Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[skatitajs_no_mal...]

Dzimijs uzmanīgi atrāvās atpakaļ un cik nu vien klusi varēja steidzās paslepties- meklēdams vietu, kur redzētu, ko sardzes vīri dara un pats paliktu neredzams. Tas nu tik viņam trūka, pēdējā brīdī.... Domas viņš veltīja neizmekletus vārdus kapteinim, kurš klimata pa pilsētu, micija sievišķi bet ceļā doties vis nejedza.... vismaz ne tik ātri, lai sardzē neatjegtos

[Aiva]

Versis aizrāvies arī uzlēca uz galda, pretī Dudo, sākot lēkāt un sist ritmu ar papēžiem. Galds smagi nolīgojās, kaut kas pat nokrakšķēja, liekot abiem, dancotājiem sagrīļoties. Tikai, ja Vērsim nojuka ritms ( OOC acrobatics 13) tad Dudo pat pamanījās to iekļaut mūzicēšanas ritmā, aplēkājot ap partneri ( OOC acrobatics 21).

Pie alus mucas bija vairāki, cītīgi uzpildot kausus ar putojošo dziru. Ēdiens bija piebeigts, izskatījās, ka dzēriena mucai arī tuvojas iztukšīša stāvoklis.

Rass pēc kapteiņa Fenna padotas zīmes piegāja pie galdiņa aizmugurē, brīdi pārmija dažus vārdus, un tad devās pie jūrnieku galda, pie Hakslija, kas izvilināja no mutes harmoņikām tik trakas skaņas, ka bija grūti palikt sēžot.

OOC - visiem krogā esošajiem, pēc skata, kapteinis varēja pavēlēt, ka ballīte beigusies. Rīt agri jāpaceļ buras...



Džimijs klusi sāka meklēt kur pazust no taisnās tiesas rokas, kas, izskatās, bija aizsniegusies līdz viņam par šeit. Kā par nelaimi, vienkārši ielīst kādā kastē vai mucā, kas visas te bija aizsistas un nostiprinātas, lai nevalstītos viļņošanās laikā, bez trokšņa nevarēja. Lūka uz leju arī bija jau aizslēgta, tāpat lielā lūka uz klāju. Noliktavas durvis tieši blakus kārtībsargiem. Gulēšanai atvēlētajā telpā arī īsti kur paslēpties nebija. Iet uz klāja, vai uzrāpties uz kādas kastu grēdas, un cerēt, ka nepamanīs? Abējādi bija risks...

[skatitajs_no_mal...]

Apsvēris visus par un pret, Dzimijs nolēma riskēt un līst uz kastēm. Uz klāja tiktu pievērsta lieka uzmanība, bez tam jāmācās garām un ja nu no klajā būtu janobeg, pastāvētu risks, ka kuģis atiet bez....
Tā nu Dzimijs lien uz kastēm....

[Aiva]

(OOC Stealth 17, Acrobatics 17)

Džeimijs uzrāpās uz pašas augstākās no kastu gredām, kur līdz klāja dēļiem bija tikai šaurta sprauga palikusi, un ieritinājās tālāk no malas, tā ka varēja sekot, kā gaismas lokā pārvietojas zem klāja...

[Roviela]

Saruna ar Tomu bija dabīgi apsīkusi, un, pabeidzis vakariņot, izdzēris arī savu vīnu, Daejons bija pievienojies vispārējai kroga jautrībai. Uz galda gan nelēca, bet dziedāt viņš varēja. Elfam nebija zemā basa balss, kam alus būtu bijis pašā labumā, nebija arī pavisam augstā balss, kam tāds piņģerots Kalnu Rasas būtu bijis labs, bija parasta, dziedama balss patīkamā tembrā, ja vien, kā saka, muša nebūs ieskrējusi rīklē.

Nez, nebūs visi prieki beigušies? Viņš iedomājās, manot, kā parvietojās krodzinieks. Jāatceras tās pudeles paķert.

OOC Kalnu Rasa = Mountain Dew = šinī gadījumā tas ir domāts Moonshine, pašbrūvētais vismaz 40° liķieris, nevis gāzētais dzēriens

[skatitajs_no_mal...]

