"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[Pūķēns Sāra]

Safīrai jutās skumja, uzlūkojot Gabrielu. Vēl nekad viņa nebija serafu tādu redzējusi un vēlmju sarakstā arī nebija viņu tādu uzlūkot. Prieku un laimi: to Safīra viņam novēlēja, pat ja tas nebija kopā ar viņas māsu. Serafam aizdodoties, viņa cerēja, ka Gabriels nesadarīs lietas, it kā būtu iedzīts stūrī. Tas varētu beigties slikti, bet tai pašā laikā nebija šaubu, ka gudrais un laipnais valdniekia dēls labāk zina, ko dara, nekā visi viņi jaunuļi kopā.

"Es došos Silvā," joprojām nepārlieku skaļi, Safīra apstiprināja vēlmi palikt Arista mašīnas dekorācija. Par plānu viņa neko konkrēti neminēja, bet likās saprātīgi amuletus ņemt līdzi, jo citādi tiešām nepaspētu. Tāpat kā pieklusēja par Aristu kā komandieri, jo nostāja nebija mainījusi: Tas ir ļoti labs variants. "Es paņemšu savas mantas," painformējusi pārejos, meitene aizčāpoja uz savu istabu, lai savāktu somu, ar kuru viņa ieradās Ardā.

[washulis]

Sarišai bija samērā maza nozīme, vai viņi dodas uz Stonu vai Vatru, Joela sargāšana būs samēra vienāda kā tur, tā otrā vietā. Sēdēšu pie Joela. Karotāja paziņoja, joprojām uzskatot, ka turēties orākula tuvumā ir gudri, lai kur viņi dotos un tad pārējie var izdalīties, kā viņiem tīk.

Kad nu tas būtu paziņots, arī viņa devās sakrāmēties, paņemot līdzi lieku drēbju kārtu, ieročus, telefonu, id karti un pārējo, ko nu Gabriels tika viņiem sadevis. Tad Sariša atgriezās pie pārējiem, gatava sekot uz mašīnām un tad doties ceļā.

[Rouzijs]

Tieksme uz izlūkošanu... par šiem vārdiem Meja pasmaidīja, nu jā, arī tik tikko ierodoties Ardā, kamēr pārējie gulēja un mēģināja pielāgoties šai pasaulei, tumšmate bija devusies ārā un apskatījusi apkārtni. Jā, viņa pati zināja, ka ir pārdroša, bet līdz šim viņi visi bija iekūlušies vienās un tajās pašās nepatikšanās atskaitot, to, ka Meja iekļuva satiksmes negadījumā, kur cieta Alekss. Bet viss taču bija beidzies laimīgi, līdz ar to, neko tādu viņa nebija izdarījusi.

- Aristam ir taisnība, es domāju, ka Sīlija zina, kur mēs esam, te vairs nav droši, jo nu... Sīlijas rīcībā ir tāda maģija, kura noteikti izvilks no Flēras ārā visus noslēpumus par mums visiem un par mūsu plāniem, un tāpēc es sāku domāt par to, ka pie amuletiem mūs sagaidīs ienaidnieki. Vai arī Sīlija amuletus būs savākusi pie sevis, jebkurā gadījumā amuletus nebūs viegli dabūt, pat ja mēs apmēram zinam to atrašanos vietu. - Tā vismaz tumšmate domāja. Meja bija pārliecināta, ka Sīlija būs vienu soli priekšā viņiem, pat ja tas nebija iepriecinoši.

- Es braukšu kopā ar tevi, Arist. - Serafe taču bija devusi viņu komandierim otro iespēju, bet ne jau tāpēc viņa brauca kopā ar Aristu, vienkārši tā likās saprātīgāk. Bija laikam jāiet paņemt kaut kādas nebūt mantas.

Serafe uz brīdi pameta virtuvi un aizgāja līdz istabai, kurā parasti nakšņoja, pēc idejas viņai no šejienes neko nevajadzēja, tāpēc devusies uz noliktavu, tumšmate atrada palielu somu, kurā sameta iekšā pāris drēbju gabalus no ādas, un nopētījusi ieročus meitene nolēma, ka tie būs vairāk nepieciešami. Sametusi somā pāris blāsterus, (ne tikai priekš sevis, bet arī priekš pārējiem) viņas pirksti noslīdēja pār dunčiem, idejiski viņai pietiktu ar tiem, kas jau bija aizkabināti aiz jostas un zābaku sprādzēm, bet ko var zināt, somā tika ielikti arī vairāki dunču komplekti.
Skatiens pārslīdēja pār pātagām, pēc pagājušās reizes īsti viņa nevēlējās tās aiztikt, bet tomēr nolūkojusi vienu ar sarkanu rokturi un paraustījusi plecus meitene to aptina sev apkārt ap vidukli. Pārliecinājusies, ka telefons, ID karte un viss pārējais viņai ir līdzi, serafe atgriezās virtuvē.

