Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Mattiass]

— Nekādas dzerstīšanās! — Kragāls noteica. Tiesa, viņš nelika Ragnei atteikt alkoholu tīkotājiem, jo uzskatīja komandu par pieaugušiem ļaudīm, turklāt, Brinai varēja aptrūkties medicīniskā spirta (maz ticams, bet — ja nu?).
Pašiem skvāniem, kad pieraduši, protams, ķermeņa masas dēļ daudz vajag, lai nonāktu pilnīgā lopa stadijā, taču cilvēki nebija labākais piemērs, un Kragāls arī atcerējās ciltsbrāļus, kuri pirmoreiz ko tādu mēģināja neraduši. Lielākajai daļai, par laimi, nostrādāja ķermeņa dabiskā aizsargreakcija pret indēm un viņi izvēmās. Toties biedri mehāniķi uz kuģa darba dienas beigās iedzēra, bet — ar mēru. Nevarētu teikt, ka Kragāls arī pats būtu nepieredzējis, taču par labu laika pavadīšanu pašas dzeršanas pēc viņš to neuzskatīja.
Turklāt komanda bija vajadzīga pie pilnas apziņas.

— Tātad remontboti — bagāžas mūļi. Hmm. Lai pagaidām ir, tomēr esmu pārliecināts, ka uz kuģa jābūt arī kaujas robotiem. Tie lai ir tavā pārziņā, biedri Radoslav. Sabliez asteroīdu, kurš ir tā patālāk, mazāk iespēju, ka kuģim kas trāpīs, turklāt notestēsi jaudu. Un… zini ko? Mēs abi ar tevi iesim. Tā pat būs drošāk, un pa ceļam.

[Miervaldis Gotiņ...]

- Skaņkrāsošana, tas izklausās vilinoši, - Radoslavs nokomentēja Ragnes izklaides piedāvājumus, - atgādina sēnes, kuras mēs noprovējām uz Jailas. Tiklīdz varēs atslābt, es noteikti izmēģināšu skaņkrāsošanu. Bet tikai tad, kad patiešām varēs atslābt. Tagad - uz galvenā kalibra kontroles mezglu! - Viņš nokomandēja visus klātesošos un pats sevi, no sirds nopriecājies par atļauju sabliezt kādu tālāku asteroīdu.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 24.04.2013 21:46

[echo3]

Aizkļūt līdz hibernatoru telpai neviens netraucēja, un Brina kopā ar Sairo tagad stāvēja pie tās vienīgās kapsulas, kura nebija tukša. Neva jau puslīdz bija nobažījusies, ka kapsula patiesībā varētu izrādīties vaļā, vai - tā kā Ragne neko nevarēja par to pastāstīt - ka kapsulā guļošais arī varētu būt miris nepareiza hibernācijas procesa rezultātā. Tas ir tik vienkārši! Anabiozes vietā sasalums, un viss.

Tā nebija vis. Arahorns patiesi gulēja. Tā arī nebija hibernācijas dziļā fāze, kuru izmanto tāllidojumos. Divas stundas - tas ir tikai miegs.

Brina noskatījās, kā Sairo nolasa kapsulas rādījumus, un tad piegāja pie kapsulas vadības pults. Kuģa AI šo kapsulu nekontrolē. Bet! Kapsulām ir iespējams uzstādīt, vienkārši runājot, taimeri, tas ir, - beigt hibernācijas procesu pēc noteikta laika. Tā kā šobrīd pamodies arahorns te nevienam nebija vajadzīgs, Brina vadības planšetē centās noskaidrot, vai arahorns nepamodīsies, teiksim, pēc 6 minūtēm. Ja planšete uzrāda, ka taimeris ir ieslēgts, Brina to apstādina, uzliekot ārējo manuālo kapsulas vadību, vai arī pārrakstot uz 24 stundām. Ja var, kuģa AI viņa nepieslēdz.

