Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Roviela]

Daejons piekrītoši pamāja.
- Man arī tas iešāvās prātā. Tā nemaz nav maza nauda. Tieši tā - tāpat vien apkārt nemētājas. Nez, ko šie tur būs sarunājuši, tad jau dzirdēs. Iešu ēst, lai jūsu lieliskais cepetis neatdziest. No šejienes var just aromātu.
Saruna tā kā bija beigusies, un elfu jauneklis, palielījis ēdmaņu, devās pie sava galdiņa. Tiešām - lai ēdiens neatdziest. Tā būs galīga necieņa pavāriem.

Kā to Vincenza - un šis esot tirgotājs, ja vien Brīze pareizi sadzirdēja! - lietu atrisināt, to zaļacis neprātoja. Gan jau mežinieki paši brauks, citādi jau naudu nedabūt. Un, ja brauks, tad drīzumā parādīsies te, kur kapteinis ir. Varbūt nopārdos kapteinim? Tik un tā, ne Brīze ir tas, kas maksās, ne arī kas naudu saņems.

[Aiva]

"Tiesa tiesa, jāēd kamēr karsts." Rass steigšus pamāja ar galvu. "Labu apetīti, elfa jaunskungs, un tad kad visi būs prom, tad jums kā parasti guļvietu pie kamīna iekārtosim. Varbūt tik šonakt kāds kompānijā palis no jūrniekiem..." viņš paskatījās uz jūrnieku aizņemto galdiņu, kur vīri kā reiz apsvēra vai vēl vajadzīgs alus, taču izskatījās ka Hakslijs iebilst, norādot, ka vēl būs jāstrādā visu nakti. "Vai arī nē..."

Te atvērās durvis, ielaižot abus mežiniekus, visai sadrūmušiem ģīmjiem.

"Vakariņas diviem, un divus kausus laba vīna. Un mēs paliekam te pa nakti, tā ka pie viena maksājam arī lai būtu brokastis," viens paziņoja, kamēr otrs iekārtojās pie brīva galdiņa stūrī.

Rass steigšus pamāja un atvainojies par aiziešanu, metās apkalpot mežiniekus.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 16.08.2022 11:18

[Roviela]

- Es jau varu arī stallī pārgulēt, ja vietas te nesanāks, - Daejons ierosināja. Kas tad viņam. Salmi ir, tas ir pietiekami mīksti.

Viņš gāja uz sava galdiņa pusi, kad krogū ieradās abi mežinieki. Ha! Kā ar pirkstu debesīs! Daejons nosprieda par pirmīt nodomāto, ķeroties pie vakariņām un klausoties un skatoties, kas vēl te notiks. Varbūt viņi gribēs parunāties, ja ne tagad, tad vēlāk, kad būs pirmo neapmierināto izteiksmi no sejas nost dabūjuši. Pēc laba vīna jau vienmēr paliek tā kā labāk un sarunāties vai pažēloties arī vairāk gribas.

[echo3]

Erikam vairs nebija iemesla tāpat vien stāvēt un klausīties. Saruna bija beigusies, krogā ieradušies jauni viesi, kas nozīmēja ķeršanos pie ierastajiem darbiem. Ja nu vēl būs kas runājams, tēvs pasauks.

Eriks gāja uz virtuvi. Darīt visu, kas nepieciešams, vai tur ūdens, vai malka, vai cits kas.

[Aiva]

" Tikai ja nu jums gribēsies labāk stallī kā šeit," Rass paguva izmest, pirms aizsteigties.

Drīz vien Fenns ar kundzi pateicās par vakariņām, pieteica ko sagaida brokastīs un devās uz atbrīvoto istabu. Hakslijs nokomandēja vakariņu beigas un došanos atpakaļ uz kuģi, kam sekoja jūrnieku žēlabas, vairāk gan skata pēc nevis pa īstam, jo vairāk tāpēc, ka maziņo alus mučeli viņi izprasīja līdzņemšanai. Šoreiz gan izpalika vizināšnās uz ratiem un kāju šūpošana, taču, nesot mucu teju kā karogu kaujā, visi, skaļi velkot greizu meldiņu, aizsoļoja uz piestātnes pusi.

