'Naktssardze: Amēlijas mantojums', [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

2015.gads. Nakts uz 20.martu


Nākamajā dienā bija jābūt solītajam saules aptumsumam.
Varbūt tas bija iemesls, kādēļ lai arī laikapstākļu ziņā visai mierīgā nakts, nemaz tāda nebija.
Nē, tā nebija vētra, kas mēdza traukties pa Londonas ielām, draudot noplēst jumtus vecām garāžām, vai mēness gaisma, kas izgaismo pagalmus tik spoži, ka nevar saprast vai jau aust diena, vai arī pagalmā aizmirsies izslēgt kādu lampu.
Tas bija pavisam savādāks dabas spēks, kas ietekmēja tieši zemapziņu. Neļaujot baudīt mierīgu nakts mieru. Tumšas ainas, murgaini notikumi, tie bija sapņi, kurus bija lemts izbaudīt Citādajiem šajā naktī. Iespējams, ka arī cilvēki nespēja gulēt mierīgi, taču... lai nu paliek cilvēki.

Sievietes balss, kas čukstēja valodā, kuru Citādie nesaprata. Tā pavadīja murgus un bija vienojošais elements visu murgiem. Tikai... nu, pagaidām neviens no sardžu darbiniekiem vēl nezināja, ka arī viņa biedrus savādā balss murgos ir apciemojusi.
Bet balss bija patīkama. Tā likās maiga un tajā gribējās ieklausīties. Taču atcerēties varēja tikai vienu vārdu: Ar - nu - tanem.

* * *

2015.gads 20.marts

Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem!
Likās, ka tās bija skaņas, kuras izdvesa telefona klausule ziņojot par zvanu.

Viens pēc otra Nakts sardzes darbinieki, Sebstjans, Sibilla, Vilis, Kristofers bija saņēmuši zvanu no sava vadītāja Lansela. Šefs palūdza darbiniekus doties uz Ķīniešu rajonu, lai tējnīcā "Fortūncepums" satiktu inkvizīcijas darbinieku Bendžaminu Foksu.

Arī Dienas sardzes darbiniekus, Greisu un Danielu sasniedza zvans no Deina, kurš informēja savus kolēģus, ka priekšniece vēlas, lai viņi dotos uz "Fortūncepumu", jo viltīgajam, rižajam purnam Foksam kaut ko atkal vajagot.

* * *

Tējnīca "Fortūncepums" atradās Londonas pašā centrā. Ķīniešu rajonā.
Tā bija ne pārāk liela ēka, spilgti sarkanām sienām un zelta drakonu rotājumiem, iespraukusies starp citām līdzīgām ēkām, un pamatīgi izrotāta ar ķīniešiem raksturīgo simboliku. Oranžām, heroglifiem aprakstītām, laternām, spilgtām reklāmām, kuras uzrunāja teju vai izdedzinot acis ar bezgaumību, stāstot, cik te viss lēti un garšīgi.
Tējnīcas saimnieks, misters Čangs, jau grozījās savā iestādījumā un laikam jau bija saņēmis Citādo iedvesmas daļu, kas lika viņam katru Citādo uzņemt savā namā ar smaidu un aicināt doties uz dziļākām telpām, kur pie galdiņa sēdēja inkvizitors un malkoja tēju. Uz šķīvīša atradās kādi desmit fortūnas cepumi. Uz galda atradās vairākas krūzītes un vidū trīs tējkannas, lai tējas pietiktu visiem, kurus misters Fokss šorīt gaidīja.

Inkvizitors Bens Fokss izskatījās, nu tā, aptuveni uz trīsdesmit pieciem. Taču sardžu darbinieki zināja, ka viņu priekšā atrodas Citādais ar vairāku gadsimtu stāžu. Vīrietis nebija papūlējies sevi iestūķēt kādā uzvalkā. Džinsu bikses un tumšs džemperis bija izvēlēts par situācijai atbilstošu apģērbu un lika viņam iekļauties tējnīcas apmeklētāju rindās pavisam neuzkrītoši. Viņš bija rudmatis, kura vasarraibumainajā sejā rotājās tumši pelēkas acis.
Tās vērīgi nopētīja katru atnācēju.

