Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Mattiass]

Sajutis pazīmi, kas liecināja, ka kāds prāto, vai sākt gar viņu grābstīties būtu laba vai slikta doma, skvāns viegli pagrieza galvu, līdz varēja saskatīt sīkaliņu aiz sevis.

— Hm? — viņš norūca.

[Pūķēns Sāra]

Viņa nedroši uzsmaidīja lielajam radījumam.

"Vai mēs varētu aizdoties uz turieni?" Viviāna parādīja uz tālāko telpas galu, uz kuru bija aizdevies inženieris.

[Mattiass]

Skvāns neizpratnē noskatīja cilvēku. Viņa izskatījās spējīga pārvietoties patstāvīgi.

— Manuprāt, tu to vari, — viņš apstiprināja.

[Pūķēns Sāra]

Viņa iekšēji saīga, bet centās to neizrādīt, jo svešajam radījumam tas varētu šķist aizvainojoši.

"Es zinu, bet vai tu vēlētos iet kopā ar mani?" Balsī ieskanēja cerīgums un viņa nedaudz nervozi palūkojās uz ķirzaku gar skvāna sāniem, lai pārliecinātos, ka tā savu uzmanību nav pievērsusi viņiem.

[Mattiass]

Skvāns arī paraudzījās turp, kur skatījās cilvēciņš — ķirzakas virzienā. Nu ja, tā var būt būstama, īpaši kādam tik trauslam.

— Ne pārāk vēlētos, — viņš priecīgi atiezās, — Bet varu jau palīdzēt.

Viņš kā tāds lācis piecēlās kājās.

[Pūķēns Sāra]

Viviāna sarāvās, ieraugot skvāna ilkņus un jau gatavojās apskatīt visu savu dzīvi, kurai vajadzēja tuvākā laikā aizskriet gar acīm, bet par pārsteigumu to liktenīgo un negribēto brīdi varēja atlikt.

"Paldies," sieviete klusu izpīkstēja, jo no tikko piedzīvotā satraukuma, kurš pārlieku tālu nebija aizdevies, jo Kragāls tak varēja pārdomāt, bija aizkritusi balss.

[Mattiass]

— Tad gājuši? — Kragāls noskatīja pīkstulīti, un, kad šī nekustēja no vietas, paraustīja masīvos plecus, pārmeta cilvēciņu pār plecu un devās otrās konsoles virzienā.

[Pūķēns Sāra]

Viņa jutās kā kartupeļu maiss ar lielām, izbīlī ieplestām acīm. Tā bija neierasta pieredze, jo gadījumos, kad viņu kaut kas pārsteidza, viņa izjuta azartisku interesi to papēpīt tuvāk, bet nestandarta apstākļos daudz par sevi var uzzināt un Viviāna noskaidroja, ka saskarsme ar svešu rasu pārstāvjiem nesagatavotai un neapbruņotai viņai neuzdzen azartisku vēlmi šīs sugas pētīt, drīzāk pretēji - bēgt un glābt savu mazo knapi līdz 1,60 izstīdzējušo dvēseli.

Lai nenokristu, Viviāna ieķērās mīkstajās spalvās, cenzdamās tās pārlieku nevilkt un neraut, lai nesadusmotu radījumu.

[Mattiass]

Skvāns ikdienišķā solī drošā attālumā pagāja garām ķirzakai, kura vairs neizskatījās pusbeigta (ņemdams vērā tās astes aizsniedzamības rādiusu), un, aizgājis līdz konsolei, tur nolika sīkaļu zemē. Lūdzu izkāpt, galapunkts.

Labsirdīgi viņai uzsmaidījis, viņš painteresējās:
— Un tālāk?

[Pūķēns Sāra]

Apjukusi viņa nolūkojās skvānā, kamēr līdz smadzenēm aizgāja viņa jautājums. Vēl neatbildējusi, Viviāna apskatīja apkārt esošo.