Pamazām rosība telpā noplaka, arī vietējie sāka atvadīties pēc pāris kausu iztukšošanas.

Abi galvu mednieki tikmēr klusiņām kaut ko apsprieda pie sevis.


Erikam tūlīt pat atradās simts un viens sīkums, ko darīt - pietika tikai parādīties un dot noprast, ka puisis bez darba. I skalu saplēšana, i malkas pārskatīšana, u nažu pārbaude, vai labi visi turas rokturos un nav jāuztrin.


Skeles pilsētiņa gatavojās laisties miera pilnā miegā.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 17.08.2022 09:10

[echo3]

Kad krogā darba trūcis! Eriks jau vairs nebija tajā vecumā, kad viss ar pirkstu jāparāda. Viņam bija savi pienākumi, kas tika, pat īpaši nepiedomājot, padarīti, un vienmēr jau atradās arī kas tāds, ko vecākie ģimenes locekļi uzdeva. Kā reizi pa reizei visus nažus uztrīt, piemēram. Jo Eriks bija rūpīgs, viņam patika labi pieskatītas lietas, vai tur runa būtu par tīrību vai asumu. Un tāda nažu trīšana nebija ļoti ātrs darbs, visu vakaru paņems. Eriks ielika galodu ūdens toverī izmērcēties - kādu stundu - un pa to laiku darīja visu ko citu. Tad arī uztrina un pārbaudīja nažus.

Kad "Albēra" matroži aizgāja un zālē vairs bija palikuši tikai tie, kas gulēs krogā pa nakti, Eriks pievienojās brāļasievai un krogus meitai satīrīt galdus un izmazgāt grīdu. Atnesa ūdens toverus, lai sievietēm nav jāstiepj. Pats piegāja pie Daejona, jo bija dzirdējis iepriekš teikto par stalli. - Daejon, ja vēlies, vari nākt nakšņot uz stalli, redz, tēvs jau atļāva. Es arī tur šonakt gulēšu, varbūt kāds no brāļiem arī. Vietas pietiek, un salmi ir svaigi. - Pa visu zāli puisis savu sakāmo nebļāva, tā ka, vai bez Daejona vēl kāds to dzirdēja, nav zināms.

[Roviela]

Vakars pagāja, mierīgi vēl iemalkojot alu no kausa un vērojot jūrniekus. Elfu jauneklis nesteidzās. Mežinieki kaut ko tur klusītēm apsprieda, acīmredzami savas darīšanas, un Brīze tur savu degunu nebāza. Viņš jau tā, viņaprāt, bija iemaisījies vairāk nekā nepieciešams. Vienu gan gribējās zināt - vai šie ir noķēruši pareizo? Tam bārdainim jau ne reizes neļāva savu sakāmo pateikt līdz galam. Protams, var jau samelot, tāpat bēgot šis bija grūstījis meitenes, bet tomēr. Turklāt šis bija burvis, bet pie sardzes priekšnieka tika pieminēts tirgotājs. Tirgotājs gan arī var būt burvis, kāpēc nē? Tikai kāpēc tad nebūrās? Tīstokļi bija, grāmatas un komponentes. Dārga manta! Varbūt nozūmētais tirgonis bija maģisko mantu tirgotājs? Varbūt bārdainis tomēr nebija burvis?

Pirmais viņu klusītēm uzrunāja Eriks.
- Zini, jā, - Daejons piekrita. - Iesim uz stalli. Man Tev atkal ir kaut kas stāstāms.
Viņš piecēlās. Nav ko kavēties, nakts nāk virsū. Paēsts ir, padzerts arī, elpai... hmmm derētu novākt to alus smaku. Viegla piparmētru ir labāka.

