Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[Ledene]

Man laikam tiek tas gods pirmajai aizsākt LS.. (ja neskaita Gm) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) !


Herolds, līdzīgi kā tēvabrālis, arī no savas istabas nebija izlīdis, ja neskaita ierašanos pie pusdiengalda. Faierverki, kas bija atbraukuši ciemos, viņa uzmanību īpaši nesaistīja, viņš bija vienkārši apsveicinājies ar visiem un nospēlējis pāris savu dziesmu uz ģitāras pēc Edītes ierosinājuma. Neviens par viņa noslēgtību gan nebrīnījās, vienīgi mamma bija aizrādījusi, ka ārā tomēr ir vasara un atbraukuši viesi, turklāt viņa vecumā... Herolds gan to visu laida gar ausīm.
Ierosinājums doties pārgājienā pirmajā brīdī viņā bija izraisījis sašutumu. Ārā bija pietiekami karsts, paglābties no saules varēja vienīgi zēna krēslainajā istabā ! Taču tad viņš iedomājās par tikko uzziedējušajiem augiem, kurus varētu savākt herbārijam... galu galā, šī būtu lieliska iespēja beidzot iepazīt pārējos !

[Seila]

Māris uzreiz tajā pašā dienā, kad bija atbraucis paziņoja, ka viņš jau nu neiešot nēsaties apkārt pa laukiem kā dulls un paņēmis kaudzīti līdzatvesto grāmatu Iekārtojās istabā. Tagad viņš mēdza atrauties no grāmatu lasīšanas tikai tajās reizēs, kad viņš tika pasaukts ēst, vai arī bija patiešām tik karsts laiks, ka nebija iespējams sēdēt iekšā. Kaut gan šādos gadījumos Māris vienkārši izgāja ārā noklādams zālē segu un nešķirdamies no grāmatas. Lauki viņaprāt bija pati garlaicīgākā vieta uz zemes un ja vien teikšana būtu bijusi Mārim, tad viņš būtu palicis pilsētā, bet šurp atsūtījis savas māsas, pie tam ne tikai uz vasaru, bet labāk uz visiem laikiem. Tie skuķi bija neciešami un tik veiksmīgi prata krist mārim uz nerviem, ka viņam brīžiem radās doma pārvākties uz kādu vientuļu salu, kur varētu mierīgi nodoties savai grāmatu kaislībai.

Šo rakstu rediģēja seila: 31.03.2005 10:45

[grapefruit]

Edītei nepavisam nepatika, ka neviens neko nedara... Iepriekšējā vakarā brālis, par brīnumu bija piekritis spēlēt ģitāru, bet tas arī bija viss... Viņa gribēja skriet, lekt, priecāties par vasaru, tāpēc bija sajūsmā par ideju doties pārgājienā. Viņa ielika somā savu mīļāko segu, mazās apaļaš šokolādes konfektītes, kuras bija pietaupījusi speciālam gadījumam. un secināja, ke neko vairs nevar izdomāt. Grāmatu kaut kā negribējās ņemt līdzi, tā parasti saburzījās, saslapa, vai pazuda, vai vēl nez kas... Viņa no sākuma cerēja, jka kāds nāks ar viņu laukā, iet peldēties, bet neviens nebija no vietas izkustināms! Onkulis ar tāds savāds pēdējā laikā palicis, ne jautrības nekā! Viņa, gaidīdama, kad beidzot varēs doties pārgājienā, izgāja ārā un pašlaik lēkāja plavā, uzmeta pāris ritentiņus, pāris kūleņus un izdomāja, ka viena pašai garlaicīgi... Tā nu edīte iegāja mājā, paņēma savu iesākto grāmatu- Žila Verna noslēpumu salu- segu un devās āra- lasīt... saulīte patīkami sildīja un grāmata ar bija interesanta, laiks paskrēja nemanot...

