Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[josephine]

Džespers un Deja kundze nogāja kādu gabaliņu kopā, līdz Deja kundze nogriezās uz taciņas, kas, no kapu puses nākot, vistaisnākajā ceļā veda uz viņas applukušo villu un viņi šķīrās ar labu. Džespers, pārmeklējot kuģa komandas ierasti apmeklētos krodziņus, manīja tikai iedzērušu vietējos, vai nepazīstamus jūrniekus, arī uz galvenajām ielām nemanīja nevienu no savas jaunās komandas.

Trijos Enkuros pa to laiku, taisni pa diagonāli, pa vienām durvīm iekšā un pa otrām ārā, lēnā gaitā, nekur nesteidzoties, izgāja cauri divi pilsētas drošības sardzes vīri. Krodzinieks tiem piedāvāja piesēst kādu brītiņu, bet tie šo uzaicinājumu ignorēja un gāja vien tālāk apgaitā.
Reika un Džona pasūtījumus pieņēma viena no krogus meitām un jautājošu skatienu pievērsās tur pat sēdošajiem Rodžeram un Darelam, kuri, šķiet, vēl nebija izlēmuši, ko vēlas.
Piesardzīgā kompānija bija atradusi galdiņu tieši pie vienām no durvīm, telpas tālajā dienvidrietumu stūrī, otras durvis atradās pašā ziemeļaustrumu stūrī. Pie ziemeļu sienas atradās krodzinieka lete, telpas vidū un gar sāniem, viegli, koka dēlīšu galdi un soli. Dienvidaustrumu stūrī bija trepes uz otro stāvu. Un Dienvidu sienā divas durvis - vienas, kas izved uz pagalmu, otras uz virtuvi, kurā varēja atrast trepes uz pagrabu. Pie sienām bija sakarināti raibi deķi, nevis greznoti vairogi vai gleznas kā smalkākos krogos.

[Roviela]

Reiks ar skatienu pavadīja pilsētas sardzes vīrus. Mjā... nu apmēram skaidrs.
Viņš piekrītoši pamāja Džonam un pievērsās krogus meičai, tai izteiksmīgi piemiedzot ar aci un uzskrullējot ūsas, kas nozīmēja vismaz "kad atnesīsi pusdienas, nāc, sēdies blakus, izmaksāšu".

[Dženeta]

Rodžers pēc brīža pievērsās krogus meitai un noteica -Man arī lūdzu pusdienas un alu- jūrnieks drusciņ gurdā bet nopietnā un pārliecinošā balsī teica.

Tad viņš pārlaida skatienu pāri krogam. 10 sekundes pavērojis krogu viņš pievērsās saviem biedriem. -Vai jūs varētu man jel ko pastāstīt kas te notiek. Saprotu ka nav labākā vieta bet mazdrusciņ vēlos zināt lai vismaz sajēgt' par ko iet runa.- Rodžers apjautājās.

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 04.10.2012 21:00

[josephine]

Krogus meita pavīpsnāja par Reika ūsu rullēšanu, norūca - trīs pusdienas ar alu - un tā arī aizgāja, ignorējusi mazāko siļķīti Darelu. Nevarēja saprast vai tīšām, nepamanīja, negribēja likties ne zinis, vai vienkārši nepacieta Reika dižošanos. Trīs enkuri nespīdēja arī apkalpošanas ziņā.

[Mattiass]

Nevienu pazīstamu tā arī nesaticis, Džespers griezās uz ostu. Jādomā, tur pie laivām būs kāds, kurš zinās teikt, kur meklējama kuģa komanda. Galvenais bija atrast kapteini.

[Piligrims]

Man vakarā ir tikšanās šeit ar vienu vietējo tāpēc esam nākuši te visu apskatīt, kas un kā - Džons tāpat klusām pateica Rodžeram. Viņš negribēja ielaisties garās pārrunās, jo arī viņam šī vieta sāka patikt aizvien mazāk, bet ignorēt biedra jautājumu tomēr neļāva viņa audzināšana.