[echo3]

Labi, ejam. Parādīšu, kas un kā. - Eriks pameta acis uz abām sievietēm - vēl tik drīz nebūs beigušas - un veda Daejonu uz kroga stalli. Tur stāvēja divi darba zirgi, pārējie steliņģi bija tukši. Pretējā pusē liels salmu klājiens. - Tā te izskatās. Ja nepārdomā, atnesīšu dažas segas. - Lai salmi nesalien apģērbā.

[Roviela]

Ha! Stallis izskatījās labāk, nekā Daejons domāja. Vietas daudz, zirgi tikai divi, siens mīksts.
- Man te patīk, - elfs piekrita, - bet tās pāris segas būtu noderīgas. Es pagaidīšu tepat.

- Klau, kamēr būsi projām, nevari man pie reizes sagādāt mazu gabaliņu sviesta un atnest šurp? Maziņu gabaliņu, nu, tādu, - un Daejons ar pirkstiem parādīja, cik lielu. - Ja vajag, es samaksāšu. Tikai ietin, lūdzu.

Par līdzi ņemamo pārtiku un somu domās rīt, bet lietas priekš buršanās vajag tagad. Katram gadījumam.

[echo3]

Sviests... izkusīs taču? Lai arī Eriks izbrīnījās, viņš neko nejautāja. Tikai, - Dažas vara naudiņas būtu derīgas gan. Man jau te nekas nepieder. Lai arī ģimene, nedrīkstu tā ņemt. - Bija tā kā varbūt sīkumaini, tomēr no sīkumiem sakrājas neatmaksājami parādi.

Dabūjis prasītos vara gabalus, Eriks gāja pēc segām un sviesta. Pie reizes palūkojās, vai krogus zāle izmazgāta, un var nest prom spaiņus. Tad puisis sameklēja tēvu, lai pateiktu, ka izdarījis pakalpojumu biteniekam, un ka tas solījis par to medus podiņu. Jo, varbūt, Eriks jau rīt dosies prom, un tad var iznākt pārpratumi, ja viņa paša nav klāt.

Visu izdarījis, Eriks atgriezās stallī ar vairākām segām un sviesta sainīti. - Lūk, te būs. Varam sākt iekārtoties. - Guļvietu saklājis, Eriks vēl aizstaigāja līdz zirgiem, vai tiem viss labi, tad pārbaudīja lukturi pie staļļa durvīm, vai ir svece un ir, ar ko to iedegt, ja vajag. Atgriezies pie guļvietas, Eriks atklāja, ka uz segām jau ieritinājies Saulīte. Tad jau gulēšana būs pavisam omulīga.

[Roviela]

Iedevis prasītās naudiņas, Daejons gaidīdams Eriku atgriežoties apstaigāja stalli. Par zirgiem viņš papriecājās no attāluma, jo kāpēc gan zirgiem būtu jāpiecieš, ka gar viņiem pēkšņi sāk gramstīties kāds svešs?

Nemaz nebija ilgi jāgaida.
- Paldies! - Zaļacis paņēma atnesto maziņo sviesta sainīti un iebāza to pie savām maģijas mantām, un pēc tam palīdzēja saklāt guļvietas.

- Vai Tu, lūdzu, nevarētu paņemt arī kādus pāris astrus? Nevajag garus, ka tikai ir, - viņš pusbalsī uzsauca Erikam, kad bija sapratis, ka tas iet pie zirgiem.

- To visu man vajag tāpēc, ka dabūju maģiju tīstokli, - Daejons paskaidroja, kad abi jau sēdēja uz segām. - Esmu burvis, nu, pagaidām tāds iesācējs, bet tīstokļus izlasīt spēju. Tas tīstoklis ir mums abiem par palīdzēšanu, bet es pieņēmu, ka mēs to nepārdosim. Ja domā, ka vajag pārdot, tad saki. Es domāju, ka maģijas mums var noderēt, bet tām man vajadzēja sastāvdaļas. Savējām maģijām tās man ir, bet šīm te - nebija.

