Post-apocalyptic LARP S.U.X, ...this winter Opcijas

[Kamazs]

(IMG:http://foto.inbox.lv/albums/mahrcis/Post-apoc/postapocsux2.jpg)

[Berlog]

Lūdzu, lūdzu, atļauj arī man būt par NPC, ja izkritīšu brrriessmīgajā PC atlasē" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Un Berlogs atkal uzplijas ar jautājumiem: a kāda ir Apokalipses sagaidītāju rīcības programa tagad, kad apokalipse ir sagaidīta (nu ķip vai viņi grib radīt "absolūto rasi" iznīcinot visus citus, varbūt glābt cik vien iespējams, atjaunot pirms-apokalipses stāvokli vai radīt Utopiju)? Jo PC, cik saprotu, pieder šai sektai, tātad viņiem vajag būt attiecīgi " izskalotām" smadzenēm.

Šo rakstu rediģēja Berlog: 25.11.2004 21:23

[Goldberry]

Mana persona ariidzen tiiri labpraat pieteiktos par NPC.

[Kamazs]

Jā, nu, Berlog, gribēju pastāstīt par sektu jau iepriekš, bet nekādi nepaguvu. Jebkurā gadījumā -

Apokalipses sagaidītāji

Sektas izcelšanās un gaitas pirms tā nonāca saskarē ar Stepanovu ir visai miglainas un neizraisa īpašu interesi. Vienkārša tradicionāla sekta, kuras dalībnieki mēdz noskūt matus un staigāt apkārt pa Rīgu, skaidrojot garāmgājējiem Bībeli [pa savam].
Droši vien mēs tā arī nekad nenonāktu saskarē ar šo apvienību, ja ne vien 2001.gada 11.septembris, kas Aleksejā Stepanovā atstāja spēcīgas pēdas. Droši vien daudzi, klausoties radio pārraides automašīnā vai vērojot CNN tiešraides pa televīzoru jutās kā apokalipses priekšā, bet jau nākamajās nedēļās viss it kā nokārtojās un atgriezās vecajās sliedēs.
Daudziem, bet ne Stepanovam. Kopš 11.septembra līdz pat 23.martam, kad notika atomkatastrofa Ignalinas AES, viņam nerima šī sajūta - ka pasaules gals ir klāt, bezmiegs un nerimtās domas par nelaimi pārņēma visu viņa ikdienu un galu galā viņš ķērās pie bunkura izbūves, jo citādi no nespējas novērst katastrofu vai mira nost. Tas bija kā perpetuum mobile, kas dzina viņu uz priekšu gan dienā strādājot primāro darbu, gan vakaros un brīvdienās nerimšus pārbūvējot kādu kara laiku bunkuru. Darbs paņēma visu laiku, visus spēkus un visu prātu, nebija laika domāt par briestošo nelaimi, Stepanovs bija nodarbināts. Protama lieta, ka viņš itin drīz iemantoja dīvaiņa slavu kā arī piesaistīja ziņkārīgos. Par viņu tika veidoti sižeti "Bez tabu" un arī "Bez tabu laiks" raidījumos, taču, protams, neviens nopietni neņēma viņa paranoju. Par šo darbošanos uzzināja arī pagastā dzīvojošais "Apokalipses sagaidītāju" sektants, kas vairāk vai mazāk neapzināti iepludināja informāciju par šo dīvaino vīru savas organizācijas dzīslās.
Bija pagājis aptuveni pusotrs gads, kad sektas vadītājs, harizmātiskais līderis Vjačeslavs Mihuņins pirmo reizi apciemoja Stepanovu. Lai arī Aleksejs bija vienkāršu ļaužu un sektas tam netika, arī sākumā viņš bija visai noraidoši noskaņots pret Mihuņinu, taču viņi atrada kopīgu valodu, vai pareizāk, intereses - sagaidīt apokalipsi kā pienākas.
Nav viegli vienam pašam cīnīties par savu ideju, kā to nācās darīt Stepanovam, līdz ar to sirds atsila, kad Mihuņins kā vienīgais cilvēks viņu saprata pilnībā un neizlikās par domubiedru tikai, lai iegūtu pikantāku sižetu. Pirmējā neuzticība lēnām [tieši proporcionāli trīsgraudnieka līmenim] pagaisa un Stepans ar Mihuņinu abi atrada kolēģi, draugu un domubiedru.
Mihuņins, kā arī citi sektas dalībnieki aizvien biežāk ieradās pie Stepanova, noturēja savus rituālus, kuri gan Stepanovam netika, taču viņš to pacieta, jo citādi tie bija vienīgie cilvēki, ar kuriem viņš varēja saprasties un runāt brīvi. Sektanti arī bija lielisks darba spēks, kā arī Mihuņinam izrādījās vērtīgi kontakti...bunkura projekts apauga ar aizvien jaunām un jaunām detaļām, jo nu Stepanova rokās bija agrāk neiedomātas iespējas un resursi.
Bunkurā tika izveidots iekšējais datoru tīkls, izbūvēta apsildes sistēma [ar datorizētu vadību optimālam kurināmā patēriņam], kanalizācija. Telpas tika apšūtas ar termoizolāciju, labiekārtotas, pēc Mihuņina ieteikuma vietām tika izvietotas videonovērošanas kameras. Tika izveidot ventilācijas sistēma ar īpašiem filtriem, lai bunkurā neiekļutu radioaktīvie putekļi.

Tuvojoties 2004ajam gadam bunkurs jau bija pilnībā ekspluatējams un Stepanovs ar Mihuņinu ķērās jau pie sekundārās nozīmes lietām. Stepanovs sāka īstenot savu post-nukleārās dzīvnieku fermas ideju [kuru nekad nepabeidza], bet Mihuņins aktīvi sāka iegādāt ieročus, munīciju, barību, rezerves detaļas.

