Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Mattiass]

Nē, kapteinis nebija miedzies, un patiesībā dzīvespriecīgi atiezās, kad ieraudzīja Dana Viviānai veltīto sejas izteiksmi — cilvēku izteiksmes Kragāls labi pazina, un nojaust, kas pirmajam palīgam prātā, nebija pārlieku sarežģīti.

Viņš mierīgi ļāvās procedūrai.

— Aha, paldies, — skvāns pamāja, noklausījies Brinas verdiktu. Tiesa, skvānam tūlīt nācās no viņas noprecizēt, kā tieši dabūt nepieciešamo sajaukumu, jo, kā darbināt arahornu pārtikas sintezatoru, viņam pagaidām nebija ne jausmas. Pēc tam viņš domāja tikt pie tiem vitamīniem un pagaidīt, kad varēs pievērst pārējo uzmanību piesardzības jautājumiem.

Ja nu Dans steidzas ārā, tad Kragāls viņu aptur, sak, vēlāk pagūsi, lai kur tu steigtos, tagad mazliet pagaidi, būs saruna.

[Andromeda]

Dans medklājā uzgāja dīvaina paskata platformu un kaut kādu iemeslu dēļ viņam šķita, ka tā nu ir kārotā duša.

Duša darbojās pavisam vienkārši – nostājoties uz platformas ap to tiek ģenerēts enerģijas lauks, kas iekrāsojas tumši pelēks un notur tās saturu iekšpusē. Iekšienē dušā nav vis tekošs ūdens, bet gan migla, kuras sastāvā ir attīrošas vielas. Nekas kaitīgs vai nāvējošs dušas saturā nav. Tā raisa patiešām patīkamas sensācijas un ir ļoti relaksējoša – iznākot no tās, var būt pacilāts garastāvoklis. Tā nožūst pāris sekunžu laikā pēc nokāpšanas no platformas un slaucīties nav nepieciešams.

Medklājā duša ir atdalīta ar tumšu enerģijas lauka aizslietni, līdzīgi arī kajītēs, kas aktivizējams uz paneļa pie sienas, kas ir netālu no dušas.

[Roviela]

Dans paskatījās uz sienu, paskatījās uz augšu, paskatījās uz leju, tad uzkāpa uz platformas. Ū! Tā tiešām bija duša. Siltā migla apkārt, bet viņam mugurā ir kombinezons.
Izsprucis no dušas vietas, kas lika miglai un enerģētiskajam vairogam pazust, puisis izpurināja matus un tad, mazliet pabrīnījies par simboliem tuvumā uz sienas - viņš tos nesaprata, tāpēc drošības pēc neaiztika -, pieklājīgi aizgriezies no komandas biedriem, noāva zābakus, novilka mugurā esošās drēbes un aši iekāpa dušas aplī, kur pelēkais vairogs viņu noslēpa citu skatieniem.

Tas bija laaaabi! Mehāniķim nebija paraduma dušā dziedāt, citādi tagad no dūmakaini noslēgtās vietas atskanētu kāda līksma melodija. Tas bija tik labi, ka Dans šeit uzturētos vēl krietnu brīdi pēc tam, kad tiešā nepieciešamība būtu beigusies. Grūti nopūties, bet pat to ar smaidu uz lūpām, vairāk tēloti, viņš izkāpa no apļa. Vairogs nozuda, un puisis, kamēr nožūst, pacentās piesegties ar savu kombinezonu. Tālākais jau bija vienkārši. Drēbes mugurā, zābaki kājās. Gatavs.
Kā viņi te mazgā drēbes? Danu nomocīja tīri sadzīviski jautājumi. Bija atgriezies optimisms.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tikuši pie ēdiena, Radoslavs un Skarakss kārtīgi paēda. Ne viens, ne otrs nebija diez ko izvēlīgs - kā ne kā, pie lielāka izsalkuma gana garšīga liekas arī sakaltusi maizes garoza.

Paēduši, abi nostājās rindā uz medicīnisko apskati. Kaurs uzmanīgi vēroja, kā tādas notiek iepriekšējiem `pacientiem`, un uzmācās Radoslavam ar dažādām KĀ un KĀPĒC tipa jautājumiem. Cilvēks no tiem atkāvās ar lakoniskām `nezinu` tipa atbildēm, kā rezultātā Skarakss par savu nākošo upuri izvēlējās Brinu.

Radoslavs, ticis vaļā no uzmācīgā `kāpēcīša`, prātoja par dažām nesakritībām novērojumos un gaidīja, kad būs piemērots brīdis parunāties par tām ar pašpasludināto kapteini.