[Hobits]

Darels aizgāja ar visiem kopā uz krogu, lai kopā pasēdētu un aprunātos kompānijas pēc. Viņš iegāja krogā un sasveicinājās ar krodzinieku un gāja apsēsties pie savu biedru galda. Ēst viņš negribēja, jo tikko jau bija papusdienojis, tāpēc neko nepasūtīja.
-Cik jūsu kuģis jau ilgi kuģo pa šim jūrām?- Darels noprasīja Džonam un Reikam.

[Roviela]

Reiks nopūtās un pavadīja aizejošo meiču ar ilgu skatienu, tajā, ko runāja biedri, klausoties ar pusausi.
- Sarunāts, kur sarunāts, bet vakarā pēc tam es pārvākšos uz labāku krogu, - kanonieris norūca.

- Ē..., - viņš pieslēdzās biedra jautājumam, - nezinu. Man pašam pirmais reiss ar šo, bet kapteinis te ir bijis, skaidra bilde.

[josephine]

Pirms vēl Džonam, Reikam un Rožeram tika pienestas viņu siltās pusdienas un alus kausi, ar pāris minūšu intervālu cauri krogam paspēja iziet vēl divi pilsētas drošības sardzes vīri un nevienam no krogā esošajiem, acīmredzami, tas nešķita nekas neparasts. Pēc neilga brīža tika pienestas arī pusdienas – nekas visai izsmalcināts, toties garšīgs un kā šķita, šādai vietai netipiski, tomēr gatavots izmantojot pašu svarīgāko ēdienu sastāvdaļu – mīlestību.

Džespers, nonācis ostmalā, atrada uz laipas malas sēdošu Zeehond matrozi, kurš zināja stāstīt, ka kapteinis ir uz kuģa un nekur nav devies kopš rīta.

[Piligrims]

Arī man šis ir pirmais reiss ar šo kuģi - atbildēja Džons uz jungas jautājumu.
Džonu pārsteidza sardzes biežās vizītes krogā un viņš zīmīgi saskatījās ar Reiku, kas verbāli varētu nozīmēt - ko tu domā par to visu?
Kad atnesa pusdienas, Džons piesardzīgi sāka tās notiesāt, bet bija patīkami pārsteigts par to labo garšu un kvalitāti. Tas bija 1. patīkamais pārsteigums šajā krogā.

[Mattiass]

Ticis uz kuģa, Džespers devās pa taisno uz kapteiņa kajīti un pieklauvēja pie tās durvīm.

[Dženeta]

Saņēmis ēdienu, Rodžers uz to paskatījās diezgan skeptiski bet tomēr nogaršoja. Pēc pirmajiem kumosiem jūrnieka sejā parādījās viegls pārsteigums.
Lai arī varēja just ka sastāvdaļas nav nekādas izcilās, ēdiens pilnīgi noteikti bija diezgan garšīgs un gatavots ar mīlestību un centību.

-Vismaz 1. lieta šai krogā ir laba.- Rodžers nodomāja.

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 07.10.2012 14:13

[echo3]

Van Burens bija lielajā kopkajītē un pie galda rakstīja kaut kādus dokumentus. Tāds jau kapteiņiem darbs, kamēr kuģis stāv reidā. Nokoncentrējies uz līguma formulējumiem, viņš atsaucās tikai pēc otrā klauvējiena, - Iekšā!

[Mattiass]

Džespers arī gāja iekšā.
— Sveicināts, kaptein! — viņš pasveicināja van Burenu, un, ja kapteinis ļāva, tad sāka stāstīt par savu gājienu uz kapiem un Deja kundzes satikšanu. ( )

— … Un tā nu vecā dāma teica, ka, ja jums rodoties interese, lai ar viņu aprunājaties, jo viņa vēl nekur zust netaisoties. Viņa zinot kādu, kurš, iespējams, varētu palīdzēt kartes sakarā.