Viņu abu darbību pārtrauca teroristu uzbrukums satelītiem, kas principā nozīmēja pasaules informācijas tīkla ja ne sagrāvi, tad liela mēroga paralīzi. Sapratuši, ka nu iet vaļā, sektanti beidza savas pēdīgās šīs zemes lietas un pārcēlās uz bunkuru, lai 2005.gada 23.martā sagaidītu Ignalinas katastrofu.

Šajā periodā pie Stepanova griezās desmitiem cilvēku lūgumā pēc glābiņa. Kādreizējie nievātāji un izsmējēji līda uz ceļiem, bet ne visus Stepanovs laida bunkurā. Mihuņins sākumā bija pilnīgi pret ne-sektantu uzņemšanu, taču Stepanovs to strikti pieprasīja, aizrādot, ka pats nav sektants un ka humanitātei jāstāv pāri visam. Viņa radi [kas paguva tikt tik tālu], tuvākie kaimiņi un daži ieklejojušie nonāca bunkurā. 5ā gada pavasaris izvērtās neredzēti auksts un garš..kad beidzot pienāca remdena vasara, apokalipse bija jau pienākusi. Pamestas sētas, nodedzinātas mājas, neaprakti līķi, mežonīgi zvēri, pamesti automobīļi [tiesa, tie jau rūsēja ceļa malās kopš 2004.gada degvielas krīzes vairākus mēnešus pirms uzbrukuma satelītiem].

Šis bija sarežģīts laiks gan Stepanovam, gan sektantiem, gan pārējiem. Stepanovs bija radis mieru no bailēm par katastrofu [jo tā pienāca], bet iedzīvojies neremdināmā vainas apziņā par tūkstošiem, miljoniem, kurus nespēja glābt. Sektanti, savukārt, bija sagaidījuši apokalipsi un dzīve zaudēja mērķi, viņi kā apdulluši nespēja saprast kas tagad būtu jādara. Bija noticis tas, ko viņi sludināja un tagad visa dzīva bija tukša, bezmērķīga. Vairākas pašnāvības un atteikšanās no sektas pamudināja Mihnēviču steigšus meklēt risinājumu.
To viņš rada sludinot izdzīvošanu jaunajā pasaulē kā jauno mērķi. Viņš stāstīja par balto gaismu, kas ir katrā sektantā [un nav ne-sektantos] un ka tā ir jāglabā gaiša cik iespējams ilgi, lai sagaidītu Harmoniju. Harmonija, pēc visa spriežot, bija pasaule, kurā viss ļaunais iznīcināts un beidzot var "laimē diet" šie patiesie ticīgie. Mihuņins viltīgi salīdzināja pašreizējo situāciju ar šķīstītavu, kurai jaiziet cauri, lai nonāktu līdz Harmonijai. Viņš teica, ka vecā pasaule ir nogalināta, sadedzināta, bet jaunā - vēl nav atnākusi un tamdēļ šis grūtais laiks ir jāiztur, jāizdzīvo.
Šis bija mirklis, kad Stepanovs ar Mihuņinu nonāca nopietnās domstarpībās. Stepanovam nepatika Mihuņina Harmonijas sludināšana, jo izklausījās, ka tā ir tepat - tuvāko 2-3 gadu laikā, lai gan viņš labi zināja, ka cilvēcei priekšā ir gari, gari gadi, pilni šausmu, terora un nāves. Konflikts starp abiem nu jau idealizētiem līderiem kļuva dziļāks un dziļāks...diezin kā tas būtu beidzies, ja ne vien 2006.gada ziema, kura bija neredzēti auksta un kurināmais sāka beigties, bet ziema bija tālu no beigām. Bunkuriešiem nācās gādāt malku ik pārdienas, dodoties ārā, bīstamajā pēc-atomkara pasaulē. Stepanovs, tāpat kā visi citi iemītnieki [bet ne sektas augstākās personas], piedalījās šajā kurināmā sagādē. Un tad, vienu dienu viņš vienkārši neatgriezās. Tika sarīkota liela meklēšana, taču zemā temperatūra, kas jo zemāka tapa naktī bija pārāk nopietns šķērslis, tāpēc Stepanovu, jau mirušu, atrada tikai pavasarī. Viņš bija kails, acīmredzami nošauts un tad aplaupīts, paņemot visu.

Tā bija pirmā slepkavība, pirmā nāve, pirmās zīmes, kas atklāja jaunās pasaules īsto dabu. Mihuņins noteica maksimālu izolacionismu un patvaļīgi pamest bunkuru bija uz stingrāko aizliegts. Cilvēki pamazām iedzīvojās bezlogu telpās zem zemes, slīgstot nostaļģijā par pagājušajiem gadiem. Tā kā bunkurā bija tūkstošiem DivX DVD "ripu", katru dienu tika rādītas vismaz 3 dažādas filmas, atskaņota pagājušo laiku mūzika utt - viss, lai iedzīvotāji justos kā mājās, kā tajā laikā. Un viņi arī jutās.

