Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Kirsupirags]

Dudo savācis visu viedokļus rūpīgi apdomāja tos un pat ieinteresēti apdomāja vecā Pīta piedāvājumu, bet tad to atmeta, varbūt citā reizē. Uz Erika jautājumu Dudo atbildēja pavisam lietišķi Es pavisam labi apzinos savas spējas un tās nav pārāk lietderīgas cīņas apstākļos pret citiem, kur nu vēl lielajiem ļautiņiem. Es varu vairāk palīdzēt citiem cīņu laikā, bet noteikti nebūšu tas kurš stāvēs priekšā. Tapēc jānovērtē aiz kura ir visdrošāk un līdz ar to varēšu vislabāk palīdzēt pārējiem. Es mazliet pieprotu arī burvestības un arī dziedināšanu, bet tikai mazliet. Halflings iekārtojās ērtāk, lai varētu vērot notiekošo.

[echo3]

Burvestības prast, tas ir labi. - Eriks atsaucās Dudo. - Šķiet, ka es arī kaut ko maģisku protu, bet joprojām nesaprotu, kā man tas izdodas, un cik īsti varu. Saki, kā tu uzzināji to, ko proti? - Jo šis jautājums Eriku kopš aizvakardienas bija krietni nomocījis. Puisis centās apjēgt un - šodien - arī apzināti izmēģināt lietas, kuras visu laiku bija uzskatījis par "tā vienkārši ir". Domājams, ka lietu salabošana, sagrieztu pirkstu sadziedēšana un apkārtējo nomierināšana arī ir maģija, tāpat kā ūdens rašanās plaukstās. Ak, jā, tas vasks aizvakardienas tracī arī bija kļuvis neparasti tīrs. - Bet, ja nu jāslēpjas, tad es laikam labāk aiz kāda koka.

[Kirsupirags]

Erika jautājums bija pavisam nopietns. Kā gan tas viss aizsākās un no kurienes nācis. Dudo aizdomājās un tad lēni iesāka runāt. Man vienmēr ir paticis stāstīt stāstus un īpašu baudījumu rada, ja manī ieklausās. Un jo vairāk manī ieklausās, jo vairāk es jūtu, ka varu citiem dot ko mazliet vairāk kā baudījumu ausīm. Tas viss aizsākās, ka biju iegrimis stāstījumuā un klausītāji līdz ar mani un stāsta laikā atbilstoši uzmirdzēja gaisma, vai citā reizē atskanēja dobš būkšķis. Atceros vienu spoku stāstu, kuru stāstīju jaunākai paaudzei un mēs visi bijām iegrimuši stāstā un vienā brīdi aizvērās durvis, kas mūs visus iztrūcināja. Tad man parādījās nojausma, ka to paveicu es pats un no tā brīža es sāku izmēģināt savas spējas un to cik gan dasudz spēju paveikt. Tagad jau esmu iemanījies savos stāstos iepīt drosimi citiem, vai dziedināšanu pakritušajiem un pat dažkārt ir sanācis iemidzināt klausītājus. Viss burvestību spēks slēpjās manī pašā, bet to tikai ir jāmak izsaukt uz āru. Dudo ievilka elpu, maģija vienmēr likusies kā daļa no viņa paša. Ir tikai jāizkopj šī prasme, tā pat kā runas māksla un bngu spēle. Halflings novērtēja Eriku un uzrunāja tālāk Kādas ir Tavas prasmes burvestībās? Tik daudz es zinu, ka ir burvestības, kas palīdz cvitiem un citas, kas kaitē. Nevienas burvestības gan nav ne labas vai sliktas, to nosaka pats būrējs. Vai Eriks varētu būt no tiem, kas met uguns bumbas un šauj zibeņus no pirkstu galiem, vai dziedina un aizsargā citus.

[Alfirin]

Raški visai tai jezgai nepievērsa uzmanību - viņam skatītāji bijuši nebijuši. Galvenais bija iespēja draudzīgi koleģiālā gaisotnē iemēģināt roku prasmē, kas varētu noderēt vēlāk. Rūķis nogāja uz guļvietu, kur bija atstājis ieročus, un paņēma savu kaujas cirvi. Kā jau pienācās, asmenim bija uzmaukta cietināts ādas apvalks, bet viņš drošības pēc to vēl stingri nopakoja līdzpaņemtajā vilnas jakā. Ja ievilks, tad zilums būs pamatīgs, bet vismaz neko nepārcirtīs un nenocirtīs. Otram, šķēpa galam, arī bija ādas uzmava, un tur tapa uzmaukts vel zeku pāris un kārtīgi nošņorēts ar jostu.

