"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[echo3]

Nu kā tad. Atkal vienam nav miera, un, galvenais, ir milzīgi daudz lieka laika, lai dzītos pakaļ viņiem, tā vietā, lai rūpētos par 300 nekurienē nonākušiem cilvēkiem. Ereijasa nogurumam piejaucās apnikums un vēl viena dīvaina doma - kas ir Karotāju priekšnieks? Ja nu viņi īstenībā te sastopas ar vienas un tās pašas gribas izpausmēm un Attīrītāji un Karotāji pārstāv vienu un to pašu pusi? Tikai, pret ko? Pret ardiešu masu, kas iedresēti kā auni pakļauties ganam? Tam nebūtu īstas jēgas. Tātad - pret ko?

Pēc Karotāju virsnieka sauciena Ereijass apstājās, šoreiz apzināti tēlojot paklausīgu pilsoni. Mērķis šai darbībai gan viņam bija tikai viens - lai Karotājs apstādina savu braucamo. Un lēns pagrieziens uz braucošā pusi, slēpjot roku ar plaukstu uz blāstera roktura.

Nekur mēs nelidosim. Mēs brauksim, un pie stūres būsi Tu, Meja. Paldies, Beil, par transporta piegādi. - Pietiekoši klusu teikts, cerams, aiz Mejas sašutuma runām kāds to arī sadzirdēs. Un ka doma ir skaidra - ja kāds ceļu turpinās kājām, tad tas būs vietējais Karotājs.

[Sindra]

Flēra

Labi. Piezvani, kad esi atbraukusi. īsziņa no Maikla, nelika ilgi gaidīt.
Lai arī Liana bija teikusi, ka Flēra nedrīkst pamest Svētnīcu, nekas dziednieci neaizkavēja. Viņa brīvi varēja iziet no telpām un arī Lilū tepat vien atradās. Stāvlaukumā.
Tikai tas vienīgais motocikls, kurš viņiem bija palicis, šobrīd šeit neatradās. To bija izmantojusi Liana.

Arī Lilū nekā nebija nobloķēta, vai padarīta nelietojama. Dziedniecei izdevās iesēsties mašīnā un pēc gala mērķa nosaukšanas, Lilū informēja, ka ceļā viņi pavadīs aptuveni stundu un braucamrīks uzsāka kustēt uz priekšu, izbraukdams Ardas ielās.

Laikapstākļi bija pasliktinājušies. Lietus pieņēmies spēkā un gandrīz jau bija satumsis. Iespējams, ka nemaz nebija tik nepareizi saukt ēdienreizi par vakariņām, šajā diennakts laikā. Bija jau tumšs. Un kamēr viņi aizkļūs līdz vietai, kur Maikls bija iecerējis vakariņot, vēl paies laiks.


Pārtijs

Kamēr serafi apsprieda tālāko rīcību, karotāja vadītais braukšanas līdzeklis bija nedaudz vairāk pietuvojies, paklīdušajai lidvagona pasažieru grupiņai. Vendels sēdēja uz braucamrīka, kas izskatījās teju vai kā motocikls, taču tas bija piemērots, lai pārvietotos pa šādiem laukiem, kur nav ceļu. Tas lidoja. Aptuveni metru virs zemes.

Karotājam nonākot tuvāk, varēja arī apjaust, ka uz šī lidaparāta uzsēsties var tikai divas personas. Tas arī viss. Te pat lāga nebija stienīša uz kura pavizināt vēl kādu gribētāju. Divvietīgs transporta līdzēklis. Ne vairāk, ne mazāk.

[Romija]

Braucot pa Stonas ielām, Flēra vēlreiz neveiksmīgi mēģināja sazināties ar saviem biedriem. Atceroties lasīto un vērojot nepatīkamos laikapstākļus, dziedniece bija nemierīga, tomēr savu galamērķi nemainīja. Arī Lianai viņa neuzdrīkstējās nekādu ziņu dot. Vien tad, kad drīz jau varētu būt klāt "Rozes vārds", Flēra nolēma pamēģināt aizsūtīt īsziņu ar notikušo.