Viņš nepiedāvāja rokasspiedienu sveicienam. Tā vietā, pamāja uz brīvajiem krēsliem ap galdu un tējas krūzi. Sardžu darbinieki drīkstēja apkalpoties paši. Tikai cepumus ņemt Bens neļāva. Un ja kāds to mēģināja, inkvizitors bez kādām ceremonijām uzšāva ar plaukstu pa pastiepušos kārumnieka roku.

[Elernass]

Orfejs kopā ar Endrjū iznāca ārā no dzīvokļa. Paskatījies apkārt, viņš pamanīja Citādo bariņu, kura vidū spilgti izcēlās Verners.
Pamājis Endrjū viņam sekot, Orfejs pienāca pie pārējiem.
Šis ir Endrjū Orfejs norādīja Verneram.
Šis ir Verners Orfejs teica Endrjū Viņš tevi nogādās uz biroju

Šo rakstu rediģēja Elernass: 07.07.2015 16:01

[Romija]

OOC: Neņemiet vērā, ko es te saputrojos ar kolēģiem. Man jūk Dienas un Nakts sardze, bet iepriekšējā posta būtību tas nemaina, tāpēc var nelabot.

Secinājums izrādījās pareizs. Vispār jau nebija jābūt ģēnijam, lai pēkšņu pazušanu sasaistītu ar teleportu. Nebija pat jābūt Citādajam, lai pie šāda secinājuma nonāktu.

"Nav man viņa auras." Uz Vila lūgumu Kriss varēja tikai noplātīt rokas. "Tā sieviete bija parasts cilvēks. Viņa tikai aprakstīja redzēto. Tai personai bija melns apmetnis, cimdi, metāla karekļi. Pēc tā vien diez ko neizsekot." Kristofers nopūtās un pakasīja pakausi. Lai arī misijas daļu viņš nebija izgāzis, nekādus spīdošos rezultātus sarūpējis arī nebija.

"Kādam cepumu?" jauneklis pasniedza runātāju virzienā plaukstu ar kabatā mazliet apdrupušiem pāris cepumiem. Vismaz tos viņš bija sagādājis.

[echo3]

Informācija. - Sibilla lakoniski teica, noskatoties un noklausoties Dienas sardzes darbinieku un vilkača rīcībā un runā. Nekas cits nekavētu nelegāla vilkača likvidāciju uz līdzenas vietas, pat, ja ar to runājis Dienas sardzes pārstāvis. - Viņam ir jāuzliek zīmogs. - Ja jau vilkacis vēl dzīvs, tad Nakts Sardzes pienākums ir parūpēties par šādām formalitātēm. - Nelegāls un pārkāpējs. - Burve pagriezās pret Endrjū. - Pie nosacījuma, ka informācija kļūst zināma arī mums. Te, uz vietas.

Sibilla apzinājās, ka vecās domstarpības ar Dienas sardzi var uzliesmot jebkurā brīdī, bet šoreiz viņa vilkača iznīcināšanas vietā piedāvāja viņu legalizēt. Un neiebilda pret nogādāšanu Dienas sardzes birojā. Ja viņš runās.

[Elernass]

Nu bet kā gan citādi... izskatījās, ka Orfeju nepārsteidza šāds notikumu pavērsiens.
Viņš man izstāstīja visu, ko redzēja attiecībā uz mūsu lietu viņš pamāja Endrjū virzienā Nedomāju, ka viņš ko noklusēja un arī man nav nekādu iemeslu ko slēpt.

Orfeja skatiens apstājās pie ātrās palīdzības, kas izskatās gaidīja viņus Es jums varētu izstāstīt pa ceļam viņš piedāvāja saprotu ka mums jāsteidzas? Viņš jautājoši uzlūkoja Sibillu.

