Bez Vaarda [C] [ATDP], veel driikst pieteikties ieksh ATD Opcijas

[earnella]

Neviens, tikai Gabriela zināja par šo Ariadnes paradumu. No psiholoģijas viedokļa to varētuuzskatīt par novirzi un māniju, un Ariadne kā jau psiholoģe ar to varētu pat tikt galā, ja tas būtu kāds cits. Ir tāda paruna - "drēbnieks staigā ielāpos, kurpnieks basām kājām". Savukārt socioloģijas un psiholoģijas ģēnijs sēž mājās un krāj sava trakuma piezīmes.
Meitene izņēma no aparatūras diapozitīvu. Ar šīm bildēm viņai patika darboties manuāli.
Viņa mēdza nokrāsot seju aptuveni reizi nedēļā kopš piecpadsmit gadu vecuma, kad mira viņas māte.
Ariadne bija aizpildījusi jau septiņus albūmus, aptuveni vienu gadā. Tie bija kā dienasgrāmatas, savdabīga, neatšifrējama dzīves pierakstīšana.
Bez tam katrs albums bija aplīmēts ar... kino biļetēm. No vienas vietas. Reizēm pat vairākās kārtās. Kino bija vēl viena viņas aizraušanās, iespēja pavērot svešu dzīvi, to nevērtējot, neskaidrojot, nelabojot. Tikai mājās gan viņa nekad neskatījās filmas. Viņai vajadzēja sabiedrības un lielā ekrāna sajūtu....

Ariadne iznāca no telpas un ielika diapozitīvu atvilktnē. Tad meitene notīrīja seju, uzkrāsoja ikdienišķās melnās acis un apsēdās pie telefona. Viņa lēni, bet noteikti ievadīja Gabrielas numuru. Kaut kur tur, tālumā noteikti ieskanējās kāda skaista, skumja skaņdarba atdarinājums...

[gwinerva]

Narta izgāja ārā uz veikalu.Nopirkusi tos produktus, kas vēl trūka un arī tos, ko viņai kārojās viņa iekāp taksometrā un brauca uz muzeju.Pa ceļam viņa skatījās pa logu.Aiz loga nebija diez ko saistošas ainavas, bet tāpat nebija ko darīt.Narta ainavas tāpat nemaz nepamanīja viņa bija iegrimusi domās.Nonākusi galamērķī viņa smaksāja vadītājam un izkāpa.priekšā stāvēja jau pazīstamā un lielā muzeja ēka.Narta droši devās iekšā.Nonākusi vestibilā viņa jau devās uz Angelusa kabineta pusi.

OOC:Eju prom.

[-=RonS=-]

"Hmm... skaidrs" noteica Angelus. Tad vinsh piesauca pie sevis vienu no muzeja darbiniekiem un klusi vinjam kaut ko pajautaaja. Darbinieks tik pat klusi atbildeeja. Angel atkal pagriezaas uz tumshmates pusi un ar zinaamu paarlieciibu ierunaajaas "Jaunkundz, atvainojos nesadzirdeeju juusu vaardu, mani darbinieki zinjo, ka juus gida pakalpojumus nebijaat pieteikusi ieprieksh vai taa ir taisniiba?"

[earnella]

Neviens neatbildēja. Ariadne atstāja Gabrielai ziņu. Gaby, atzvani uz mobilo, kad vari, te viss ir pārāk mierīgi. Derētu izdarīt kaut ko, lai pārtrauktu šo pasaules vienmuļību.

Tad meitene salika somā lietas, ko vienmēr nēsāja līdzi, piemēram, piezīmju blociņu, pildspalvu, zīmuli, mobilo videofonu...

Viņa īsti nezināja, ko grib darīt, tomēr vajadzēja izvēdināt galvu. Šeit viņa viena dzīvoja tikai pusgadu, un joprojām jutās kā mājās pie māsām, brāļa un arī tēva.
Vistuvākā viņai bija jaunākā māsa, jo pēc mātes nāves tieši Ariadne viņu uzaudzināja kā no mātes viedokļa. Varbūt viņa bija cerējusi, ka spēs meitenītē ielikt sevi - labāku, gaišāku, atklātāku.... Tomēr pati Ariadne to nekad nebija sev ne jautājusi, ne atbildējusi.