Alekss ir izdziedēts, abi ir veseli. Gabrielu ir nomainījusi Liana, Anila māsa. Viņa laikam dodas jums pakaļ uz Vatru. Amulets ir Hatrā. F. Šo ziņu Flēra sūtīja visiem uz Vatru lidojušajiem, ja nu kāds to varbūt saņems. Darbošanās ar telefonu aizņēma laiku un Flēra īpaši nepētīja ceļu, uzticēdama aizvizināšanu Lilū.

[Rouzijs]

- Ļoti laba doma. - Meja sarkastiski noteica, tomēr viņas balss bija pieklusināta, lai Karotājs to nesadzirdētu. - Kurš kuram sēdēs uz galvas? - Sarkasms nepameta serafi. Viņas komandas biedri izdarīja pārsteidzīgus secinājumus, turklāt Joels kaitināja, jo uzvedās, kā neizlēmīga maza meitene, kura nespēj izdomāt, kuru lelli vēlas vairāk.
Turklāt, ja jau tik ļoti viņš gribēja sēdēt Astindelas cietumā, tad lai sēž. Jo tā vien izskatījās, ka serafs vēlas atkal tupi pavadīt laiku bibliotēkā un neizzināt, kas atrodas aiz Astindelas robežām. Ko viņš vispār darīja ar viņiem, kad serafiem ienāca prātā doma paskatīties, kas atrodas aiz Vārtiem? Varbūt viņš sagadīšanās pēc te vispār bija nokļuvis. Skaidrs, Arda noteikti nebija Joelam piemērota vieta, patiesībā nevienam serafam. Arī Meju spieda nost smacīgās emocijas un cilvēku ciešanas, bet tomēr... viņa vismaz nebija tik neizlēmīga kā citi.
Bet kas attiecās uz Vendelu, tumšmatei nebija ne jausmas, ko tālāk iesākt. Jā, viņi viņu varētu atstāt šeit bez samaņas, un? Un tālāk viņai nebija variantu, kā vien turpināt doties uz priekšu. Iespējams, viņi pa ceļam uz Stounu varētu kaut kā izbēgt, tas bija reālāk nekā meklēt lielceļu šajā nekurienē un uzbrukt kādam.

[Urdrunir]

Beidziet kašķēties! Tajs apsauca pārējos serafus, kuri aiz noguruma un slapjā lietus bija kļuvuši nīgri. Es varbūt nevaru neko prātīgu uzburt, bet lai iekrāmētu tam tur ar dūri pa seju man vēl spēka pietiks. Taču vispirms aprunāsimies ar viņu.

Vai ir kāda problēma, ser? Mums jūsu kolēģis lika pamest notikuma vietu, jo mēs bijām spējīgi paši pārvietoties un negribējām traucēt tiem, kam palīdzība vairāk vajadzīga. Tajs acīmredzot piekrita Ereijasa plānam un centās izklausīties nekaitīgs un paklausīgs un gaidīja, kad karotājs pietuvosies.

[Roviela]

Joels īsti nesaprata, ko Meja gribēja teikt ar vārdiem kurš kuram sēdēs uz galvas.
Labi, viņš, protams, redzēja, cik jau nu tādā lietū un krēslā vispār varēja redzēt, ka lidojošais motocikls nebija daudzvietīgs braucamais ar ērtībām, bet tiktāl raizēties, lai jau tagad sāktu plānot četru serafu izvietošanos uz tā, galīgi nebija viņa dabā.
Dzīvosim, redzēsim. Vispār, viņiem ir spārni. Divi brauc, un divi pieķeras un planē līdzi. Zemu un ne visai redzami no attāluma.
Ja vien Meja vispār runāja par lidojošo motociklu, nevis par kaut ko citu.

Taja norādījumi bija skaidrāki par skaidru, un Joels arī pacentās izskatīties pavisam miermīlīgs. Vismaz viņa stāja par to liecināja.
Jā, patiešām - kas tur ir par problēmu?

