Triju vārdu stāsts Opcijas

[Vinky]

Spēles gaitā top stāsts, kurā katrs pieliek pa trim vārdiem. Piemēram, ir iesākts stāsts:

Frodo staigāja pa mežu

Nākošajam cilvēkam ir jāiekopē savā atbildē jau uzrakstītais stāsta fragments un beigās jāpieliek vēl trīs vārdi:

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko __ __ __

[Artis Zariņš]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi

[morgion]

Tad Malfojas sāka kliegt:"Es tev paraadiisu ko dara taadi vareni karalli kaa es-MalfojsII"

[Tinuviel]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši

[Paip`]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī.

[Tinuviel]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un

[Paip`]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee

[Tinuviel]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai

[Paip`]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa

[Tinuviel]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās.

[Paip`]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un

[Tinuviel]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie

[Paip`]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva

[Tinuviel]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar

[morgion]

...aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vāka

[Paip`]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka

[Tinuviel]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa

[morgion]

Tad viņa aizskrēja pie malfoja

[morgion]

Tad viņa aizskrēja pie malfoja un iedeva slapju

[Tinuviel]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskrēja pie malfoja un teica, ka

[Paip`]

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju








one_kiss_baby luudzu nokopee visu textu un tad pieraxti savus vaardus klaat - taa naakamajam ir vieglaak....

Šo rakstu rediģēja Paipera: 17.03.2004 12:51