Vai, pareizāk, lielākā daļa viņu. Bija daudzi, kas nepieņēmu jauno bunkura kursu, tie pamatā bija sektai nepiederīgie, kuri jau Stepanovam dzīvam esot tika diskriminēti, bet pēc viņa nāves viņu stāvoklis kļuva pavisam nožēlojams. Absolūta neiecietība, aukstums, augstprātība pret ne-sektantiem radīja sociālo plaisu, kuras līdz tam īsti nebija. Papildus noslāņošanās bunkura sabiedrībā notika arī tamdēļ, ka Mihuņins nemanāmi veidoja varas eliti jeb ierobežotu augstāko sabiedrību, kas vadīja sektu, bet sekta- bunkura dzīvi. Sektanti tika nodrošināti ar maksimālu pagājušās dzīves ilūziju, lai nekropļotu to psihi ar baiso realitāti, tie tika nostādīti krietni augstāk hierarhijā pār ne-sektantiem, kas vairāk vai mazāk apzinājās jauno pasauli un negribēja sev aizmālēt acis ar lētiem trikiem.
Šie nesektanti tika pamazām izdzīvināti no bunkura. Viņiem, biežāk kā pārējiem nācās doties laukā, lai veiktu nepieciešamos bunkura uzturēšanas uzdevumus, aķtu kurināmo, mēģinātu medīt utml.. Līdz ar to viņu dzīvības tika pakļautas briesmām, kuras draudēja ik uz soļa. Šī apzinātā uzdevumu dalīšana tikai padziļināja spraugu starp sektantiem un izstumtajiem, kamēr pirmie tapa arvien pārtikušāki un apmierinātāki,tikām otrie izkāmēja, iedzīvojās traumās un palika cieti kā krams. It kā vieni un tie paši cilvēki dažu gadu laikā totāli pārvērtās - paštaisnie optimisti laba vēlētāji, līdzjūtīgie sektanti un aukstie, ciniskie, asie pesimisti fatālisti izstumtie un raksturīgās iezīmes tikai padziļinājās un padziļinājās...
Vadošā kliķe jeb Mihuņina svīta - īstais varas orgāns bunkurā, tieši tāpat aizvien vairāk un vairāk nodalījās no pārējiem. MIhuņins vairāk vai mazāk apzināti sāka bīdīt Stepanova personības kultu, idealizējot viņa dzīvi, darbus, liekot viņa mutē nekad neteiktus vārdus un aizmirstot Mihuņinam netīkamos faktus. Tas nonāca pat tik tālu, ka Stepanovs tika pasludināts par Dieva sūtni, kas nāca uz šo Zemi, lai izveidotu šo "šķirstu", kur paglābt izredzētos un viņa nāve īstenībā bija aiziešana, jo šeit darbs viņa bija beigts. Atrastais kailais līķis netika saistīts ar šo idealizēto personu,tāpat kā neviens no sektantiem, kas plecu pie pleca bija kopā ar Stepanovu būvējuši bunkuru, to neatzina, jo tas taču nebija iespējams.

Tomēr Mihuņina plānam bija pāris trūkumi - tas viss notika pārāk ātri un daļa no sektantiem nespēja pieņemt jaunās patiesības vai samierināties ar notiekošo. Lielākā daļa no viņiem gan to neatzina un turpināja savu mietpilsoņa sektanta dzīvi, taču bez mirdzošās un trulās apgaismības, ar šaubām, bailēm un jautājumiem. Viņi nebija tik ciniski, cieti kā izstumtie, jo vadīja savas dienas komfortā, taču viņu prāts arī neļāvās tapt tik viegli piemānīts, kā citiem. Mētādamies starp divām identitātēm - vienu sektanta un otru - izstumtā, viņi psiholoģiski lēnām bruka kopā. No vienas puses viņi redzēja cauri šīm butaforijām, un zināja, ka tā tas viss nav un ka viņi tiek muļķoti, taču no otras puses viņiem trūka jel kādu izdzīvošanas instinktu reālajā pasaulē. Viņi nevarēja sacelties pret sektu, jo nezināja, ko iesākt pēc tam.
Šī svārstīgā daļa un nepieciešamība pēc regulāras ārpusbunkura apkopes neļauj Mihuņinam atbrīvoties no visiem izstumtajiem. Savukārt nepieciešamība pēc komūnas, kas tos aizsargā, baro un silda, kā arī resursiem neļauj izstumtajiem pamest bunkuru. Šāds dīvains balanss satur netriviālo bunkura sabiedrību kopā, kas citādi itin drīz vien izjuktu...sektantiem ir vajadzīgi izstumtie, bet izstumtajiem - sektanti, lai arī abas puses ienīst viena otru..

=====================================
Nedaudz par kārtību/iekārtu bunkurā. Tur joprojām vairāk vai mazāk oficiāli valda kapitālisms un demokrātija, taču.. Visi, kas iestājas sektā automātiski ziedo visu savu mantu kopējam labumam. Sekta pēc tam atbilstoši rūpējas par katru [ja vēlas], tas ir lielisks kontroles un pakļāves mehānisms - cilvēkam nepieder nekā, un tiklīdz viņš grib pamest sektu, viņš būtībā ir kails, nabags, bez jebkādām prasmēm. Sektanti dzīvo komfortablu dzīvi, taču viņi ir piesieti ķēdē un atkarīgi no sektas kā neviens. Tā kā sākumā bunkuru apdzīvoja jau esošie sektanti, tāda kārtība nebija nekas jauns un bija pierasta. Kad sāka ierasties pirmie patvēruma lūdzēji, daži no viņiem drīkstēja palikt bunkurā tikai vai nu kļūstot par sektantiem [un automātiski atdodot visu savu mantu kopējam katlam] vai arī nekļūstot par sektantiem, līdz ar to liedzot sev to privilēģijas, taču paturot savas mantas un neatkarību. Teorētiski. Praksē šādiem ne-sektantiem nācās šķirties no visa vērtīgā, atstājot tikai nožēlojamo post-apokaliptisko minimumu, citādi viņi tika dzīti no bunkura. Jebkādi ieroči automātiski bija jāatdod sektai. Līdz ar to sektai ir kontrole pār visu bruņojumu bunkurā, tieša un nepastarpināta kontrole. Ja kāds saņem ieroci, tad tikai tādu, kādu to paģēr sekta. Ja kāds saņem munīciju, tad tikai to, ko paģēr sekta. Vai ekipējumu. Vai ēdienu. Vai pajumti. Tu esi vai neesi sektants, ja esi bunkurā, tu varbūt teorētiski esi brīvs, reāli tu esi neredzamām saitēm sasaistīts ar sektu.
Sekta ir tā, kas pārvalda bunkuru un pieņem visus lēmumus, bet sektu vada Mihuņins. Viņu jau sen neviens nav redzējis vaigā, viņš apzināti izvairās no "zemākās klases". Bunkuru pārvalda viens konkrēts, sektas iecelts cilvēks, kas rūpējas par visām tehniskajām detaļām/kārtības ievērošanu/barības sadali utt.. Bunkuru at;aluts ir pamest ikvienam, kuram ir sektas atļauja, taču reāli ārpasaulē dodās atsevišķi izstumtie, tā saucamie "gājēji", kuriem tā jau ir kļuvusi par profesiju. "Gājēji" savā ziņā stāv augstāk pār citiem izstumtajiem, jo viņiem tiek reizēm izsniegti ieroči, viņiem ir labāks ēdiens. Pārējie izstumtie parasti tiek nodarbināti vienkāršā fiziskā darbā - kurināmā nešanā, piemēram, vai bunkura apkopē, reāli nekad īpaši nost no jau drošiem, apsargātiem ārpasaules apgabaliem. Savukārt "gājēju" uzdevums parasti ir sagatavot šādus apgabalus, izveidot drošibas tīklu, novērot situāciju no īpašiem izlūkpunktiem.

