Bailes no nāves, K Ā P Ē C ? Opcijas

[Dinaer]

Nedadz skumja teema ,bet es veeleejos uzzinaat par to nedaudz vairaak.
Kaapeec cilveekiem ir bail no naaves?
Vai tu baidies?
Kaapeec? (abos gadiijumos)

Manupraat, naave rada ko jaunu, panemot visu.
Bet kaapeec mees tik loti baidaamies no taas? Peec tam jau mums nekas nebuus vajadziigs, un nekas muus nesaistiis ,arii shii muusu dziive ne.
Turklaat -neviens, kas ir nomiris nav atgriezies...
Meedz jau baidiities no daudz kaa, bet (atkal jau jaatkaartojas)- kaapeec mees baidaamies no nezinaamaa - naaves?

Šo rakstu rediģēja Reiki: 04.06.2004 17:38

[Shadowstalker]

Kaapeec gan cilveeki baidaas no naves?Kaada jeega baidiities no nezinaamaa....
Taadaa gadiijumaa, kas iisti ir naave- varbuut sjii jau ir naave; varbuut pilniigi visi ir mirushi...Kaapeec gan daudzi uzskata, ka sjii ir dziive- tam nav nekaadu pieraadiijumu.Iespeejams, ka mees jau tagad atrodamies elee...
Par laimi mani sjiis bailes no naaves vairs nespeej mociit (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/mace.gif)   (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Ir pilnīgi pie vienas vietas, vai mēs tagad esam uz Zemes, Ellē vai 28. papīra dimensijā. Līdz ar nāvi mēs šo vietu atstājam un tieši no šīs atstāšanas mēs baidāmies. Mēs negribam atstāt šejieni un viss, kaut vai mēs būtu "miruši" jau tagad. Jo mēs to tagad pieņemam par dzīvi, lai kur mēs tagad "īstenībā" atrastos un kādi būtu.

Šo rakstu rediģēja Shadowstalker: 25.12.2004 16:27

[The Master]

Shadowstalker,tev ir pilniiga taisniiba par dziivi, tacju es saveejo par dziivi nevaru uzskatiit- principa peec....

[Debby_off_end]

Man kādreiz bija šausmonīgi bail.Es nedēļām newarēju aizmigt par to domājot.Tad gan es vēl biju pavisam mazs sīcis.Tā nu vairākas naktis es sēdēju un par to runāju ar mammu.Viņa vispār, manām bērna ausīm vismaz,stāstīja baigi interesanti.Par to,ka dvēsele vienmēr paliek,tikai maina vietu.Par to,ka dvēsele ir kā cilvēks,kas brauc ar mašīnu,bet,kad mašīna paliek veca,pārvietojas uz nākamo.(ir gan tā dvēsele parazīts,ne?!! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )Es tik un tā vēl aizvien nesaprotu vienu lietu tādā gadījumā.Es-es runāju,domāju,jūtu..es zinu,ka ārējais izskats mainītos,bet vai es paliktu,respektīvi,vai es esmu vismaz daļa no tās dvēseles?!Jo tādā gadījumā..kas tad paliek pāri?Kas tad īsti ir dvēsele?!
Vispār man patika...es vairs neatceros,kur lasīju,bet tur bija teikts,ka sejas ir tikai maskas,ar kurām liktens mums piespriedis dzīvot,bet no otras puses uz to paskatoties-tā gluži naw.Tawu seju ļoti iespaido arī tawas rakstura īpašības.Kaut kādā citā grāmatā pat viens acu pētnies bija izpētījis,kādas acis ir mērķtiecīgiem,slinkiem,jautriem u.t.t. cilvēkiem..KĀC SWIETS!!
Negrib kāds biški mani apgaismot,bet tas laikam galīgi neiet pie šitā pavediena vairs klāt..

[Yume]

Ui, tur ir daudz sarakstīts. Man slinkums lasīt. Un tur taču faktiski nav ko diskutēt.
Tas ir pašsaglabāšanās instinkts.
"Cilvēks kas spēj pārvaldīt savas emocijas spēj uzvarēt nāvi" tādi fakti taču ir dzirdēti? nu lūk, seko ka cilvēks kas spēj apspiest savus instinktus nebaidās no nāves. No kā var secināt to ko es uzrakstīju iepriekš.

