"Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.

[Mattiass]

— Ja jau reiz pajautāji: es domāju, ka jums vajadzētu veltīt kaut mazliet laika, lai saprastu, kas Ardā notiek, un kā notiek, pirms bāzīsieties ārā no Svētnīcas, un, jo īpaši — sabiedriskās vietās, Ellei līdzīgās. Jo citādi jūs izceļaties ar uzvedību vien. Arda nav Astindela. Un, ja jau esat izbāzušies, tad mazāk pļāpājiet, un vairāk vērojiet.

Karotājs mierīgi, ar tikko manāmu uzjautrinājumu lūkojās pretī orākulam.

— Tas labi, ka neesi pārliecināts. Pārbaudi pats!

[Roviela]

- Interesanti, kā? - Joels mazliet izbrīnījies skatījās pretī.
- Lai nu par ko mūs Gabriels brīdināja, tad par to - nelīst pie Attīrītājiem nekādā gadījumā. Arī to, ka Arda nav Astindela, mēs zinām, un Gabriels pats mūs aizveda līdz "Ellei", teikdams, ka vajag pierast pēc iespējas ātrāk.

Nupat jau bija nesaprotami.
- Es cenšos pierast, un to nevar izdarīt, ja sēž te. Sabiedrībā iet, lai pavērotu, kas un kā, tu saki - nevar. Tad kā pierast? Man, nudien, ir liela vēlēšanās pēc iespējas ātrāk atrast amuletus, un galīgi nav vēlēšanās tam tērēt gadus.

Viņš pameta ar galvu uz planšetes pusi.
- Pat ar to ierīci neprotu apieties kā nākas, bet citādi nespēju iedomāties, kā kaut ko te vispār var uzzināt, ja ārā iet nevar, sarunāties nevar, un tajā planšetē arī nekas tāds, par ko interesējos, atrodams nav. Ko ieteiksi darīt?
Pašlaik pelēkās acis ieinteresēti vēroja Aristu. Joelu, nudien, interesēja, kas tagad reāli būtu jādara. Vispārīgu ieteikumu jau ir bijis pietiekami, tikai tie, diemžēl, ne pie kā laba nenoveda.

[Romija]

"Es domāju, ka mums tomēr būtu prātīgi noskaidrot, kas ar viņu noticis," Flēra iesaistījās sarunā. Viņa jutās neērti, ka pati bija izraisījusi vēl vienu pārmetumu virkni. Bet kā to lai izdara? Ne jau Arists cerēja, ka Joels skries pa slimnīcām? Bet varbūt?...

"Joel, varbūt tu spēj ar meditāciju viņu ieraudzīt? Nemēģināji?" viņa iedomājās citu variantu. Balsī nebija ne pārmetumu, ne nosodījuma, drīzāk rūpes atrisināt šo nepatīkamo atgadījumu pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk. Cik nu ievainotas meitenes atrašana varētu būt nesāpīga...

"Ne jau te, protams, bet varbūt pabraukt kaut vai ar Lilū uz kādu nomaļāku vietu, un tad pamēģināt? Tu taču varētu meditēt no mašīnas, vai ne?" viņa vaicāja. Šķiet, ka Lilū nebija kā Svētnīca, tam nevajadzētu traucēt. Bet sēdēt mašīnā varētu būt drošāk, ja ir kāds, kas vajadzīgā brīdī var aizbraukt prom, ja kaut kas iet greizi.

Šo rakstu rediģēja Romija: 22.06.2013 22:47

[Roviela]

- Es nevau meditēt šeit, lai kādu atrastu, turklāt vispār nekad neesmu meditējis, lai atrastu kādu. Pat nezinu, vai tas vispār iespējams, - orākuls paskaidroja Flērai.
- Un ko tas mums dos? Ja uzzināsim?

Viņi ies uzbrukumā Attīrītājiem? Mēģinās Liliju nolaupīt no slēgtas un apsargātas teritorijas? Vai vēl kā?
Štrunts par balansu un neburšanos, bet tas varēja izgāzt pilnīgi visu.

- Nē, sēžot mašīnā nevar. Nevajag, lai Lilū to uzzina.
Tas laikam nozīmēja, ka Joels pamēģinātu, kaut gan neuzskatīja to lietu par gudri darītu.

