Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs enerģiski pamāja un pirms vēl runātājs bija beidzis jau steidzās pie Hakslija.
-Sveiki, labdien! Tikko padzirdēju, ka jums vajag izveicīgus puišus, kas ij kauties ij māk, ij lietas darīt. Jūrā mans nav bijis, es pa krastu. Bet kauties māku, kādu bultu palaist ar- gan ne tik lab kā elf- skatiens abiem elfiem, no kuriem viens kaut ko runāja ar dzērāju uz ielas un otrs šķitās esam gatavs pievienoties komandai.
Priecīgs par Hakslija atbildi, uzreiz piekrīt mzākajai summai un vai lidot uzlido uz klāja, kur uzreiz piesakās padarboties tālākajā mala- īpaši labi, ja kaut kur lejā vai vismaz aiz ķīpām un kastēm.

[Farliner]

Talvariels tik nogrozīja galvu, vērojot jaunekļa steidzigo sarunu ar virsnieku un gandrīz vai skrējienu uz klāja. Dīvainas tās cilvēku parašas..

Sagaidījis savu kārtu, viņš nesteidzīgi piegāja tuvāk un skaidri saprotamā kopējā valodā, taču ar diezgan jūtamu elfu akcentu stādījās prieksā:
Esmu Talvariels, un vēlos nokļūt līdz Viravai. Varu piedāvāt savu cīnas prasmi, ja kugim kads uzbruks (elfa rokā noglastīja zobena rokturi) kā arī varu piedalīties sardzēs, verojot vai netuvojas kāds naidnieks. (Viņš zīmīgi paskatījās uz novērošanas kurvi mastā galā)

Šo rakstu rediģēja Farliner: 28.08.2022 12:03

[echo3]

Esmu redzējis dzērušu, bet nekad ar nazi. - Eriks atbildēja Vērsim. - Kur likt... nezinu. Pjū dzīvo viens pats, nav, kas viņu varētu pieskatīt. Kamēr norimst, varbūt pie sargiem aizvest?

Puisis atkal pievērsās nu jau šņukstošajam Pjū, - Meistar Pjū, kas ir tas "viņš"? Tas nazis? - Eriks atkal runāja mierinoši un mēģināja arī aizdziedēt nupat sagrieztās švīkas. Jo tagad, tuvāk apskatot, likās, ka visas rētas ir naža, nevis dzīvnieka nagu pēdas.

Eriku tā kā bija satraukuši Pjū vārdi "tu... tu... tas tevis...". Ko Eriks tādu būtu izdarījis? Tāpēc vēlme saprast, kas ir tas nemitīgi pieminētais "viņš", bija liela.

Šo rakstu rediģēja echo3: 28.08.2022 12:10

[Aiva]

"Ei, kur ta tik steidzīgs, ko? Vārdu vismaz pasaki, vējriteni!" Tomass iesaucās, pamanījis jaunekli jau uz klāja. Hakslijs pamāja ar roku lai otrais puisis ar kāpj augšā, un tad pievērsās Talvarielam.

"Nu, kā jau varbūt dzirdēji - uz Viravu ejam, un mums vajag uz klāja dažu lieku vīru, tepat netālu vazājas viens cits kuģis ar, kā šķiet, stipri aizdomīgiem nodomiem, tā ka lieks zobens un lieks loks mastā tik par labu nāks. Keps cer, ka redzot ka mums prāva komanda, viņi vispār neriskēs uzprasīties," blondais vīrs, ko sauca par Haksliju, atņēma elfa sveicienu. "Tā ka ja samaksa der, un ja esi gatavs tam, ka būs jāklausa ko liek kapteinis, pretī nerunājot, tad laipni lūgts uz 'Albēra'."


Pēc Erika pieskāriena, svaigās rētas aizvilkās itkā nebūtu bijušas.

OOC. šodien tad Erikam iztērēts viss maģijas krājums.

"Nu, ietupināt būrī vai vismaz pagrabā, kamēr dullums iziet, īstā lieta." Vērsis novilka. "Rādi ka ceļu puis."

Īsti neko citu no večuka Erikam un Daejonam izdibināt neizdevās.