[echo3]

Brina mierīgi un metodiski noskenēja vispirms Skaraksu - lai nejautā, bet izjūt pats, kā tas notiek - un pēc tam Radoslavu. Ne kauram, ne cilvēkam nekas nekaitēja, kas nevai kā ārstei patika pat ļoti. Brina jutās apmierināta arī ar to, ka vairums nolaupīto būtņu nepretojās viņas lūgumam pārbaudīties. Pašiem būs patīkamāka uzturēšanās šajā svešajā kuģī.

Tā kā Skaraksa interesi pārbaude nebīja pilnīgi remdējusi un viņš turpināja šņākt savus "kassss?" un citus jautājumus, Brina apsēdās uz brīvas gultas malas un pacietīgi centās paskaidrot. Vai kaurs saprata, to gan tā uzreiz pateikt nevarēja.

[Andromeda]

Kad doktore Ehoom sāka pārbaudes, arī Sairo panācās tuvāk un mierīgi, klusējot sagaidīja savu kārtu. Viņai sekoja Krentesija, kas bija pamielojusies ar Brinas sagatavo maltīti un šķita visnotaļ apmierināta. Vienīgi Viviāna šķiet izvairīgi pētīja apkārtesošās iekārtas medklājā attālā nostūrī.

[Roviela]

Dans, joprojām ar smaidu uz lūpām (kas šajos apstākļos varēja šķist mazliet aizdomīgi), jo duša tik tiešām bija varen atsvaidzinoša, apsēdās uz brīvas gultas malas, lai noklausītos, kas sakāms kapteinim.
Laiku kavēdams, viņš pievilka sev tuvāk skafandru un knibinājās ap to, pētīdams sīkāk kas un kā.

[Pūķēns Sāra]

Tā kā Viviāna bija pētījusi medklāja aparatūru un atradās patālāk no lielākās daļas 'biedru', bet Dans maskējās no vairākuma... dibens… tvirts dibens… labs dibens… jauks dibens… un tad jau viņš, nejaucenis, apģērbās.

Vivia klusējot piemetās kapteiņa tuvumā, lai noklausītos ziņojamo un pēc tam nemanāmāk spētu notīties līdzi Kragālam.

[Mattiass]

Kragāls pagājās tā, lai visus redzēt.

— Tāks… Komanda! Gribu pievērst jūsu uzmanību drošībai. Mēs joprojām nezinam, kas ir šai kuģī — vismaz, ne visu. Kādā kapsulā var atrasties būtne vai robots, kas jums uzbruks, kolīdz kapsula atvērsies. AI var atkal kaut kas saiet uz īso, un jūs var ieslēgt kādā telpā, no kuras jūs netiksiet ārā. Notikt var jebkas, — skvāns ļoti sen nebija nevienu šādi uzrunājis, un tas viņam nāca kā zināmas mocības. Cilvēku lietotie termini… Brr… Par laimi, to, kas sekoja, viņš bija noskatījis no kādas cilvēku klasikas, un toreiz atzīmējis kā saprātīgu esam. Nu noderēja.

— Tādēļ lūdzu ievērot dažus pamatprincipus, kad bāžaties neizpētītās, vai arī citādi potenciāli bīstamās vietās. Pirmkārt, jūs turp nedodaties vieni paši. Nekādā gadījumā. Otrkārt, jums jāuztur sakari, savā starpā un ar pārējiem, no kuriem vismaz kādam jāzina, kurp devāties. Treškārt, vienmēr var atgadīties kas negaidīts. Un kad tā notiks, neviens necentīsies tēlot varoni. Rezultāts bēdīgs būs un labuma — nekāda. Jūs visi šeit esat kādā jomā noderīgi, un mēs visi resursu ziņā esam viss, kas mums ir, lai tiktu mājās — kaut kādā mērā neaizvietojami. Es aizsargātu jebkuru no jums. Sargājiet viens otru, paši sevi, un atcerieties par drošību.