O, konsole! pazīstamas lietas esamība ļāva nedaudz savesties kārtībā un acīm no apakštasītes lieluma kļūt par ierasta lieluma.

"Es būtu pateicīga, ja tu..." viņa nokrekšķinājās, lai atdabūtu balsi kaut nedaudz atpakaļ ierastajā skanējumā, nevis turpināt pīkstēt, "...Jūs paliktu tuvumā?"

[Mattiass]

Viņš pamāja. Kragālam bija pilnīgi vienalga, kur šobrīd atrasties. Viņš apsēdās turpat blakus konsolei, gan ne tik tuvu, lai ciestu pirmajos brīžos, ja nu kādam ienāktu prātā to aizdedzināt.

[Pūķēns Sāra]

Noskatījusies kā Kragāls iekārtojas ērtāk un pametusi vēl vienu bažīgu skatienu uz ķirzaku, lai izvērtētu cik lēcienus tai vajadzētu, lai tiktu uz šo telpas galu. Noteikti mazāk kā gribētos. Viņa ķērās klāt konsoles izpētei.

Kā šķiet, bez tā, ka nebija aktīva, konsolei nebija arī apakšējā josla kā durvju konsolei. Visnotaļ loģiski. Kaut viņa nepazina vietējo sistēmu un apzīmējumus un visu pārējo, konsoles pēc pamata principa neatšķīrās, vismaz nevajadzētu. Sekojot tādam principam, brunete ķērās tai klāt, lai pirmām kārtām piedabūtu to iedarboties.

[Andromeda]

Tumšās konsoles shēmā, kurā pirms brīža dega tikai viens spoži baltais punktiņš, viens aiz otra ieslēdzās arī pārējie. To nebija maz.

[josephine]

Kuģa un sistēmu vispārēja analīze. Koordināšu noteikšana. Uzsākt. Kļūme. Aptuvenie bojājumu aprēķini - 55% sistēmas sabrukums. Koordināšu reģistra neatbilstība. Jāveic aprēķini izejot no sākotnējām pozīcijām, izmantoto lēkšanas metodi, virzienu. Kuģa analīze. 87% - lūkas, angāri, šahtas vaļā. Sistēmu pārbaude - vai ir saņemta šāda pavēle. Ieraksts nav atrasts. Dzīvības uzturēšanas sistēmas aktīvas laboratorijā. Aprēķinātās koordinātes – 4.2.5.Kilo.Lima.Eho.9.Tango.2. Ziņot un saskaņot ar kapteini! Hologrammas un audio izvade. Kļūme. Koordināšu precizitāte robežās no 70-87%.
Ziņot un saskaņot ar kapteini! Kapteini? Ragne, tu sintakses kļūda! Kuģa AI, sevi lamāja. Kā, pie-1603-kļūmes, kuģis var aizmirst kurš ir tās kapteinis! Hologrammas un audio izvades atjaunošana. Sekmīga. Izvade.

Laboratorijas vidū projicējās reizumis raustīga hologramma – humanoīdas formas sieviete tērpta Arahorniem zīmīgajā balti sārtajā ietērpā, tā mazliet krakšķoši ziņoja.
- Karsnitri ert knos gehostak vihroknedi arkesthark. Kuģa un tā sistēmu diagnostikas rezultāti. – Hologramma noraustījās, pazuda, pēc brītiņa atkal parādījās. – Gahveklo. Gahveklo. Kļūme. Kļūme. -

[Mattiass]

Kragāls vispirms mazliet salēcās, ieraudzīdams kārtējo rēgu, un tad sāka skaļi smieties.
— Kas tas par šķaudienu? — viņš noprasīja, rādīdams ar roku uz hologrammu. Valodiņa arī bija jocīga, skanēja tā, it kā kāds nesekmīgi censtos kaut ko atkrēpot. Viņš pat sāka izjust zināmu līdzjūtību.
— Saki, tev kaut kā palīdzēt? — joprojām uzjautrināts skvāns apjautājās.

