Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[echo3]

Atstājiet viņu pagaidām tepat. Gaisa te pietiek, nekas ļoti indīgs dūmos nebija. - Brina arī paskatījās uz durvīm, tad pagrieza galvu uz slēgtās kapsulas pusi, kurā vīdēja (un kā lai citādi to apraksta?) tas, kas sevi bija nosaucis par Dimensio. - Izdabūjiet ārā arī viņu!

Pie durvīm jau kaut ko mēģināja darīt jauna cilvēku sieviete. Vai viņai arī kas izdevās, to redzēt nevarēja. Vismaz durvis joprojām bija ciet.

[Roviela]

Labi! Dans gribēja pastiept saļimošo gabaliņu nostāk, bet slaidā citplanētiete teica, ka var atstāt turpat. Viņš nebija mediķis, neko daudz vairāk izdarīt nespēja.

- Nav ne jausmas, - pieslējies taisni, puisis atteica, - es esmu mehāniķis, nevis elektronikas speciālists, durvju atslēgas nav gluži tas, ar ko darbojos ikdienā.
Viņš atkal pievērsās pārējiem.
- Ei! Mums te ir kāds elektronikas guru? Durtiņas prasās attaisāmas.
Ja neviena nebūs, tad Dans mēģinās pats, bet tas var nesanākt gluži ātri. Varbūt vienīgi tad, ja viņam atkal parādīs skaistu 3D shēmu un, jā... iedos kādu skrūvgriezi.
Izčamdījis kabatas, puisis saprata, ka tās ir absolūti tukšas.

Ā! Tur vēl viens ir kaut kādā kapsulā.
Mehāniķis aizstaigāja līdz turienei. Ei! Kā tur vispār varēja kādu dabūt iekšā? Tā taču nestrādā.
- Šo, laikam, kaut kā vajadzēs saplēst. Tā burka ir salauzta, re, nekādas lampiņas nemidžinās.

[Mattiass]

Kragāls čāpoja nopakaļ.

— Nevarēs. Redzēju, cik šitās ir biezas, — viņš ar rādītājpirksta izlaisto nagu piesita pie kapsulas sienas.

— Tas veidojums tur iekšā nav kaut kāds Visuma gars? — Kragāla iztēle šobrīd interpretēja Dimensio kā neskaidru, miglainu veidojumu. — Tas izslīdēt cauri sienām nevar?

[echo3]

Brina notupās pie bezsamaņā gulošā vīrieša. Pārbaudīja pulsu, nolasīja ādas ķīmiju, lai saprastu, vai tomēr nav kas nopietnāks par attapšanos no narkozes, īslaicīgu gaisa trūkumu un dūmu ieelpošanu.

Tad sieviete uz muguras guļošo veikli pārvēla uz sāniem - salieca kājas, roku palika zem galvas. Stabili un, cik nu var, ērti.

[Piligrims]

Paldies par rūpēm, bet es pats varu tikt no šīs telpas ārā - to pateicis Dimensio mainīja atrašanās vietu. Vienā telpas vietā viņš pazuda un uzradās citā - ārpus kapsulas.
Es varu paskatīties, kas ir aiz tām durvīm - teica Dimensio un atkal pazuda, lai nokļūtu otrpus durvīm.

[Pūķēns Sāra]

Notiekot visam jampadracim, Viviānas pārliecība, ka jātiek prom, tikai auga augumā. Tāpat dīvainās balsis galvā (es nevaru būt traka!) uzjundīja nepatīkamu trakuma sajūtu.
Viņa notiekošajam pievērsa mazāko daļu uzmanības, lai gadījumā, ja kāds no zoodārza izbēgušajiem pēkšņi sagrib ēst, viņa spēj noreaģēt.
Lielākā daļa uzmanības tika veltīta kristāliskajam panelim - bija jābūt veidam kā tikt pie tā vadības, ne tā? Kādam izliekumam vai panelim, kuru atvērt, bet ja nebija - vienmēr varēja pamēģināt inteliģenti un kā pieņemts, izmantot paneļa vadību, vai kaut ko saplēst.