Nu tas būtībā arī vairāk vai mazāk viss. Ja kas precizējams - drosī jautājiet. Un ja, Goldy, esi pieregistrēta:).

[Berlog]

Bjūtiful! A la "Dzīvnieku ferma" ar bonusiem. Es lav it! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tagad var arī sākt stutēt augšā personāžu. Super, Kam!
Protams, jautājums: Vai tur pastāv kaut kāds naudas ekvivalents, kredītpunktu sistēma, vai ir uzvarējis laimīgais komunisms? Vienkārši interesējos... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Šo rakstu rediģēja Berlog: 26.11.2004 08:47

[Kamazs]

Es jau vairākkārt pieminēju, ka bunkurā tiek kultivēta pagātnes - pirmskara atmosfēra ar filmām, komfortu, dzīves apstākļiem utt. tai skaitā arī "demokrātija" un "kapitālisms". Šos vārdus lieku pēdiņās, jo, protams, tas ir tīri butaforiski - līdzīgi kā tā saucamā "putna brīvība" Latvijā pēc dzimtbūšanas atcelšanas - vari iet, kur gribi, tev var piederēt mantas utt., taču reāli tu esi atkarīgs no sektas, jo tev nekur citur, kur iet, sektai ir visas mantas [vienā vai otrā gadījumā tu tās esi "labprātīgi ziedojis" nonākot bunkurā], tā dod pajumti, ēdienu. Tu vari uzspļaut sektai - tās ir tavas "demokrātiskās" tiesības, bet skaidrs, ka sekta tad uzspļaus tev un ar tevi būs cauri. Tāpat arī tu vari atrast ārpasaulē kādu mantiņu un neatdot to sektai - tas ir tavs privātīpašums, taču sekta tad var ņemt un izlemt tev nedot kādu no savām "mantiņām" - ieročus, apģērbu vai varbūt pārtiku. Indivīds ir bezspēcīgs šīs sistēmas priekšā, jo viņa eksistence ir cieši saistīta ar sektas eksistenci.

Tiktālu tas ir par "politisko" sistēmu. Uz jautājumu vai ir "nauda" es sliecos drīzāk atbildēt "Nē, naudas nav." Protams, ir saglabājušās naudas zīmes, monētas, taču tām vairs nav nekādas nozīmes - "Rekur man 20 lati, kur es varu nopirkt maizi?" Nekur. Vai nu sekta tev dod, vai nedod. Tā tava nauda ir pie pakaļas, jo tai nav vērtības. Un tomēr, eksistē tāds kā "melnais tirgus" bunkura iekšienē, ar ko tur norēķinās? Principā, tas ir visracionālākais risinājums - barters. Norēķinās ar to, kam ir vērtība. Kārba konservu pret 50 patronām, nazis pret biksēm, matracis pret cirvi... Oficiāli, sektas iekšienē, starp sektantiem nauda nemaz nav vajadzīga - sektantiem tāpat nekas nepieder, viņi visus savus materiālos labumus ziedoja sektai tajā iestājoties un sekta, no savas puses, par viņiem rūpējas. Izstumtajiem, savukārt nauda arī nav vajadzīga, viņiem jādara tas, ko sekta liek, citādi vienu dienu viņi atgūsies ārpus bunkura sienām ar šautu brūci galvā(tas attiecas uz "gājējiem" - tā kā viņiem ir zināšanas par bunkura ģeogrāfisko atrašanos, dzīvi viņi nedrīkst pamest to, lai neapdraudētu bunkura iedzīvotājus) vai vienkārši paliks bez vakariņām/pusdienām. Visa ekonomika ir reducēta uz vienkāršu - "izdarīsi,ko sekta liek, saņemsi visu, kas tavam stāvoklim pienākās, neizdarīsi - nesaņemsi".

[SkadY]

Jautājums: Es tā i nesaprotu ko tad tie sektanti tā reāli dara? Visus darbus tak izdara izstumtie.

[Kurbads]

MMM taa- nav nauda, tas nu gan nestimmee, jo naudai tacu ir vairaakas fcijas, kas atvieglo barteru. Ja pat tai veertiiba ir tikai starp izstumtajiem. Nauda var buut jebkas rets, mazinjs un viegls - pudelju korki, konfeksu papiirinji...

"Demokraatija", "Kapitaalisms"... driizaak izklausaas peec vienkaarshas tiraanijas.

Pietam- diivaini, ka pat pasi sektanti veel nav saceelushies pret Mihuninu un vina (es pienemu daziem) uzticamaakajim viiriem/sievaam. Jo pat bez lieliem ierocu resursiem, apvienojoties ar izstumtajiem, vareetu gaazt valdnieku. Ok- mos sektanti nee, bet izstumtie gan, jo sekta vienkaarsi uz vinjiem parazitee. Protams, vinjiem nav ierocu, bet galvenais ir nogaidiit pareizo mirkli...