Viņa izgāja uz ielas un ieelpoja svaigo gaisu. Pilsēta tērēja daudz naudas gaisa attīrīšanai, tomēr tas tik tiešām piesaistīja tūristus.

Ariadne lēnā garā aizgāja uz parku, apsēdās pretī strūklakai un sāka kaut ko cītīgi rakstīt....

[Dvēselīte]

"Rubēna fon Ajirētsim" viņa noskaladīja un pasita zodu uz augšu. "Tiesa gan, jo pateicoties manai beztabildīgajai mātei... nē nebiju gan" viņa neveikli nobeidza, jo māti šeit bija lieki pieminēt, tas šā vai tā neko nedotu. Rubēna sāka pārskatīt mapes saturu, cerēdama atrast tur kādu norādi par jau rezervētām biļetēm un pieteiktu gidu. Pirksti viņai pinās un papīri juka uz visām pusēm, bet īstos šā vai tā neizdevās atrast. "Man... man nudien jāatvainojas par šo scēnu, bet..." viņa mulsi uzlūkoja savu grupu, kas jau kļuva nemierīga, tad pavērās direktorā, kas rādījās visai nepamierināts es radušos situāciju. Malacis meitēn, tev tas atkal izdevās - sacelt vētru ūdensglāzē, Rubēna dusmojās pati uz sevi.

Šo rakstu rediģēja cilvekberna dveselite: 27.03.2005 00:11

[gwinerva]

OOC:pārdomāju. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Narta gāja lēnām un nesteidzīgi.Viņa rakņājās somā pēc paciņasgandrīz neskatīdamās kur iet.Kad viņai izdevās izvilkt paciņu viņas sejā parādījās uzvaroš smaids.Un viņa jau priekšā redzēja kabineta direktora durvis.Pieklauvējusi viņa devās iekšā.Iegājusi viņa manīja, ka neviena nav.Jocīgi,Narta domāja.Laikam pagaidīš viņu tepat.Narta ērti iekārtojās vienā no krēsliem, kas bija pretīm galdam.

[-=RonS=-]

Angelus pasmaidiija un atkal pasauca vienu no muzeja darbiniekiem. Vinjsh tam kaut ko pajautaaja, bet darbinieks noliedzoshi pamaaja. "Lieta taada fon Ajireetsim jaunkundz, ka visi muusu gidi pashlaik ir aiznjemti un aatraakais, kad kaads atbriivosies ir peec 2 stundaam. Bet takaa redzu ka shii ekskursija jums ir ljoti svariiga, es varu to novadiit, ja vien juus apsolaaties man atstaat savu telefona numurinju, lai varu juus veelaak aizvest vakarinjaas... Ko teiksiet??"

[gwinerva]

Nartai jau noriebās gaidīt.Nu kur viņš ir?!Atstājusi savu somu krēslā un paciņu nolikusi tur pat viņa devās uz dežurantes kabīni.Pat netikusi līdz tai viņa jau redzēja Angelusu sarunājamies ar kādu sievieti.Viņa nolēma pagaidīt kamēr beidzas saruna un tad pieiet pie viņa...

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 27.03.2005 00:31

[earnella]

Ariadne pacēla galvu un paskatījās pāri laukumam, jo neatstājās sajūta, ka kāds viņu vēro. Bija redzams tikai lielais, arhitektūriski perfektais muzejs, viens kultūras centrs pilsētā un viņas senā pleijerīša glabātuve. Un pa tā logiem diezin vai kāds vēroja meiteni, kas sēdēja parkā un kaut ko rakstīja pussaburzītā kladītē.

Muļķības, pilnīgas muļķības. Ariadne atkal pievērsās pierakstiem, bet muzeja vērošanas laikā iedvesma bija kaut kur pazudusi. Viņa nolēma izmantot brīvo dienu, lai mazliet iepazītu savas pilsētas vēsturi - pēdējoreiz viņa muzeju apmeklēja skolas projekta vajadzībām sešpadsmit gadu vecumā.