[Tots]

Man šķiet .ka cilvēkiemno nāves ir bail tapēc ,ka viņi baidas sajust ārpasaulīgas sāpes. Kas mums liek tā domāt (nu baidīties no nāves). Nu teiksim tevi sagūsta terorints un piedraud tevi nošaut. Jūs taču baidīsieties no šaviņa sāpēm.

Taču šajā gadījumā cilvēki cenšas izvairīties no nāves. Un te rodas jautājums "Kapēc mēs izvairamies no nāvēs?" Varbūt tapēc ,ka kāds mums visiem ir licis tā domāt ,nu teiksim dievs. (:blink:) Vai arī mums bail no tā ,ka zaudēsim draugus mājas utt. Mēs jau to nedomājam tieši ,bet gan zemapziņā.

Ja padomā pēc naves taču tev nekā nav un nevajag. Ja vajadzētu ,nu teiksim tos pašus draugus ,tad jau mēs būtu atcerējušies kas mums bijuši draugi pagājušajā dzīvē.

Vispār mēs zinām un vajadzētu zināt kas un kur mēs esam bijuši pagājušajā dzīvē.
Es teiksim zinu. Nejau tā "es bij cilvēks ar daudz draugiem" es vairs neatceros. Un tad kad zināju tad nepratu runāt. Ta bija man bērnība no 1 gada līdz 3 gadiem.

Man muterīte teica ,ka es esot kautko ļoti stastijis un rādijis ar rokām. Cik nu man ģimene kautko saprata tad es esmu runājis par saulainiem kalniem un skaistu vietu. Zaļu zāli!!. Tas man liek domāt ,ka es esmu stāstijis par "PARADīzi" Ja padomā tad paradīze nevar būt nekas materialistisks. Tad es nonācu pie secinājuma ,ka es esmu bijis Austrālietis kas dzīvojis no 1911 līdz 1991.


P.S man pat dažreiz ir gribējies nomirt un uzzināt kas tad notiek.

[anarhija]

cilveekiem nebaidaas no naaves tad, kad vini ziedojas citu labaa.

eh... es veel biju tik siika, ka neko citu es neatceros, tikai... sapni, kas mani vajaaja, un no kura es nevareeju atbriivoties arii dienaa. nekas iipashs, tikai sarkanas acis ar tumshiem dobumiem pilniigaa tumsaa. un veel pieglaimiigi un ļauni čuksti valodaa kuru nesapratu. tas šausmiigi biedeeja. reiz, kad man bija veel kaadi triis gadiņi, mate mani skaidraa dienas laikaa pie rociņas veda cauri garai koku alejai, kas veda uz maajaam (tad es veel dziivoju Lielvaardee) un es atkal tos dzirdeeju un redzeeju tukshaas acis, un paarbijos liidz naavei un mezhoniigi raudaaju. taas ir manas pirmaas beerniibas atmiņas. jo lielaaka es augu, jo mazaak iedomaajos par to sapni.

kapeec to visu staastu? jo domaaju, kas tam ir kaut kaads sakars ar ieprieksheejo dziivi. un man ir veelviens variants, proti, beerni ir loti emocionaali juutiigi, un vecumaa no 1 liidz 3 gadiem vini nespeej norobezhot savu praatu un apziņu, liidz ar to veelaak neko neatceras. ne velti ir teiciens, ka mazi beerni redz to, ko citi ne. un es redzeeju kaadu, kas ir miris. kaadu ļaunu cilveeku. ko taadu, kas šaaaausmiigi biedeeja.

[Sesila14]

man liekas, ka cilvēkam bail no sāpēm un no tā, ka varbūt viņš nedara pareizi. Nu nezinu savādākus argumentus... Ja man noliktu priekšā situāciju kur varētu galu dabūt ātri un bez ciešanām, tad es arī darītu sev galu. Man jau pietiek ar jau izjustajām ciešanām, negribētu sagaidīt pārējās.

[Olorin of Nienna]

Manuprāt nāve ir tikai links starp šo nožēlojamo pasauli un daudz ko citu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif)
Godīgi? Ja es būtu pilnīgi pārliecināts, ka pēc nāves es nonāktu, nu piemēram Viduszemē, es kaut vai tagad aizbrauktu uz Rīgu un nolēktu no kāda torņa. Strange, huh??? Youl`l say I`m sick, so what? Nolēkt un sašķaidīt pauri būtu visvieglāk. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/pinch.gif)

[lil`skater]

Mees visi baidaamies no naaves, jo mees enzinam kas muus sagaida. Muus biedee nevis naave, bet gan nezina kas buus taalaak!