Raski paostīja zeķes. Saviebās. Tad nomurmināja maģisku frāzi rūķu valodā, uzsita knipi - un nu jau varēja arī neviebties (OOC - Prestidigitation).

Raški atgriezās uz klāja ar diezgan amizanta paskata ieroci rokās, toties daudz drošāku treniņam.

"Gatavs?" jautājums elfam, un ja tas atbild apstiprinoši, tad Raški sagriež ieroci ap galvu tādā demonstratīvā žestā un veic izklupienu, uzbrūkot nevis ar cirvja, bet ar šķēpa galu.

[Farliner]

Kad rūķis atgriezās, sagatavojies cīņai, Talvariels pateica dažus vārdus elfs valodā un novēzēja roku - gaiss viņa priekšā uz mirkli iemirdzējās (ooc:shield burvestība, AC +4), tad viņš piekrītoši pamāja, paceļot zobenu sveicienam, un sagatavojās atvairīt uzbrukumu.

[Alfirin]

Ievērojot aizsardzības burvestību, rūķa labā uzacs pārsteigumā izliecās, bet Raški izvēlējās neatbildēt ar līdzvērtīgu aizsardzības maģiju. Ja jau elfam šķiet, ka draudzīgam treniņam viņam tādu vajadzēs, lai jau liek.

[echo3]

Erikam vēl nebija sanācis tik nopietni ar kādu parunāties par maģiju, kā tagad ar Dudo. Jā, Daejons bija pateicis, ka Erika spējas ir maģiskas, bet tālāk par to viņi runājuši nebija. Puisis nopriecājās, ka Dudo labprāt pastāstīja par savām spējām un to atklāšanu. - Es varu nomierināt. Zināju, ka nervozus zirgus un niknus suņus, bet vakar tā kā nomierinājās arī krietni satrakojies dunci vicinošs vecs vīrs. Bet varbūt tas nebija mans nopelns, pats joprojām brīnos. Varu sadziedēt brūces un salabot lietas bez darbarīkiem. Vai vienmēr - atkal nezinu. Kad piedomāju, varu plaukstās uzradīt riekšavu tīra ūdens. - Eriks stāstīja, joprojām krietni šaubīdamies par šādu savu spēju pastāvību. - Aizvakar tikai vēlējos, lai biteniekam zemē samītais vasks neietu bojā, un tas kļuva negaidīti tīrs. Pēc tam Daejons man pateica, ka tā bija maģija, bet kāda, to viņš nezināja.

Runāšanās netraucēja vērot, kā treniņa cīņu ir sākuši Talvariels un Raški. Tepat gar bortu attipināja Saulīte un notupās pie Erika kājām, vispirms draudzīgi piebadījis pieri puiša potītei.

[Aiva]

Raški pirmais vēziens pa Talvarielu nesanāca īsti veiksmīgi, (OOC 1d20=8)laikam pāreja no cirtiena uz dūrienu, kam būtu vajadzējis samulsināt pretinieku, vēl bija jāpatenē brīžos, kad pamats zem kājām mēdza negaidīt salīgoties. Kāts pat nepieskārās elfam.

Talvariels, iegrimis aizsardzībā, izdarīva pretcirtienu pa rūķi pēc viņa uzbrukuma. (OOC 1d20=9) noslīdēja gar bruņām.

Raški turpināja rīkoties, taču jūras šūpošanās acīmredzami traucēja (OOC 1d20=8). Arī otrais izklupiens nepieskārās elfam.

Elfam sanāca mazleit veiksmīgāt, taču arī tur bija skaidrs, ka sitiens tikai aizķēra bruņas, nevis reāli ko nodarīja (OOC 1d20=11). Tomēr skatītāju noskaņojums sāka sliekties par labu elfam, nevis rūķim.

Varbūt derēja kaut ko pamēģināt savādāk?

Šo rakstu rediģēja Aiva: 19.10.2022 20:40

[Farliner]

Redzot ka pagaidām no rūķa uzbrukumiem izdodas izvairīties gana veiksmīgi, Talvariels pamazām sāka pāriet uzbrukumā, cenšoties tikt garām neparastajam cirvim/šķēpam tā, lai neatklātos pretuzbrukumam... (OOC: Te sanāk ka sistēmā lāgā nav atšķirības starp cīņu aizsargājoties un uzbrukumā, ja nu vienīgi varēja sākt "fighting defensively" vai "Total defense" un tad pāriet uz parasto variantu... jāapdomā citreiz (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[Kirsupirags]