[Sindra]

Flēra

Mirkli pēc tam, kad Flēra bija nosūtījusi īsziņu, viņas telefons iepīkstējās. Uz ekrāna bija vērojams informatīvais lauks, kurā bija paskaidrots, ka neviens no adresātiem ziņu nav saņēmis. Un turpat arī piedāvājums, mēģināt ziņu nosūtīt atkārtoti, vai pat aktivizēt uzstādījumu, ka telefons pats atkārto ziņas sūtīšanu, līdz tā sasniegusi adresātus.

Nekas cits brauciena laikā neatgadījās. Ielās bija daudz transporta un satiksme nedaudz kavējās, bet kā jau Lilū bija solījusi, tad aptuveni pēc stundas, automašīna bija noparkojusies "Rozes Vārda" stāvlaukumā, turpat, tajā pašā vietā, kur pirms pāris stundām, kad Flēra šeit bija ieradusies pirmo reizi.

No šejienes viņa varēja saskatīt Maikla kabineta logus. Tajos dega gaisma.



Pārtijs

Neko nenojauzdams no serafu plāniem, Vendels piebrauca tuvāk klāt grupiņai. Tā kā Tajs bija uzsācis sarunu, karotāja skatiens arī pievērsās tieši Tajam.
- Jā, ir problēma. Jūsu kolēģe pati teica, ka Beils esot afekta stāvoklī. Tad nu jums vajadzēja aizdomāties, ka viņš dod neadekvātas pavēles. Es jums liku palikt. Un es pateikšu, kad jūs varēsiet iet. - viņa tonis bija visai neiecietīgs un vīrieša dusmas serafi sajuta pat ļoti labi.

- Ejiet atpakaļ uz notikuma vietu. - viņš noteica un acīmredzot bija gatavs pats lēnām sekot ar lidojošo transportu un pieskatīt, lai serafi nedomā aizlaisties vēlreiz.
Viņa rokās ieroču nebija. Taču arī no sava braucamrīka Vendels nost nekāpa. Vien skatiens kavējās pie paklīdušajiem lidvagona pasažieriem. Tiem vienīgajiem, kas mistiskā veidā bija tikuši ārā no vagona.

[Romija]

Flēra aplūkoja paziņojumu. Uzreiz sūtīt laikam nebija vērts, bet ziņu vajadzēja nogādāt, tāpēc viņa pieņēma ierīces piedāvājumu mēģināt sūtīt automātiski, vismaz pēc kāda laika, ja vien tas bija iespējams.

Pie "Rozes vārda" Flēra vispirms nopētīja apkārtni. Viņa palūkojās arī uz logiem, kas varbūt bija un varbūt nebija īstie. Vēl neizkāpjot no mašīnas, Flēra zvanīja Maiklam, lai paziņotu, ka ir ieradusies un gaida stāvvietā.

[Roviela]

Jā, Meja tur bija kaut ko runājusi tādos vārdos, kurus Joels nekādi nesaprata.
Un tagad tas, protama lieta! atspēlējās.
Orākuls nebija īpaši ļaunatminīgs, bet nevarēja nedomāt par to, ka šī nav pirmā reize, kad karotāja ievelk kādu nepatikšanās.

Tagad bija jāgaida, ko teiks pati Meja (un labāk būtu, ja viņa klusētu!) un ko teiks Tajs. Joels bija gatavs atbalstīt Taju visiem spēkiem, cik nu bija palicis.

[Rouzijs]

- Mēs neesam neko izdarījuši, lai jūs mums liktu doties atpakaļ. - Meja sakrustoja rokas pār krūtīm un mēģināja ignorēt Karotāja dusmas, kas teju bija sataustāmas.
Viņa neizkustējās no savas vietas.

[Urdrunir]