Vēl piebilda:

— Mēs šobrīd dreifējam, kur bijām. Nomaskējušies tā, ka neredz. Kuģis ir lidotspējīgs. Arahornu koordinātas ir miskaste, kur lidot, nav skaidrs. Bet ir jāaizvācas. Par AI nekādas garantijas nedotu, esiet piesardzīgi. Otrais komandtiltiņš ir slēgts, bez atļaujas tur netiksiet. Drīzumā pamēģināšu tikt arsenālā, cerams, varēsim apbruņoties. Būtu tuvākajā laikā jānopratina tas arahorns. Dan, salabo, lūdzu, kapsulu. Kurš labi prot pratināt, piesakas pie manis. Kuram ir vēlme iedziļināties arahornu zvaigžņu kartē, lai no šejienes nozustu, piesakas pie manis. Kurš pamana kaut ko neparastu vai dīvainu, ziņo man un pārējiem. Pagaidām viss. Jautājumi ir?

[maarts]

Kad pūkainais milzenis, kurš, kā noprotams , bija tāds kā priekšnieks, sāka uzrunāt komandu, Kristofs saausījās un pievērsa visu uzmanību skvānam.
Es piesakos! Varu paskatīties tās kartes un navigācijas datorus. Gribās tak zināt , kādā elles caurumā esmu! Un man vajag saziņas ierīci. Un... šaujamais arī derētu , jo netaisos nomirt te. Ar lielāko prieku salaidīšu svinu kādā paurī, kas ir atbildīgs par šo putru!

[Miervaldis Gotiņ...]

Noklausījies kapteiņa uzrunu, kas atsauca atmiņā šo to jau kaut kur dzirdētu, Radoslavs pakasīja pakausi un uzrunāja skvānu: Pilsoni kapteini, kā tas nākas, tas nemateriālais čalis - viņš pamāja Dimensio virzienā, ja pēdējais ir redzams, - saskaitīja tikai vienu lieku būtni, nevis divas? Nu, kamēr mēs bijām ieslēgti pirmajā telpā, viņš teica, ka bez mums uz kuģa ir vēl kāda būtne. Tagad sanāk, ka uz kuģa bez mums bija... ir vēl divas būtnes - jauneklis, kuru mēs atradām pašu pēdējo, - vīrietis paskatījās uz Kristofu, - un hibernācijas kapsulā ieslēgtais arahorns. Plus vēl kuģa avatāra androīds, bet to mēs laikam par pilntiesīgu būtni neuzskatām vai ne? - Radoslavs uz acumirkli apklusa, apdomādams, ko teikt tālāk. Pēc acumirkļa viņš turpināja: - Tad nu sanāk, ka vai nu nemateriālais čalis var kļūdīties, vai arī... hibernācijas kapsulā esošais arahorms vienkārši ir pagalam. Un ja tā, tad diez vai kas sanāks no viņa nopratināšanas, ja vien, protams, starp neuzrodas kāds mirušo garu izsaucējs. Vai arī otrādāk - arahorns ir dzīvs, bet jauniņais nav dzīva būtne...

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 12.04.2013 23:54

[maarts]

Eu, eu , eu! Ko Jūs, cienītais pīpējat? Es esmu sasodīti dzīvs! No miesas un ķeskām, velns parāvis! Kristofs, kurš jau bija pagājies uz telpas vidu un grasījās pārmīt kādu vārdu ar skvānu, mazliet ērcīgā tonī iesaucās un nīgri paskatījās runātāja virzienā. Sasūdīts... Ko viņš iedomājas? Nu uzprasās te visi...
Ja Kristofs nebūtu paēdis un guvis no procesa lielisku baudījumu un labsajūtu, viņš neaprobežotos ar niknu skatienu.

[Mattiass]

— Tad varēsiet to kopā ar Kretensiju darīt. Viņas gadījumā es uzstāju, lai ķeras tam klāt, — Kragāls atiezās, — tomēr esmu spiests atgādināt, ka visur reizē nevar atrasties. Vismaz es nevarētu, par tevi, mazais, nezinu.

Taču tad tips, kurš bija čupojies ar reptili, nāca klajā ar kaut ko krietni noderīgāku.
— Patiešām… — skvāns aizdomājās, bet tad jau jauniņā spuras bija gaisā. Skvāns viņam uzmeta ne pārāk draudzīgu skatienu, vēl jo vairāk, ka viņi visi atradās medpunktā, un, gadījumā, ja kas, šito čalīti pat nekur diži nebūtu jāstiepj. Taču, tā kā uz kautiņu, šķiet, acumirklī tomēr negāja, Kragāls domās atkal pievērsās Radoslava iepriekš teiktajam.

— Nu, nevar izslēgt, ka, taviem vārdiem, nemateriālais čalis tiešām nav nekļūdīgs. Un katrs domā, ka ir dzīvs… pa savam. Arahornu — pārbaudīs, vai ne, dok? Tad arī būs skaidrāk.