[echo3]

Kapteinis pastūma malā uz galda izklāto papīru, vispirms uz tikko rakstītā teksta uzbēris smalkas smiltis. Atspiedis elkoņus uz galda, viņš noklausījās, kas jaunpieņemtajam dakterim stāstāms. - Pateicos, Džesper. Vari būt brīvs.
Kapteinim bija jāapdomājas, un to viņš arī darīja, kad Džespers bija izgājis no kajītes. Van Burens pats nezināja, kur dzīvo Deja kundze, tātad būs jāņem līdzi kāds no komandas, kas jau bijis vecā pirāta atraitnes namā. Reiks būs labs, jā. Vizīte jāatliek uz rītdienu, kad ļaudis atgriezīsies uz Zeehond. Skaidrs. Un kapteinis, slaidi nopurinājis smiltis no dokumenta, sāka to vēlreiz rūpīgi pārlasīt.

[josephine]

Trijos Enkuros sēdošā kompānija bija pabeigusi pusdienot un krogā viņus vairs nekas neturēja. Kārtīgas pusdienas bija dabūjuši arī uz kuģa esošie, par ko, protams, bija parūpējies vecais lāga Ērnijs.
Diena ritēja rāmi un nesteidzīgi, un, lai gan drīz bija paredzēts iziet jūrā, nekāda pēdējā brīža steiga uz klāja nebija jūtama, jo viss jau sen bija gatavs startam un divreiz pārbaudīts. Šobrīd vienīgais, kas vēl Zeehond turēja ostā bija tik ļoti vēlamā Jamaikas karte un plānotā vizīte pie Deja kundzes.

[Piligrims]

Paēdis pusdienas, Džons, kā jau to bija ieteicis, skaļi slavēja garšīgo maltīti un atstāja ievērojami lielāku dzeramnaudu kā tas parasti pieņemts. Zivis ir jāiebaro, pirms var ķerties pie makšķeres, viņš pie sevis nodomāja.
Kopā ar visiem viņš pameta krogu.
Vajadzētu paklaiņot apkārt un apziņot visus brīvos mūsējos, lai vakarā mums būtu lielāks bars -Džons ierosināja.

[Roviela]

Pusdienas bija paēstas, bet nelaipnā kroga meiča (viņai bija grūti pasēdēt blakus, lai labāk garšo?) lieku naudiņu no kanoniera gan nesagaidīja. Tur bija tikai tik, cik pienākas un vēl labam pavāram.
- Jā, nav slikta doma, - Reiks piekrita Džonam.
Jo vairāk te vakarā savējo, jo labāk.

- Varbūt vēl satiekam to tavu paziņu, un sarunājam tikšanos citur.
Skaidri bija manāms, ka šis krogs nav kanonierim pa prātam.

[josephine]

Kad jau nāca vakarpuse un visi, kas bija bijuši pa dienu pilsētā jau bija atgriezušies uz Zeehond klāja, Džonam bija laiks doties atpakaļ uz ne lāgā ieredzētajiem "Trim enkuriem", kur bija norunāta tikšanās ar Mārtinu, un viņam atlika tikai cerēt, ka tā izvērtīsies produktīva un bez liekiem starpgadījumiem. Kurš jau nu bija līdzi gājējs - kompānijas un drošas aizmugures sastādīšanai - posās līdzi. Pārējiem, kam jau nu nebija vēl kādi klāja darbi uzlikti, bija uz vakaru brīvi.

[Piligrims]

Džons ar visiem, ko izdevās savaņģot, savlaicīgi devās uz "Trim enkuriem", lai varētu ieņemt labākās, stratēģiskās vietas. Misijas jēga un katra loma bija izstāstīta. Džons piekodināja turēt acis un ausis vaļa un muti izmantot tikai ēšanai un ierobežotai dzeršanai, bet to darīt neuzkrītoši un reibumu pietēlot, jo pilnīgi skaidri jūrnieki krogā ir vairāk kā aizdomīgi. Pie sava galda viņš rezervēja brīvu vietu, sasēžoties tā, ka to nevarēja manīt, lai nevienam svešam nerastos iemesls kašķim. Pats viņš apsēdās tā, lai varētu pārraudzīt abas ieejas. un sāka gaidīt Mārtinu, pasūtot vakariņas un alu.