Mana paziņa nevis kolēģe pati iespējams ir aspekta stāvoklī, vai kā to tur sauc. Tajs rāmi, bet noteikti tuvojās sekotājam uz motocikla, līdz tika rokas stiepiena attālumā. Citādi viņa neatļautos runāt tik kašķīgi ar cienījamu karotāju. Par to es ļoti atvainojos. Taču, ser, jums jāatzīst, ka mēs nekur neesam pārkāpuši noteikumus. Jā, varbūt mums asinis gaisā drusku iekarsa, bet mēs nebijām vienīgie. Tur bija daži, kuri centās sabojāt lidaparātu aiz panikas. Mēs noteikti nebijām to vidū. Jums ir ieraksti. Jūs zināt, ka mēs neesam rīkojušies pret nevienu likumu. Un mums nav vajadzīga palīdzība. Mēs ļaujam jums turpmāk nerūpēties par mūsu labsajūtu. Mēs tiksim galā. Mēs vienkārši izpildīsim jūsu virsnieka rīkojumu,- netraucēt izmeklēšanā. Rīkojumu, kuru jūs pats esat apstiprinājis, neatceļot Beila kunga privilēģijas. Ser, jūs esat pieņēmis saprātīgu lēmumu un palaidis mūs vaļā, lai varētu koncentrēties uz tiem avārijām cietušajiem, kuriem palīdzība ir vairāk vajadzīga. Paldies par jūsu rūpēm, ser! Un paldies par atļauju turpināt mūsu ceļu.

Tajs pazemīgi smaidīja un no viņa viegli sagurušās balss raisījās ārā samierinošas un iedvesmojošas notis. Vienīgi acis nemierīgi zibēja un gaidīja, vai situācija nepaliks bīstamāka.

Šo rakstu rediģēja Urdrunir: 14.11.2013 22:43

[Sindra]

Flēra

Maikls atbildēja uz telefona zvanu. Ne uzreiz pēc pirmā signāla, bet pēc trešā.
- Labi. Iziešu pakaļ. - viņš atbildēja un arī atvienoja sarunu. Tad nu atlika tikai gaidīt.

Pagāja aptuveni tikpat daudz laika, kā iepriekš, pa dienu. Jādomā, ka Maikls nāca no tās pašas vietas. Droši vien no sava kabineta. Gaisma gan tās telpas logos palika degam.
Puiša apģērbs nebija mainījies. Viņš arī nebija nekā īpaši gatavojies šim randiņam, ja tā to varēja nosaukt. Ziedi un konfektes izpalika.

Iznācis pa "Rozes Vārda" durvīm, jauneklis aizsmēķēja cigareti un tikai tad viņa skatiens uzmeklēja balto mašīnu stāvvietā. Īpaši nesteidzoties, Mārvins aizgāja līdz mašīnai un palika stāvam pie tās ārpusē. Smēķēja.


Pārtijs

Pēc Taja runas, vienu brīdi likās, ka Vendels gluži vai griezīs braucamrīku apkārt un dosies atpakaļ, taču tad gluži kā atmodies vai izrāvies no apvārdošanas, karotājs noraidoši papurināja galvu.
- Jūs nevarat tā vienkārši aiziet. Jums ir jādodas uz Stonu un jāsniedz liecības. Pat ja jūs neesat centušies bojāt lidaparātu vai veikuši vēl kādus pārkāpumus. To visu mēs noskaidrosim birojā. - vīrieša acis samiedzās ciešāk, uzlūkojot Taju. Tiesa, skatiens mēdza aizkavēties arī pie Mejas. Vai nu tādēļ, ka viņa bija otra runātāja... vai arī...

Beigās Vendels izvilka no jakas kabatas ierīci, kas bija nedaudz lielāka par telefonu un to ieslēdzis sāka kaut ko tajā cītīgi meklēt.

[Romija]

Sirds sitās skaļāk nekā parasti, gaidot, kamēr Maikls iznāks. Vēl bija iespēja pagriezties un bēgt, palūgt Lilū doties tālāk vai atpakaļ uz Svētnīcu. Tomēr Flēra palika sēžam mašīnā, ik pa brīdim skatienu no "Rozes vārda" ieejas paceļot līdz logiem, kuros joprojām dega gaisma.