Bet vispaar ir kuul (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

ps. slinkums nav ir darba spars \Inokentijs Maarpls\

Šo rakstu rediģēja Kurbads: 26.11.2004 13:23

[Kamazs]

MMM taa- nav nauda, tas nu gan nestimmee, jo naudai tacu ir vairaakas fcijas, kas atvieglo barteru. Ja pat tai veertiiba ir tikai starp izstumtajiem. Nauda var buut jebkas rets, mazinjs un viegls - pudelju korki, konfeksu papiirinji...

Vai patiesi? Iedomājies, ka tu esi pēc-atomkara pasaulē, apkārt nav veikalu, nav interneta, televīzijas, telefonu, pie joda, pat cilvēku nav, tikai bunkurieši ar kuriem jau esi pazīstams sen. Ja tev būtu gaļas gabals, tu to atdotu par sauju metāla gabaliņu vai - vēl ļaunāk - papīru žuksnīti? Ko tu ar to iesāktu? Domā, kāds cits tev dotu pretim par tiem gabaliņiem patronas? Konservus? Bikses? Naudai taču nav nekādas vērtības, ar naudu nepaēdīsi. Vienīgā vērtība šajā pasaulē ir tam, ko vari reāli izmantot. Ja tu neesi ēdis jau kādu nedēļu, esi briesmīgi izsalcis un kāds cilvēks piedāvā tev izvēlētie starp galvas lieluma zelta gabalu vai krietnu gabalu gaļas, ko tu ņemtu? Un cik ilgi tu pēc tam izdzīvotu? Paskaties piemēram uz cilvēkiem, kas dzīvo tuksnesī - ūdens ir zelta vērtē, pat vērtīgāks, jo tas var glaßt tavu dzīvību kamēr zelts..kas pie velna tas ir? Ko ar to var iesākt?
Nevajag iedomāties, ka bunkura "melnais tirgus" tā ir kaut kāda speciāla telpa vai organizācija, kur nepārtraukti norit maiņa, tiek sleģti liīgumi un plūst preces. Ar "melno tirgu" es apzīmēju kazuālus bartera[maiņas] gadījumus, kuri nav īsti likumīgi, katrā ziņā sektas neatbalstīti. Nav nekādu specifisku vietu, cilvēku, vienkārši pēterim ir matracis, bet gribās sātīgāk paēst, viņš apjautājas vai Juris negrib samainīt matraci pret kādu konservu pārīti. Jurim konservu nav, bet viņš zina kādu kam ir...utt. Pie tam nenotiek tas visu laiku un nemaz tik bieži.

"Demokraatija", "Kapitaalisms"... driizaak izklausaas peec vienkaarshas tiraanijas.

Sauc to kā gribi, sekta to sauc par demokrātiju un apgalvo, ka ir kapitālisms. Kas tas patiesībā ir - nevienu īsti neinteresē, ikvienu interesē tikai lai pašam būtu labi.

Pietam- diivaini, ka pat pasi sektanti veel nav saceelushies pret Mihuninu un vina (es pienemu daziem) uzticamaakajim viiriem/sievaam. Jo pat bez lieliem ierocu resursiem, apvienojoties ar izstumtajiem, vareetu gaazt valdnieku. Ok- mos sektanti nee, bet izstumtie gan, jo sekta vienkaarsi uz vinjiem parazitee. Protams, vinjiem nav ierocu, bet galvenais ir nogaidiit pareizo mirkli...

Labi ka Berlogs pieminēja Orvela "Dzīvnieku fermu" vai "1984". Ceru, ka esi lasījis gan vienu, gan otru, jo man lasot šīs grāmatas uz mēles bija tieši tas pats jautājums, kas tev. Viss liekas tik vienkārši un elementāri - jāsaceļas un jāgāž. Interesanti, ka tā nenotiek. Paskaties uz totalitārisma valstīm - kaut vai PSRS, tās izvilka gana ilgi un turpina vilkt savu režīmu, lai gan, ja cilvēki saceltos, noteikti gāztu pastāvošo iekārtu. Tas var likties absurdi, bet tā notiek, cilvēks ir viens dīvains radījums un Orvels diezgan iespaidīgi un paradoksāli aizskāra šo tēmu.

Atmetot pie malas totalitārisma teoriju, iedomāsimies sevi kāda bunkurieša lomā. Tu esi tikko pārdzīvojis katastrofu, apkārt mirst cilvēki, pazudis radio, televīzijā, ārā neviena nav, ir auksti, bet šeit, šeit telpās ir silti, te rāda filmas kurās cilvēki ir priecīgi, te ir komforts..pie joda, ne prātā nenāk, ka ārā varētu būt aukstums, nežēlība, bads. Saki man, vai tu saceltos pret šādu iekārtu? Tev tiek garantēts komforts kāds nevienam citam šajā laikā, nu labi, nav tev brīvības, bet ```` brīvību, ja te ir labi tāpat? Vēders pilns, silti, ērti. Nu labi, Mihuņins [neaizmirsti, ka viņš jau ir kļuvis diezgan mītiska persona] ik pa laikam pieprasa kaut ko izdarīt viņa labā, ka labāk viņam pretī nerunāt, bet..pie joda, tas tak nav nekas. Vai labāk būtu mirt tur ārā aukstumā? Bez tam, neaizmirsti, ka sektanti ir sektanti - tie ir cilvēki, kas pat mūsdienās sekotu tādam Mihuņinam, nešaubos, ka daudzās sektās varētu būt līdzīga kārtība. Un atrodas cilvēki, kas to itin labi panes.
Labi, tie ir sektanti. Bet kas ar izstumtajiem? Tiem nu ne pavisam nav labi, viņus dzen ārā, nicina, komforta nekāda..ko viņiem nesacelties? Bez tam, viņi tak ir labāk apguvuši gan cīņu prasmi, gan daudz ko citu. Protams, bet iedomājies sevi tāda cilvēka vietā. Tu domā, ka viņš ir komando? Piedzimis, lai ietu un skaldītu, dedzinātu un palīdzētu vājajiem, sistu pa labi un pa kreisi un nemirtu no nejaušas lodes? Ne-sektanti ir tie cilvēki, kuriem apokalipses laikā Stepanovs ļāva te palikt, tie ir viņa radi, kaimiņi, nejauši ieklīdušie, parasti cilvēki būtībā. Viņi negribēja stāties sektā [no sektām tomēr ir zināma fobija], bet tagad droši vien kristu ceļos, ja tas viņus atbrīvotu no šīs nožēlojamās dzīves. Viņi baidās izdarīt ko nepareizu, lai sekta neizmestu viņus laukā kaut no šīs vietas. Lai arī nepārtraukti nodarbināti, nicināti, viņi tomēr ir siltumā, ir paēduši un ir aizsargāti. Es ne reizi vien esmu teicis, ka S.U.X pasaulē indivīds bez savas komūnas ir miris, vienam pašam neizdzīvot. Kurš gribētu riskēt ar visu tikai, lai gāztu Mihuņinu? Mihuņins nevienu nenogalina tak, vairāk vai mazāk par visiem rūpējas, sargā bunkuru. Nu labi, ir viņš autoritārs, bet tu esi dzīvs, paēdis un tas ir galvenais. Kas zina, kas būs pēc Mihuņina? Kas zina vai tu izdzīvosi šādu sacelšanos? Kas zina vai bunkurs būs lietojams?