[Andromeda]

Panelis pie durvīm bija tieši tāds pats, kā konsolei – absolūti gluds. Vienīgais plūdlīnijas pārrāvums, maza strēlīte paneļa apakšā.

[Pūķēns Sāra]

Kas tā pa lietu sarežģīšanu? redzot gludo virsmu, neviļus sāka gribēties lamāties, bet nekas vēl nebija zaudēts. Viviāna ar pirkstiem izsekoja strēlītei, cerībā atrast vietu aiz kuras aizķert un atvērt iekšas vai arī pagrūst. Pagrūšana vairāk asociējās ar demolēšanu. Jā, to viņa vairāk gribēja izdarīt, tādēļ izsekošanai tika pielikts arī spiediens.

[Mattiass]

Tā kā pie rēga kapsulas nekas vairs nebija darāms, Kragāls devās uz nākamo intereses centru — durvis. Kaut kā taču jātiek ārā, un kas gan ir dabiskāks, kā iziet pa durvīm? Domīgi paskatījies uz durvju platumu un sapratis, ka ar ārā izkļūšanu būs pagrūti, ja tās paliks pusvirus, situāciju risinot vardarbīgā ceļā, viņš vienkārši nostājās netālu un vēroja, ko viena no cilvēku sievietēm tur mahinē. Kazi, noderēs kaut kam.

[Andromeda]

Cilvēks, Radoslavs Konters vēl aizvien gulēja bezsamaņas Brinas novietotajā pozā. Elpošana bija dziļa un vienmērīga tā, it kā viņš būtu nolicies pusdienas snaudā.

Durvju panelis noreaģēja uz spiedienu. Mazajā „atvilktnītē”, kas izbīdījās no paneļa apakšas, atradās līdzīgas shēmas un vadi. Šoreiz gan krietni vienkāršāk, jo shēmā bija divi galvenie savienotājvadi ar kristālu un gaismas signāliem, viens sārtā tonī, otrs spoži baltā.

[Mattiass]

Kragāls pabāzās tuvāk (un jau atkal viņa lielais augums to ļāva izdarīt pāri cilvēkam, praktiski nekā netraucējot). Sarkanā gaisma, šķiet, dega, kad durvis bija ciet.

— Šis? — viņš minēja, ar naga galu norādīdams uz balto kristālu.

Ja vien Kragāls kaut ko sajēgtu no tām viņu ultratehnoloģijām, iespējams, viņam nagi kādreiz būtu noderējuši kā skrūvgrieži. Vai laužņa gali. Katrā ziņā, pavisam primitīvām slēdzenēm mēlītes atspiest ar tiem bija viegli.

[Piligrims]

Dimensio atkal parādījās šaipus durvīm.
Ziņas nav iepriecinošas. Ja jūs nevarat eksistēt bez tādu vielu daudzuma un sastāva, kā arī temperatūras kāda ir šeit, tad labāk šīs durvis vaļā nevērt.
Ja esmu pareizi sapratis, tad jūs veidojat slēgtas telpas, jo nespējat eksistēt tajā vidē kas ir ārpus šīs telpas?

[Pūķēns Sāra]

Tas spalvu kamols... krita uz nerviem, bet, iespējams, viņa dēļ durvis netika atvērtas pirms ieradās kā viņš tur sevi sauca.

-Aiz šīm durvīm ir gaitenis? Telpa? Vai...? Apstākļi - labi, tas ir, nebija labi, bet varbūt šis radījums pārpūlējās un izkļuva visumā. Protams, neiespējami, bet kādēļ, lai viņi nebūtu uz kāda kuģa vai bāzes, jo uz zemes šādus dīvainus radījumus bieži nesastapsi, par ko bija jāpriecājas.

[Mattiass]

— Tātad, netiekam ārā, — Kragāls vienaldzīgi nosecināja un apsēdās zemē turpat blakus durvīm.

[Piligrims]

Īpaši nepētiju, jo man šķita svarīgi jūs brīdināt no pārāk steidzīgas un neapdomīgas šo durvju atvēršanas - teica Dimensio atsaucoties uz 3796. būtnes straujo rīcību atbrīvojot vienu no iesprostotajām 732. būtnēm.