[Roviela]

Kapteinim iesākot runāt, mehāniķis nolika skafandru maliņā, lai pievērstos runātajam.

- Kapsula? Kura kapsula jālabo? - viņš nesaprata līdz galam. Hibernācijas kapsula, kurā ir arahorns?
Viens dzīvais, un tas ir arahorns. Aha. Un vēl bija Kristofs. Dans lika kopā zināmo un mēģināja saprast.

- Nē, es domāju, kļūda bija tur, ka Kristofs atradās aizmidzinošajā izolētajā kapsulā, piedevām mazajā transportkuģī, kurā nav sakaru. Tie nogriežas kā ar nazi, tikko ieej kuģītī. Kuģa AI tā vieta bija neredzama. Par neredzamajām vietām viņa nekādi nevarēja mums ziņot. Toties Dimensio varbūt mēs visi, kamēr bijām aizmiguši, šķitām beigti. To mēs tagad nevaram pārbaudīt, bet domāju, viņš mums to pateiks. Un vēl. Man joprojām nav skaidrs, vai hibernācijas telpa ir tur, kur mums kartē rādīja dzīvās būtnes atrašanās vietu? Jeb tas ir vēl kāds nezināmais?

Viņš vēl brīdi paprātoja, bet ko izdomāsi, ja ņemoties ar saviem darbiem, īpaši nebija iedziļinājies citu ziņojumos. Nē, ir vēl viena lieta.
- Kaptein, kapsulā nekādi nevarēja būt robots. Tos neaizmidzināsi ar miega miglu, tam nav jēgas. Kāda plēsīgāka būtne gan varēja būt, es atzīstu.
Danu gan tas īpaši neuztrauca, bet nu jā... kopumā tas varēja būt bīstami.

[echo3]

Kāpēc jāpratina arahorns? - Brina gribēja zināt. - Lai noskaidrotu, kas te notika? Vai arī citādus jautājumus vēlaties viņam uzdot? Cerat, ka tas ir pats kapteinis vai vismaz navigators? Es nesaprotu, kāpēc viņš vispār jāmodina. Un, ja nepiekritīs sadarboties, vai arī sarīkos diversiju uz līdzenas vietas, ko tad iesāksim? Es esmu par to, ka dodamies prom no šīm koordinātām, cik ātri spējam, un pret to, ka modinām arahornu.

Neva saknieba lūpas savā spītīgākajā izteiksmē. Protams, viņa nestrīdēsies pretī kapteiņa lēmumam, bet šobrīd uzskatīja par vajadzīgu izteikt savu viedokli. Tagad Brina gaidīja argumentus par labu arahorna modināšanai. Pati viņa tādus neredzēja.

[Piligrims]

Dimensio "pasmaidīja" par Radoslava "uzbraucienu" un teica - Radoslavs kļūdās, es neesmu nekad apgalvojis, ka zinu visu, kas šajā kuģī ir. Manas spējas "redzēt" ir 50 m radiusā un tajās vietās kur esmu bijis nevienu citu dzīvu būtni, izņemot arahornu neesmu sastapis. Ja ir tāda vajadzība, es varu pārmeklēt kuģi, bet ņemot vērā tā izmērus, tas varētu prasīt kādu laiciņu. Kaptein, vai man tas ir jādara un ja jā, tad kad to sākt?

Izlemt, ko darīt ar "iekonservēto" arahornu, Dimensio atstāja kapteiņa un komandas ziņā.

Viņam bija interesanti novērot, kā attīstās komandas savstarpējās attiecības un kā katrs reaģē uz tām. Datu bāze strauji pildījās ar jaunu informāciju.

Šo rakstu rediģēja Piligrims: 13.04.2013 22:33

[Mattiass]

Kragāls centās atbildēt uz visu pēc kārtas — tādā kārtībā, kādā jautājumi ienāca.

— Jā, tā pati kapsula, kurā ir arahorns. Ja saprotu pareizi, tad tā šobrīd nav virināma. Un jā, hibernācijas telpa visticamāk ir tā ar to dzīvo būtni. Kapsulā var glabāties jebkas, miega migla ir tikai viena mums zināma parādība no vairākām iespējām. Un jums, cilvēkiem, pašiem ir gana labi šausmu stāsti par visādiem aliensiem un tamlīdzīgiem radījumiem, lai jūs aizdomātos, kas vēl tur varētu būt.