Plus, jāpiebilst, ka šāds izstumtais baidās, ka viņš tā domā viens. Ir bailes no nodevības [skat. Orvela darbus]. Ne velti eksistē tādi "gājēji". It kā izstumtie no vienas puses, bet sekta tiem dod ieročus, baro labāk un neliek trulajos fiziskajos darbos [kur citus izstumtos]. Jo vairāk, "gājējiem" uztic šo darbu pārraudzīšanu, kas sociālā plānā automātiski nostāda viņus virs pārējiem izstumtajiem. Un, ja tā, tad kāpēc spļaut akā no kuras pats dzer? Riskēt un stāties pretim sektai? Vai saglabāt status quo un izbaudīt savas privilēģijas?

Ir jāsaprot, ka rīkot sacelšanos šādos apstākļos nevienam nav izdevīgi. Protams, reiz vadzis lūzīs, bet kas zina kad?

EDIT:
SkadY, es nedaudz neprecīzi radīju iespaidu, ka sektanti nekā nedara. Tieši otrādi, visi iekšdarbi, bunkura tehniskā apkope, ieroču pārbaudes, remonts, ierīču izgatavošana, ēdienu gatavošana [kopējā virtuve], izklaides, datort]īkla nodrošināšana - tas viss ir tieši sektantu un neviena cita rokās. Viņiem tikai tiek liegts iziet ārā. Bezdarbība ir viena no ļaunākajām sērgām, kas var piemeklēt noslēgtu sabiedrību un tici man, Mihuņins nav ieinteresēts ļaut sektantiem slaistīties.
Tādejādi sektanti īsti neparazitē uz izstumtajiem, tā drīzāk ir tāda netaisnīga, nesamērīga simbioze - sektanti nodrošina ieročus, munīciju, izstumtie ("gājēji") ar tiem rīkojas. Izstumtie sagādā kurināmo no āra smagā fiziskā darbā, sektanti rūpējas, lai kurināmais apsildītu bunkuru. Nav viss tik vienkārši, ka vieni ir labi, otri sliktie.

Šo rakstu rediģēja Kamazs: 26.11.2004 14:16

[subito]

Kad beigs slēpties ēnā kāds godkārīgs ar labām demagoģijas spējām apveltīts "gājējs".

[Niamh]

Svinīgi paziņoju, ka turpmāk esmu vnk GK (bez zīmuļa (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) ) , jo cienītais murmulis, kurš sevi par ārstu sauc, pajautāja, vai es gadījumā neesot galīgi sajukusi. Tātad, šajā LARPā nepiedalos *notrauš asariņ*

Tātad, neesmu sajukusi. Vēlu jums jautri izskaridelēties pa kupenām... khe khe hēēēē.....

[Kurbads]

khmm- gudraa kaza, ko tu, larps tacu veel aiz kalniem(janvaariii tipa). OK- ar minisvaarcinjiem toc nevarees...

[Niamh]

khmm- gudraa kaza, ko tu, larps tacu veel aiz kalniem(janvaariii tipa). OK- ar minisvaarcinjiem toc nevarees...

Nu un? Mans ''labošanas kurss'' ilgst aptuveni gadu. Labāk jau tagad apņemos neierasties, lai vēlāk nebūtu problēmu.


P.S. KAMAZ - izsvītrot mani un nepieņemt atpakaļ, lai arī kā es īdētu (un īdēšu)

[aivvv/troll drea...]

paga a kas buus pc sektanti vai gaajeeji ???

[Kamazs]

paga a kas buus pc sektanti vai gaajeeji ???

Būtībā nav svarīgi - galvenais, ka tie ir no bunkura. Tiesa, tur vēl bija pāris punkti spēlētāja leģendā, kas obligāti jāiekļauj. Viens no tiem - sekta kaut kādu iemeslu dēļ nav apmierināta ar konkrēto personāžu. Kurai sociālajai grupai jams pieder[ēja] - nav svarīgi [tiesa, tad jābūt gatavam savu tēlu maksimāli atbilstoši atveidot].

Tie, kas saprot, ka S.U.X būs līdzīgs TN1 [un nevis TN2 vai TN3] tālāk var nelasīt.