[echo3]

Ā, jā. Tūlīt būs arī astri. - Eriks atsaucās. Kas tur, kādu pušķīti nogriezt. Tā ka Daejons varēja tikt pie astriem.

Ko tad es tur palīdzēju, tikai tos noburtos guļošos pamodināju. Tāpat vien, kārtīgi sapurinot. - Lai elfs nenodomā, ka arī Eriks ir burvis. - Un no tīstokļiem es neko nesaprotu. - Godīga atbilde. - Kādas tad maģijas šajā ir? - Jo bija jautājums par pārdošanu. Ja pašiem, iespējams, derīgas, tad nevajag pārdot.

[Roviela]

- Devējs teica, ka pieder kopā ar to, kurš palīdzēja un vēl pie vietējās varas aizveda, tātad, Tev puse, - elfu jauneklis šajā jautājumā nepiekāpās.
- Ā! Tu neburies, nu, labi, - tas bija tā, kā viņš bija spriedis, bet te bija arī apstiprinājums.
- Tur ir trīs maģijas. Viena ļauj izsaukt zirgu vai poniju, ko nu vajag, uz divām stundām, un tai tie astri, otra ir - maģiski ietaukot kādu objektu vai arī 10 pēdu laukumu uz vienu minūti, tai vajag sviestu, bet trešā ir tāda nejauka, lāsts drīzāk. Nezinu, vai lietošu, bet kas zina, ja nu vajag, proti, tā tam, uz kuru uzbur, liek kasīties vienu stundu. Tai neko papildus nevajag, vienīgi tas, uz kuru buru, var izrādīties pret to noturīgs, un tad nekā. Tādas. Nekādu milzīgo naudu par to dabūt nevar, tās maģijas ir vienkāršas, tāpēc.

[echo3]

Nu labi, ja izdomāsim pārdot, tad puse. Citādi, lai tīstoklis paliek pie tevis. Tu proti tādus izmantot. - Eriks atlaidās uz segas, uzmanoties, lai nesaspiestu runci. - Es neburos tā kā burvji, jā, bet ir kaut kas... Es īsti to nesaprotu. Lūk, varu viegli ar dzīvniekiem saprasties, un šodien man kaut kā izdevās sabojātos vaska rituļus iztīrīt un kopā salikt, kas bija samīti ielas putekļos. Ir gadījies arī putraimus no smiltīm iztīrīt. Varbūt tas tomēr ir kaut kas maģisks, nezini?

[Aiva]

OOC Erikam katru rītu meditējot jāizdomā, kādas maģijas katru dienu vēlēsies izmantot no visa druīdiem zināmā saraksta. Nākamajā rītā tās var nomainīt. Piecas kas ir tagad, ir vnk pašas lietderīgākās šādā krogus puiša dzīvē...

Ēriks iegrima domās, par to ko līdz šim bija pratis. Tas viss nāca tā kā no iekšienes, bet sakās tas ar āmuļa zariņu kaklā pirms pāris gadiem. Instinktīvi viņš izmantoja tās, ko biežāk ievajadzējās - tās pašas 'salabot sīkus bojājumus, salikt kopā', 'attīrīt no nevēlamiem peimaisījumiem' it bieži noderēja. 'Radīt ūdeni' nomazgāja vajadzīgo aptuveni pāris stopos ūdens. Tad spējas nomierināt dzīvniekus un dziedināt, kas gan nebija tik daudz izmantojamas....
Bet ja tā padomāja, varbūt ka, līdzigi tiem tistokļiem, par ko elfs Daejons stāstīja, varbūt arī viņš zinātu vēl ko vairāk? Tur prasījās kāds, kas spētu ko vairāk pastāstīt, tikai kas?

ooc Daejonam tīstokļa maģijas ir vienreiz lietojamās, un tām komponentus nevajag (tīstokļa autors jau visu ir sagatavojis un ielicis maģijā), bet, ja Daejons vēlāk tās iemācīsies, tad gan var noderēt. JA Daejons būtu burvis, varētu pārrakstīt buramajā grāmatā, bet kā sorcerers, kas bur no dvēseles, tur ierobežota izvēle, tikai laiku pa laikam ir iespēja jaunas iegūt. Bet esošās var burt, kamēr vien pietiek spēka.

