Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Roviela]

- Kā viņš vispār tik ilgi turējās kājās? - Kellards taisni nobrīnījās, tādu skatu ieraudzīdams - izskatījās itin kā visu bruņu pati mazākā kniedīte būtu uzskatījusi par savu pienākumu atstāt savu parakstu uz Sera ķermeņa.

Mjaa... laistīties tā tieši ar ūdeni nebūtu labi, bet vēsas kompreses, jā, tas ir tas, kas vajadzīgs. Kellards aizgāja pie savām nupat novilktajām mantām un paņēma kreklu. Žēl, bet nekā cita piemērotāka nav.

Viņš ņēmās uzmanīgi un bez liekas spiešanas ar slapjo audumu berzēt Seru. To pabeidzis, viņš kreklu pamatīgi izskaloja un saplēsa strēmelēs (OOC - atgādinu, Kellardam ir vēl viens lieks krekls), ar kurām ņēmās nosaitēt Sera zilumus, zem tām paliekot Kamzi padotās lazdas lapas. Laikam jau Sers jutās labi. Viņš tikai smaidīja pie sevis, acis pa pusei pievēris. Kad Sers bija pamatīgi nosaitēts, Kellards atnesa savu otru, silto apmetni, kurā ievīstīts, Sers tagad varēja netraucēti nodoties savām pārdomām ( (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Nu varēja pievērsties mantām. Šo un to vēl vajadzēja mazgāt, tāpēc sardzes priekšnieks atkal sāka nest ūdeni.

[Romija]

Kad sile atkal bija piepildīta ar ūdeni, Kamzi tajā iemērca Sera vamzi. Tas pievilkās pilns ar ūdeni un kļuva tik smags, ka viņa knapi varēja pacelt. Tomēr Kamzi dūšīgi ķērās pie netīro vietu berzēšana. Rokas gura, bet darbs bija jāpadara. Ik pa laikam ar slapjo roku atglauzdama matus, viņa uzmeta skatienu te savā nodabā sēdošajam Seram G, te Kellardam, Haikanam un Menarionam.

Njā, šis Sers bija viņiem uzkritis pēkšņi uz galvas un tagad kavēja ceļu. Tomēr nevarēja tā atstāt cilvēku vienu pašu nezināmā vietā, it īpaši, ja viņš nerunā nekādā saprotamā valodā.

"Man šķiet, ka jums nāksies Seram pamācīt pareizus bruņu nēsāšanas paņēmienus," Kamzi teica Kellardam. "Ja viņš tā turpinās, tad diz cik tālu mēs netiksim. Nav prāta darbs katru otro dienu krist no zirga," viņa nobeidza ar smaidu. Lai arī pēdējais teikums bija pārspīlēts, tas tomēr diezgan labi raksturoja esošo situāciju.

[Roviela]

- Vispirms sākšu ar tevi! Tu mierīgi kāp silē ar kājām, ies ātrāk, būs vieglāk un labāk sanāks, - Kellards smaidīdams ieteica, - nu, tā, kā dara, kad vīnogas spiež.

Viņš nupat bija beidzis ģērbties, un tikai tagad ieraudzīja, ko meitene dara.

- Nezinu vis, vai varēšu viņam ko iemācīt... Viņam vajadzētu pašam zināt, ka tā nevar darīt, - sardzes priekšnieks piebilda, uz Seru skatoties. Kā lai tādam kaut ko iestāsta, ja viņš valodu nesaprot? Cerams, viņš kaut ko mācīsies no tagad pieļautās kļūdas! Ja nē, tad grūti būs...

[Romija]

Kamzi iekāpa silē tieši tā, kā to bija teicis Kellrds, un sāka bradāt vamzi. Tā bija vieglāk un arī pie reizes varēja aplūkot apkārtni.

"Varbūt nevajag viņam ļaut tās bruņas vilkt mugurā vispār," viņa sprieda. "Varbūt tagad, paguļot bez tām, viņš sapratīs, ka tā tomēr ērtāk."

[Roviela]

- Kā tad? Paskat, kā viņš uztraucās, kad mēs viņam tās novilkām. Nezinu vis, vai būs ar mieru. Pamēģināt, protams, varam, - Kellards piekrita.

- Es aizstaigāšu kādu sausu malciņu pameklēt, izskatās, ka mēs vēl te brīdi būsim, gan jau uguns būs vajadzīga, - viņš bija mundrs un noskaņots darboties.

- Haikan, tu arī nāksi?