- Esmu gatava doties prom. - Tik vien kā vēl viens sīkums, noņēmusi no rokas matu gumiju, Meja sapina bizi, lai mati netraucē, bet tā... viņa bija gatava.
Bija pat nedaudz žēl pamest svētnīcu.

[echo3]

Ereijasam nekur prom no virtuves nebija jāiet, viņš jau bija paņēmis gan apģērbu, gan ieročus. Un citādu mantu te viņam nebija. Tāpēc viņš sameklēja tās pašas iepirkumu somas, ar kurām pēdējoreiz bija veduši pārtiku, atvēra ledusskapi un sakrāmēja somās visu, ko tur atrada. Bez šķirošanas. Gan jau meitenes sašķiros, kad būs vajadzība.

Pārspriedumos par to, ka šeit vairs nav droši, karotājs nepiedalījās. Gabriels bija teicis, ka Sīlija nezina Svētnīcas atrašanās vietu. Tas, protams, varēja kurā katrā mirklī mainīties, īpaši brīdī, kad viņi sāks aiztikt amuletus. No otras puses - diez vai amuletus varētu ienest Svētnīcā, tā ka doma par to, ka viss bars klaiņos kaut kur citur, kamēr amuleti nebūs iznīcināti, Eraijasaprāt, bija pareiza.

Es braukšu kopā ar Joelu. - Rēķins vienkāršs - trīs serafi vienā, trīs otrā mašīnā.

[Roviela]

Ā! Tādi bija plāni, un Joels vēlreiz aizgāja uz istabu, kurā viņš bija mitinājies, un savāca savu vienīgo no Astindelas paņemto apģērba gabalu, proti, balto gurnautu ar zāles zaļo malu. Nekā vairāk viņam šeit nebija.

- Uz kuru vietu brauksim vispirms? - atgriezies pie pārējiem, orākuls ievaicājās.
Vietas nekādi nebija blakus viena otrai, uz kuru braukt, jāizvēlas jau tagad.

[echo3]

Joela jautājums lika Ereijasam padomāt. Un ne tikai, - tas lika arī rīkoties. - Domāju, ka vispirms uz rūpnīcu, jo tur jau mēs esam bijuši un vismaz aptuveni orientējamies. Un tajās alās taču vajag kādus gaismekļus? Eju meklēt. - Droši vien kaut kādi lukturīši varētu būt atrodami Gabriela "noliktavā". Turp Ereijass arī devās. Kas būs vajadzīgs Vatrā, to šobrīd nevarēja paredzēt, un tātad, labi sagatavoties. Bet varbūt citiem ir kādas idejas un priekšlikumi.

[Mattiass]

Arists noskatījās pakaļ Ereijasam.

— Vispār, ja mēs līdīsim alās, tad mums vajag iepirkties. Izdzīvošanas aprīkojumu, jaudīgus lukturus, piemērotu apģērbu. Un pašaizsardzības aprīkojumu tiem, kas neprot kauties, kaut kādus gāzes baloniņus, elektrošoka iekārtas, tādas lietas. Pret Sīliju vai viņas priesteriem sevišķi nelīdzētu, toties ielas huligāniem — gan. Joel, tev kas tāds noderētu?
Par Safīru nav jautājums — viņai jānopērk.

— Es iestatīšu Lilū, lai brauc nopakaļ Silvai. Tad jums nebūs jāraizējas par galamērķi un maršrutu.

[Roviela]

Joels neziņā noplātīja rokas.
- Nav ne jausmas! Tāpat neprotu ar tādām lietām rīkoties, un man drīzāk šķita, ka mani te vēlas apkampt, līdzko paskatos virsū. Pameklējam tepat noliktavā? Varbūt nav jāpērk.

Nudien, pat Ellē neizskatījās, ka kāds gribētu orākulam nodarīt pāri. Iespējams, viņš tur neuzturējās pietiekami ilgi.

- Es arī varu pateikti Lilū, lai brauc pakaļ tavai mašīnai, vai varbūt ar pateikšanu nepietiek?

