Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Aiva]

"Khm..." Hakslijs nokrekšķinājās, pūloties pārtulkt saprotamā veidā rūķa teikto. Viņa sejā uzplaiksnījās vesela emociju gamma, no riebuma līdz pārsteigumam, līdz pieņēma neitrālu izteiksmi.

"Mēs atgriežamies Viravā, bet pasažierus 'Albērs' nepārvadā, un mums jau ir nolīgti četri papildus karotāji un viens..." skatiens pazibēja uz halflinga pusi, kas plānoja pašu garāko dziesmu - par kukainīti, kas pa jūru peld - sejai saviebjoties kā zobu sāpēs, "... izklaidētājs. Neredzu, ko jūs varētu piedāvāt..."


Bāra durvis atsprāga vaļā, pa tām ieveļoties bez elpas palikušajam Dertam.

"Kapteiņa palī Hakslij!" puika izdvesa. "Ātrāk! Mus problēma! Uz kuģa zagli ķer! Pīts teica... jums ziņot..."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 21.09.2022 12:55

[Roviela]

Mierīgais noskaņojums kaut kur pazuda. Izplēnēja. Vispirms rūķis. Tas vēl nebūtu nekas, jo Daejonam šķita, ka karotāju, ja uzbrūk pirāti, nekad nevar būt par daudz, un Raški vai Raski (ja ņem vērā rūķa akcentu) izskatījās pēc karotāja, turklāt uz savām karotāja prasmēm viņš pārlieku nepaļāvās vis, bet tagad - uz kuģa ķer zagli! Nez, kādu zagli? Kāds uzlavījies uz kuģa? Kāds no jau redzētajiem? Elfu jauneklis nebija drošs, ka var ar pārliecību iebakstīt kādam krūtīs un teikt - tu! Pie tam tā nekādi nebija viņa darīšana. Nu, nekādi. Ne viņam kas nozagts, ne viņš ko redzējis.
Viens bija skaidrs - jautrais vakars nupat jau ir beidzies, vai nu tā beidzamā dziesma vēl mēģinās būt, vai nemēģinās.

Lai būtu gatavībā iet, tumšmatis aizgāja savākt savas vīna pudeles, kuras rūpīgi paslēpa zem apmetņa, un tad sāka vērot notiekošo.

[echo3]

Lai arī matroži bija kurnējuši par promdošanos, īsta nepaklausība tā nebija, un noskaņojums krogā joprojām bija bijis labs. Rūķa ierašanās, saprotams, arī nebija slikts notikums. Visu, ko rūķis ar Haksliju runāja, Eriks nesadzirdēja, jo troksnis joprojām bija pamatīgs, bet tik daudz viņš saprata, ka karotājs arī vēlas tikt uz kuģa. Un šī saruna vēl nebija nobeigta, kad "Sāļajā vīrā" ieskrēja Derts, paziņodams, ka uz "Albēra" ķerot zagli. Lūk, šāda ziņa gan bija slikta. Laikam nekāds mierīgais vakara noslēgums vis nebūs.

Eriks tagad gaidīja, ko izlems un teiks kapteinis vai Hakslijs.

[Kirsupirags]

Spriežot ar komandu cik piedziedājumus dziedās kukainīša dziesmai Dudo pa ausu galam dzirdēja Hakslija sarunu ar rūķi, tikai tika daudz ka kuģis dodas uz Viravu un rūķis smagā akcentā runā un dauza sev pa krūtīm. Bet kuģa puikas ārkārtīgi steidzīgā ierašanās gan piesaistīja uzmanību. Vārdus ko puika sacīja Hakslijam nevarēja īsti saprast, bet spriežot pēc apkārtējo sejām, lieta ir nopietna. Dudo zibina acis no sejas uz seju cenšoties noprast, kas īsti notiek, viņš mēģina pārķert kāda kompanjona acu skatu, lai noprastu, vai jau šobrīd nesāksies "darbs".