[Lia'angia]

Sers G no sākuma tā kā protestēja, bet, sapratis, ko no viņa grib, savu iespēju robežās sekoja.
"Izmazgāts", viņš laikam drusku atžirba. Kamzi pēkšņi viņa buldurēšanā saklausīja savu vārdu. izskatījās, ka viņš mēģina nosaukt visus ceļabiedrus. Tiesa gan, reizēm viņam nevedās pārāk labi.. Kamzi vārdu viņš izrunāja kā "Kam-Si", Kellarda - "Kelllats", Menarions vispār bija kļuvis par "Mel..Men.. Melalan...", tālāk Seram nevedās, vienīgi Haikana vārds tika izrunāts precīzi.

[Roviela]

Kellards ar Haikanu atgriezās ar pamatīgiem saišķiem sausu zaru, gan ābeles, gan citu.

- Kellards, Kelll-a-a-rr-r-dds, - viņš vēlreiz atkārtoja, atbildot Sera mēģinājumiem nosaukt viņa vārdu, nolikdams nastu piemērotā vietā tepat pie akmeņiem, kur varēja ierīkot ērtu uguns vietu.

- Malka, maall-ka, - viņš turpināja, norādot uz zagaru saišķi.

Tad, ieraudzījis, ka Kamzi ir nupat beigusi mazgāt, aizgāja pie meitenes, lai palīdzētu izgriest smago vamzi. Par abiem izgriezuši tagad it glīto apģērba gabalu, viņi to pakāra turpat netālu koka zarā. Lai nu žūst!

Tagad varēja turpināt ar ugunskuru un Sera mācīšanu.

Drīz jau sprēgāja jautras liesmiņas.

- Uguns, u-guns, - sardzes priekšnieks atsāka mācīšanu redzot, ka Sers ar interesi vēro viņu darbojamies.

[Lia'angia]

"Kellllarrrrds!" - sers G preicīgi izšāva. tad vēlreiz, acīmredzmi izgaršodams: "Kellllllllarrrrrrrrrds!"
"Maaaaaauuuuuka. Malllllllka. Malllka? Ukkuns?"

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 08.03.2005 21:13

[Roviela]

- Kellards, - sardzes priekšnieks piekrita. Ar otriem diviem vārdiem Seram nevedās tik labi.
- Malka ( (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ), m-a-l-k-a, uguns, u-Guns.

Tad viņš pielika vēl pāris vienkāršus vārdus, ko varēja ātri parādīt, kā "gaļa", "maize" un "ūdens". Nekas, gan jau ar laiku un atkārtojot, Sers šo un to apgūs. Tā, runājoties, Kellards kopā ar Kamzi ņēmās sildīt pusdienas. Pagaidām ēdamā bija gana, pateicoties Menariona brīnumainajai somai.

[Romija]

Izskatījās, ka Kamzi vārds pārāk lielas grūtības Seram nesagādā. Tas bija labi, vismaz varēja saprast, par ko iet runa. Par malkas izrunāšanu Kamzi iespurdzās, tad padomāja un saprata, kā tā jau laikam arī ir. Nav tik viegli izrunāt svešus vārdus. Viņā labprāt iemācītos arī kādu vārdu Sera G valodā, bet to laikam būs par sarežģītu paprasīt.

Uzsildījusi vakariņas, Kamzi ar gardu muti ēda pati un sniedza arī Seram G, katru ēdiena sastāvdaļu cenšoties nosaukt vārdā. Dažu atkārtošana viņam veicās labāk, dažu ne tik labi. Visiem bija jautri un izskatījās, ka pats Sers arī īpaši neiebilst.

[Alfirin]

Haikans bija izkāris slapjās drēbes žāvēties un aplicis ap pleciem savu paša īso apmetni. Sukādams iekšā vis, kas vien trāpījās pa ķērienam, jo, staipot apkārt Seru G bija pamatīgi izsalcis, puisis ar interesi klausījās milzīgā svešzemnieka ievadīšanu vietējās valodas pamatos. Tas izskatījās tik amizanti!

[Roviela]

Pēc tik patīkami pavadītām pusdienām (OOC - man šķiet, ka vēl ir pusdienlaiks, vai arī agra pēcpusdiena), Kellards nolēma brīdi nosnausties. Nevar zināt, kāda būs nākamā nakts. Iepriekšējā gandrīz nav gulēta.

Jokojot pieteicis pamodināt uz vakariņām, viņš ērti iekārtojās tumšākā kaktiņā.