[Sindra]

Pārmeklējot Gabriela mantu glabātuvi, šādas tādas no meklētajām lietām varēja atrast. Piemēram, diezgan jaudīgus lukturus. No ieročiem bija atrodami arī elektrošoki, ja nu kāds no serafiem pēc tāda izjuta vajadzību.
Tiesa, nekāda speciālā apģērba gan nebija. Ja nu vienīgi, arī meitenēm bija iespējams tikt pie zābakiem, ar kuriem varētu būt vieglāk pārvietoties pa negludiem un sliktiem ceļiem. Proti, tiem nebija papēžu. Vai, ja bija, tad ne pārāk augsti.

Kā jau Gabriels bija teicis, Svētnīcu neviens nenovēroja un nekādas lamatas, serafus negaidīja.
Droši varēja doties ceļā.
No transporta līdzekļiem bija aizbraukts tikai Gabriela jaunais motocikls. Mašīna un vecais motocikls bija vietā.

[Pūķēns Sāra]

Safīra atgriezās virtuvē, pārlaida skatienu pār telpu un, ieraudzījusi Flēras zāļu maisiņu, aizdevās tam pakaļ, noglabājot to drošībā somā. "Kur Ardā ir iegādājami vietējie ārstnieciskie līdzekļi?" viņa uzjuatāja Aristam. Prātā jau bija vesela kaudze lietu, ko vajadzētu iegādāties: apsēji, pretsāpju dziras, varbūt kādi līdzekļi, kas palīdz ātrāk sareģenerēt ķermenim, kā arī nevarēja piemirst par tādām lietām kā vēdergraižu apkarotāji un tamlīdzīi ikdienišķi līdzekļi, jo ko tādu viņa daudz nebija paņēmusi no Astindelas, bet vietējai paika, ja to negatavo Flēra, Arists vai cits pieredzējis kulinārs ardietis, viņa neuzticējais.

Runājot par zālēm, Safīra pārlaida skatienu pāri telpai, meklējot Flēras mantas. Jaunā serafe netaisījās tajās rakties, bet uzskatīja, ka iepakaļ nav glīti tās atstāt un viņa visticamāk vismazāk bāzīsies draudošās vietās, tā kā tās būtu drošībā pie viņas.

[Roviela]

- Aptiekā tepat netālu, bet Flēra jau savu somu piebāza ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, - Joelam nebija slinkums paskaidrot un pamāt uz Flēras mantu pusi.
- Varbūt izpēti, kas ir viņas somā vispirms? Iepirkties nebūs ātri, esmu tai aptiekā bijis - neko nevar saprast, viss izskatās savādāk, un man pat šķiet, ka mums tad būtu jāmeklē cita aptieka - Flēra tur ļoti smaliki izprasīja visu par ievainojumiem un visu citu. Kā nu tagad pēc brīža atkal tā darīsim?

[echo3]

Lukturi atradās. Puisis paņēma, cik nu tur bija. Vēlāk izdalīs pa mašīnām. Ko vēl tādās alās vajadzētu? Ereijass pārlaida skatu noliktavai. Hmmm, kāda virve? Nez vai alas būs tik plašas, ka tur varētu lidot? Ereijass sāka pārskatīt plauktus, vai neatrodas kas virvei līdzīgs. Ar "virvei līdzīgs" viņš tomēr nedomāja pātagas. Protams, galu galā varēja izrādīties, ka alas ir gluži līdzenas, kā tāda istabu rinda.

Elektrošoki serafam prātā neienāca, jo tādus viņš nepazina, tāpat kā gāzes baloniņus. Apģērbu mainīt netaisījās, kas bija mugurā, tas labs. Vēl kādus ieročus? Un ko tas dos? Abi blāsteri pilnā darba kārtībā, pret rēgiem un ķīmiskiem nezvēriem nelīdz, bet tas arī bija gaidāms. Nav svarīgi. Svarīgi ir, ka abas reizes viņš bija trāpījis. Ereijass turpināja meklēt virvi.

[Sindra]

Noliktavā bij atrodamas virves.
Tās bija no kaut kada, serafiem nepazīstama materiāla, izskatījās plānas, taču ļoti noturīgas.
Tās bija satītas rullīšos iekš plastmasas korpusiem. Kad vjadzēja iztīt, tad vienkārši galu velk ārā no korpusa, pēc tam tas automātiski slīdēja atpakaļ iekšā.
Uz korpusa bija ekrāniņi, kuros redzēja, cik virve gara, cik daudz iztīts un cik vēl palicis iekšā. Kā arī informācija, cik lielu svaru tā iztur.