[echo3]

Nu ko, būs jāpārmeklē visa laboratorija. Jā, Dimensio, mēs nevaram izdzīvot pārāk atšķirīgos apstākļos no tiem, kādi ir šajā slēgtajā telpā. - Brina atbildēja.

Viņa bija secinājusi, ka nupat no kapsulas izvilktajam cilvēkam tiešas dzīvības briesmas nedraud. Lai paguļ. Pa to laiku var pievērsties citām darīšanām. Neva piecēlās. - Meklējam skafandrus vai vismaz skābekļa maskas. - Viņai pašai pietiktu arī ar ūdens spaini, bet cilvēki tā nevar.

Brina devās uz telpas tālāko galu gar kapsulu rindām izpētīt, kas tur atrodams. Sarkana gaisma pie durvīm tātad nozīmē, ka otrā pusē ir vakuums. Vai kas tuvu tam. Vai arī tieši otrādi - tur ir pārāk karsts un neelpojama atmosfēra.

[Roviela]

Dans stāvēja netālu no durvīm un skatījās, kas tur notiek.
Aha.

- Dimensio, kas tur tieši ir aiz durvīm? Kādas atšķirības no šejienes atmosfēras?
Vakuums? Ugunsgrēks? Kaut kas cits?

Jā... un kur ir skafandri? Gaidot atbildi, mehāniķis jau sāka virzīties uz sienu pusi, lai pārbaudītu idejas par sienu skapjiem.

[Pūķēns Sāra]

Kādēļ, lai te būtu skafandri, ja acīmredzami šeit bija laboratorija vai tamlīdzīga telpa? Parasti skafandrus uzglabā šādu telpu priekštelpās, Viviāna noskatījās uz nepārlieku glīto sievišķi, kas aizjoza uz tālāko telpas galu. Bet, protams, cerams, ka tai sievišķajai parodijai ir taisnība.
Dans uzdeva ļoti labus jautājumus, izņemot vārdus no viņas mutes, tādēļ jaunā sieviete klusu stāvēja un nelika nevienam par sevi manīt.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 19.09.2012 21:01

[Piligrims]

Dimensio parādīja, kas notiek šeit un aiz durvīm. Ja šeit aši riņķoja daudz sīku objektu, kas bieži sadūrās, tad aiz durvīm to bija ļoti maz un tie kustējās visai gausi. Pie tam šajpus durvīm tie bija labi redzami, tad tos aiz durvīm varēja knapi saskatīt.
Es palielināju mērogu, lai jūs redzētu atšķirības šaipus un viņpus durvīm.

[Mattiass]

Tie sīkie objekti Kragālam neko neizteica (viss, ko viņš par doto tematu labi zināja: atmosfēras trūkums — tas ir ļoti slikti, jo nav ar ko elpot). Kas ir skafandrs, to viņš, protams, zināja, taču skvāniem piemēroti skafandri bija liels retums. Cilvēkveidīgajiem pēc izmēriem piemērotie bija daudz biežāk sastopamie, un viņš ātri saskaitīja, ka bez viņa ir tikai divi tādi, kuriem sārtādaiņu skafandri nederētu — felinoīds un dīvaina, pusbeigta paskata ķirzaka, kura turpināja mētāties uz zemes tā, it kā šo nekratītu nekas no apkārt notiekošā. Kazi, varbūt arī tā bija.

Ja viņi vērs vaļā šīs durvis — šķiet, būs jāmirst. Kragāls viegli pievēra acis, ne jau padevies liktenim, nekā tamlīdzīga — viņš vienkārši mierīgi gaidīja, kas notiks tālāk. Vienmēr var atrasties, ka skafandrs tomēr būs, vai arī to vispār nebūs — nav teikts, ka šeit cilvēciņu drošības prasības tiek ievērotas. Starp citu, pat ja tiktu ievērotas, tie varētu izrādīties tikai viens vai divi, un tad vienmēr ir interesanti pavērot, kā cilvēciņi šādas problēmas atrisina.