[echo3]

Braucam. Negaiss vietā, kur atrodas pārējie mūsējie. - Sibilla pagriezās uz ambulances mašīnas pusi. Te viņa pamanīja, ka Kristofers joprojām tur pastieptu roku ar cepumiem. - Paldies, Kristofer! - Burve garāmejot paņēma vienu cepumu, kuru uzreiz ielika mutē. Šobrīd nekas vairāk nav jāsaka. Jābrauc.

Sibilla iekāpa viņus gaidošajā mašīnā un mazliet pabūrās, likdama mediķiem domāt, ka viņi nav tērējuši laiku, stāvēdami uz vietas, kā arī aizmirst nupat varbūt noklausītās sarunas.

[Elernass]

Jauki, tiksimies vēlāk Orfejs noteica Verneram un Endrjū un rausās iekšā ātrās palīdzības mašīnā.

[Romija]

Kas gribēja, tie vēl varēja uzcienāties ar Kristofera piedāvātajiem cepumiem. Viņš pēc tam apēda pēdējās druskas un devās uz transportu.

Krisam nebija iepriekš sanācis braukt ar ātro palīdzību. Parastā agdījumā to noteikti varēja uzskatīt par veiksmi. Bet tad, ja ar šādu auto varēja braukt, neuztraucieties par savu vai tuvinieku veselību, tas bija vēl labāk! Kriss sameklēja sev ērtu vietu, no kuras varētu arī redzēt kaut ko ārā. Viņš ieskatījās telefonā, lai pārbaudītu karti. Ja viņi dosies pie Jana, tad pēdējās sūtītās koordinātes norādīja uz krietnu braucienu. Šī bija vēl viena no Citādo priekšrocībām. Pārbaudījis, ka viņi netraucē mediķu patieso darbu, Kriss bija pārliecināts, ka braucienu varētu pat izbaudīt.

[Urdrunir]

Vilis sarauca pieri. Viņš paskatījās uz Sibillu, Tad uz kuili no vīra, kas bija tikko ieradies. Tad uz Orfeju un vilkaci. Visbeidzot viņš jautājoši palūkojās atpakaļ Sibillā. Nekāds sagādātais transports vai negaiss, kurā kāds tīģeris varēja samērcēt savu pūkaino kažoku, viņu šobrīd nespēja aizvilināt projām no problēmas. Nelegāls vilkacis Londonas vidū un viņu grasās vest uz Dienas(!) sardzi? Vai tā ir kaut kāda vienošanās? Ar tumšajiem viss bija skaidrs. Viņi glāba savējā ādu, lai arī tas bija tikai vilkacis. Bet kāpēc gaišie nerunāja pretī? Sibilla bija ar augstāko rangu no vietējiem gaišajiem. Vilis nesaprašanā blenza uz viņu un nekustējās no vietas. Teorētiski jau viņš varēja laist šo gadījumu gar ausīm. Izklausījās pēc tieša Līguma pārkāpuma, bet nebūtu pirmā reize. Un galvenais uzdevums viņiem bija cits. Taču analītiķa pieredze lika kopējā ainā ierēķināt arī šķietami nesvarīgas lietas. Iespēja, ka vilkacis bija nejauši apmeties tieši te, kur artefakta nolaupītājs bija centies izgaist, bija neliela. Paši citādie, kas bija iesaistīti šajā sakritībā, varēja to nesaprast, bet pasaulei visapkārt varēja būt pašai savs viedoklis. Niecīgā sakritība, ja tā bija sakritība, varēja palīdzēt saprast kas notiek tuvojoties draudīgajai katastrofai.

Vilis iespieda rokas sānos un viņa zods spītīgi izslējās gaisā, bet acis samiedzās šaurās spraudziņās. Magam no austrumiem gribējās kādu paskaidrojumu. Pat tad, kad citi jau sāka meklēt ērtākās sēdvietas mašīnā.