Šī saruna risinājās aizvien interesantāk. Dudo zināja, ka ir dažādi burvestību veidi un to lietotāji, bet kurš tieši ir Eriks, tas vēl bija noslēpumā tīts.Dažkārt burvestību spēks ir iedzimts ģimenē. Varbūt kāds no taviem vecākiem arī pieprot burvestības, vai varbūt kāds no tālākiem radiem? Ja tev interesē, tad varbūt varu tev palīdzēt noskaidrot kādas tieši burvestības tu lieto. Varbūt pēc tevsi sniegtā apraksta varu noteikt burvestību. Dudo apdomā iepriekš aprakstītās burvestības par nomierināšanu un lietu labošanu (OOC Bardic Knowledge-Arcana). Tik daudz gan es zinu, ka dziedināt pieprot daudzi un ne tikai dziednieki. Varbūt tevī ir apslēpts liels spēks, kuram vajag tikai vingrināšanos, lai to attīstītu. Dudo vēro arī treniņu starp elfu un rūķi un pa reizei uzgavilē elfa aizsardzībai un pārsteigumā noelšas par rūķa veiktajiem izklupieniem.

[echo3]

Talvariels un Raški abi divi, kā izskatījās, centās "iztaustīt" savu pretinieku. Vismaz Eriks tā vērtēja treniņcīņas izklupienus un soļus. Droši vien tā visam arī bija jānotiek, tas jau tikai iesākums.

Šī bija nodarbe acīm, toties Dudo teiktais bija nodarbe ausīm un arī galvai - apdomāt. - Par to, vai iedzimts... nezinu. Tieši ģimenē nevienam maģisku spēju nav, visi par mani ir vecāki, ja būtu, es zinātu. Arī man tad kāds būtu ko teicis. Un tālākus radus nepazīstu, tēvs Skelē ir ienācējs, un neko nav stāstījis. - Tā nu tas bija iznācis. Visi vienmēr bija bijuši aizņemti no agra rīta līdz vēlam vakaram, un Erika "dīvainības" tika vai nu ignorētas vai liktas lietā. Puisis pats tikai bija nojautis, ka dara kaut ko savādāk nekā citi. - Viss kaut kā rodas no manis paša. Piedomāju, un - notiek. Tikai nav ne jausmas, ko varu tā piedomāt.

[Aiva]

Raški apmainījās ar Talvarielu ar vēl vienu tikpat plaši un tikpat garām slīdošu izklupienu (OOC 1d20=6), un pieleicās ļaujot elfa zobenam aizslīdēt virs sevis (OOC 1d20=7).

Bet pēc elfa vēziena, rūķa cirvja kāts piepeši savirpinājās un pamanījās noslīdēt garām maģiskajam vairogam un trāpīt tieši tur, kur bruņas beidzās. (OOC 1d20=18) (OOC damage 1d8=1+1=2 subdual) . Elva pretvēziens atkal tikai aizķēra rūķa bruņas. (OOC 1d20=9)

(Katram noi Jums ir arī bonusi uzbrukumā, bet te es lieku tikai pašus d20 metienus, bez bonusiem)

[Farliner]

Saņēmis "dūrienu" ar savādā ieroča "šķēpa" galu, Talvariels palēca atpakaļ, pacēla zobenu salūtam, atzīmējot trāpījumu un atgriezās cīņas pozīcijā, gatavs turpināt treniņu. Jāpievērš lielāka uzmanība tam šķēpam, nepierasti pret tādu kombināciju... elfs pie sevis nodomāja.

[Kirsupirags]

Dudo turpināja sarunu ar Eriku Viss var būt. Var gadīties, ka tāl tālos senčos ir bijis kāds, kam kāja paslīdējusi korgā un saradojies ar ko maģisku. Es protams nesaku, kā tā ir noticis tavā ģimenē. Bet zinu, ka jautros brīžos krogos viss kas notiek. Nu bija vieta smiekliem, jo tālāk Dudo runāja jo vairāk aizrunājās. Krogos brīžiem varēja piedzīvot brīnumu lietas, bet tas varbūt nebija piemērots jaunekļa ausīm.
Dudo vēroja treniņu un noelsās brīdī, kad Rakši trāpīja. Oho, tomēr trāpīja. viņš nomurmināja. Ja ir pamatīgs zilums vai pat brūce mēs varam palīdzēt! Dudo uzsauca treniņa dalībniekiem pametot ar roku uz sevi un Eriku. Paklau, tas taču nav nekāds noslēpums, ka tu pieproti burties? Halflings mazliet samīnstinājās pēc sava paziņojumu un katram gadījumam noprasīja Erikam. Kā šajā malā izturās pret būrējiem? Zinu, ka citās zemēs it nemaz neciena tos kas pieprot burvju mākslas, bet citās atkal tiek slavināti.