Dzimijs tur arī tup, uzmanīgi vērojot notikumis- cik var redzēt, neapdraudot sevi

[Aiva]

"Tā, te nu būs darbiņš padarīts," nokrekšķinājās večuks ar darbarīkiem, paraustot restes. "Sēdēs tas bendesmaiss te līdz pašai Viravai, un tur varēs pasaukt kādu, kas to visu atkal izņems un sakraus atpakaļ atvešanai. Es jau kapteinim Fennam pieteicu, ka tos stieņus gribēšu atpakaļ, kad viņs nākamoreiz te iegriezīsies."

"Tā nu tev vajadzēja ņemties. Pēc tās dziras viņš gulēs kā jēriņš, līdz pašai Viravai."

"Man ne jūs likāt tā darīt, bet kapteinis Fenns."

"Vienalga. Labi, puiši, sargs pie trapa teica, te vismaz viens no nolīgtajiem uz kuģa guļ, kādā guļvietā manījāt?"

Meistars tikmēr savāca darbarīkus un devās uz kāpnēm uz klāju.

"Nē, šef." "Nē šef!" korī atskanēja atbildes.

"Dīvaini, puisis zvērēja, viens atnācis atpakaļ un guļ šobrīd."

"Domājiet, mums pārmeklēt visu rūpīgāk? Nebūs labi, Fenns apvainosies, ks mēs bez viņa ziņas te saimniekojam..." vienrocis pakasīja zodu, pārlaižot skatienu tilpnei.

"Fenns man ir parādā, tā ka lai tik pamēģina balsi pacelt. Un nav jau nekas vaļā jālauž. Ja aizsists, domā tādā mucā mūsu 'draugs' iekšā tup?" večuks iesmējās. "Izstaigājiet ka te vēlreiz visus stūrus, es tikmēr uzkāpšu uz klāja, pārjautāšu par to uz borta palikušo."

Džimijs izbaudīja pāris nepatīkamus mirkļus, kad tieši zem viņa jauno puišu pāris apsprieda iespēju, ka kāds varētu tupēt tur augšā. Pat pacēla laternu, mēģinot iespīdināt spraugā, bet paši rāpties augšā nemēģināja.

[skatitajs_no_mal...]

Dzimijs pieplok cik nu vien var plakans un nemanāms var būt..... gaida

[Alfirin]

Ballīte vēl nebija paguvusi tā īsti norimt, kad krogus durvis atsprāga vaļā un pa tām smagiem soļiem ienāca rūķis. Paliela mugursoma plecos liecināja par tālu ceļu aiz muguras - vai arī daudz nesamā. Kaut gan... pēc tirgotāja rūķis nu nemaz neizskatījās. Ja ādas bruņas ar apkalumiem nebija gana pārliecinošas, tad cirvītis aiz jostas un vēl jo vairāk liels kaujas cirvis garā kātā rūķa rokās noteikti spēja pat visšaubīgākā novērotāja domas novirzīt citā virzienā. Gan apģērbs, gan bruņas, gan ieroči - viss izskatījās tīrs un rūpīgi kopts. Rudais matu ērkulis uz galvas bija savākts ar bronzas stiepli, tāpat kā tikpat rudā bārda.

Rūķis iepauzēja pie durvīm, ziņkārīgi vērojot līksmo ļaužu pulku krogū, pirms doties pie letes.

"Labš vakarš," vārdi vēlās pāri lūpām ar spēcīgu rūķu akcentu. "Vai vakariņaš vel var dabut?" Tulznaina roka ieslīdēja kabatā un atgriezās ar sudraba monētām plaukstā. "Un alu," sekoja piebilde.

[Aiva]

"Vakariņas vēl noteikti var dabūt," krodzinieks Rass pamāja ar galvu. "Vēl ir mazliet cepetis, un dārzeņu sautējums, bet, ja vēlaties ko citu, varam ātri uzcept olas un šķinķi, vai pasniegt sieru. No dzērieniem ir alus, vai vīns."


Tikmēr pie kopā sabīdītajiem galdiem Hakslijs pieslējās kājās, novācot mutes ermoņikas. "Tā, puiši, noapaļojamies, izdzeram kausus un sākam kustēties. Keps tikko atgādināja, ka iziesim jūrā vēl pirms saullēkta, un visiem būs būt spējīgiem strādāt. Uz nolīgtajiem klāja komandu arī attiecas."