[Aiva]

"Hakslij!" Fenns dziļāk telpā bija piecēlies kājās, pierādot ka par spīti sarunām ar Selēnu un Rassu, ir sekojis līdz notiekošajam krogā. "Ņem vīrus un uz piestātni!"

"Klausos, kaptein! Tomas, paliec te un nokārto rēķinus! Visi pārējie - sekot man!"

Jūrnieki vēl iekampa pa malkam alus, ar nožēlu atstājot pilnos kausus uz galda. Tas, kas tur tika murmināts, zaglim, ja to noķers, nesolīja neko labu. Vērša vadībā straujākie jau aizskrēja uz jūras pusi.

Hakslijs nogrāba aiz rokas Dertu, kas gatavojās skriet Vērsim nopakaļ. "Netrako! Stāsti, kas notika! Un jūs - laiks sākt atpelnīt klāja komandas algu!" Tas bija veltīts Daejonam, Erikam, Talvarielam un Dudo. Platiem soļiem, ar Dertu pie rokas, Hakslijs un lēnākie matroži izsoļoja no kroga, atstājot tur tikai Tomasu, kas sāka pārrunāt ar Rasu, vai viss ir samaksāts.

OOC tālāko dzird tie, kas ar Haksliju steidzas.

"Es berzu klāju, bet Jonass sēdēja uz laipas...."
"Trapa, junga."
"...klausos, trapa... Kad atnāca Raije un kompānija, un kalējs, un atnesa to gulošo. Un nonesa lejā, ielikt būrī. Un tad prasīja, kur mūsu nolīgtie. Viens esot zaglis. Pilsētā apzadzies. Un es atminējos, un Jonass ar Pītu arī, ak jā, viens taču uz kuģa palika. Bet Raije saka, tur zem klāja, neviena nav. Un es atminu, es taču redzēju kā viņš lejā noiet, es tā ar saku, augšā nav nācis, un Jonass ar Pītu ar to pašu, un viņi palika tur pārmeklēt... Bet Pīts saka, joz ka puika uz krogu pie puišiem, šito tā nevar atstāt. Kas zin ko viņi tur meklēs un ko atradīs..."

"Pareizi darīji, puis. Malacis." Hakslijs drūmā tonī paziņoja, pielikot soli.

"Ko mēs ar to zagli darīsim, kad noķersim?"

"Nu, par Raiji nezinu, bet, ja viņš tiks kepam nagos... Tad var arī pie rājas uzvilkt karāties..."

[echo3]

Kapteiņa komanda bija nepārprotama - visiem jādodas uz "Albēru", un Hakslija papildus precizējums, ka tas attiecas arī uz jaunnolīgto klāja komandu, nudien, bija gluži lieks. Bet varbūt arī nebija lieks, jo ko īsti gan Eriks par komandēšanu uz kuģiem zina? Visiem sarosoties uz iešanu un nepacietīgajiem pat aizskrienot, arī Eriks piecēlās, uzcēla Saulīti uz sava pleca un sekoja Hakslijam.

Jau pa ceļam noklausītā jungas un kapteiņa palīga saruna salika Erika domas zināmā kārtībā. "Nolīgtie" un "viens esot zaglis" skaidri norādīja, par kuru "vienu" ir runa. Tas pats, kuram Eriks nes vakariņas. Džimijs. Tagad Erikam nācās paprātot par savu paša attieksmi pret notiekošo.

Eriks sajuta, kā Saulītes pakausis piespiežas kaklam. Runcis centās iekārtoties ērtāk un turpināt snaust.

[Roviela]

Daejons gan nesaprata, kāds sakars klāja komandai ar to, ka uz kuģa ir zaglis. Vai tad klāja komanda ir sardze kaut kāda? Tas ir, ne pret ārējo ienaidnieku, kā elfs bija sapratis, bet pret kaut ko iekšēju? Bet kad tā, tad tā. Visādā ziņā - jāiet. Ko Brīze arī darīja.