[novemberunge]

Gundega sēdēja uz sedziņas paslēpusies kāda koka ēnā tepat paglamā un aizsapņojusies vērās tālienē. Viņai klēpī stāvēja bieza, sabružāta klade un pildspalva. Viss liecināja, ka meitene jau atkal ir sarakstījusi kādu dzejolīti, un visdrīzāk par vasaru. Laiks bija tik labs, ka radinieki nemaz nelikās interesanti.
Lai jau viņi lēkā vien savā nodabā, bez manis. Apnikuši visi. viņa nosprieda un uzstutēja zodu uz plaukstas. Un tajā brīdī ārā iznāca Edīte, lai lasītu grāmatu, acīmredzot. Gundega vārgi nopūtās un pielēca kājās ļaujot kladei un pildspalvai ielidot segā. Jauki, jauki... Atrada mani. Nekas, iešu citur. viņa nosprieda un sataisījusi sedziņu par nelielu paunuiņu, nemanāmi lavījās atpakaļ uz māju.

[Ledene]

OOC - Mēs te lasītāju tauta vai savākušies, visi paņem grāmatas un dodas ārā lasīt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) !

Heroldam apnika sēdēt istabā un viņš pievienojās māsai, kura lasīja grāmatu.
Žils Verns? Nemaz nezināju, ka tev patīk piedzīvojumu literatūra !
Viņš izbrīnīts konstatēja.
Kur tad pārējie, domāju, ka jūs visi kopā atkal kaut kur dauzāties..

Šo rakstu rediģēja ledene: 31.03.2005 15:25

[novemberunge]

OOC: A Gundega nelasīja, viņa rakstīja dzejoļus. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Bet tāpāt... visi tādi mierīgi pagadījušies. Neviena trakuļa. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Gundega klusi ielavījās mājā un nometa segu turpat blakus durvīm, uz grīdas. Lai arī viņa bija ciemiņš, slinkums un neapmierinātība bija pārāk lieli pat, lai savāktu aiz sevis vienu nieka segu. Viņa tikai izvilka no tās savu kladi, pildspalvu un ieslīdēja virtuvē. Tur nevienu nemanīja, tādēļ Gundega apsēdās pie galda (ja ir, ja nē, tad pie palodzes) un atvēra savu kladi. Tur bija sarakstīti daudzi dzejoļi, sazīmēti dažādi savādi zvēri un sarakstīti stāsti. Viņa pārlasīja dzejoli, ko bija rakstījusi iepriekš un drūmi nopūtusies izplēsa to no grāmatiņas.
Aizlidinājusi papīru uz miskasti, Gundega pievērsās logam. Kārtējā vasara kā pastarītei. Ka tik atkal neatsāka iekaustīšana via vēl nez kas. Bail pat domāt. Labāk būs, ja no viņiem izvairīšos.

[Seila]

Māris atpogāja krekla apkaklīti, bet tas nedeva nekāda labuma...Proti radās sajūta, ka ir kļuvis vēl karstāk...Nopūties zēns aizcirta grāmatu un piecēlās no dīvāna. Paņēmis rokās salocītu segu un grāmatu viņš jau gribēja doties ārā pa durvīm un mest apkārt mājai līkumu, lai nokļūtu pagalmā. Tomēr jau nākamajā brīdī viņš izlēma, ka tas ir pārāk apgrūtinoši un vienkārši uzrāpies uz palodzes izkāpa pa pirmā stāva logu ārā zālīte.
Mierīgi pacēlis zemē nokritušās mantas viņš palūkojās apkārt un izraudzījies sev kādu patīkamu vietu zem ābeles, ēnā, noklāja tur segu un norāvis no kāda zemākā zara saldo cukurābolu atlaidās, turēdams rokās Nortonas "Noslēpumu pasauli"
Netālu pamanījis savu brālēnu un māsīcu viņš uzsauca īsu:
-Sveiki!
Un ierakās grāmatā

Šo rakstu rediģēja seila: 31.03.2005 15:56

[grapefruit]

Ta ta šie dazīsies, visi tādā garīgajā kā piepes! Neviens neko negrib pasākt, rodas sajūta, ka es kožu!
Viņa sabozusies noteica.
Negribi aiziet nopeldēties?
Viņa jautāja, ar kādu kopā trīs kilometri parasti pagāja kā nebijuši...