[piretta]

Diezvai es baidos no nāves... Drīzāk baidos no tā, kas ar mani notiks pēc nāves... elementāri!

[Kety]

Nju nez....varbut tadel ka vairs neatgriezisimies un nevaresim paveikt to ko velamies un vairs neredzesim savus tuvos un milos cilvecinus.... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) ......nju labini es nevelos par sadu temu runat tas ir parak nomacosiii!!!... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

[Wunderkind]

Es, personīgi, no nāves nebaidos, jo uzskatu, ka mūsu dzīves ilgums ir man pietiekams, lai pilnībā izbaudītu dzīvi...............
Turklāt ... vienmēr jau pastāv iespēja, ka dzīve turpināsies, tikai es būšu "atdzimusi" citā veidolā...vismaz esmu kaut kur tā lasījusi...nu nezinu es no nāves nebaidos, bet visi pārējie, kuriem esmu to prasījusi, atbild, ka baidās gan...
(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif)

[Leldux]

varbuut,ka taas nav bailes tieshi no naaves, bet gan no ta ,ka -sheit tachu viss paliek, viss kas man ir daargs, vajadziigs...kgan no otras puses- kad nomirshu, tam vairs nebuus noziimes, tikai kaadu mirkli es kko apjegshu. tas ir tik briinishkjiigi,ka es speeju redzeet, just, sasmarzhot, skriet, saprast utt. utt. taa ir taada sajuuta apzinaaties- es tachu esmu un es esmu sheit un viss kas ap mani notiek, notiek taadeelj,ka es dzivoju, (ja es nedziivotu, protams ari daudz kas notiktu ,bet ne ap mani!)

[Poesie*]

peedeejaa laikaa..
jaa baidos.negribu mirt..
neveelos iedomaaties laiku,kad es vairs nebuushu,kad nezinaashu,kas notiek pasaulee,kad lidinaashos kkur..vai arii nelidinashos...
Un ja nu nepastaav paradiize un elle?tas ir baisi..zinaat,ka kaadreiz tu nebuusi...un ja vel iedomaajas,kaa tu zemes dziilees satruudi...sapelee...un tu neesi..nekur...

ja es patiesaam zinaatu,ka kautkur palieku,tad man nebuutu bail..Bet shii sasodiitaa nezinja biedee (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Hworang666]

Īstenībā man nav bailes no nāves, jo nez kāpēc man gribās uzzināt kas seko pēc tās...

[Bite]

Es šausmīgi baidos no nāves, jo es nezinu kur nonākšu, kur būšu un vai es vispār kaut kur būšu!?! Tas šķiet mulsinoši. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Andromeda]

Es nebaidos no nāves. Nāve nav nekas slikts.
Es drīzāk baidos nodzīvot garlaicīgu un bezjēdzīgu dzīvi.
Daru visu iespējamo un neiespējamo, lai tā nebūtu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/pirate.gif)

[shocked mouse]

nu cilveeki baidaas parasti no nezinaamaa,atshkjiriigaa...es to lasiiju kautkaadaa graamataa...
jo neviens jau skaidri nezin kas notiek peec naaves...Cilveeki taapeec aizdomaajas ka tad varbuut beidz eksisteet un vinji to neveelas...nu jaa...
Es pati iisti nezinu...Es laikam nebaidos no naaves. Bet varbuut arii baidos...nezinu.

[Saiva]

Patiesiibaa es nezinu! Laikam jau ne, jo es uzkati dziivi par mociibaam!
Visvairaak man bail par to, ka es varu zaudeet miiljos cilveeku, ka vinji nomirs un es palikshu viena! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Naave tak nav nekas briesmiigs, galu galaa mees visi reiz mirsim, bet es ceru, ka mana naave buus aatra un es pat to nepamaniishu!

[eardstappa]

Reiz mani piemeklēja apgaismība.
un es redzēju, ka nāve ir dzīvības beigas, tāpat kā zvans ir stundas beigas, kā durvis ir istabas beigas.

Nāve ... atņem nost lieko, un paliek tikai tas, kas īsts.
Nāve ir nespēja saskarties ar tiem, kas durvju otrā pusē. Bet vienmēr paliek kāds sakars - paliek mīlestība.

Ja ir mīlestība, tad nav baiļu no nāves.