[Elernass]

Orfejs jau gandrīz bija iekārtojies mašīnā, kad izdzirdēja Viļa protestus.
Likās, ka viņš kādu mirkli ko pārdomāja, taču tad apsēdās iepriekš noskatītajā vietā un no mašīnas vēroja ārā notiekošo.
Neizskatījās, ka viņam būtu kas piebilstams Gaišo diskusijai.

[echo3]

Sibilla atvēra auto durvis, pagriezās pret Vili un atbildēja, - Nav vienošanās. Endrjū nopirka savu tālāko eksistenci, samaksājot par to ar informāciju. Orfejs šo informāciju nodos arī mums. Vilkacim tiks uzlikts zīmogs, kā arī viņa auru tagad zinām mēs visi. Braucam. Mani aprēķini rāda, ka mums sāk trūkt laika. - Burve tīši norunāja skaļi vilkača vārdu, ko bija saklausījusi, kad Orfejs runājās ar Kuili. Kristoferam arī jādzird. Un tiem, kuri nav vēl iedomājušies izpētīt vilkača auru tagad ir daži mirkļi, lai to paspētu paveikt.

[Urdrunir]

Tātad tomēr darījums! Vilis negribīgi papurināja galvu, bet lēmums jau bija pieņemts. Ar darījumu viņš spēja sadzīvot. Gaišais smagi nopūtās un cilpoja uz mašīnu. Tikai pieejot tai pavisam tuvu, viņš apjauta, ka tā patiesībā ir mediķu transports. Vīrietis viegli sarauca uzacis. Likās nedaudz nepareizi darot labus darbus citādo uzdevumā traucēt darīt labos darbus cilvēkiem pēc viņu priekšnieku rīkojuma. Bet šobrīd negribējās vairs kašķēties. Tumšie pamanīs nesaskaņas un sāks labpatikā berzēt rokas.

Vilis ietrausās mašīnā un sameklēja vietu, kur apsēsties. Nu, ja jābrauc, tad braucam ar'!

[Elernass]

Pamanījis, ka visi beidzot ir iekāpuši mašīnā, Orfejs saberzēja rokas, Nu tad braucam!

[Sindra]

- Profesijas? - Eliana pārjautāja, pasmīkņājusi. - Tagad Nakts sardzes darbiniekiem liek šādi iznesties un smaidīt? - sieviete acīmredzami uztvēra, ka Sebastjana profesija ir Nakts sardzes darbinieks. Vismaz kā tādas profesijas pārstāvis viņš bija ieradies viņas mājā.

Greisa izskatījās tramīga un nobijusies un laikam tas bija tas, ko Eliana vēlējās panākt. Viņa vairāk neveltīja gaišmatei uzmanību. Vairāk arī neko nepiebilda. Necenšoties sēt paniku tumšās prātā. Eliana pamāja uz durvju pusi.
- Tu drīksti iet un piezvanīt viņam. - tumšā atvēlēja, pamanījusi Greisas skatienu, kurš aizkavējās pie somas.

Ņina varēja skatīties gan šā gan tā, taču nelikās, ka mājā būtu kas īpaši aizdomīgs vai kas tāds, kas piesaistītu uzmanību. Lamatas... nebija te nekādu lamatu. Vismaz ne tādu, kuras tā vienkārši varētu saskatīt, ja paskatījās caur krēslu. Kāda gan jēga būtu no tādām lamatām. Citādie praktiski vienmēr skatījās caur krēslu. Un tad jau lamatas pamanītu. Neviens tajās neiekristu. Ja lamatas te bija, tad tās bija paslēptas tā, ka tik vienkārši rokā nedevās.
Nevarēja gan noliegt, ka mājā bija maģiju auras. Bet tādas bija visu citādo mājās.