— Arahorna pratināšana mums dotu ziņas par to, kas īsti te notika, kāpēc tikai viņš izglābies, kas ir ar AI, un, iespējams, ja viņš to zina, kur ir kāda mums zināma vieta Visumā, no kuras būtu skaidrs, kur lidot tālāk. Pret diversiju nodrošinātos, sasaistot uzreiz pēc kapsulas atvēršanās. Ja vairākums komandā uzskata, ka šādas ziņas nav būtiskas, es neuzstāšu uz arahorna modināšanu. Un, ja kādam ir idejas, kurp doties, tad uz priekšu, tikai atzīmējiet kartē arī vietu, kur tagad esam, lai var orientēties.

— Dimensio, tāds ir vārds? Pārmeklēšana nāktu par labu, tikai, lūdzu, pārbaudi vispirms tā arahorna stāvokli, ja nu uzod ko tādu, ko nezinam, un pārliecinies, ka visu šo laiku vari ar mani uzturēt sakarus. Situācija var mainīties.

[Roviela]

- Labi, kaptein. Apskatīšos, kas ar to kapsulu. Ja arī neveram vaļā, lai ir skaidrs, ka tur viss strādā, - čīfam nebija iebildumu.
- Tikai vispirms - dzinēji. Tos es pārbaudīšu vispirms. Kurš ar mani?

Dimensio paskaidrojums bija gauži loģisks un saprātīgs. Tieši tā. Skaidrs, ka mehāniķis nekādi nezināja, kāds tieši ir rādiuss enerģētiskās būtnes cauri redzēšanas spējai, bet tam bija jābūt galīgam lielumam un re! tas tāds arī bija.

- Ja atļauts bilst, es domāju, vajadzētu apskatīties, kas tas tur enerģijas avotu, kuru Ragne neatpazina un kam nevarēja piekļūt. Atceraties? Viņa teica. Varbūt dvēsele ar to domāja Dimensio pašu, varbūt nē. Vajadzētu to noskaidrot, kā jums šķiet?

Puisis jau cēlās kājās un vilka mugurā skafandru, lai dotos pie dzinējiem, kad iedomājās vēl kaut ko.
- Kaptein, kāpēc mums pirmīt vajadzēja saukt paroles?

[Piligrims]

Labi, varu sākt. Kas attiecas uz arahornu, tad neko jaunu par viņu šādā stāvoklī pateikt nevaru, jo viņa apziņa ir "izslēgta", līdz ar to nekādu informāciju no viņa dabūt nav iespējams, bet ja vajag es varu pamatīgāk viņu papētīt un salīdzināt ar "vidēji statistisko" arahornu, bet tad man ir "jāapskata" visi līķi. Pie tam, tiem ir bojātas smadzenes un nebūs viegli izanalizēt kāda bija to molekulārā struktūra pirms šiem bojājumiem.
Viņš protams neuzskatīja par vajadzīgu atgādināt, ka tas prasīs vēl vairāk laika.
Jā, mans vārds ir Dimensio un es neesmu no jūsu visuma. Mēs apdzīvojam vairāk nekā 3 dimensijas. Esmu šeit izpētes misijā. Mani atsūtīja mācīties. Ko? Tas man ir pašam jānoskaidro, ko arī cenšos darīt, paralēli, iespēju robežās, palīdzot jums.

[Miervaldis Gotiņ...]

- Piedošanu, būšu ko sajaucis. - Radoslavs uz brīdi apmulsa. - Bet kurš tad uzskaitīja dzīvās un nedzīvās būtnes? Ak pareizi - kuģa avatars! Un, jūs sakāt, ka uz kuģa eksistē vietas, kur nav sakaru, un par kurām kuģa avatars nevar ievākt ziņas, un vienā šādā vietā tika atrasts jauniņais? Hmm, tad jau šis jautājums no dienas kārtības noņemas, bet - tas nozīmē, ka mēs nevaram būt droši, ka uz kuģa neatrodas vēl kāds dzīvais, kādā no vietām, par kurām avataram nav informācijas.

- Par arahorna atmodināšanu - izklausās vilinoši. - Viņš turpināja. - Bet ja nu puisis pasaka kuģa avataram kādu koda frāzi, pārņemot to savā kontrolē? Prasītos viņu modināt un pratināt kaut kur tur, kur netiek klāt kuģa avatars, un arī pēc tam neizlaist viņu no turienes ārā.

Pateicis sakāmo, Radoslavs pievērsās Skaraksam, piedāvādams pēdējam apskatīt kuģa dzinējus kopā ar Danu. Kaurs piekrita, un bija gatavs doties Danam.