Bija skaidrs, ka tīstoklis varētu būt arī pārdodams īstam pircējam. Tik par cenu nebija īstas skaidrības, cik par to maksāt vajadzētu? Mežinieks arī dažus citus tīstokļus ātri vien iepakoja savā somā. Kas zina, kas bija tajos un vēl grāmatā.

Par došanos ceļā arī bija laiks domāt. 'Albērs' šodien bija krāvuši preces laukā, bet rīt plānoja kraut preces iekšā, un kad viss būs iekrauts, diez vai ilgi vēl kavēsies.

Tā nu abi pavadīja vakaru laižoties miegā, līdz viņus pamodināja Skeles gaiļu rīta sacensība skaļumā un balsu murdoņa krogus priekšā, kur jau lasījās kopā pūlis.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 18.08.2022 16:03

[Roviela]

- Tas noteikti ir maģisks, tikai es nezinu, kas tieši tas ir, - Daejons atzinās, - bet maģijā noteikti. Nu, labi. Guļam nost, citādi rīts pienāks mums vēl runājot.
Tā elfu jauneklis arī darīja, līdz viņu no rīta pamodināja nerimtīgie gaiļi. Labi, ka jāceļas bija ne gluži ar pirmajiem gaiļiem, kas sāk bļaut gandrīz vēl pusnaktī.

- Labrīt! - Zaļacis sveicināja visus, kas nu te bija, un cēlās augšā. Izpurināja un salocīja segas, nopurinājās pats un kopā ar Eriku gāja uz krogu skatīties, kas tur notiek - vai pa priekšu varēs tikt runāt kā Hakslijs bija solījis, vai arī varēs paspēt dabūt brokastis.

OOC - tad apēdīs to sviestu uz sviestmaizes, ja sāks palikt vecs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[echo3]

Maģija... Daejons saka, ka tā ir maģija... Domas grozījās Erika galvā un neļāva uzreiz aizmigt, pat, ja gulēšana uz segas salmos ar Saulīti azotē bija pat ērtāka nekā pacietajā šaurajā gultā. Un tad viņš sapņoja, ka visas akas Skelē ir dubļu pilnas, un viņš iet no vienas pie otras, aiz sevis akās atstājot tik dzidru ūdeni, ka visām dibenus var redzēt, lai cik dziļas. No varonīgā sapņa Eriku uzmodināja gaiļu dziesma, kā arī diezgan labi dzirdamā ļaužu murdoņa uz ielas. Brīdi puisis pagulēja vaļā acīm, iedomādamies šīsdienas gaidāmos notikumus un, gluži neviļus, pārdomādams savas ne tuvu tik varenās spējas. Ja nu kapteinim Fennam kādas no tām liekas pietiekoši vērtīgas, lai Eriku paņemtu uz kuģa? Jo, nu, maģija! Laikam. Tīrs ūdens, laba pārtika, laba veselība un nesalauzti priekšmeti. Plus Eriks prata tīri pieņemami gatavot ēst un visādus darbus arī bez kādas maģijas.

Daejons jau bija piecēlies un sāka locīt segas, un tad arī Eriks nekavējās. - Labrīt! - Nopurinājies un paņēmis visu segu kaudzi, puisis kopā ar Daejonu gāja uz krogu. Vispirms, droši vien, visādi rīta darbi, lai viesiem (un pašiem arī) tiek brokastis. Un tad jau tālāk redzēs.

[Aiva]

Eriks labi zināja, ka krogū tēvs ar māti un krogus strādnieki bija augšā jau teju pirms saules. Tik daudz brokastu gribētāju, gan jau ka visi gribēs ēst, un tad diena ar noslogota.