- Tu teici, ka mana liecība ir nepieciešama inkvizīcijai. Nu, es te neredzu nevienu inkvizīcijas pārstāvi. - tumšā noteica.
- Vai arī ko tu no manis tagad gribi? Lai es dodos jums līdzi, vai kā? - burve vai nu patiešām bija neizpratnē, vai arī kavēja laiku.


* * *


Danielam ierodoties, Lansels piecēlās no soliņa, kur viņi abi ar Aleksu bija sēdējuši. Viņa skatiens nopētīja Taifanu un viņš paspēra pāris soļus tuvāk gaišajam.
- Paldies, Daniel. - Lansels pateicās tumšajam, uzmetot viņam īsu skatienu.
Arī Alekss piecēlās un pagāja uz Taifana pusi.
- Tu vari atgriezties pie pārējiem un turpināt uzdevumu. Ja noskaidrošu ko būtisku, es padošu ziņu. - Nakts sardzes priekšnieks acīmredzami nevēlējās veikt pārbaudi tumšā klātienē. Tāpēc centās viņu aizsūtīt prom.


* * *

Kad Vilis sāka uzvilkties par vilkača nodošanu Dienas sardzes rokās, Verners noņšņaukājās. Nu, gluži kā tāds cūķis. Bet tā bija pazīme, ka Kuilis sāk palikt dusmīgs.
- Kā, lai es zinu, kas jums te pa lietām. Man lika viņu savākt un es atnācu un savācu. - viņš atcirta un pamāja vilkacim, kuru Orfejs bija eskortējis uz ielas. - Tu... kopā ar mani. - viņš pavēlēja un izmantoja gredzenu, kuru acīmredzami bija devis kāds spēcīgs burvis, un ar amuleta palīdzību atvēra portālu.
Lieki nekavēdams laiku, Endrjū izgāja cauri portālam un Kuilis viņam sekoja.

Citādie bija palikuši blakus mediķu auto un nu visi varēja doties tur, kur bija plānots doties.

Šobrīd mediķiem citu izsaukumu nebija un tā kā citādie bija parūpējušies, lai citus izsaukumus mediķi arī nesaņemtu, tad brauciens pie biedriem, varēja sākties.
Šoferis brauca prātīgi. Viņš necentās pārlieku skriet un neizmantoja bākugunis. Ja, citādajiem tas nebija pa prātam, tad iespējams, ka vajadzēs viņu pamudināt, mainīt braukšanas tehniku.

Brauciens bija samērā garlaicīgs. Nekas jau nenotika. Varēja vērot ielu, vai lasīt ziņas telefonos. Izklaidēties, kā jau to parasti darīja cilvēki, kamēr kaut kur brauca. Biedri atradās visai patālu no vietas, kur bija aizbraukusi Sibillas vadītā grupa.

[Roviela]

Sebastjans nenoturējās, un tagad viņa smaids bija līdz ausīm un pavisam patiess, ne iestudētais daiļava fotosmaids.
- Nē, līdz šim tāda prasība darbam Nakts sardzē nav bijusi, - puisis atsaucās, joprojām stāvēdams turpat un negrasīdamies izkustēt no vietas. Eliana arī acīm redzami pieprata vadīt savas sejas izteiksmes, un pašlaik izskatījās tā, itin kā nupat te būtu kāds fotogrāfs, kas to spētu iemūžināt. Tiesa, Jans uzvedās gluži tāpat. Duets sanāktu.
- Inkvizīcijas pārstāvji saņemt liecības un veikt izmeklēšanu ir pilnvarojuši mūs, tā kā jūs varat visu pastāstīt mums, - burvis ieteica, - tas ietaupītu laiku.
Viņš bija neatlaidīgs.

[echo3]

Sibilla vispirmām kārtām nosūtīja īsziņu uz Nakts Sardzes biroju ar informāciju par vilkaci, un kur tas tagad atrodas. Tikai pēc tam viņa, pametusi skatienu uz ielu un novērtējusi negadījuma varbūtību, pagriezās pret Orfeju. - Iegūtā informācija? - Ceļš bija pietiekoši tāls, šķērsām visai Londonai. Laiks jāizmanto, kamēr tas ir.