[Romija]

"Mēs vismaz zinātu, vai viņa ir dzīva," Flēra skumji noplātīja rokas. Protams, piespiest nevarēja, bet iekša urdījās vajadzība noskaidrot. Kaut vai priekš sevis, kaut vai, lai mierīgs prāts. "Tad vismaz apraksti viņu," dziedniece nopūtās. Varbūt tomēr atrastos vēl kāda iespēja, ja vismaz zinātu, kā tā meitene izskatījās. Pagaidām gan īsti nebija skaidrs, kā. Bet Lilija nebija uzbrucējs, par kura savainošanu ir jāaizmirst. Flēra tā nevarēja...

[Mattiass]

Arists domīgi pamāja. Vismaz viņi sāka patstāvīgi domāt. Nevis tikai atsaukties uz Gabriels teica. Ja Gabriels būtu tik viszinošs, tad šī jauniņo varza te nemaz nebūtu vajadzīga.
— Sēdēt vienuviet jūs nevarat. Tādēļ, kā jau minēju, vairāk vērojiet, turiet mutes, un neburieties, nepiederošām personām redzot.

Ko tas dos?
— Vispirms — noskaidro. Kad zināsi, varēsim domāt tālāk. Tev pašam, visdrīzāk, neko tas nedos, tāpēc ka tev, Joel, no attāluma jāzondē, nevis jābāžas ar galvu pa priekšu nepatikšanās. Tas ir karotāju uzdevums — pārdomāti bāzties rūpīgi izvēlētās nepatikšanās, kad tas sola panākumus izpildāmajam uzdevumam. Un, lai mēs to meiteni atpazītu, tiešām nāktu par labu, lai tu viņu aprakstītu.

Patiesībā Arists nemaz negrasījās riskēt ar galveno uzdevumu. Taču šāda izturēšanās pret informatoriem — pamest likteņa varā — bija cūcīga. Kā arī — labāk neatstāt vaļējus galus, jo no tiem dažkārt savelkas tīri laba karātavu cilpa, citiem vārdiem, dēmoni iemājo sīkumos. Būtu svētīgi vismaz noskaidrot, kas ar to Liliju noticis.

[Roviela]

Joels tiešām nekad nebija mēģinājis atrast kādu no dzīvajiem ar meditēšanas palīdzību. Kam tas būtu bijis vajadzīgs Astindelā? Te arī līdz šim nevajadzēja.

Viņš nopūtās. Tieši tā daļa, ka pats nevar palīdzēt citādi, kā vien mēģināt atrast, bija lielākais traucēklis pašai vēlmei meklēt.
- Tad, lūdzu, pameklējiet, kurā vietā man būtu drošāk meditēt, kas nozīmē - burties, un dodamies, ja vien nav kas cits padomā. Es tikmēr uzskicēšu Lilijas portretu, aprakstīt būtu pagrūti, ja neņem vērā pilnīgi baltus matus.

Orākuls aizgāja uz istabu, kur sameklēja kādu rakstāmo un lapu, un ķērās pie skicēšanas.
Pēc laiciņa viņš atgriezās pie pārējiem, kam parādīja zīmējumu.

- Lūk. Labāk man nesanāca. Viņai bija dīvaina sasuka un daudz grima, es centos uzzimēt, kā viņa izskatījās dabiski. Ļoti nelaimīga izskatījās.

[Romija]

Flēra sagaidīja Joelu atgriežamies ar zīmējumu. Viņa apskatīja tur uzzīmēto meiteni, kas izskatījās tik trausla un skumja, ka domas par avāriju šķita vēl briesmīgākas. Toties varēja saprast, kāpēc Joels bija gribējis noņemt viņas skumjas.

Ar vietas izvēli gan Flēra nesteidzās. Iepriekš viņa bija nošāvusi greizi un trāpījusi uz pavisam ne drošu vietu. "Labāk laikam vietā, kas vismaz pagaidām nesaistās ar mums vai amuletiem," viņa prātoja un pievērsa jautājošu skatienu Aristam, kas šejieni pārzināja labāk. Tāpat nevarēja paredzēt, kur nejauši var kas gadīties. Pat pie aptiekas viņi bija satikuši Maiklu.

"Kaut gan... ja tev ir Gabriela aizsardzība, tad varbūt tai ir vienkārši jābūt vietai, kur neviens, arī parasts cilvēks, netraucē?" Flēra pievērsa skatienu atkal Joelam, jo atcerējās par abu orākulu saikni. Nez, vai Gabrielu tas uztrauktu? Un vai viņu uztrauktu tas, kas varēja notikt, ja Lilija paliek pie Attīrītājiem?