[Farliner]

Talvariela skatiens parslīdēja jaunpienācējam, piefiksejot ieročus, stāju, bruņas... viens bija skaidrs - rūķis pavisam noteikti neizskatījās pēc jūrnieka, vēl mazāk - pirāta, jo nez vai tie sūtītu izlūkos kādu, kurš tik loti izcelsies starp pārējiem krogā apmeklētājiem. To secinājus, elfs atgriežas pie uzkodām un savas vīna glāzes.. Hasklija teiktais liecināja, ka vairs nav daudz laika, lai gan jautra prātā esošo komandu nezin vai uzdoties izkustināt uzreiz.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 18.09.2022 22:30

[Aiva]

Uz "Albēra" klāja tikmēr notika izskaidrošanās, ko labi varēja dzirdēt arī zem klāja, jo viens no sarunas dalībniekeim bija uz kāpnītēm starp tilpni un augšējo klāju.

"Da labi, pats dzirdēju, ka puisis teica, iešot gulēt, esot noguris. Kā viņa tur nav?"

"Nu nav un viss. Neviena nav." Tas izklausījās pēc Raijes.

"Jābūt! Citādi kā garām man no 'Albēra' nenokāpsi."

"Nu, ceri labāk, ka patiesi nav 'nokāpis garām tev' ar visu kapteiņa kasi."

"A kas tad viņš tāds?"

"Zaglēns vietējais. Pāris veikalus aptīrījis, bet pēdējā šo manīja aizbēgam, tā ka gribam aprunāties, izpurināt kur licis nozagto. Un tas puisietis kas jums te, nu dikti aizdomīgs, un, pēc tā kā tu pats aprakstīji, varētu būt īstais..."

Augšpusē viens skaļi nosvilpās.

"Da neviens te nav garām Jonasam gājis, es no vārnu ligzdas ar pieskatīju, kas te darās. Dert, tu redzeji aizejam to puisieti - Džimins, Džeimis, tā laikam?"

"Nē, ser. Redzēju kā atnāca, kā lejā nokāpa, augšā nav nācis. Ja nu, kamer es ūdeni mainīju..." atskanēja smalkāka balstiņa.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 18.09.2022 22:43

[echo3]

Eriks kopā ar Saulīti vakariņas bija paēduši un tagad abi laiskojās - Eriks lēnām tukšoja savu kausu, kamēr Saulīte snauda. Nezin vai drīz gaidāms kāds tikpat mierīgs vakars. Puisis vēroja jūrniekus un salīgto ļaužu bariņu, pie kuriem tagad pats piederēja. Vietējie jau pamazām sāka izlkīst, un Hakslijs norīkoja "pēdējo kausu", kad krogā ienāca rūķis. Kārtīgi bruņots rūķis. Eriks skatījās ar interesi, jo tādi Skelē nemaz tik bieži neiegriežas.

[Roviela]

Cik ilgi Daejons nebija redzējis nevienu pašu rūķi? Visādā ziņā tas laiks bija mērāms gados, un ne jau tāpēc, ka rūķu ostās nebūtu, bet tāpēc, ka uz pirātu kuģa nebija neviena rūķa, krastā Brīzi nelaida, un borta tuvumā nebija neviens gadījies, kuru varētu apskatīt.
Šo varēja apskatīt labi, ko elfs arī darīja.
Tam gan ir spēks! Ekipējums runāja pats par sevi, Daejons to visu noteikti ilgi nevarētu panest, ja vien spētu pacelt. Nē, pacelt laikam spētu gan, ar nešanu būtu vārgi.

Kamēr rūķis gribēja vakariņas, Hakslijs paziņoja to, ko Brīze nesen bija nodomājis, proti - jautrība tūlīt beigsies, un būs jāiet uz kuģi. Bet Daejons tagad gribēja uzkavēties! Viņš gribēja noskaidrot, kas ir ar šo rūķi. Ko tāds te dara. Skelē, kur tā nopietni vispār nav ko darīt, ja vien neesi amatnieks vai zemnieks, vai kā tā. Šis rūķis neizskatījās pēc amatnieka vai zemnieka, un kur nu vēl jūrnieka.

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs sarāvās vēl mazāks un domās nolādēja sīko kuģapuiku- tas noteikti bija viņš, kas tur kulstīja savu garo mēli...