[Mattiass]

Kragāls īsi pamāja un devās līdzi Radoslavam, uz ieroču vadības centru. Nez, tas atradīsies turpat, kur komandtiltiņš un CIC? Vai citur? Skvānam nebija ne jausmas, kur tāda ieroču vadība te ir.

[Pūķēns Sāra]

Viviāna no malas uzlūkoja kā cīnās Kragāls un Radoslavs līdz viņiem pievienojās AI, kurš parādīja kā cīnās īsti… kareivji. Njā, aci pret aci kaujas laukā ar Ragni viņa nevēlētos satikties, ja neskaita to, ka viņa labprāt vispār neatrodas kaujas laukā.

Abiem dzīvajiem kaujiniekiem pēc kaujas šķiet arī šis un tas likās ne tā kā vajag, jo tie brīdi klusām sarunājās, bet varbūt viņi apsprieda kaujas paņēmienus. Kas to lai zina?
Nekur pa galvu, pa kaklu neskrienot, Vivia sagaidīja abus dzīvķermeņus, noignorējot Radoslava teikto par pavadoni: Aha! Tūlīt es ar viņu kaut kur iešu! Sagribējis! un devās kopa ar kapteini pavadīt otru vīrišķi.

[josephine]

Arī zemgaismas dzinēju testu rezultāti sakrita ar tiem, ko Danam jau iepriekš bija sniegusi Ragne, nekādas neparedzētas novirzes vai variācijas.
Radoslavam, Kragālam un Vivānai Ragne sniedz precīzus norādījumus, kā pa īsāko ceļu nokļūt līdz pieprasītajam ieroču vadības centram.* Ragnes hologrāfiskā projekcija arī cēlisirdīgi pati viņus uz turieni pavadīja.
Kristofam Ragne savukārt izdeva veselu blāķi pirmajā brīdī absolūti nesaprotamu datu - īsi paskaidrojot, ka tas ir labākais ko viņa šobrīd spēj - sniegt aprēķinātās trajektoriju varbūtības, no kādām kuģis varētu būt šeit ieradies, jo konkrēti dati, kas parastā gadījumā būtu kuģa dvēselai viegli pieejami, tā arī nebija pieejami un, ja viņš meklējot ko specifiskāku, tad lai noformulējot jautājumu konkrētāk. Šādas kalkulācija aizņēma Ragnei gana daudz resursu, kas liedza nodarboties ar ko citu, vai aī prasīja ilgāku laiku, kā viņa vai Kristofors būtu vēlējušies un tādēļ pat varēja šķist, ka Ragne izliekas viegli aizkaitināta un visnotaļ neieinteresēta sīkāku detaļu apskaidrošanā.

__________________
*(occ, ja kādam akurāti interesē kur tas atrodas attiecībā uz visu pārējo kuģī - apspriesties ar GM)

[Andromeda]

Doktore Ehoom un Sairo

Hibernatora vadības konsolē nekas nenorādīja par uzstādītu taimeri. Kapsula bija noslēgta un funkcionēja.

Sairo kādu brīdi vēl stāvēja pie kapsulas ar puspievērtām acīm. – Es zinu kā to atvērt. – parcinorei bija tapuši skaidri kapsulas darbības principi. – Vai atvērt? –


Kragāls, Viviāna, Radoslavs, Kretensija un Kristofs

Kragāls, Viviāna, Radoslavs un viņu robotu armija bija nonākuši galvenajā komandtiltā. Durvis bez skaņas aiz viņiem aizvērās. Tur pie navigācijas konsoles jau sēdēja Kretensija un Kristofs. Pa kreisi atradās ieroču vadība.