[Roviela]

- Jā, tā ir gan, mums ir saite, - Joels atsaucās, apsēdies krēslā, lai uzautu garos zābakus, krekls un žakete gaidīja savu kārtu uz krēsla atzveltnes.

- Es nedomāju, ka Gabrielam traucētu, ka es buros šeit, ja viņš ir Astindelā, bet, jā, derētu kāda nomaļāka vietiņa, lai neviens neredz.

Viņš piecēlās un pamīņājās, tad ķērās pie krekla vilkšanas.
- Jūs kāds vēl brauksiet līdzi?

[echo3]

Es braukšu! - Ereijass atsaucās Joela jautājumam. Un nemaz nesāka kādam skaidrot, kāpēc, tāpat kā iepriekš taisnoties par varbūtējiem pārkāpumiem. Vajadzēs - pārkāps visus noteikumus, lai glābtu Joelu. Jo Joels ir gupas vienīgais orākuls.

Ereijass azigāja pie izlietnes un nomazgāja tukšo tējas krūzi. Nolika to uz restītēm izžūt (kā bija redzējis darām Flēru), un bija gatavs doties.

[Romija]

Flēra atzinīgi pamāja Ereijasam. Labāku sargu laikam būtu grūti atrast. "Es gan nezinu, vai mums vajag braukt visiem," Flēra prātoja, pārlaižot skatienu citiem, vai vēl kāds pieteiksies. Tam it kā vajadzētu būt drošam un diezgan ātram pasākumam, kur izmantot tikai tik daudz spēka, cik nepieciešams.

Dziedniece apsvēra domu, vai viņai vajadzētu braukt līdzi. Apsargs no viņas nekāds, bet nevajadzētu notikt nekam tādam, kam nepieciešama dziedniece uz vietas. Prātīgāk būtu pirms rītdienas atpūsties vai tikt galā ar pāris nokārtojamām lietām, lai bez bažām varētu doties tālāk.

"Ja tevi sargā Gabriela saikne un atrodaties neitrālā vietā, tad nav nepieciešams tur atrasties nevienam liekam serafam, ja vien tas nav karotājs," Flēra prātoja. "Ja notiek kaut kas aizdomīgs, vislabāk ir atgriezties mašīnā un braukt prom. Lai arī tā varētu būt svarīga informācija, tomēr pārgalvīgiem nevajag būt," viņa pieteica.

"Ja saki, ka mašīnā nevar, tad laikam jāmeditē ārpus mašīnas, kaut vai tur pat ap stūri. Tā taču vajadzētu varēt?" viņa jautājoši pacēla uzaci orākula virzienā.

[Roviela]

- Vispār jau, var arī no mašīnas, tikai es neesmu tik pieredzējis, lai apjēgtu apkārtni mašīnā, kas kustas, - Joels noteica, pārmaucot pār galvu trikotāžīgo kreklu.
- Vēl es sapratu, ka Gabriels īsti neuzticas mašīnu dvēselēm, tāpēc labāk ārpusē.

Viņš paņēma žaketi.
- Dodamies?

Pēc neilga laiciņa orākuls, paņēmis visas savas mantas, ar mēteli mugurā, stāvēja pie lifta.

[Romija]

"Es nedomāju kustīgā mašīnā," Flēra paskaidroja. "Vienkārši sēžot mašīnā ir ātrāk aizbraukt prom, ja kas. Tas arī bija iemesls, kāpēc es piedāvāju nekāpt ārā," viņa piebilda. Dziedniece centās padomāt par katru aspektu, kas varētu padarīt darbības drošākas.

"Šovakar jau varbūt neko citu tāpat nepaspēsim, vajag atpūsties visiem, bet, ja jūs kaut ko spētu uzzināt, tad rīt jau varētu domāt tālāk," Flēra uzsmaidīja abiem. Meditēt tagad, kad tāpat droši sanāks atpūsties pa nakti, Flērasprāt bija visprātīgāk.

"Veiksmīgi!" viņa novēlēja.

[echo3]

Vai tad tik lielā pilsētā neatradīsies kāda tukšāka vieta? - Ereijass bija pārliecināts, ka atradīsies. Jo braucot tai cauri bija pamanījis krietni izteiktu nevienmērību - te daudzstāvu ēkas un ar mašīnām un ļaudīm pilnas ielas, te atkal klajumi. Tiesa, pilnīgi klajumi neder, tādos var tālu redzēt. Labi, gan jau izdomāsim! Un nebūt nav jāmeklē statistiski sliktākās vietas... pag! Satistiski? Ereijasam ienāca prātā ideja.