Tā izmetuši līkumu, nodevuši vārgi protestējošo Pjū Raijem, kas nokomandēja ievietot viņu pagrabā, kur, izrādās, jau saldi gulēja arī Vincenzs, beidzot visi varēja doties uz 'Albēru', pa ceļam apspriežot idejas, kas gan veco Pjū tā būtu satracinājis. Jūrnieku domas dalījās, Vērsis uzstāja, ka gan jau vecais būs ierāvis kaut ko īsteni draņķīgu, kādu sēņu uzlējumu vai ko tādu, ar ko nabagākie mēģināja īsto alkoholu aizstāt, un tad nu sagājis sviestā. Citi domāja, ka tādam kaulu kambarim pietiktu, ja vienkārši pavairāk salietu tukšā vēderā.

[Roviela]

Daejons turēja Pjū, cenšoties tam nenodarīt pāri. Jau tā savainots, un tas nekas, ka, iespējams, paša darīts.
Nazis? Acis pašas pievērsās nazim.
Novērtējis, ka matroži, kuriem spēka ir vairāk nekā viņam, vīrieti noturēs droši, elfu jauneklis pievērsās nazim. Tas nav apburts?

Citi tur kaut ko sarosījās uz iešanu, bet Daejons nesekoja. Viņam interesēja nazis.

[Aiva]

Nazis bija novēlies zemē, kur Vērsis bija to aizmetis, un Daejonam pacelt to nebija nekādu problēmu. Koncentrējoties, nekādu maģisku izstarojumu nejuta.

Aplūkojot tuvāk, nazis izskatījās vecs, koka spals nobrūnējis, asmens pamatīgi iztrīts, tā ka sāka palikt pavisam plāns. Tuvāk pie neasās malas tikko varēja saskatīt padzisušus burtus: 'D.t.k. 'J.J.''

[skatitajs_no_mal...]

-Džimijs jūsu rīciba...- pār plecu uzsauca pusisi, manīdamies pieķert vienai ķīpai, kas tika pārvietota pa klāju, lai izlīdzinātu svaru. Nez kāpēc noliekšanās pēc nesamā bija mazliet dziļāka nekā pienāktos. Džimijs gan atviegloti uzelpoja, redzot lejā traci ar sadzērušos veci un viņa nazi. Uzmanība bija pievērsta tam- lai tad nu viņam labs jandāļiņs!

[Farliner]

Noklausījies Hakslija teikto, elfs piekrītoši pamāja: Lai Korelons mans liecinieks, nekad neesmu lauzis doto vārdu, un arī tagad to netaisīs darīt, un, kamēr no manis neprasa ko pretēju dievu un ļaužu likumiem, esmu gatavs pildīt pavēles. Es labprāt gulēšu uz klāja, ja vien nesāksies vētra.

[Roviela]

Ticis skaidrībā ar nazi un tā arī nesapratis, ko nozīmē burti, bet tos iegaumējis, Daejons joza pakaļ pārējam bariņam pie sargiem. Elfam pašam nazi nevajadzēja, bet večukam gan jau vajadzēs, kad būs attapies. Jāatdod.
Vai nu panāk vai nepanāk, bet nazi atdod un pēc tam soļo uz piestātni.

[echo3]

Eriks, aizņemts ar ceļa rādīšanu, nemaz nebija ievērojis, ka Daejons uzreiz neseko visam matrožu baram pie sargiem. Bet, tā kā pilsētiņa ir tik maza, un viss ir tik tuvu, beigu beigās visi kopā devās uz kuģi.

Vai Pjū bija kādu negantu sēņu savārījumu sadzēries, vai vēl kas tur bija, Erikam noskaidrot neizdevās. Tāpat palika nenoskaidrots, kas tas par mistisko "viņu", kas esot klāt un vēl dusmīgs. Tādas mīklas Eriks neprata minēt.

Nu beidzot bija jānoliek mantas lādē un jāsāk dzīvot uz kuģa. Gan jau arī kāds darāms darbs atradīsies. Ā, un jā, runči. Vismaz kabatā ieliktie gardumi Pirātam jāiedod.