Meitene atkal piecēlās un devās uz to pusi. Pie ārdurvīm viņa apstājās. Iekšpusē kaut kāda meitene lasīja zemē nokritušos papīrus, līdzās stāvēja aziātu grupiņa snobiski lietišķos uzvalkos, bet pretī šai meitenei stāvēja klasiski skaists vīrietis. Diemžēl Ariadni klasiski skaisti dendiji neinteresēja ne mazākajā mērā, viņai patika pievilcīgi vīrieši ar dziļu personību, ar kuriem varēja parunāt ne tikai par sportu vai ko līdzīgu.

Ariadne nolēma neiet iekšā. Tie cilvēki šķita visai norūpējušies. Instinkts teica, ka labāk netraucēt.

[Dvēselīte]

Rubēna palika ar vaļā muti. Negaidot lepnums ņēma virsroku un viņa atvēzējusies iesita viņam pļauku, stipra gan tā nesanāca, jo meitene bija krietni īsāka augumā, bet bija no sirds. "Atvainojiet mister, bet es tā nemēdzu..." Rubēna apklusa drudžaini prātā pārlikdama lietas būtību. Ķīnieši nost viņai no kakla, iespēja no mātes pieprasīt vēl naudu, garlaicīb kas būs jāpavada simpātiska vīrieša klātbūtnē un galu galā, viņa varēja vakariņas arī atteikt. "Labi." viņa strikti noteica un izvilkusi no rokassominjas vizītkarti pasniedza to direktoram. "Labi es piekrītu šim darījumam, jo vairāk tāpēc, ka tas ir tikai darījums" Rubēna vēsi piebilda, īpaši uzsvērdama vārdu "tikai". Tomēr viņa nevarēja nepasmaidīt līdz ko bija novērsusi skatienu.

[gwinerva]

Skats no malas izskatījās smieklīgs.Nartai apnikās gaidīt un viņa nolēma pie iet klāt...
-Sveiki!Nu Angelus man tevi vēl ilgi jāgaida?Tu jau kavē 15 minūtes.Nartai sieviete jau iepatikās no pirmā acu uzmetiena.

[-=RonS=-]

Angel ieraudziijis Nartu aatri iemeta skatienu pulkstenii, tas raadija 15 paari trijiem. "Vo vells" vinjsh pie sevis nodomaaja. "Narta es ljoti atvainojos, man te gadiijaas neparedzeets gadiijums, vai tu luudzu nevareetu uzgaidiit manaa kabinetaa kaadu briitinju, es paluugshu, lai kaads tev uzvaara teeju vai kafiju? Vai arii ja neveelies gaidiit varam norunaat, ka es vakaraa piebraukshu pie tevii, uz maajaam?"

[gwinerva]

Par manām mājām nevar būt ne runas,Narta nodomāja.Nu labi es pagaidīšu.Atsūti man lūdzu tēju ar cukuru.To pateikusi viņa devās atpakaļ uz Angelusa kabinetu.Nonākusi kabinetā viņa paņēma paciņu.Atinusi to vaļā viņa ieraudzīja, ka viens duncis trūkst.Nartas seja nobāla.Viņa taču nevarēja to pazaudēt.Nē tas nebija iespējams.Izrakņājusi visu somu viņa dunci neatrada...

[Dvēselīte]

"Tad nu lūdzu" Rubēna norādīja uz sarkano paklāju, kas klāja trepes visā to garumā. Pati viņa noskatījās pakaļ aizejošajai sievietei. Hmm nav brīnums ka šis kungs ir pieradis tādā veidā apieties ar dāmām. Rubēna sakārtoja savu mapīti un pasita to padusē, izņēma no somiņas spogulīti un lūpukrāsu un neuzkrītoši atjaunoja klājumu, tad piegludināja kostīma svārkus un bija pilnā gatavībā nodoties garlaicīgākajai nodarbei - muzeja apmeklēšanai.