Dodamies! - Serafs savāca mašīnas atslēgas un sekoja Joelam. Drīz abi bija nobraukuši garāžā. Ereijass atslēdza Lilū un iesēdās šofera vietā. - Sveika, Lilū. Vai, lūdzu, vari sameklēt pilsētas statistikas datubāzēs, kurās publiskās vietās pilsētā šajā diennakts laikā ir vismazākais iedzīvotāju blīvums? Der parki, neapbūvētas vietas, iedzīvotāju atstātas vietas. Pietiks ar trim adresēm. - Atlika pagaidīt. Ja mašīnas AI nevarēs palīdzēt, nu, tad nāksies bakstīt ar pirkstu kartē.

[Sindra]

- Labvakar. - Lilū pieklājīgi atņēma Ereijasa sveicienu, ļoti lietišķā tonī.
Mašīnas vadības panelis izgaismojās krāsanainās gaismiņās, kamēr mākslīgais intelekts meklēja atbildi uz Ereijasa jautājumu.
Drīz vien trīs lokācijas bija Lilū rokās.
- AC8 4CC Stonas zooloģiskais dārzs.
BQ44 GG7 Arkatas stadions.
77B 0RT Stonas Klusais Piemiņas parks. - Lilū iepazīstināja ar lokācijām.

[Roviela]

Ceļojums lejup ar liftu jau bija pierasts, Lilū stāvēja, kur stāvējusi.
Sasveicinājies ar mašīnu, Joels apsēdās blakus Ereijasam pasažieru sēdeklī.

Tātad Zooloģiskais dārzs, stadions un Klusais Piemiņas parks.
- Lilū, kurās no šīm trīs vietām šobrīd var tikt iekšā?
Orākuls šaubījās, vai visas vietas ir atklātas. Varbūt tās pa nakti slēdz, un ko tad? Pāri sētai lidot viņš negrasījās.

[Sindra]

- Visās. - pārliecinoši skanēja Lilū atbilde.
Vairāk nekādi komentāri nesekoja.

[echo3]

Braucam uz Kluso Piemiņas Parku. - Ereijass izlēma. Parks, tas vismaz izklausījās pēc ne pārāk klajas vietas, lai gan, šķiet, koku tur varētu arī nebūt. Kāds īsti šeit varētu izskatīties stadions, viņš vispār nespēja iedomāties, savukārt zooloģiskajā dārzā ir dzīvas būtnes - kas, pēc iepriekšējās pieredzes, varētu nebūt laimīgas.

Kad Lilū sāka braukt, Ereijass izvilka telefonu un piezvanīja Flērai, lai pateiktu adresi, uz kuru viņi dodas - 77B 0RT Stonas Klusais Piemiņas parks.

[Roviela]

Joelam nebija ne mazāko iebildumu pret Kluso Piemiņas parku, bet viņi varētu pa ceļam izglītoties noskaidrojot, kas tas ir.

Orākuls izvilka planšeti un meklētājā ierakstīja "Stonas Klusais Piemiņas parks".
Varbūt ir pat attēli? Vai kā tā.

[Romija]

Erijasam un Joelam dodoties meditēt, Flēra novēlēja izdošanos un uz brīdi pievērsās savam sarakstam.

Šķita, ka par visiem tur ierakstītajiem satiktajiem ardiešiem nu ir zināms. Vai bija vēl kādi? Un vai vajadzēja domāt arī par tiem, kam it kā serafu būtība nebija atklāta? Flēra atcerējās Kaili, tāpēc paņēma savu telefonu, lai apskatītos, kā īsti šeit strādā saņemtās ziņas. Turpat, kur iepriekš bija atradusi iespēju ziņu sūtīt, dziedniece atrada arī iespēju tās apskatīt. Iesūtne (1) liecināja uzraksts, uz kuras uzspiežot parādījās Kailes smaidīgā seja. Un tajā brīdī ekrāns nomainījās. Tur zvanīja Ereijass, lai paziņotu, kurp abi serafi dodas.

"Labi, paldies," Flēra apstiprināja, ka ir saņēmusi ziņu un sarunu beidza. "Viņi dodas uz Stonas Kluso Piemiņas parku," viņa paziņoja arī pārējiem, lai visiem būtu skaidrs, ja nu tas būtu svarīgi. Tikmēr tika novākti palikušie trauki.