Viņam nepatika būt neziņā par notiekošo, tāpēc nācās pielikt soli, lai dzirdētu, ko junga stāsta. Jāsaka, stāstītais arī Daejonam nepatika, proti, kas kapteinim daļas gar zagli, kas kaut ko zadzis pilsētā? Ja uz kuģa nozadzis, tad jā, tad ir darīšana, bet pašlaik, ja atradīs, tad tā ir pilsētas darīšana. Bet neatrada. Pareizi sapratu? Un vai tas, kā viņu tur sauca, to vislaik guļošo, vispār ir uz klāja? Un vai tas bija īstais? Daejons nebija ievērojis, kur šis aiziet pēc tam, kad paši devās uz krogu. Vārdu sakot - nekas nav zināms, un meklēt viņam negribējās. Itin nemaz arī nē.
Ja nu vienīgi... ielikt šo tajā pašā būrī kur tas burvis guļ! Jā. Tā ir doma.

- Tajā pašā būrī iebāzt, kur tas guļošais ir, - Daejons ierosināja, ticis blakus Hakslijam. Tur bija cita doma apakšā, proti - nez vai matroži stieņus piestiprinās atpakaļ tikpat rūpīgi kā to izdarīja kalējs. Savu personīgo attieksmi pret Džimiju, ja tas tiešām bija tas zaglis, Daejons nebija kārtīgi apdomājis, toties par Vincenzu gan māca šaubas, vai ir noķerts īstais. Tādas vaļīgākas restes varētu noderēt.

[Aiva]

"Ko?" Hakslijs paskatījās uz Daejona pusi. "Tad jau matīs. Mani vairāk satrauc, kāpēc kaut kāda sauszemes žurka iedomājas, ka varēs tagad brīvi pārmeklēt mūsu kuģi, atļauju neprasījusi!"

[Roviela]

- Tas gan, - Daejons piekrita, ātri soļojot līdzās Hakslijam. - Ejam ātrāk. Nav ko svešiem pa kuģi šiverēt. Ko pēc tam, tad redzēs.

[Kirsupirags]

Pēc kapteiņa pavēles Dudo veikli norausās no galda un aši savāca savas mantas un steidzās līdzi Hakslijam un pārējiem. Viss notika tik ātri, izklaides nomainīja saspringums. Lai tiktu līdzi lielajiem ļautiņiem Dudo nācās pieskriet. Noklausījies Hakslija teikto Dodu sāka prātot. Izklausās, ka uz kuģa sadursies divi lieli varas avoti un tas var beigties neparadzami. Zaglis uz kuģa un Džimijs tur arī vajadzētu būt un vēl kāds nabags krātiņā. Un galu galā nevienu jaunu "karogu" pie rajām nevajag. Cerams, ka Džimijam viss būs labi, viņš tomērt ir daļa no nolīgtās komandas. Dudo pašķielē uz pārējo kamandas biedru sejām, nez ko gan šie visi domā. Krogā halflings bija aizrāvies ar izklaidēm un nemaz nebija aprunājies ar pārējiem biedriem, lai gan kopā viņiem uzticēts atbildīgs darbs., bet Dodo viņus nepazina. Kādā mierīgākā brīdī būs jāaprunājās.

[Farliner]

Talvariels devās uz kuģi kopā ar pārējiem, nodomājot, ka problēmas sākas jau pirms izbraukšanas no ostas. Tikai konflikts starp kapteini un pilsētas varu vēl pietrūka! Itkā ar pirātiem vien nebūtu gana... no otras puses, kuram gan patiks, ja kāds svešs sāk rakņāties pa tavām mantām?.
Katram gadījumam elfa rokā parslīdēja ieroču jostai - zobens un duncis bija uz vietas, loks, ja vien pieminētais zaglis nav aizstiepis, atradās kopējā kajītē līdzās pārtikas krājumiem...

[Alfirin]

Kaut kas notika! Uz kuģa bija kaut kāda ņemšanās! Un ja kaut kas kaut kur notiek, tas nekādi nevar notikt bez rūķa!