[Ledene]

Herolds nopietni apdomāja māsas sacīto.
Nezinu gan, man jau īpaši nepatīk peldēt, varbūt tāpēc, ka es to nemāku.. taču es tevi varētu pavadīt, ezerā aug neparastas, violetas ūdensrozes, kā radītas manai jaunajai herbārija kolekcijai ! Tā ka vari vien skriet pēc peldkostīma, es aiziešu pēc burciņas un nazīša..
Zēns aizsoļoja uz savu istabu, spodrinādams brilles.

[grapefruit]

Mjā, gan jau es piedabūšu viņu arī pajautroties. Nodomāja Edīte, skrienot uz māju pēc peldkostīma. Drīz jau kumode bija pārrakta, pelkostīms rokā un viņa bija ārā pie brāļa.
Nu, laižam!
Viņa uzsauca un aizskrēja ezera virzienā. tad strauji nobremzēja:
Pag, mēs taču neko nepateicām nevienam... Varbūit vajadzēja?

[Ledene]

Herolds apstājās un vēlreiz noslaucīja brilles.
Laikam tev taisnība..
Viņš nomurmināja. Herolds bija kārtīgs un apzinīgs puisis, aizbēgšana, nevienam nesakot, viņam nelikās vilinoša.
Es aiziešu!
To sakot, viņš aizgāja pie Gundegas, lai pateiktu, ka viņi dodas uz ezeru, un atgriezās.
Varam iet!...
Viņš noslaucīja uz pieres izspiedušās sviedru lāsītes. Varbūt tomēr ļauties kārdinājumam ienirt dzidrajā, vēsajā ūdenī?...

[grapefruit]

Edīte jau, protams, neko neteica par to, ka viņas somiņā gulēja divi dvielīsī un arī brāļa peldbikses... Viņa vien jautri nosmēja un teica:
Ejam!
un lēkšojot devās uz priekšu, garastāvoklis atkal bija vai pašās debesīs...

[Ledene]

OOC - OMG, kā man patīk savs tēls !!!


Herolds uzmanīgi divos pirkstos nesa burciņu ar ūdeni, kurā uzglabāt nogrieztās ūdensrozes. Ceļš viņu priekšā bija putekļains, un saule neciešami karsēja.
Ede, es laikam tomēr būšu spiests peldēt !
Viņš negribīgi izgrūda.
Un es taču varu aiziet pa burbuli !

[novemberunge]

Saņēmusi vēsti, ka Edīte un Herolds dodas nopeldēties, viņa pamatīgi saniknojās. Kaut ko nobubinājusi, Gundega smagi aizvēra savu kladi un pievērsās logam. Ārā bija tik jauki, tuklāt pagalmā bija pietiekami daudz koku, lai noslēptos no saules. Meitenei tik ļoti kārojās iziet ārā un nedaudz pasapņot.... Iedomāties, ka viņa skrien pa mākoņu maliņu un uz mugurais tai ir lieli, melni spārni...
Gundega sadīdījās un uzmeta nemierīgu skatienu durvīm. Tomēr prāts ņēma virsroku pār sirdi un meitene nelaimīgi klimta augšup uz bēniņu istabu, kur glabājās sen nelietotas lietas. Viņa apsēdās uz grīdas un sāka pārcilāt mantas, līdz atcerējās, ka lejā virtuvē ir atstājusi savu kladi.
Tikai ne to! Kāds no tiem bulduriem var izlasīt manus dzejoļus un stāstus! To nu gan es negribētu... domām sekoja pāris klusināt lamu vārdi un Gundega smagiem, skaļiem soļiem kāpa atpakaļ lejā uz virtuvi, lai paņemtu kladi.
Jauks dienas sākums. viņa nodomāja un sažņaudza rokās pelēkās kleitas malu.