[Pūķēns Sāra]

Ļoti labi, tika pamāts par apmierinājumu konsoles paklausībai, tagad... Viviāna salecās izdzirdot balsi un hologramma? Vai tam ir kāds sakars ar konsoles aktivizēšanu?

Zemie skvāna smiekli atkal lika salekties, bet tai pašā laikā neuzrīdija bailes. Jautājošs skatiens starp hologrammu, kas vai nu paziņoja kaut ko svarīgu, vai iesprūdusi, un konsoli, bet Vivia neko nejautāja, atļaujot hologrammai noreaģēt uz lielā draudzīgā (?) tipa jautājumu, pie viena gatava slēpties pie tā, ja nu ķirzaka vai milzīgais kaķis satrakojas dēļ raustīgā sievišķa.

[josephine]

Ievades valodas nesakritība. Pārmeklēt valodu datubāzi. Kļūme. Atkārtoti veikt valodu datu bāzu pārmeklēšanu. Atrasta atbilstība. Satpgalaktiskā valoda 2.Delta. Iespējot.
Hologrammas tēls atkārtoti noraustījās
- Kuģa un tā sistēmu diagnostikas rezultāti, gatavi ziņošanai kapteinim. - Hologramma pievērsa uzmanību Skvānam un viņa jautājumam - Palīdzība ir nepieciešama. Sistēmai ir 55% informācijas un izpildprogrammu zudumi. Norādiet, lūdzu, kurš no jums ir kapteinis, lai varu sniegt pilnīgu ziņojumu. -
Hologramma rādījās nopietna, to, ka Ragne pati uz sevi šķendējās, kolīdz atklāja, ka pat nezina, kurš ir kapteinis, nevarēja manīt. Mākslīgais intelintelekts nosprieda, ka šis nav piemērotākais brīdis, lai izrādītu, tai piešķirto, 'cilvēcisko' pusi.

Šo rakstu rediģēja josephine: 04.10.2012 20:00

[Miervaldis Gotiņ...]

Kad atdzīvojās otrā konsole un parādījās hologrāfiskais tēls, Radoslavs pēc apkārtējo sejas izteiksmēm ātri vien konstatēja, ka tieši šādu rezultātu neviens nav gaidījis, un līdz ar to likās bezjēdzīgi jautāt, vai kāds par to zin ko vairāk. Kad hologramma sāka taujāt pēc kapteiņa, viņš pašķielēja apkārt cerībā, ka kādam no klātesošajiem pietiks dūšas uzdoties par kapteini.

[Roviela]

Hologramma. Dans piecēlās un piegāja mazliet tuvāk, lai to aplūkotu. Nu gan valodiņa! Kā tādus krekšķus vispār var izdabūt no sevis laukā?
- Tā ir kuģa dvēsele. Grib ziņot par esošo stāvokli, - mehāniķis gluži nevajadzīgi paskaidroja. Tas taču bija redzams, ja skatījās, nudien! Tā, galu galā nebija pirmā reize, kad viņš ko tādu redzēja.
- Es esmu mehāniķis, man var uzticēt labošanu, - puisis skaļi paziņoja. Un, pie tumšajiem miglājiem! kā lai te saprot, kurš uz ko ir spējīgs un, tātad, kurš būs kapteinis?
Šoreiz ziņas par esošo stāvokli bija aktuāli nepieciešamas.

[Mattiass]

— Mēs? Kapteinis? — Skvāns uzjautrināts paskatījās apkārt. Pats Kragāls laikam bija pamodies pirmais. Tomēr ar tehniku viņš bija uz jūs. Tur, tālāk, bija viens sārtādu puisis, kurš radīja iespaidu, ka no tehnikas kaut ko jēdz — bet kā viņam bija ar pārējo?

— Es. Vai viņš, — Kragāls norādīja uz Danu. — Dodiet šurp to atskaiti.
Un cerēsim, ka kaut ko no tās sajēgšu. Ja nē — lai tas tehniķis tiek galā.