[Aiva]

"Lieliski. Keps gan vēl visu apstiprinās un avansu izmaksās, kad atgriezīsies, līdz tam es parādīšu svarīgāko." Hakslijs paaicināja līdzi arī Džimiju un /xxx/ , aizveda nolikt mantas kajītē, parādīja, kur ir ēdamtelpas ( Vendts ārā šoreiz neiznāca), un tad pieteica, ka līdz vakaram ir brīvi pavadīt laiku kā vēlas.

Kad Vērsis un viņa pulciņš nomainīja Tomasu un viņējos, atskanēja ne viens vien 'laipns' vārds par pārāk ieilgušo kavēšanos atgriezties. Tad otrā maiņa aizsteidzās uz 'Sāļo Vīru' pusdienot, bet Vērsis un viņa kompānija turpināja Tomasa vadībā iekārtot tilpnēs kravu.

Tikmēr Eriks un Daejons varēja iepazīties ar trim jaunajiem ceļabiedriem. Nu, vismaz Daejons, Erikam nācās pievērsties steidzīgākai problēmai, jo 'Pirāts' visnotaļ bija sācis interesēties par sveša kaķa klātbūtni viņa teritorijā. Kārumus apošņāja un apēda, bet ar baltu aci uz Saulīti skatīties nebeidza vis.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 28.08.2022 15:25

[Roviela]

Skat! Būs ne tikai viens ceļabiedrs, Daejons nodomāja, kad izrādījās, ka viņiem pirmīt ierādītajā kajītē ir iemitināti vēl trīs jaunie. Un viens no tiem bija elfs! Neparasti.

Daejons vispirms uz lādes nolika savus pirkumus, tad pēc elfu paražas paklanījās Talvarielam, pārējiem draudzīgi pamāja, un stādījās priekšā, - Esmu Daejons, - un uzreiz nedaudz piemetināja par prasmēm, - Nedaudz pieprotu maģiju, kuģoju gadus desmit. - Pat ieročiem neko neteica, bet katrs varēja redzēt viņam pie sāniem rapieri un tālāk pie sienas aiz guļamtīkla piekārtu īso loku un bultu maku. - Iespējams, līdz Viravai būsim vienā komandā.
Zaļās acis nolūkoja še esošos. Kas viņi ir? Ko prot?

[Farliner]

Talvariels ar smaidu paklanījās Daejonam:
Esii sveicināts! Es esmu Talvariels no Aranohtaru dzimtas. Ceļoju, lai papildinātu savas cīņas un maģijas prasmes, taču uz jūras lielas pieredzes nav - tādēļ ceru ko jaunu iemācīties. (ooc:Daejons var manīt ka Talvariela runas maniere un izturēšanās ir nedaudz arhaiski, acīmredzot, nāk no kāda rajona kas tālāk no "the bright center of civilization" un tālab pieturas pie senākām tradīcijām. Viņu sveicina elfu valodā). Līdzās jūrnieku lādēm ir manāma viņa mugursoma pie kuras piestiprināts koka treniņzobens, līdzās bultu maks ar aizšņorētu galu un garais loks (šobrīd neuzvilkts, pārvalkā). Pie jostas garais zobens un duncis - redzami elfu stila, mugurā ādas bruņas, kas vietām nostiprinātas ar metāla plāksnēm (studded leather) un vienkāršas, bet kvalitatīivas ceļojuma drēbes un pusgari ādas zābaki. Vēl pie jostas vairākas somiņas, viena, pēc visa spriežot, paredzēta grāmatas pasargāšanai no kaitīgiem laikapstākļiem.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 28.08.2022 16:24

[echo3]

Eriks visus saiņus atstāja Daejonam, jo tas devās uz kajīti, bet pats pievērsās runču problēmai. Ļoti lielam tracim nevajadzētu izcelties, jo te nebija kaķeņu, bet jebkurš sevi cienošs peļu mednieks ievēro teritoriju. Tāpēc Eriks tikai nolika Pirātam cienastu, bet Saulīti no sava pleca zemē nelaida vis. Lai gan šis dīdījās. Doma bija gluži vienkārša - Pirāts redz Saulīti un reizē dabū garšīgas lietas. Lai ne uzreiz būs miers un draudzība, tad vismaz nogaidošs pamiers.