[Mattiass]

— Tici man, Joel, reakcija nav tik vienveidīga. Savukārt Lilū mākslīgais intelekts brauc ar normālu ātrumu pa parastajiem maršrutiem, un, lai ko tu viņai teiktu, nemūžam nepārkāps satiksmes noteikumus. Mums nav laika māžoties. Es tai pavēlēšu sekot manai mašīnai nemainīgā attālumā, tad tā neatpaliks.
Protams, vajadzēs ņemt vērā tās fiziskās iespējas, jo Silva, visdrīzāk, bija krietni manevrētspējīgāka, tā kā ātrumsacīkstes tāpat nesanāktu, toties labāku maršrutu gan varēs piemeklēt.

— Aptiekā, — karotājs vēl atbildēja Safīrai. — Paskaties, cik daudz krājumu ir Flēras somā, kā Joels iesaka, pārbaudi, vai, piemēram, pārsienamo materiālu ir pietiekami daudz.

— Ereijas, cik ilgi ir uzglabājama tā pārtika, ko tu tur savācies? Varbūt mums kapsulas piepirkt? Ūdens pietiek? Meja! Kā tu to pātagu izvilksi, kad vajadzēs kauties? Siesi vaļā, kamēr pa tevi šaus? To var piekarināt pie jostas. Ja saliksi pareizi, varēsi atritināt vienā mirklī.


Uz ieteikumu pārmeklēt Gabriela mantu glabātavu Arists, nekā neteikdams, tikai viegli pamādams Joelam, devās turp — pārliecināties par tās noderību. Ja pārējie nāca līdzi, tālākā saruna notika tur, ja nē, tad Arists atgriezās virtuvē.

— Ja kādam vajag ērtākus, neslīdošākus apavus, pārvelciet zābakus.

Aha! Elektrošoka iekārtas.
— Šie ir noderīgi atslēgšanai esot tieši blakus. Piegrūžot pie miesas, pretinieks dabū ar elektrību. Jābūt gatavam to pielietot, lai neatņem un nepavērš pret pašu. Joel, Safīra, interesē? Varu ierādīt, kā lietot.

[echo3]

Viņa visa ir kaut kādās cieši aizvērtās kārbās. Ja pareizi sapratu, tad nav nekā īpaši jāgatavo, jāver tikai vaļā, un viss. - Vai tiešām Arists domāja, ka Ereijass kaut ko jēdz no Ardas ēdieniem? Kapsulas? Liekas, ka kaut kādā atvilktnē bija arī kapsulas. Tās tika atrastas un iemestas somā. Ūdens? Nu jāmeklē kādi trauki, kur to ieliet...

------------

Lejā, noliktavā, Ereijass paņēma trīs virvju kārbas, tās, kas iztur lielāku svaru. Viņš noklausījās arī Arista stāstījumu par elektrošoku, bet ierīci nepaņēma. Vienkārši iegaumēja, ka tādas te ir, un kā tās lieto. Beigu beigās karotājs uz virtuvi aiznesa trīs virves un četrus lukturus.

[Roviela]

- Hmmm... jā, tā varētu būt gan. Viņa man neklausīja, kad liku neieslēgt lukturus braucot. Man nav iebildumu, ja tu paķimerējies ar Lilū, - jā, tā tiešām bija. Lilū nebūt neklausīja visam, ko Joels lika. Gabrielam varbūt klausītu, Joelam - nē.

Orākuls sekoja līdzi uz noliktavu, jo ej un sazini, ko ieteiks paņemt, un kā to ieteikto lietot. Tā arī bija! Elektrošoka iekārtas. Serafs itin nemaz nesaprata, kāpēc viņam tās vajadzīgas, un vai pats ar tādu nedabūs tā kārtīgi, bet ja jau piedāvā iemācīties to lietot...
- Jā, pamāci, lūdzu, mani, - viņš bija gatavs.

Citus zābakus viņam nevajadzēja. Jau esošie bija pietiekami stingri un neslīdīgi.

[Pūķēns Sāra]

Paklausot pārējiem, Safīra palūkojās Flēras mantās, lai saprastu cik daudz dziedniece bija sapirkusies.

Ieejot kopā ar pārējiem noliktavā, serafe aplūkoja iekārtu ko Arists rādīja, jo zābaki viņai jau bija bez īpaša papēža uz nelielas platformas ar praktisku un neslīdošu zoli. "Parādi gan kā apieties, viņa piekrita. Atšķirībā no orākula, Safīrai likās laba doma apgādāties ar ko šādu. Nedaudz sevi aizsargāt viņa prata un šāda iekārta, kad Arists parādīs kā apieties, paaugstināja iespēju palikt dzīvai un neapskādētai.

[Mattiass]

Arists paņēma vienu no iekārtām, lai uzskatāmi demonstrētu, kas un kā darāms, un aizcināja abus serafus sekot piemēram. Viņš norādīja uz ieslēgšanas/izslēgšanas slēdzi.

