaņojums.
-Nju tad es domāju, ka mēs varam sākt kāpt uz ezera pusi,
Māris bilda uzlikdams uz acīm, tumšas saules brilles,
- kuru ceļu izvēlies? Tuvāko vai tālāko?

[novemberunge]

Gundega centās nesaraukt pieri un pasmaidīt. Viņai tas izdevās daļēji, jo piere tāpat savilkās neticīgā grumbā. Kas viņam iekodis? meitene nodomāja un iespieda dvieli dziļāk padusē.
Paldies! Iesim tuvāko, man liekas, ka es šo sutoņu ilgi vairs nespēšu paciest. viņa noteica, nopētīja brāli un nopūtusies izgāja no mājas. Pie durvīm joprojām mētājās sega, bet Gundega atļāvās to ignorēt. Ārā joprojām bija karsti. Doma apr peldi ezerā likās ļoti valdzinoša, tāpēc meitene negaidīdama brāli sāka soļot. Gan panāks. viņa sprieda un spēra soļus uz ezera pusi.

[Seila]

-Ok! Kā vēlies māsiņ!!!
Māris izsmējīgi nosauca māsai pakaļ un sabāzis rokas šortu kabatās sekojā māsai...Pa celam viņš kabatā sataustīja kārbiņu, kurā iepriekšējā vakarā, bija sabāzis iekšā noķertos krusta zirnekļus. Viņš bija gribējis tos ielaist kādā burkā un pavērot viņu dzīves veidu, bet aizmirsa. Toties tagad, kad viņš atcerējās par kastīti zēna galvā sāka rosīties domas.
Gundegu protams nevajadzētu, jo mēs šodien, kaut kā mierīgi sadzīvojam, un vispār viņa ir mazāka aizskries pēc tam pie tantes sūdzēties no problēmāmvaļā netikt, bet kur gan ir Gita? Tai gan varētu...
Tā domādams zēns bija panācis sīko māsu un tagad kopā ar viņu izsoļoja pie paša ezera.

[grapefruit]

Edīte, ieraudzījusi atpūtniekus, metās ūdenī. Vienai bija bailīgi, bet kopā ne. Viņa kārtīgi izdžumpājās, peldot gan kraulā, gan braslā, gan uz muguras, gan zem ūdens. Kad peldēja krastā, viņa pamanīja Gundegu un Māri, kas tuvojās ezeram:
Heijā, jūs jau ar klāt!
Vi;na priecīgi noteica...

[novemberunge]

Gundega rūgti pasmaidīja un pienāca tuvāk ezeram. Viņa nopētīja ūdeni, iemērca roku un secināja, ka tas ir ļoti silts.
Jā, esam klāt. viņa klusi nomurmināja, tad atliecās atpakaļ un aši turpat uz vietas nometa savu kleitu. Apakšā viņai bija tumši zaļš peldkostīms, ap kaklu- skaists krustiņš.
Meitene prātīgi ielīda ūdenī un vēl nesāka peldēt, lai nedaudz iesildītos un pagaidītu Māri.

[grapefruit]

Edīte tikām piepeldēja pie māsīcas, neiznirstpot no ūdens:
Kā ta jūs tā nolēmāt ierasties?
Viņa jautri jautāja. Vismaz kāds ar ko parunāties.Tomēr rūgtais smaidiņš ne par ko labu neliecināja...

[novemberunge]

Gundega nedaudz sabijās, bet tad samirkšķināja biezās, kuplās skropstas un atbildēja:
Ir tik karsta, svelmaina diena! Jūs paši taču arī atnācāt peldēt. Vai tad mēs ar Māri kaut kādi duraciņi? Bet derētu arī saldējums, ne? Lai būtu pilns komplekts. viņa noteica un nedaudz apšļakstināja sevi ar ūdeni, lai āda pierastu pie tā vēsuma.

[grapefruit]

Edīte pasmaidīja:
Mjāa, zemeņu saldējums ar karstu ķiršu komptu- ņammm...
Viņa atspērās no krasta un lieliem vēzieniem iepeldēja dziļi ezerā. Diena tiešām bija kolosāla, vasara brīnišķīga un rīt pie tam vēl pārgājiens... Kā viņi patika pārgājieni!

[Seila]

Aha, saldējums gan derētu, bet man gan ir slinkums kulties kaut kur pēc viņa, tā kā nāksies vien iztikt...
Māris pienāca pie krasta...
Sveika edīt,
Zēns bilda žigli nomesdams drēbes un ielekdams ūdenī. Pa ceļam viņš pamatīgi apšļakstīja gundegu un pāris roku vēzienos bija jau dažu metru attālumā no māsas un gandrīz blakus Edītei...kuru jau pēc sekundes apšļāca ar pamatīgu ūdens šalti

Šo rakstu rediģēja seila: 02.04.2005 20:45