Un neko tālāk Eriks nedarīja. Piecēlās kājās, jo bija, gardumus piedāvājot, notupies, pastāvēja turpat, kamēr Pirāts pieņēma cienastu, un devās prom no klāja uz kajīti. Kā likās, turp bija devušies vēl daži neredzēti ļaudis. Jāiepazīstas.

Tur bija gan - elfs, vīrietis ar līku zobenu (kurš bija runājies ar Tomasu) un jauns puisis, kā likās, Erika vecuma. Eriks ļāva Saulītei nolēkt uz lādes un tad pašam izlemt, kuram no klātesošajiem pirmajam kājas apošņāt. Brīdī, kad neviens nerunāja (jo iejaukties sarunās neklājas), Eriks nosauca savu vārdu, - Eriks. - Vai vēl ko tagad teikt? - Runci sauc Saulīte.

Talvariela vārdu Eriks nedzirdēja, jo ienāca kajītē vēlāk. Redzēja tikai, ka abi elfi sarunājas.

[Farliner]

Talvariels
pieklājīgi atbildēja elfs un uzsmaidīja kaķim.
Šķiet ka šajā braucienā mums nebūs jāsatraucās par pelēm - uz klāja manīju vēl vienu mednieku.
Elfa vērīgais skatiens pārslīdēja puisim - nekas ļoti uzkrītošs, kas liecinātu par nodarbošanos nav manāms, ieroči arī nav, tērpies vairāk kā pilsētnieks, nevis jūrnieks ... tātad, droši vien, vēl kāds, kuram nepieciešams tikt uz lielāku pilsētu. Izskatās jauns, iespējams ka vēlas iepazīt pasauli, pirms izlaist saknes kādā vietā.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 28.08.2022 17:28

[echo3]

Melnbalto sauc Pirāts, tas ir "Albēra" kaķis. - Erikam nebija nekas pretī pastāstīt. - Un, jā... ja neesat vēl pusdienas ēduši, iesaku doties uz "Sāļo vīru". Tāpat der nopirkt ko ēdamu ceļam. Kuģa pavārs te tāds dīvains, vai visu varēs ēst, ko viņš pagatavos, grūti paredzēt. - Vai ceļabiedriem ir nauda, to, protams, Eriks nezināja, bet domāja, ka vajag pabrīdināt.

Var jau būt, ka puisis tagad izklausījās pārāk norūpējies par ēšanu, bet, visu mūžu krogā pavadījis, Eriks zināja, kāds ir labs un kāds ir slikts ēdiens. Mācoties pavāru gudrības, viņš ne reizi vien bija dabūjis sukas par sabojātu pārtiku, pat, ja ne gluži oglē sadedzinātu.

[Roviela]

Elfu valoda! Tik ļoti sen nedzirdēta, ka šķita mūzika ausij. Daejons saprata arī, ka pats nav pārlieku smalki izrunājies - tā iet, kad tos desmit kuģojamos gadus pavadi uz pirātu kuģa, var teikt, ieslodzījumā. Cilvēkiem ir tāds teiciens - 'mucā audzis, pa spundi barots', un Daejons nupat sajutās mazliet kā tāds.

- Sveiciens Aranohtaru dzimtai no Arrnezaru dzimtas, - viņš elfu valodā atsaucās Talvarielam, pieliekot labo plaukstu pie sirds. - Mans nodoms ir tāds pats - iepazīt pasauli, iepazīt maģiju. Neesmu nolēmis palikt uz kuģiem.
Un sameklēt vecākus, brāļus un māsas, viņš domās piemetināja. Kurš gan zina, kur tie tagad mīt?

- Jā, par pusdienām varu piekrist, - viņš turpināja kopmēlē. - Koks te ir tāds savāds. Jau prātoju, kā tur varētu līdzēt.
Izteicis piekrišanu Erika teiktajam, Daejons sāka krāmēt iegādāto lādē. Projām iet, lai sameklētu kalēju, vēl nē. Gribējās zināt, kas ir pārējie še iemitinātie. Vismaz kā sauc.