[Rouzijs]

Jā, varbūt, Greisa bija nobijusies, viņa savā ziņā baidījās par to, ka Mariuss varētu sastrādāt kādas muļķības un spriežot pēc Elianas vārdiem, tas būtu visai reāli. Tam gan negribējās joprojām ticēt, bet gaišmatei vajadzēja pārliecināties. Iegūt skaidrību.
Burves skatiens aizkavējās pie Elianas, kad sieviete viņai atvēlēja doties. Bet, kāpēc gan ne, tā nebija viņas darīšana, kas notiek ar abiem dzīvniekiem, viņi bija Nakts sardzes darbinieki, ne jau Dienas un viņasprāt Eliana varēja viņus pārvērst kaut vai kotletēs, neviens neilgosies.
Greisa viegli pielieca galvu apstiprinājumā un izgāja laukā no telpas. Viņa pagājās pietiekami tālu, lai neviens nedzirdētu sievietes sarunu. Izņēmusi telefonu no somas, gaišmate mēģināja sazvanīt Mariusu.

[Romija]

Kriss iekārtojās ērtāk izvēlētajā sēdvietā un kādu brīdi vēroja ceļu. Neizskatījās, ka viņi brauktu uz Grīniču, bet gluži visam ceļam sekot kartē Krisam nebija iedvesmas, tāpēc viņš drīz vien telefonu atkal iebāza kabatā, jo savādāk tā stūrī bija parādījusies ikona. Tur kursabiedri bija sūtījuši ziņu, ka laiks gatavoties fizikas kolokvijam. Kriss centās pārorientēties uz mašīnā esošo ļaužu sarunām un darbībām, lai izmantotu brīdi, kad var pavērot pieredzējušos Sardžu pārstāvjus darbībā.

[Mattiass]

Par pateicībām Tumšais dziednieks tikai pamāja. Tu re, kā. No viņa mēģināja atbrīvoties.
— Par mani Inkvizīcijai atskaitās mana priekšniecība. Un Taifanu es atvedu. Tādās lietās mēdz būt novērotāji no abām pusēm. Tapēc es palikšu viņa tuvumā līdz manu priekšnieku vai inkvizitoru rīkojumam, — Denijs bezrūpīgi paskaidroja. Viņam dotajos norādījumos nebija nekā par aizdomās turamā atstāšanu.

[Elernass]

Kādu stundu pirms mēs ieradāmies šeit, Endrjū redzēja Tumšo burvi ar spēcīgu maģisku artefaktu Teica Orfejs, vērojot automašīnas iekārtojumu. Braukt ar ātrās palīdzības mašīnu viņam šķiet vēl nebija sanācis Tumšais burvis esot nodarbojies ar savu pēdu slēpšanu, kas varētu izskaidrot auras pazušanu... Pēc tam viņš esot iegājis protālā un pazudis. Pēc mirkļa pauzes viņš piemetināja Endrjū uzskata, ka Tumšais burvis bija Kalass

[Romija]

Orfeja taiktais sakrita ar to, ko tantiņa bija stāstījusi krisam, tikai šeit bija daudz precīzāk aprakstītas darbības. Protams, ka parasts cilvēks, pie tam tādā vecumā un ar saviem priekšstatiem notikušo būtu aprakstījis pavisam savādāk.

"Sieviete blakus mājā teica to pašu," Kriss apstiprinoši pamāja. "Nu, gandrīz to pašu. Viņa nebija Citādā." Īpaši neko vērtīgu Kriss šajā sakarā piemetināt vairs nevarēja, bet divu liecinieku teiktā sakritības norādīja, ka tam varēja ticēt. Arī tas bija solis uz priekšu. Par Kallasu, lai kas arī tas nebūtu, Krisam nebija nekas zināms, tāpēc viņš tikai paraustīja plecus.