Uz Radoslava aproces remontroboti ziņoja par līķu savākšanas uzdevumu – izpildīts par 89%

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 15.06.2013 21:43

[echo3]

Es arī zinu, kā to atvērt. - Brina atbildēja Sairo. Tas tika pateikts paskaidrojoši, nevis kā atcērtot par bāšanos ar savām zināšanām nevietā. - Nē, mēs to nevērsim vaļā. Man tikai bija jāpārliecinās, ka kapsula neatvērsies pati un ka tā funkcionē normāli. Mums šobrīd nav laika nodarboties ar arahornu. Iespējams, atvērsim pēc kāda laika. Tam, kurš tur guļ, laiks šobrīd neeksistē, tāpēc viņa mošanās brīdi izvēlēsimies mēs. Tad, kad mums tas būs vajadzīgs.

Brina noziņoja visiem, ka kapsula ir kārtībā un ka tajā iekšā esošais guļ normālā hibernācijā. Tad pagriezās pret Sairo un ziņkārīgi pajautāja, - Kā tu zini, kā atvērt kapsulu? - Vai Sairo būtu laba pieredze ar medicīnisko aparatūru? Tās būtu atzīstami noderīgas zināšanas viņu visu pašreizējā situācijā.

[Andromeda]

Sairo

Sairo uz brīdi apdomājās kā to labāk paskaidrot – mēs parcinori uztveram, sajūtam un saredzam ikvienas ierīces radītos impulsus tām pieskaroties, kā daudzi varbūt sajūt siltumu. Tas, savā ziņā, ir kā lūkoties iekārtas funkciju kartē. –

[Mattiass]

Radoslavs savu atradis. Kragāls cerēja, ka komandtiltiņš nebūs tik piebāzts, bet nu ko nu vairs. Viņš devās uz priekšu, cenzdamies saprast, kur te īsti būtu vieta kapteinim.

[Pūķēns Sāra]

Vivia turpināja turēties kapteiņa tuvumā. Tas lielais, pūkainais kaķis, joprojām neuzdzina uzticību, tāpat kā abi cilvēki nebija parādījuši sevi no sakarīgās puses. Cilvēki bija bīstami. Kaķi bija bīstami. Vivia gribēja atpakaļ, uz mājām. Kosmoss un lidošana nebija viņas stihija, tāpat kā arī sapnis vai iekļauts to do sarakstā.

[Roviela]

Dans apmierināti pie sevis dungoja. Nekādu noviržu, un dzinēji, kas strādā tā, kā tiem jāstrādā, mehāniķī viesa dziļu apmierinājumu.

Kas mums vēl te palicis? Virsgaismas dzinēji un mistiskais hartsamrak, ja?
Puisis savāca darbarīkus un ceļojā tālāk pie virsgaismas dzinējiem.

[echo3]

Ļoti noderīga spēja, un mūsu situācijā varbūt glābjoša. - Brina palocīja galvu. - Bet tagad laikam mums vajadzētu izdomāt, ko būtu prātīgi darīt tālāk. Ejam pie pārējiem uz komandtilitiņu? Tu tur varētu palīdzēt, es... varbūt arī. - Ar pieskārienu izprast elektroniku viņa nevarēja, toties kaut ko ieprogrammēt vai pārprogrammēt gan. Medicīnisku problēmu, šķiet, šobrīd nebija.

[maarts]

Kad komandiltiņā ievilkās pārējā nešķīsteņu varza, kā to ,skaļi nepasakot, nosauca Kristofs, viņš novērsās no nekam nederīgās navigācijas konsoles un veltīja atnācējiem nīgru skatienu. Kuģa AI bremzēšana un nesaprotamo datu gūzma nepavisam nebija tas, ko Kristofs vēlējās redzēt. Kaut kādi padsmit iespējamie ienākšanas vektori, kas nozīmēja , ka viņi asteroīdos var būt ienākušo no pilnīgi jebkuras puses. Un tas, ka tie ir tikai iespējamie viņu tūrisma maršruti, lika domās nolamāt gan Ragni, gan visus tos sasodītos arahornus.