Mazliet izbrīnīja Maikla vienaldzība, kad viņš iznāca ārā. Tā, it kā būtu atbraucis kāds nesvarīgs paziņa vai pat traucēklis. Viņš bija teicis, ka izies pakaļ, vai tas nozīmēja, ka vakariņas notiks tur — "Rozes vārdā"? Tik tuvu ieslodzījumam! Arī Flēra pārāk nesteidzās atdarīt mašīnas durvis. Maikla smēķēšana noteikti nebija tas, ko dziedniece ar sajūsmu sagaidītu vai pievienotos. Tomēr viņa negribēja izskatīties nobijusies vai nepieklājīga, tāpēc pēc mirkļa tomēr atvēra durvis un izkāpa. Sarkanie mati bija sakārtoti gludāk un kārtīgāk, arī apģērbs bija tīrs un mazliet piemērotāks vakariņām, kaut gan ieturot pieklājīgas robežas un neatklājot daudz par daudz, lai lieki neizsauktu kādu reakciju.

"Sveiks," Flēra Maiklu vēlreiz uzrunāja. Viņa neatstāja savas mantas mašīnā, soma bija uz pleca un mētelis mugurā. Bet arī pirmā uz Attīrītāju midzeni viņa nesteidzās.

[Sindra]

Maikla skatiens pievērsās Flērai, tiklīdz kā meitene bija izkāpusi no mašīnas. Viņš arī uzreiz nometa zemē cigareti un uzmina tai ar kāju. Atcerējās taču, ka dziedniecei viņa smēķēšana nepatika.
- Gabriela mašīna, ja. - tas pat nebija jautājums. Drīzāk, kā secinājums. Skatienam uz mirkli aizkavējoties pie baltā transporta līdzekļa. - Tu ilgi brauci. - viņš paziņoja. Tomēr, tas nebija pārmetums, pat ja pēc tāda varēja izklausīties.

- Zini... - Maikls iesāka, atspiedies pret Flēras mašīnu ar pēcpusi un sakrustojis rokas uz krūtīm. Droši vien tādēļ, ka bija taču vēss. Un viņš bija iznācis ārā bez jakas. No jaunā priestera vispār vēdīja savādas emocijas. Likās, ka viņš ir uztraucies, pat nobijies. Kaut kur iekšā slēpās arī dusmas un neiecietība. Puiša skatiens kavējās pie Flēras acīm, kā prātojot, kā lai labāk meitenei izstāsta. - Man šķiet, ka tavi biedri ir sastrādājuši kaut ko nelāgu. Kamēr es gaidīju tevi, mana dārgā matrona man paziņoja, ka esot jādodas uz kaut kādu vietu, pa ceļam uz Vatru, jo tur esot avarējis lidvagons, kurš esot bijis pilns ar maģijas lietotājiem, visi cilvēki esot to redzējuši, kaut kas vēl gājis bojā. Un diemžēl, viņa nav ar mieru, ka turp dodas kāds cits.
Es nevaru šobrīt tev veltīt savu laiku. Tu vari vai nu doties man līdzi, vai arī... - viņš paraustīja plecus, kas laikam nozīmēja, ka Maiklam ir vienalga ko Flēra dara, ja viņa izlemt labāk nedoties kopā ar Mārvinu.

[Romija]

Uz pirmajiem jautājumiem Flēra neatbildēja, jo īsti jau nezināja, ko teikt. Kā gan viņa varētu paātrināt braukšanu, ja pati mašīnu vadīt nemācēja? Un kur gan dabūtu citu transporta līdzekli?

Toties uz visu turpmāko viņa bija pati uzmanība. "Avarējis lidvagons," Flēra nočukstēja, acīm ieplešoties arvien platākām. Viņas nelāgā nojauta bija piepildījusies. "Tie droši vien ir viņi," joprojām uztrauktu skatienu dziedniece vērās Maiklā, īsti nesaprazdama viņa izteiksmi un emocijas. Tā, it kā nekādu lielo sajūsmu šāds pavērsiens priesterī nebūtu izraisījis. Bet izvēle...

"Vai ar viņiem notiks kas slikts? Viņus arī iemetīs Būrī? Un mani, ja es braukšu?" viņa vispirms gribēja noskaidrot, lai gan šobrīd gandrīz katra šūniņa kliedza, ka ir jābrauc. Pirmkārt, tie bija viņas biedri, ko viņa vieglprātīgi bija pametusi. Otrkārt, ziņa par kāda nāvi, lai kas tas būtu, uztrauca. Un treškārt, vai tad viņa nebija gatava izpildīt Maikla vēlmi attiecībā uz kompāniju vakariņās? Vienīgais, kas šobrīd uztrauca, bija sekas, ne brauciens. Sīlija noteikti gribēs pārliecināties, ka serafi ir sagūstīti. Un Flēra nebija pārliecināta, ka Maikls pretosies šai pavēlei. Kaut gan, ja Flēra būtu blakus, varbūt viņš būtu vismaz iecietīgāks...