Cilvēki, esiet uzmanīgi. Jau neskatāmo reizi atkārtošu, ka S.U.X ne tuvu nav TN2/3 stila LARPs. Atkārtoju to tamdēļ ka no jūsu rakstiem dažbrīd rodas iespaids, ka jūs gatavojaties TN3/4 stila fraction-based LARPam. Uzmanību! Tā tas nav, nerēķināšanās ar šo faktu var novest pie lielas vilšanās. Laikam nevajadzēja noslinkot pielinkojot TN1 principu aprakstu un to visu tomēr uzrakstīt. Lasām -

Spēles struktūra

Spēlē piedalās: PC, NPC un game's master.
PC ir spēles galvenie varoņi - visa pasaule griežas ap tiem, t.i., visa spēles pasaule. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Gan NPC, gan game's mastera pienākums ir rūpēties, lai Troļļu zemes neradītu PC ne mazākās šaubas (ok, ir pieļaujams noteikts šaubu procents, taču ir jācīnās par pēc iespējas lielāku realitāti un atmosfēru). PC ir tie, kas virza visu spēles gaitu un arī to koriģē, spēles centrā ir trīs PC piedzīvojumi.
Tehniski: ja kāds vēlas būt PC, viņš aizraksta attiecīgu vēstuli (erm..man:D), ja viņa prasība tiek apstiprināta, viņš nedrīkst gūt nekādu papildus tehnisko informāciju par spēli. Vēl vairāk - neviens no trim PC nedrīkst zināt, kuri ir (un vai vispār ir) pārējie divi, tas tiks noskaidrots tikai pašā spēles sākumā. Līdz ar to PC nevar piedalīties tīri pašas spēles veidošanā, viņš var tikai diskutēt par vispārējiem jautājumiem.
NPC jeb dungeon master'i veido visu pasauli, ar kuru sastapsies PC, NPC piedalās spēles pasaules izveidē gan teorētiski - plānojot lokācijas un sižetu, gan praktiski - realizējot gan lokācija,s gan sižetu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) . NPC ir tiesīgi dot PC paši savus, neatkarīgus side-quest'us, taču viņiem jābūt gataviem vienmēr atsaukties game's mastera lūgumam (komandai (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) un sižets jātur a priori visam pārējam. NPC jāiejūtas savās lomās, lai PC varētu maksimāli iejusties pasaulē. Par NPC kļūst tieši tāpat kā PC - aizrakstot meilu, tiesa, jāatcerās, ka ne vārds no NPC domātajiem materiāliem nedrīkst nokļūt PC rokās.
Game's master organizē visu spēli, pēc būtības kā režisors, kā spēles vadītājs galda RPG, taču viņš pats savā personā ne mirkli neparādās spēlētājiem (PC), bet gādā, lai spēle notiktu un sižets īstenotos, bet atmmosfēra saglabātos. Katrā spēles sesijā (pieņemot, ka uz šiem principiem var izveidot vēl kādu brīvdabas RPG) ir jauns game's master, pagaidām viņa funkcijas pildu es.

Kaujas ir būtisks RPG elements, godīgi sakot, bez hack`n`slash nekāds RPG kārtīgs nesanāktu, tiesa, cRPG bieži vien tas izvēršās tikai par hack`n`slash'u, kas jau notrulina pašu dziļo kaujas jēgu. Patiesībā kauja ir poēzija, katarse, jo sevišķi labi to pierāda kaut vai tikai cīņas imitēšana. Cīņas imitēšana ir arī Troļļu nakšu sastāvdaļa. Zināmu apsvērumu dēļ spēles atmosfēra tiek upurēta - tiks izmantoti koka ieroči. Tas nav saistīts tik daudz ar drošības pasvērumiem, kā tīri ar metāla ieroču pieejamību, kā arī par koka zobenu nav jāuztraucas, lai to nenoskrambātu vai nesplēstu. Tai pat laikā pilnīgi noteikti variants - "es tev iedūru, mirsti!" nebūs. Pirmkārt, būs stingras vienošanās.

* Visi mošķi (kurus attēlo NPC) ir vājāki un vieglāk nokaujami kā PC, strīdīgā situācijā, kad nav skaidrs vai PC ir mošķa piebeigts, PC neskaitās pagalam. PC var novākt tikai tādā gadījumā, ja tas ir skaidri un nepārprotami redzams.
* Tas pats attiecas uz mošķiem - ja nav skaidri drošs, vai mošķis ir pagalam, tas, visticamāk nav. Tomēr NPC var krist zemē un izlikties beigts pats pēc saviem ieskatiem, arī tad, ja ievainojums neatbilst nāvīga ievainojuma definīcijai.
* Pat, ja PC tiek "nogalināts", viņš joprojām skaitās dzīvs, tikai nevar piedalīties kaujā, staigāt un sakarīgi runāt, viņš "nomirst", ja noteiktā laikā tam netiek sniegta palīdzība.
* Kaujas laikā ir atļauti rupji grūdieni, taču ne sitieni ar dūri, ne PC, ne NPC nedrīkst celt pretenzijas, pat, ja gūst vieglus savainojumus (nobrāzumus, zilumus).
* Jebkurā brīdī ikviens (PC vai NPC) var mesties bēgt, ja to uzskata par labāko cīņas risinājumu, taču jārēķinās, ka pretiniekam ir pilnas tiesības sekot ar pilnu jaudu.
* Kritušie nedrīkst nedz kustēties, nedz iejaukties cīņā, kamēr ievainotie var to darīt, rūpīgi simulējot ievainojumu.
* Cīņas laikā absolūti un kategoriski aizliegts uzsākt diskusijas vai strīdus par to, vai kāds ir uzvarēts vai nav. Ja neesi drošs - iedur vēlreiz!