[Lia'angia]

o.o.c. Jā, ir agra pēcpusdiena. Ja jūs paliekat uz vietas, varat izvērsties, ko darat līdz vakaram. Diena ir silta, bet nomākusies, tādēļ drēbes sevišķi ātri nežūst. Menarions arī mēģina iemācīt Seram pāris vārdus, bet drīz vien atmet ar roku un arī aiziet nosnausties (un snauž līdz vakaram). Sers G, apguvis kādus 8 vārdus, beidzot vairs nespēj uztvert jaunus un arī dodas pie miera. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 09.03.2005 11:26

[Romija]

Kad maltīte bija beigusies, visi pamazām aizgāja gulēt. Ja jau viņi tāpat nevarēja doties tālāk, tad šo laiku varēja veltīt atpūtai.

Kamzi savāca traukus un aizgāja pie siles tos nomazgāt. Pēc tam piemeta dažus zariņus ugunskuram, lai tas pilnībā neizdzistu.

Pārbaudījusi, ka drēbes vēl ir pārāk slapjas, viņa aizgāja pie zirgiem. Arī ar tiem viss bija kārtībā, visi trīs iestiprinājās ar zāli.

Atnākusi atpakaļ, viņa apsēdās uz kāda bluķīša, izvilka kaut ko, kas attāli līdzinājās ļoti noplukušai ķemmei, un sāka ķemmēt matus. Pēc draiskošanās ar ūdeni, tie bija savēlušies. Tā savā nodabā darbodamās, viņa pie sevis dungoja kādu melodiju un ik pa laikam uzmeta skatienu Haikanam.

[Alfirin]

Visi pamazām apklusa un atlūza. Haikans sēdēja pie ugunskura un prātoja, vai vilkt nost zābakus, vai nē. It kā ūdens iekšā īpaši nežļurkstēja, bet slapji gan... Drēbes īsti nežuva, nevārēja arī cerēt, ka zābaki izžūs. Tad viņš tomēr saņēmās un sāka stīvēt slapjos apavus nost.
Tas nemaz nenācās viegli. Beidzot ar atvieglotu nopūtu viens zābaks bija nost. Haikans to apgrieza otrādāk. Viņam par pārsteigumu, no tā iztecēja vesela strūkliņa ūdens. Nometis zābaku, puisis ķērās pie otrā. Arī tas izrādījās kļuvis par mazu dīķīti.
Kamzi ķemmēja matus un noslēpumaini smaidīja. Atsmaidījis pretī, Haikans izstaipījās kā liels, laisks kaķis.

[Lia'angia]

O.o.c. Haikan? Vai tu iedomājies, cik aromātisks pasākums ir slapji zābaki un nemazgātas kājas un zeķes, kas nav tikuši novilkti teju vai nedēļu? :blink: (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Romija]

"Nevēlies ieiet vannā?" Kamzi uzsmaidīja Haikanam. "Tik ātri otra iespēja varētu nerasties. Kas zin, kad vēl tiksim pie tik mierīgas vietiņas un tīra ūdens."

Beigusi ķemmēties, viņa noglabāja ķemmei līdzīgo priekšmetu atpakaļ kabatā un sasēja matus ar nelielu ādas saitīti. Kārtībai jābūt!

[Alfirin]

Haikans aizdomīgi pašķielēja uz siles pusi.

"Tā būtu tā vanna? Drusciņ tā kā par mazu... Bet vispār tev taisnība," viņš piecēlās un nesteidzoties devās uz turieni. Apmetni nolicis tā patālāk, lai nesamirkst, puisis paņēma tupat blakus atstāto bruņucepuri un sāka cītīgi aplaistīties ar vēso ūdeni. Patiesībā viņam ne īpaši gāja pie sirds šāda mazgāšanās aukstā ūdenī, bet šitā tomēr bija labāk nekā vispār nemaz.

[Romija]

"Ūja, ko tad gribēji? Veselu dīķi?" Kamzi tēloja apvainotu. "Visiem bija gana laba, vai tad nu tev nederēs?"

Redzot, kā Haikans pats sevi aplaista, viņa piecēlās, piegāja pie viņa un izņēma bruņucepuri viņam no rokām.
"Palīdzēšu!" viņa teica un iesmēla ūdeni. Pakāpusies uz siles malas, lai būtu augstāk, viņa sāka liet ūdeni Haikanam virsū. "Vai tā nav vieglāk?"

[Alfirin]

"O jā! Nu jau ir pilnīgi komforts!" Haikans atsaucās, beidzot ar abām rokām skalodams putekļus laukā no matiem. Zem viņa rokām matos gan izveidojās vēl lielāks mudžeklis nekā agrāk, bet Haikanu tas nebūt neuztrauca. Ar to tiks galā vēlāk.