Izrādījās, ka kapteinis arī jau ir kājās, un garlaikoti iemalkoja zālīšu uzlējumu, pabeidzot brokastošanu. Tiesa, pieņemšana izskatījās, kavēsies, jo turpat netālu sēdēja abi sadrūmušie galvu mednieki un viņiem kompānijā Eriks un Daejons pamanīja Raiji un vienroci Tomasu, abus ar tikpat drūmām sejām. Visa kompānija slinki cilāja nelielus vīna kausiņus un meta skatienus blondo jūrnieku, kas stāvēja starp kapteini un pārējo zāles daļu.

Vēl tur manīja bariņu vietējo, laikam kas gribēja pirmie ko notirgot.

Rass pamanīja jauniešus un piesteidzās klāt. "Tā ka nepazustu," viņš paskatījās uz Eriku. "Tiklīdz Raije un galvu mednieki aprunāsies, tā Daejona jaunskunga un tavēja kaŗta. Es ar Haksliju vēl pārunāju, jūs pirmos paņems uz pārrunām, tad tirgotāji tiks."

Viņš paškielēja apkārt un tad stipri klusāk piebilda. "No paša rīta atkal salamājās. Goda vārds, kā es tev saku, nekāds labums no tādiem apkārtstaigātājiem..."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 18.08.2022 18:29

[echo3]

Krogus zālē, kā izrādījās, jau bija krietni daudz ļaužu. Par to, ka te ir kapteinis un abi galvu mednieki, Eriks nebrīnījās. Arī Hakslijs, domājams, bija nakšņojis tepat. Toties zemessardzes priekšnieku Raiji ar Tomasu viņš gan nebija gaidījis tik agri uz krogu nākam.

Eriks, kā pienākas, iztālēm pasveicināja pazīstamos par sevi svarīgākos pieaugušos. Viņš jau griezās uz iekštelpu durvju pusi, lai ietu nolikt segas, kad abiem klāt pienāca tēvs. - Tepat vien būšu. - Lai tēvs neuztraucas, un Eriks jau nebija ieinteresēts kaut kur pazust. - Nolikšu segas vietā un tūlīt atgriezīšos.

Un tā Eriks nepalika izteikt savas domas (ja tās kādu vispār interesēja) par to, kāpēc sargi ar mežiniekiem saķīvējušies. Viņš devās uz istabu nolikt segas lādē. Soli solī Erikam pakaļ tecēja Saulīte. Kā pielipis. Tā arī divatā viņi ļoti drīz atgriezās krogus zālē. Eriks apsēdās gaidīt savu kārtu blakus Daejonam (ja vien tas jau tobrīd nerunājas ar kapteini).

[Roviela]

Krogus zālē izskatījās, ka runāšana var paspēt pirms brokastīm. Daejons jau gandrīz stūrēja uz "sava galdiņa" pusi, kad klāt piesteidzās krodzinieks.
- Labi, - noklausījies sakāmo, elfs piekrita nepazust. - Tad brokastis pēc tās runāšanas. Tu pašu, ko parasti, un vēl gribu jau iepriekš pieteikt, ka, ja veiksies ar kapteini sarunāt, gribēšu kaut ko līdzi ņemamu ēdamu pāris dienām. Kaut ko žāvētu, kaltētu, kādu sausiņu, nu, kas nebojājas.

Salamājās! Gan jau atkal ar to pašu, par ko vakar balsis pacēla. Vieni negrib ņemties un maksāt, un otri grib naudu un netērēt laiku.
- Gan viņi kaut ko sarunās, vai nu būs savādāk, - elfu jauneklis bija optimistisks.
Gaidot viņš prasījās pārdomāt, kas tad ar tām burvestībām vakar pašam bija. Kāpēc šis un tas nesanāca? Gulēts bija labi, atpūties ir, atliek mierīgi paprātot.