[Alfirin]

Raški nosmīnēja bārdā. Pirmais trāpījums no viņa! Lieliski. Bet elfs bija tiesi tik vekls, ka rūķis bija bažījies. Turklāt, pēc paša vārdiem spriežot, nepieradis pie kuģa apstākļiem. Tas nozīmēja tikai to, ka īsti pirāti visticamak būs vēl veiklāki un izmanīgāki. Jāatrod veids, kā to kompensēt...

Bet šobrīd Raški, nevēlēdamies dot pretiniekam atelpu, spēra soli uz priekšu un piepeši pārķēra ieroci otrādāk. Tagad viņš plānoja uzbrukt ar cirvja galu.

[echo3]

Krogā! - Eriks iesmējās par Dudo prātojumiem. - Ko es par saviem tālākiem senčiem varu zināt, krogā jau tiešām viss kas notiek. Dudo, es esmu krodzinieka dēls. - Nav jau nekas tāds, ko Eriks gribētu paturēt noslēpumā. - Tomēr laikam tas "kaut kas" ir noticis tieši ar mani. Man vēl par to jāpadomā.

Tikmēr rūķis un elfs bija apmainījušies, kā izskatījās, nopietnākiem cirtieniem. Ievainots gan neviens nebija, tāpat noguris arī nē. Īstenībā doma par to, ka cīkstoņi varētu savainoties, Erikam nebija patīkama. Kas tas par treniņu? Aizrāvies ar skatīšanos, puisis tā uzreiz nesaprata Dudo jautājumu par noslēpumiem. Tad attapās. - Ā, nē, nav noslēpums. Krietna daļa matrožu bija klāt, kad es sadziedēju Veco Pjū. Vai pamanīja, tas cits jautājums. - Te Eriks atkal iesmējās. - Es pats gan pamanīju, jo biju pārsteigts, ka ka tik daudz varu.

Atbilde Dudo pēdējam jautājumam bija vienkāršāk sniedzama. - Skelē reti ieklīst maģijas lietotāji, bet ļaudis par tādiem zina. Brīnās, bet uzreiz cenšas izmantot iespējas. Tādi praktiski ļaudis.

Šo rakstu rediģēja echo3: 22.10.2022 11:12

[Aiva]

Raški savirpināja cirvi rokās, un tad jau pa Talvarieala aizsardzibu nāca cirvja asmeņs gals, kas, lai arī ādas apvalkā un vēl aptīts ar polsterējumui, izskatījās daudz nopietnāk, kā izklupieni ar smailo kāta galu. (OOC 1d20=20 , OOC pārbaude 1d20=13 vienkāršs trāpījums) (OOC damage roll 1d8=8 - maksimālais iespējamais damage) .

Talvarielam aizsitās elpa no tāda zvēliena pa pakrūti un noreiba galva. (OOC Talvariels ir nonācis -4 hp stāvokli, tiesa, subdual damage)

Leikas, ar to pašu cīņa arī bija galā.

[Alfirin]

"Johaidī!" Rūķim paspruka, redzot elfu saļimstam no sitiena. Ieroča kāts izslīdēja no rokām, Raški pielecot klāt un noslīgstot celos pie Talvariela. Pāris rūķu valodā nomurmināti vārdi, ko pavada gaisā uzvilkta apļa zīme, un Raški platā, raupjā plauksta uzgūla elfa plecam ar dziedējošu pieskārienu. (OOC- Cure Light Wounds).

"Piedošanu, tik stipri nebija domāts..."

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs nosvilpās vien, paslepus no savas ērtās vietas vērodams kautiņu.
-.... (lamu vārds) Un es tak' lik'uz to garo maiks't... Nee, nudien, nevar zināt. Sitād maz'cinīš'gāž liel' vezum...-

Šo rakstu rediģēja skatitajs_no_malas: 23.10.2022 18:35

[echo3]

Lūk! Raški smagais cirvis Talvarielu burtiski notrieca zemē. Un kādas tādas prasmes viņi abi te uztrenēja? Eriks nopūtās un gāja pie cīkstoņiem skatīties, vai nevar palīdzēt. Izskatījās, ka rūķis jau buras, ko īsti būra, Eriks nezināja, bet, cerams, ka kaut ko palīdzīgu. Tūlīt jau būs redzams, un tad Eriks varētu mēģināt padziedēt, ja vajadzēs.