[Aiva]

Hakslija paziņojums tika sagaidīts ar žēliem vaidiem un purpināšanu ka jautrība tik ātri beidzas. Izmantojot iespēju, visi vēl steidza iepildīt no muciņas pa kausam, ko iedzert, kamēr Hakslijs solīja ka vēl kādu dziesmu jau vēl varēs nodziedāt, bet tad gan laiks apaļoties un sākt kustēt, piedraudot, ka tos, kas paši nespēs paiet, pārējie dabūs aiz kājām uz kuģi aizvilkt.
Tik daudz iedzēris, šķiet, neviens gan nebija.


Fenns tikmēr piesauca Rasu klāt, un abi klusi ņēmās sarunāties. Troksnis zālē bija pārāk liels, un runāja pārāk klusi, tā ka par ko tur tika spriests, palika vērtājiem nedzirdēts. ( OOC Perception rolls 6-7-6)

Rūķim tikmēr krogus meita steigšus atnesa alus kausu, solot, ka pārējo ēdienu tūlīt tūlīt atnesīs.



Džimijs tupēja sarāvies uz kastu grēdas pie paša borta, kamēŗ lejā sākās tilpnes pārstaigāšana pa otram lāgam. (OOC Perception 10) Staigātāji bija trīs, vienrocis Tomass, un abi jaunie puiši. Raije palika visu vērodams no kāpnītēm uz klāju, noslēdzot Džimijam vienīgo atkāpšanās ceļu.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 19.09.2022 10:27

[Alfirin]

”Cepetiš ar daržeņiem ižklaušaš tieši, ka vaig,” rūķis kāri satvēra priekšā nolikto alus kausu un nosusināta to burtiski trīs malkos - un pabīdīja krogusmeitas virzienā, acīmredzami pārdodams vēl.

”Už kurieni ta braukdami,” jautājums tika veltīts Hakslijam, kas tikko bija runājis. Rūķa pleci šķitās manāmi atslābuši, it kā alus būtu bijis kāds brīnumdzēriens ar tūlītēju iedarbību.

[Aiva]

Hakslijs paskatījās uz uzrunātāju, paskatījās vēlreiz, un tad domīgi sarauca seju. "Un kas vaicā?" viņš painteresējās, vērīgāk nopētot drukno stāvu. Tikmēr, redzot priekšniecības uzmanību novērstu, jūrnieki īsti vairs nesteidzās pabeigt kausus, bet steigšus uzpildīt tos līdz malām.

Tikmēr arī rūķa priekšā parādījās atkārtoti uzpildīts kauss.

[Kirsupirags]

Par Hakslija paziņojumu Dudo vaimanāja kopā ar komandu, šobrīd viņš jutās kā viens no tiem. Viss taču tik jautri iet un rītdienas darbs pat prātā nebija. Dudo pieķērās pie Hakslija pēdējiem vārdiem, par to ka vienu dziesmu vēl varēs nodziedāt.
Paklau Dudo uzrunāj visu komandu nedaudz pieklusinātāk, itkā slepenus plānus kaldinātu. Kurš zin pašu garāko dziesmu? Halflingam pašam pār lūpām izspruka smieklu spurdziens, jo pēkšņi sajutās, ka bērns, kura mamma liek krāmēt nost rotaļlietas, jo jāiet pie miera.
Kungi, jebkurā gadījumā šo varēsim atkārtot mūsu galamērķī un mazākos apmēros arī uz kuģa, ja vien priekšniecība akceptēs.
Dudo pamana ienākušo rūķi, bet tas šobrīd nemaz nav svarīgi, jo ir jākaļ plānas ar komandu pēdējai dziesmai- jāatrod pēc iespējas garāka dziesma ar daudziem un gariem piedziedājumiem un varbūt pat stipri garu pavadījumu.

[Alfirin]

”Raški, rūķa dūre ar dobju atbalsi ieblieza pa plato krūšu kurvi, stādoties priekšā. Nekādas klanīšanās vai galvas locīšanas, tādas cacāšanās bija citām, pavieglākām rasēm pa prātam. Ne jau nu rūķiem. ”Kaži, vieta atradišies? Už kuģa Raški nodereš.”

Otras plaukstas strupie pirksti bija apvijušies alus krūkas osai, bet to pie lūpām necēla. Ogļu melnās acis vērīgi pētīja Hakslija seju, kā mēģinot atšifrēt kādu savādu rēbusu.