[Mattiass]

Te kādam bija visai nelāgs garīgais. Kādam šobrīd viegli aizkaitināmam skvānam. Nepaklausīgs AI. Kuģis čupā. Jauni uzdevumi, kuriem vēl vajadzēja atrast, no kura gala vispār ķerties klāt. Informācija nav pieejama. Un vēl šitas atsaldenis nīgri lupī. Skvāna skatiens samiedzās, skatoties uz Kristofu.
— Ko blenz, a? — milzenis mazliet kašķīgi noņurdēja.

[maarts]

Kristofs uz skvāna provokāciju nolēma neatbildēt, tikai pie sevis noburkšķēja kaut ko par pūkainiem sātaniem. Ties gan , mazliet skaļāk par vidējo statistisko čukstu. Konstatējis, ka tas varētu būt kaitīgi veselībai, Kristofs aši aizgriezās atpakaļ pie navigācijas datora un sāka pa ekrānu pārbīdīt dažādas tabulas un aprēķinus, lai izskatītos, ka viņš kaut ko dara , kā arī, lai būtu mazliet kārtība.

[Mattiass]

Pūkaini… satāni? No tā tipa strāvoja kas līdzīgs bailēm. Ne pārāk daudz, taču pietiekami. Nē, Kragāls netaisījās, neprovocēts, sākt izrēķināties ar vājāko, protams. Tomēr arī to tā atstāt bija garām.

Skvāns pielāčoja pie Kristofa un ieskatījās pār plecu ekrānā.
— Ar ko nodarbojamies, puikiņ? — viņš dzīvespriecīgi apjautājās.

[maarts]

Kas tad nu? Ko pūkainis perina, ka tā maina balss toni... Hmmm... Kristofs mazliet apjuka no Skvāna pēkšņās garastāvokļa izmaiņas.
- Ēēēēmm... Pētu kuģa smadzeņu piespēlētās ienākšanas trajektorijas. Kā redzams, šamā nezin, kurš ir īstais... Vismaz padsmit iespējas no kurienes mēs esam iepērušies šitajā mēslu čupā.... Ja kuģa dvēsele būtu te tāda materiāla, es par šito viņai sadauzītu seju līdz nepazīšanai, tā, ka pat serveris viņu neatpazītu! Kristofs izklāstīja savas pārdomas un pasmaidīja. v

Šo rakstu rediģēja maarts: 16.06.2013 22:12

[Mattiass]

— Ak tā… — skvāns novilka, — un man atkal izskatījās, ka tu kārto darba virsmu. Vai ko nu tur, — viņš ilkņaini pasmīnēja. — Un izklausījās, it kā tu pateiktu kaut ko, ko līdz galam nesapratu, bet ne pārāk pieklājīgu.

Viņš vēlreiz ieskatījās tur, kur, pēc Kristofa vārdiem, bija attēlotas trajektorijas. Labi vēl, ka ne grafiti.

— Tas mums neko nedod. Ja tas šķaudiens hartksamrak ir kaut kāds lēkātājdzinējs, tad palēkties var arī atpakaļ. Īpaši, ja lidojumā kāds iegriež.
Skvāns domīgi pamāja, pirms turpināja.
— Patiesībā mēs šo vietu kartē tīri labi varam nosaukt kodētā apzīmējumā Pakaļas dziļvaga. Un sākt gudrot, kā no šejienes aizvākties, lai nejauši neietrāpītu kādā Elles caurumā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Nonākot komandtiltiņā, Radoslavs nelikās ne zinis par navigācijas problēmām un pa taisno devās pie ieroču vadības konsoles. Brīdi to papētījis, viņš ķērās pie kuģa galvenā kalibra un notēmēja uz to tālāku iznīcināšanai nolemtu asteroīdu.

- Klusumu studijā! - Pirms izšaut, Radoslavs iesaucās, brīdinot telpā esošos un arī tos, kas nebija klāt, bet kurus varēja sasniegt pa komunikācijas kanālu. - Kuģa ieroču tests, mēs šaujam pa brīvi izraudzītu asteroīdu. Viens, divi, trīs, uguni!

Un nospieda mēlīti.