Trīs malki, un arī otrais alus kauss bija izlakts, uz letes divi sudraba gabali - uz Raški, kara cirvja kātu abas rokās satvēris, desoja visiem pakaļ. Par nožēlu, rūķa īsās, druknās kājas pārējo tievajiem stādaigiem līdzi nevarēja turēt, un Raški neizbēgami saka atpalikt.

Starp skrējējiem bija arī čirkains halflings, kas joza, īsās, spalvainās kājeles zibinādams.

"Vai talu jaškrien? Zini? Un vai meš zinam, ko ķeram?" Raški pievirzījās halflingam blakus. Rūķa elpa bija līdzena, aizdusu nemanīja.

[Aiva]

Džimijs uzmanīgi klausījās, galvu ierāvis plecos, kā šoreiz notiek tilpnes jau daudz rūpīgāka paŗmeklēšana, kad no klāja augšas atskanēja sulīgas lamas.

"Sasper jods, manā virtuvē neviens no jums blusumaisiem savu šņukuru nebāzīs!" nodārdināja zema balss, kuru varēja dzirdēt pat zem klāja. "Vismaz ne bez kapteiņa personiska rīkojuma toč ne!"

"Mēs tikai gribējām pārliecināties..."

"Es ša ka ņemšu un pārliecināšu..."

Tam sekoja brēciens, kas aprāvās ar pamatīgu plunkšķi.

"Puiši! Šurpu!" tā izklausījās Raijes balss, un stipri satrauktāka, kā līdz šim.

"Ša jūs man visi peldēsiet!"

Tilpnes pārmeklētāju soļi nodipēja uz kāpnēm, strauji dodoties palīgā priekšniecībai.



Tie, kas ieradās piestātnē, varēja vērot eposa cienīgu ainu - Vendts ar pamatīgu tuteni rokā mēģināja dzenāt pa 'Albēra' klāju trīs palikušos pilsētas sardzes pārstāvjus. Ņemot vērā pavāra izmērus un parasti nekustīgo dzīves veidu, sanāca ne īpaši sekmīgi, bet tas netraucēja viņam enerģiski vēzēties ar duramo un izvirst jūrnieku lamās.

Jonass piesardzīgi līdzēja izrāpties no ūdens uz piestātnes steķiem vienrocim Tomasam.

Savukārt no vārnuligzdas visā notiekošajā noraudzījās un pa laikam izteica indīgas piezīmes vecais Pīts.

[Roviela]

Hei! TAS gan nebija pareizi, vismaz pēc Daejona domām. Lai arī Vendtam bija taisnība tajā ziņā, ka pilsētas sardzei vajadzēja kapteiņa atļauju vandīties pa kuģi, tas nedeva nekādas tiesības šo pašu sardzi dzenāt ar tuteni rokā!

Elfs nobremzēja pie trapa.
- Kādi rīkojumi, kapteiņa pirmo palīg Hakslij?
Zaļacis negribēja rīkoties pēc savas zināšanas un saprašanas. Kamēr vēl sargi tikai lido pār bortu, tikmēr nekas, bet, ja koks kaut vai tā ievainos kādu no sargiem, tad būs... ē..., kā lai pieklājīgi pasaka... nepatikšanas. Kuģis nevarēs brīvi te ienākt, pilsētele būs noskaņota pret. Vēl ziņos galvaspilsētai! Tas nav izdevīgi, nē, nepavisam. Oh... tā beigās var sanākt pirātos ierakstīties, ne tirgoņos. Te Brīze apstādināja savu domu gājienu, kas nu jau bija pat viņam pašam skaidri aizgājusi par tālu.
Tad kādi rīkojumi?

Slepeni elfu jauneklis cerēja, ka šī trača rezultātā, varbūt, bet tikai varbūt, varētu izdoties tikt vaļā no šī koka, ielikt tajā amatā Eriku un ieviest kārtību kambīzē. Tā smaka! Tā bija neizturama, lai cik labi Vendts reizēm gatavotu.

[echo3]

Erikam tas, kas šobrīd notika uz kuģa, bija pilnīgi nesaprotams. Ko tur klaigāja, visu saprast nevarēja, bet redzēt, kā Vendts uz klāja vicinās ar virtuves dūci, varēja gluži labi. Viņš traks būtu palicis? Apēdis kaut ko, ko pats savā virtuvē sapūdējis?