[Sindra]

- Mhm. - Maikls apstiprinoši novilka. Viņa gan šis fakts vairāk izraisīja acīmredzamu neiecietību, nekā šausmas un pārdzīvojumus. Vienkārši... Mārvinaprāt, šis bija visdumjākais no visiem dumjajiem mirkļiem, kad tai muļķīgajai, lidojošajai kastei avarēt. Un nevarēja teikt, ka Ardā šādas lietas bija ikdiena. Nebūt nē. Tur oda pēc iejaukšanās. Tieši tādēļ, ka tur atradās arī Flēras draudziņi. Maikls pilnīgi vai varēja apzvērēt, ka Sīlija pati pie tā bija vainojama.
Sapīcis, jauneklis izvilka cigarešu paciņu un tad, protams, viņa skatiens aizkavējās pie Flēras. Viņai taču nepatīk, ka smēķē. - Piedod. - viņš noteica un tomēr aizsmēķēja cigareti. - Esmu īgns. - tas kalpoja par paskaidrojumu, kāpēc Maikls tomēr nerespektēs Flēras vēlmi pēc nesmēķēšanas. Vismaz dūmus viņš centās nepūst dziedniecei virsū un turēt cigareti tā, lai tie vispār neiet uz Flēras pusi.

- Es nezinu. - Maikls atteica paraustījis plecus. - Būrī noteikti nē. Milzu komandu cīņas nekad nav bijušas cieņā. Jo tad ir haoss un neko nevar saprast un plānot individuālās kaujas mēnesi uz priekšu, man nav ne laika, ne vēlēšanās. - viņš godīgi atteica.
- Iespējams, ka mūsu priekšniece labprāt vēlas paplucināt kādam no viņiem spārneļus. Varbūt viņa grib tevi. Es nezinu. Viņa pēdējā laikā pati nezin ko vēlas. - arī tas Maiklu acīmredzami kaitināja.
Jau otrā cigarete pusizsmēķēta nolidoja uz slapjās ielas.
- Katrā ziņā, man nav laika. Vai nu tu nāc vai nenāc. Uz turieni lidosim ar ... - droši vien Flērai nebija vērts teikt kā saucās pārvietošanās līdzeklis, tādēļ Maikls izlīdzējās ar: - ... ar lidojošu mašīnu. - skaidrs bija tas, ka dodoties līdzi, Flērai būs jāuzticās priesterim un laikam jau jāspēlē pēc viņa noteikumiem.

[Romija]

Flēra varēja iedomāties, kāpēc Maikls ir īgns, tāpēc nekā nekomentēja viņa smēķēšanu. Tāpat no dūmiem, putekļiem un citas draņķības te Ardā pavisam izvairīties nevarēja. Bet priesteris steidzināja, un Flēra tomēr nolēma par labu biedriem, ar ko jau bija sastrādājusies, nevis Lianai. Ja nu kāds no viņiem ir ievainots, tad tā dziedniece vismaz palīdzētu, jo mierīgi nosēdēt Svētnīcā noteikti nespētu.

"Jā, es braukšu," viņa piekrita un aizslēdza Lilū. Soma ar telefonu būs līdzi, ja nu kas.

[Rouzijs]

Tajs bija lielisks melis! To jebkurš no serafiem spētu pateikt, jo viņa vārdi izklausījās tikt ticami, ka sāka likties, ka viņš Ardā dzīvo jau kādu laiku. Ilgāku nekā pārējie Izraidītie, bet vispār orākulu nevarēja apskaust. Viņš noteikti domāja, ka ir sasējies ar visstulbākajiem indivīdiem no visiem, un tādus viņam ir jāgana, gluži kā tādas aitas.
Meja klusēja, vairāk neko neteica, rokas joprojām palika uz krūtīm sakrustotas, meitene izskatījās īgna un saspringta.