— Parastos apstākļos jūs to turēsiet izslēgtu. Lai nekas neatgadās. Tomēr, ja jūtaties apdraudēti, tad laicīgi sagatavoties iekārtas pielietošanai ir laba doma. Vienmēr turiet pa rokai, lai nav ilgi jāmeklē. Somiņas dibens neder. Neskarieties klāt elektrodiem — tie ir šie metāla izciļņi — jo tā ir vieta, kura jums jāpiespiež uzbrucējam un jānospiež poga.

Arists uz īsu brīdi tā arī izdarīja, lai serafi ievērotu elektrisko dzirksteli starp abiem elektrodiem.

— Kamēr spiedīsiet, tikmēr turpināsies izlāde. Gaisā ilgi nevajag, tas bojās iekārtu. Mērķī… Netēmējiet kājās vai rokās. Tēmējiet kaklā vai rumpī, zem rokām, pa plecu augšdaļu, cirkšņos, virs gurniem un zem ribām, tur, kur ir nervu mezgli, un pieturiet ar nospiestu pogu vismaz trīs sekundes. Labāk kādas piecas. Pat ja uzbrucējs jūs tobrīd satvēris, jūs necietīsiet, visu absorbēs uzbrucēja muskuļi. Un nebaidieties, ka ar to kādu nogalināsiet, tam tā nav paredzēta. Tā paredzēta, lai jums dotu laiku tikt pie pārējiem, vai arī pārējiem dotu laiku tikt pie jums. Starp citu, cauri audeklam līdz pieciem centimetriem arī iedarbosies, bet no biezām ādas jakām vai lateksa drēbēm gan labāk izvairieties, tur nekādu garantiju nav. Veiksmīgas pielietošanas gadījumā uzbrucējam būs vērojams orientācijas zudums, un vēl jūs viņam vai viņai patukšosiet glikozes līmeni asinīs. Tam vajadzētu radīt zināmas grūtības, mēģinot pakustēties un turpināt jūs apdraudēt. Pēc pielietošanas, brīdī, kad vairs nevajag, neaizmirstiet iekārtu izslēgt, jo jūs nevēlaties nejauši to pielietot pa sevi. Ja vien jums nav kādas novirzes, par kurām es nezinu.

Sīki visu aprakstījis (un, ja redzēja, ka nepieciešams, papildinādams stāstījumu), Karotājs uzstāja, lai serafi pierod pie iekārtas rokā, lai vajadzības brīdī ilgi nedomātu, kas ir kur, bet gan būtu gatavi rīkoties.

[Roviela]

Joels paklausīgi noklausījās un pacentās iegaumēt visu stāstīto, un uzreiz pārbaudīja arī, kas un kā strādā. Pēc tā visa iekārta nokļuva viņa mēteļa kreisajā kabatā, jo serafs bija ieprātojies, ka labā roka viņam vajadzīga blāsterim. Bāzt visus ieročus vienā pusē nez vai ir prātīgi, un kas nu elektrošokam par precizitāti vajadzīga - trāpi tikai, pie tam tuvumā.
Par īpašo noderīgumu gan orākuls mazliet šaubījās - visi jau te staigāja ādās un lateksā, viņš pats arī būs vismaz divkāršā līdzīgā materālā ievīstīts, kad būs laukā.

Kad nu visas mantas bija paņemtas, Joels, pagaidījis pārējos, devās uz liftu un brauca lejā.
Nav ko kavēties lieki.

[echo3]

Pārtikas somas bija divas, un arī virves un lukturus Ereijass sadalīja, lai tādi būtu katrā mašīnā. Liekas, viss pabeigts? Skatiens krita uz virtuves galdu un Gabriela telefonu. Ar Gabrielu vairs nevar sazināties, kamēr viņš pats serafus neuzmeklēs. Tas izraisīja diezgan drūmas pārdomas, kuras gan noveda pie negaidītas atcerēšanās - atrast un iznīcināt dēmoniskos amuletus taču ir tikai puse no uzdevuma!

Bezmaz automātiski iebāzis Gabriela telefonu savas jakas kabatā, Ereijass metās sameklēt citus serafus, lai visiem pajautātu vienu un to pašu lietu, - Kur ir tie kristāli, kas mums jāizvieto, lai to maģiskajā tīklā Gabriels varētu tikt galā ar Sīliju? Kāds zina? Man Gabriels neko nav par tiem teicis. - Tas arī ir jāpagūst šajās četras dienās!

Šo rakstu rediģēja Roviela: 03.08.2013 15:08

Rediģēšanas iemesls: drukas kļūda