Nupat šis šodien bija jau otrais, kas skraidīja apkārt ar nazi rokā, tikai šoreiz laikam centās sadurt kādu citu, ne sevi. Un, šķiet, nebļāva par kaut kādu "viņu". Eriks apstājās pie trapa, gaidot, ko teiks Hakslijs. Priekšā pārējiem viņš nelīda, galu galā, puisim nebija nekādu ieroču, un viņš arī nejutās nolīgts kaušļu nomierināšanai.

[Aiva]

Hakslijs reāli saķeŗa ar pirkstiem matus, pamanījis notiekošo.

Tad izslējās staltāk.

"MIERRĀĀ!" viņš ieaurojās, cik spēka.

Vendts pārtrauca virzību uz priekšu un atspiedās pret kuģa bortu, nolaižot tuteni un krampjaini velkot iekšā gaisu.

Jaunākie pilsētas sardzes puiši, redzot tādu atslābšanu, tā kā gribēja ko iesākt, bet tad ievēroja, ka ir palikuši stiprā mazākumā pret pusotra duča 'Albēra' komandas, un tā vietā atkāpās pie Raijes.

"Kas, pie deviņiem jūras velniem, te notiek?" Hakslijs jau mierīgākā tonī noprasīja, uzskrienot pa trapu uz klāja, un nostājoties tuvāk Vendtam.

[Kirsupirags]

Bardaks uz kuģa- ķer zagli un ložņā lieki ļautiņi pa klāju. Mums jābūt gataviem visam. Dudo pameta acis uz rūķi un atbildēja. Šis gan tā viegli jož, lai gan masa visnotaļ ir lielāka, laikam jau labi trenēts, varbūt arī pašam vismaz nedaudz jāpatrenējas.
Skrējiens neapstājās līdz pašam kuģim. Uz klāja notiekošais likās ļoti amizants, lai gan citi likās iespringuši. Par šo scēnu varētu sacerēt vārsmas.
Pavārs pa kuģi dzenas,
zem kājām dēļi čīkst,
viņš svešos noķert grib
un zupā izvārīt.
Hakslija ieaurošanās lika attapties un atgriezties realitātē. Dudo pārlaida acis pāri kuģim- Džimiju nekur neredz- nez vai tas ir labi, jo viņš nav atrasts, vai tomēr slikti, jo viņš jau ir atrasts. Dudo nemanot ieliecas ceļgalos it kā gatavojoties kam nelāgam un seko notiekošajam.

[Aiva]

Uz klāja tikmēr Hakslijs sāka taisnības meklēšanu.


Tika gan Raijem - par tiesību pārsniegšanu, uz ko vecais karavīrs gan atzina, ka tiesa, nav palūdzis atļauju pārmeklēšanai, bet uzstāja, ka zagļa ķeršana piedienas pie lietas, pilsēta vai kuģa klājs, un ka ja te kāds gribot tiesneša piekrišanu, tad tā viņam esot, jo viņš Raije, te Skelē reizē esot tiesnesis, prokurors un tiesu izpildītājs visi vienā. Un vispār viņš tikai gribējis aprunāties ar to nolīgto puisi, pirms kādu grābt ciet, bet tad, kad tas tā pazudis noslēpumaini...

Gan Jonasam - par ko ļāvis pārmeklēt kuģi bez kapteiņa vai pirmā palīga ziņas.

"Ko es! Viņiem taču atļāva uznest to uz Viravu vedamo uz klāja. Pārmeklēt viņi sāka man neko neprasot!" Jonass protestēja.

Gan Tomasam Vienrocim - ka mēģinājis pastumt Vendtu pie malas.

Gan Vendtam, par vēzēšanos ar nazi unm uzbrukumu kārtības sargiem.

Kas tai visā dabūja mazliet uzslavas bija Vecais Pīts, kas vienīgais no visas kompānijas bija izdarījis prātīgu lietu un aizsūtījis jungu pēc priekšniecības.