[grapefruit]

Labi, labiņi, man ir tavas peldbikses!
Viņa smaidot noteica.
Ja slīksi, pacentīšos tevi izvilkt.
Viņa vēl ķircinoties nioteica. Tad paātrināja soli lēkdama vēl augstāk. Diena tiešām bija skaista.
Vakarā laikam jāsakrāmējas, nevaru vien sagaidīt rītdienas pārgājienu un tu? Man jau liekas, ka tu atradīsi daudzum daudz herbāriju!

[Seila]

Māris, sajutis, ka ir izsalcis piecēlās un iegāja mājā dodamies taisnā ceļā uz virtuvi. Ielīdis ledusskapī zēns izsecināja, ka tajā nav nekā īsti ēdama un, ka ja viņš vēlas, kaut ko paēst tad nāksies gatavot pašam. Nedaudz nošķobījis degunu viņš ķērās pie karstmaizīšu gatavošanas...
Beidzot ticis galā ar maizītēm un iemetis tās cepties, māris pie sevis noburkšķēja:
- Tie pieaugušie pilnīgi neliekas par mums ne zinis, labāk būtu bijis palikt pilsētā.
Māris jau gribēja apsēsties uz kāda krēsla, kad pamanīja uz galda pamestu kladi. Jau no pirmā acu uzmetiena viņš izsecināja, ka tā ir Gundegas.
Atkal aizmirsusi, savus sacerējumiņus...
Nodomāja Māris un tad skaļi iesaucās!
-Gundega! Tu atkal mētā savas mantas apkārt pa māju! Lūk paņemš vienreiz un pievākšu to tavu kladi!

[addnill]

Gundega ģulēja uz vēdera zālē pie ezera. Tur peldējās pāris meža pīļu un radīja vienreizēju komozīciju kopā ar atspulgiem un sīkajiem vilnīšiem. meitene sev visapkārt bija izmētājusi krāsas bundžiņas aiz aušīm saspraudusi otu kātus. klusām un uzmanīgi viņa gleznoja. Gita jau bija tikusi gandrīz līdz puse, kad...kad izdzirdēja kādu tuvojamies. Lai kas tie arī būt, viņi dabūs pamatīgi trūkties!

[Ungaarijas ragas...]

Pusdienas miers bija beidzies. No istabas virtuvē iznāca Grantiņu saimniece.
"Kas tad nu?" viņa paskatījās uz Māri, bērni reizēm mēdza aizmirts, ka mājā nav vieni paši.
Tai pašā laikā nobrīkšķēja pagrabstāva durvis un virtuvē galvu pabāza Andrievs.
"Hā, labi, ka tu jau esi piecēlusies," viņš teica brāļasievai, "Es te tagad aizskriešu līdz pilsētai."
"Ai, cik labi, pagaidi es tev iedošu sarakstiņu, nopērc pie reizes, to, kas tur minēts. Cik, labi, nebūs man jādodas uz veikalu!" viņa atviegloti nopūtās, izņēma no somas maku un no tā lapiņu un naudu, ko pasniedza svainim.
Viņš to paņēma, laiski iegrūda kabatā un izgāja ārā. Pēc brīsniņa ierūcās viņa zilais golfiņš un Andrievs aizbrauca.
"Cerams, ka viņš visu nopirks. Bet labi vismaz beidzot ir izlīdis no tā sava pagraba. Bet, Māri, vai jūs jau visu esat rītam sameklējuši? Neatstājiet uz nakts melnumu," viņa noteica, vērdamās uz māsasdēlu, tad naski izsteidzās laukā.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 01.04.2005 11:20

[grapefruit]

Edīte priecīga pieskrēja pie māsīcas.
Hei, tu jau te!
Viņa lūkojās māsīcas gleznā, piemiedza aci un pagrieza galvu:
Mmmm, cik skaisti, kaut es tā mācētu...
Viņa, acīm starojot noteica.
Klau, mēs atnācām peldēties, tev nav līdzi peldkostīma?
Viņa jautāja...