Prasības

PC jeb trim galvenajiem varoņiem ir šādas prasības -

* prasme/spēja izprast RPG būtību, ieiet savā lomā
* pieredze vai arī dziļas zināšanas fantasy/RPG jomās
* gatavība visam - smagiem apstākļiem, ēdiena trūkumam etc. izturības pārbaudījumiem
* iespējas pašam sagādāt sev nepieciešamo ekipējumu

Paskaidrojumi -
Lai spēle neizgāztos absolūti, PC ir jābūt atbilstoši noskaņotiem, ja kāds NPC kļūdās, tas vēl nav tik traki kā, ja to izdara PC, tādēļ arī no viņiem lielākas prasības; lauvas tiesa RPG izdošanās būs atkarīga no PC, jo viņiem galu galā jāspēlē. Zināšanas RPG un fantasy ir nepieciešamas, lai saprastu, kas vispār notiek un būtu nojausma(+/-), kas tagad jādara, lai PC nebūtu stumdāmi un grūstāmi, kas attiecas uz gatavību ekstrēmiem apstākļiem - sorry, tas nav nekāds galda RPG, vai, vēl trakāk, cRPG, Troļļu nakšu pamatprincips ir as real as possible - cik reālistiski vien iespējams. Punkts par ekipējumu ir svarīgs tādēļ, ka PC veido savu lomu pats un nekādā gadījumā nedrīkst ierasties neatbilstošā ietērpā, tas katastrofāli atsauktos uz vispārējo atmosfēru.

NPC jeb dungeon-master'iem ir savukārt šādas prasības -

* vēlme piedalīties
* vismaz virspusējas zināšanas RPG/fantasy
* gatavība paklausīt game's master bez ierunām (erm..saprāta robežās)
* spēja sagādāt sev ekipējumu

Paskaidrojumi -
NPC patiesībā ir tāds pats spēlētājs kā PC, tādēļ uz viņiem principā attiecas tie paši noteikumi, tomēr vieglākā formā, jo atbildība ir mazāka. Zināšanas RPG/fantasy jomās nozīmē vismaz redzētu LotR filmu, vārdu sakot tas jau šeit ir sekundāri. Galvenais ir interese un vēlme piedalīties spēles un pasaules veidošanā. Tas par to pakļaušanos game's masteram ir svarīgs tādēļ, ka (it sevišķi, ja NPC skaits nav liels) NPC nāksies izpildīt ne vienu vien dubultlomu, tādēļ jābūt gataviem operatīvi rīkoties (gluži kā Mission: impossible (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ), lai spēles atmosfēra neizjuktu. Par šo jautājumu sīkāk šeit nevaru runāt, jo tad tas jau būtu spoileris potenciālajiem PC. Jautājums par ekipējumu ir ļoti aktuāls, jo es nekādi nevaru uzņemties apgādāt visus spēlētājus ar ietērpu etc.. Tas ir vēl diskutējams un runājams jautājums.

Tas ir TN1 struktūras apraksts, S.U.X dažas lietas ir savādāk, taču pamatprincipi saglabājas. Ceru, ka paskaidroju gana labi...

[DEaDnokS*]

nu mani vareetu pieskaitiit pie ''varbuut'' un iespeejams pie tiem kas toc piedalaas tik jaauzzin laiks(nezin vai vareesu)

[aivvv/troll drea...]

naakamais buutiskais jautaajums vai leggenda jaasuuta tagad jo es pat esmu gatavs taadu rakstiit lai tikai klluutu par pc vai arii mums ir veel kas jaazina par larpa pasauli....

[Raine]

Kad būs zināmi PC saraksts?

[Kamazs]

Sāksim ar to, ka, lai kļūtu par PC, leģenda nemaz sākumā nav obligāti nepieciešama. Ja jūsu necilo personu apstiprinās par PC kandidātu, tad gan tāda būs jāizcep, bet pagaidām tas nav nepieciešams. No otras puses, informējot par to, kādu tēlu jūs gribat spēlēt, var nosliekt GM kausus jums par labu, jo var gadīties, ka GM jūsu tēls tik ļoti iepatīkas, ka jams piever acis uz visādiem citiem aspektiem. Līdz ar to leģendu var rakstīt, ja ir vēlme, taču tas nav obligāti.

Otrkārt, kad? Nu tas ir viens velnišķīgs jautājums. Šobrīd ir ļoti neliela skaidrība par potenciālajiem PC spēlētājiem. Izvēle kritīs uz 5 no šiem -

KODS

Silva
Gnidrologs{?}
GameMaster
Sigfa
Jabberwock
Kaasis
Dveeseliite
Kurbads
K.O.R.N.
elninio
saataninsh
Raine
Zhanete
Berlogs
aivvv
Kikis
Maariitis
Aikis
Laura
Kraukleenss
Kurbads
kukainis
White Shadow
Svivens
Goldberry
Tija
Crash
DEaDnokS*

Kad precīzi? Ehh..nū..vēl nezinu:).

EDIT: Gribēju piebilst, ka ir ļoti grūti izvēlēties, jo it kā visi būtu "pelnījuši", bet tad..pie joda, nav runa par to vai kāds ir pelnījis vai nav PC lomu. Ir vnk daži, kuri to dabū varbūt pat pilnīgi dīvainu iemeslu dēļ. Ar to es gribēju pateikt, ka, ja neesat PC lomā, tad pārāk nesatraucieties, protams, tas ir zināms phuns, taču patiesībā diezgan liels un aizraujošs ir pasaules radīšanas process, it sevišķi, ja tu apzinies, ka PC neko nezina. Ir pilnīgi skaidrs, ka visus es ielikt PC lomā nevaru un daudzi būs apbēdināti, gribēju tikai aizrādīt, ka ... thats nothing.(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Kamazs: 29.11.2004 23:32

[Kurbads]

atvainoshos aizraadiit, ka mans vaards sarakstaa mineets 2 reizes

[Silvestrs]

Jautājums, NPC ar NPC arī karos?? (Varbūt tas kaut kur jau ir teikts bet es esmu pārāk slinks lasītājs it īpaši ja runa par Kamaza supergarajiem postiem) Un sarakstā pieteikties šeit vai caur PZ ja šeit tad es jau tā kā esmu pieteicies.