[Farliner]

Paldies par padomu! Tiešām, droši vien ka ir vērts sagādāt ceļam ko tīkamu. "Sāļais vīrs", saki? Tas ir tas krogs, no kura jūrnieki nāca uz kuģi, pareizi?
Talvariels nebija iedomājies par iespēju sagādāt ceļam ko sevišķu - protams, līdzi, kā jau ierasts, bija trīsreiz cepta ceļa maize, garšvielās kūpināta un kaltēta gaļa, kā arī rieksti, taču šos krājumus labāk pietaupīt - viegli, barojoši un daudz vietas neaizņem, tie lieti noderēs, ja būs jāiet kur kājām. Ja jau vietējais brīdinna par kuģa pavāru, tad labāk sagtatavoties kārtīgi. Elfs domās pārskaitīja savus līdzekļus - nauda, protams, bija, taču lieki tērēties arī nebūs prātīgi, bet kautko, ar ko uzlabot kuģa ēdienu noteikti var atļauties, lai gan labu vīnu baudīt nezin kad vēl sanāks. Protams, vienmēr var izlīdzēties, uzlabojot garšu ar maģijas palīdzīibu, taču vēderu tā neapmānīsi - lai ciik reižu piešķirsi svaigi ceptas maizes garšu ierūgušai putrai, rezultāti no tā nemainīsies...

Šo rakstu rediģēja Farliner: 28.08.2022 20:49

[skatitajs_no_mal...]

Jaunais puisis, kas bija tik steidzīgi uzjozis uz klāja un tik aktīvi meties palīdzēt kravas pārvietošanā, uz brīdi ielūkojās pie pārējiem. Īss skatiens diezgan nevērīgi pārslīdēja abiem elfiem un krietni ilgāka aizkavējās pie Erika.
- Mans sauc Džims Koblers- sav'jiem Džimijs, - viņš pavēza roku pārējo virzienā. Izskatījās sveši, nevienam nekādu Džimijprāt svarīgu atšķirības zīmi nemanīja. - Es no jūr maz ko jēdz, tā, ka ja kāds zin kā labāk gulēt- es uzklaus padoms.- vēlreiz sveicienā pavēzta roka. Puisis bija ģērbies vienkārš kreklā un biksēs, līdzi neliela nastiņa. Aiz jostas rēgojās divi naži- katrs savā pusē- rūpīgi pietīti. Izskatījās, ka tie arī ir viņa lielākās pasaulīgās vērtības.

Šo rakstu rediģēja skatitajs_no_malas: 28.08.2022 21:17

[Aiva]

Kajītē ir tikai viena lāde, lai arī vietas tām būtu vairākas. Ir redzams, ka Eriks un Daejons krāmē mantas lādē kopīgi.

Puisis ar zobenu izskatās izlēmis laikam palikt vienā no divstāvīgajām gultām, un iekāris liekās mantas gultas galā.

Talvariels, ja nebija pašam, tad tika pie guļamtīkla no 'Albēra' krājumiem.

Džeimijam bija izvēle - te vēl bija vietas kur iekārt guļamtīklu kā Daejons un Eriks, vai uz klāja kā Talvariels , vai arī otrā divstāvu gultā iekārtoties. Lāde gan bija viena vienīga, lai arī vietas, kur nolikt tās, vēl bija brīvas. Un vēl kajītes labu tiesu aizņēma kastes un kokmateriālu krājums.

Laiks sekot Erika padomam, aiziet līdz krogam un vēl ko nopirkt ēdamu līdzi bija pieejams.


Tikmēr otrpus durvīm notika skaļāka saruna.

"Nu, ja saki, ka vecāku tev nav, un ka ar kapteini esi sarunājis, kas gan es kā tikai pirmais palīgs būtu ja neļautu tev te palikt," dzirdēja runājam Hakslija balsi. "Bet kā kuģapuikam tev pienākumi arī būs, tā ka kad iemācīsies ierāpties un izrāpties no guļamtīklā, un satīt to dienai, jā, tieši tā, tad te būs spainis un lupatas, un sāc ka berzt kopkajīti. Un, ja tas būdīgais vīrs tur ko sāk runāt, sūti, lai nāk ar mani, Haksliju izrunāties."