Vien viņa sāka nervozēt ar katru reizi arvien vairāk, kad Vendela skatiens atgriezās pie viņas.
Un kad viņš izvilka no jakas kabatas to ierīci, viņas elpa aizrāvās, Karotājs taču nezvanīs nevienam, vai nedos ziņu, ka viņus visus tagad vajag arestēt?

[Roviela]

Joels itin nemaz nebija karotājs, bet pat viņam nekādi nepatika notiekošais, proti, cilvēks pēc Taja runas attapās un sāka kaut ko meklēt. Lai pārliecinātos? ziņotu? uzzinātu?
Orākuls pats nebija tik tuvu, lai tagad mēģinātu kaut kā izraut ierīci, to sabojāt vai vēl kaut ko. Kā lai saka - maģija bija izbeigusies, vismaz tāda, kas spētu ko tādu izdarīt.
Tagad būtu pats derīgākais brīdis laisties lapās, tikai kā?

No tādām domām atsāka sāpēt galva, kas pēc atjēgšanās no paralīzes tā kā bija pierimusi.

Viņš paskaļi ievaidējās un smagi apsēdās zemē, ar rokām saķerot galvu. Vai Vendels kaut uz brīdi novērsīsies no sava darāmā?

[Sindra]

Flēra

Maikls pamāja, ka sapratis Flēras izvēli un pagaidīja, kad meitene aizslēdz auto un ir gatava viņam sekot.
Jādodas bija atpakaļ uz "Rozes Vārdu", jo acīmredzot, došanās ceļā notiks no šejienes.

Priesteris pieklājīgi pavēra smagnējās durvis un palaida Flēru pa priekšu. Pēc tam viņu ceļš veda līdzīgi, kā iepriekš, pa dienu. Proti, uz Maikla kabinetu. Taču no šejienes jauneklis tikai paņēma jaku un savā jostas somā ielika pāris lietas. Tas arī viss. Viņš bija gatavs doties.

Tālāk viņu ceļš veda augšup. Jādomā, ka lidmašīna atradās kaut kur tepat, ja jau viņi negrasījās pamest attīrītāju cietoksni.
Pa ceļam Maikls veica zvanu kādam, kuru sauca par Reju un paziņoja, ka viņš esot gatavs doties.

Lidaparāts atradās uz tāda kā jumta. Šis gan nebija tās ēkas, kurā atradās "Rozes Vārds" augstākais jumts. Taču te bija iekārtots vesels lidlauks. Stāvēja divi helikopteri, kuriem uz sāniem bija uzzīmēta Attīrītāju simbolika. Tie līdzinājās tiem lidaparātiem, ar kādu bija ieradusies Roze, lai uzmeklētu Aristu pie alām, kad serafi tur cīnījās ar amuletu.

Pie viena no lidaparātiem stāvēja jauns vīrietis. Slaida auguma, tumšiem matiem.
Viņa skatiens uzreiz pievērsās Maiklam un Flērai, tiklīdz, kā tie abi parādījās viņa redzeslokā. - Iztraucēja randiņu? - viņš pasmīkņāja, kad Maikls un Flēra bija pietuvojušies.
- Nemaz nerunā. - Maikls īgni novilka un grasījās tā kā kāpt lidaparātā. Taču kolēģa skatiens kavējās pie sarkanmates, līdz viņš pastiepa viņas virzienā roku. - Rejs Smits. - viņš nosauca savu vārdu un acīmredzami gaidīja Flēras stādīšanos priekšā. Uz vīrieša plaukstu virspusēm bija līdzīgi simboli, kā uz Maikla plaukstām.


Pārtijs

Joela uzkrītošais vaids un apsēšanas zemē, nekādu līdzjūtību no Vendela puses neizsauca. Viņa skatiens vien uz mirkli atrāvās no ierīces, kura vēl joprojām atradās viņa rokās un pievērsās Mejai. - Noskaidro, kas viņam vainas, mediķe. - karotājs noteica un viņa skatiens atgriezās pie ierīces un viņš turpināja kaut ko sparīgi ar to darīt.