[-=RonS=-]

"Labi" Angelus noteica un aatri pieaicinaaja zaales uzraugu un deva tam noraadiijumus par teeju, ko Narta luudza. Tad Angel atkal pagriezaas uz fon Ajirētsim jaunkundzes pusi. Vinja staaveeja pie ieejas aizveestures zaalee, bet Angelus noignoreeja vinju saakuma pieiedams kjiinieshu delegaacijai un uzaicinaadams tos uz ekskursijas saakumu. Taatad pirmais apskates objekts bija aizveestures zaale. Angel visos siikumos staastiija kjiinieshiem kaa radaas ziimeejumi uz alu sienaam, tomeer ik pa laikam uzmesdams skatienu Rubeenai. Vinja neshkjita iipashi ieintereseeta. Naakoshaa zaale bija veltiita viduslaikiem. Kjiinieshus iipashi ieintereseeja taa laika cilveeku nezheeliigaa sodu sisteema. Kameer delegaacija apbriinoja giljotiinu, Angelus piegaaja pie Rubeenas un jautaaja "Vai jums nav interesanti fon Ajirētsim jaunkundz"

[gwinerva]

Narta sev teica:Nomierinies.Tikai nomierinies.Jādomā loģiski.Mājās es viņu neatstāju.Tas ir 100%.Vel kad izgāju pārbaudīju, bet tad kur!Narta jau bija bāla kā krīts.Būs jārunā ar Angelusu.Viņa apsēdās krēslā.Paņēmusi kādu papīriņu viņa to plēsa mazos gabaliņos, lai nomiernātos.Vajadzēja ātri satikt Angelusu.Varbūt un iet viņam un to pateikt tulīt?Narta vairs nevarēja mierīgi nosēdēt.Viņa piecēlās šoreiz pārējos nažus kārtīgi ielika somā un somu paņēma līdz.Narta ātrā solī devās uz vestibilu...AngelusNarta pasauca.Pagaidi Narta izskatījās ļoti uztraukusies.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 27.03.2005 01:11

[Dvēselīte]

"Vai man nav interesanti?" viņa uzacis sarauksui pārjautāja. "Tākā es tuvākajā laikā negrasos nevienu giljotinēt vai citādā veidās spīdzināt, tad es mierīgu sirdi saku, ka man nudien nav interesanti" Rubēna mazliet atslābinājās un pasmaidīja. "Kad nonāksim pie ieročiem, tad lūdzu vēlreiz pajautājiet mān šo pašu jautājumu" viņa koķeti pasmīnēja un novērsusies pagāja solīti sānis.

[-=RonS=-]

"Jums patiik ierochi?" Angel jautaaja jau iedams uz naakamo zaali, bet tad izdzirdeeja Nartas saucienu "Kas noticis?"

[gwinerva]

Nu man viens duncis ir pazudis.Esmu pilnīgi pārliecināta ka mājās neatstāju.Bet es tavā kabinetā atstāju savu somu un gāju meklēt tevi.Un tagad nav vien dunča!Viņa ieturēja nelielu pauzi.Man nav ne jausmas kur tas palicis!

[-=RonS=-]

"Kaa pazudis??" Angel paarsteigts paarjautaaja. Vinjsh aatri devaa un ieveda kjiinieshu delegaaciju zaalee kas bija veltiita pasaules kariem, kur vinji ciitiigi saaka apbeiinot vecos izniicinaataajus. Un tad atgriezaas atpakalj pie Nartas un Rubeenas. "fon Ajirētsim jaunkundz iepaziistieties Narta mana ljoti laba draudzene, Narta sho leciigo leediju tu jau droshi vien redzeeji" Angel pasmiineeja " Lai nu kaa fon Ajirētsim jaunkundz takaa jums patiik ierochi Narta junms ko vairaak par tiem pastaastiis, jo vinja straadaa ierochu veikalaa, bet es tikmeer ieshu nokaartoshu veel vienu neparedzeetu gadiijumu" Angel pamaaja ar roku, uzaicinaaja veel 2 darbiniekus un devaas uz savu kabinetu.