Tikmēr uz piestātni bija atnācis arī Fenns. Noklausījies Hakslija ziņojumu, viņs brīdi padomāja.

"Raije, Raije, varēji jau nu pie manis atnākt pirmām kārtām... Mēs esam veci draugi, bet... Tas tā kā no tevis nebija gaidīts. Kāp ka nost no 'Albēra'. Ja man uz klāja ir kāds ar roķelēm, kas lien kur nevajag, es jau nu pratīšu ar tādu zelli tikt galā." Fenns beigās paziņoja.

Raije bez ierunām arī paklausīja. Padotie gan meta uz viņu un jūrniekiem, jo īpaši Vendtu, niknus skatienus, bet sekoja komandierim.

"Tā. Ballīte beigusies. Visiem pārbaudīt, vai nav kas pazudis." Hakslijs nokomandēja.

"Man ir pazudis!" No matrožu bara aizmugures atskanēja balss. "Man ir pazudis tas smukais zaķis, ko es vadāju līdz savā guļamtīklā!"

"Viljam, tev Viravā ir sieva un divi puikas, negribētu būt tavā ādā, kad viņa par ko tādu padzirdēs," Hakslijs nikni atcirta.

[echo3]

Laikam jau drāma bija atrisinājusies? Eriks tā īsti nebaidījās, ka viņam kaut kas varētu būt pazudis - nauda jostā un Saulīte uz pleca - tas arī viss, kas īsti ir svarīgs. Un viņš neticēja, ka Džimijs ir uz kuģa ieradies zagt. Tad nebūtu te palicis, bet pēc pastaigas krastā nozudis. Ar šo jautājumu, tātad, Eriks bija ticis skaidrībā. Lieta, ko puisis nesaprata, bija strīdiņš starp Skeles sardzes vīriem un kuģa komandu. Vai uz Albēra bija kaut kas slēpjams? Un ar Vendtu arī kaut kas nebija kārtībā. Rass krogā neturētu pavāru, kas skrien ļaudīm virsū ar nazi, lai cik labi tas gatavotu...

Paraustījis plecus, jo ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildi te varēja negaidīt, Eriks noskatījās, kā Raije ar sardzes vīriem atstāj kuģi, un pats devās pildīt Hakslija rīkojumu - pārliecināties, ka nekas nav pazudis. Ka nav pazudis, par to viņš bija pārliecināts, bet atļauja izklīst ļāva papētīt, kas apakšklājā mainījies, kamēr Eriks klausījās kapteiņa rīkojumos un ēda vakariņas. Lūk, arī Pirātam kas garšīgs jāiedod, un uz jaunbūvētajām restēm jāpaskatās, un, ja nu vēl kur kaut ko var ieraudzīt.

[Roviela]

Daejons klausījās trača noslēgumu un prātoja. Pie Hakslija rīkojuma - pārbaudīt, vai kas nav pazudis, viņš pie sevis pasmīnēja. Kā tad! Tas jau zaglis, kas no pilsētas bēg, un nez vai ir tik dumjš, ka uz kuģa zags, ja grib ar to pašu kuģi un veselu ādu tikt citā pilsētā. Tiesa, ja viņš tik tiešām nav te... tad jāiet pārbaudīt. Bet matroži teica, ka ir te, jo ir redzēts atnākam, bet aizejam nav manīts. Neko nevar saprast!

Labi, kad tā, tad tā, jāiet pildīt rīkojums pārbaudīt par to mantu pazušanu, un elfs pa trapu uzskrēja uz klāja, lai pēc tam - kā jau rīkots, pārbaudītu, vai gadījuma viņa lāde, ko pats pirmīt bija kārtīgi aizslēdzis, tomēr nav izšukurēta, un tad jāizpēta, kas uz kuģa jauns. Kas zi', varbūt to zagli arī izdosies atrast. Nejauši, jo meklēt elfu jauneklis grasījās tikai tad, ja atskanēs tāds rīkojums.