Espy Entropy 2.0 Opcijas

[Andromeda]

Valdīja absolūts klusums. Vienīgais gaismas avots, kas izgaismoja paliela izmēra, taisnstūrveida telpu, nāca no konsoles tās priekšplānā. Uz konsoles metāliski sudrabotās pamatnes, kas luminiscēja gandrīz balta, bija vērojami dīvaini simboli, kas pilnībā saplūda ar pamatnes gludo virsmu.

Bez konsoles, šeit atradās rindas ar kristāliskām, caurspīdīgām kapsulām, kas vertikāli, telpas centrā slējās cita aiz citas, sniedzoties līdz telpas dziļākajam nostūrim. Konsoles gaismā tajās varēja nomanīt tumšas ēnas, kuras ieskāva balta, pienaina migla.

Te, konsole šķiet „atdzīvojās”. Tika uzprojicēta strīpa ar simboliem, kas šķiet varēja būt paziņojums, par kādu tehnisku problēmu vai kļūmi. Bez simboliem parādījās arī shēma, kas norādīja par „miglas” līmeņa kritisku samazināšanos. Tam sekoja, neliels trauksmes signāls un visa telpa pēkšņi tika izgaismota spoži balta. Kapsulas kristāliskās, caurspīdīgās sienas iebīdījās pamatnēs, kas tās stiprināja pie grīdas un griestiem. Baltā migla diezgan ātri izplatījās pa visu telpu. Ēnas sabruka uz grīdas un, kā izrādījās, nebija vis tikai ēnas, bet gan dzīvas, elpojošas radības. Tās, miglai izklīstot, sāka atgūt samaņu, atceroties vien savas pēdējās gaitas, bet ne to, kā šeit nonākušas. Viena kapsula nebija atslēgusies vaļā. Tajā, miglas ieskauts vēl aizvien „gulēja” kāds stāvs.

(Kapsulā vēl joprojām atrodas Radoslavs Konters)

[Roviela]

- Jā, gribu dabūt vaļā, - Dans paskaidroja, bikstoties ap pulti, līdz tā pēkšņi nostrādāja un laipni atvērās.
- Hmmm..., - mehāniķis norūca, blenžot iekšpusē, - Un kas tad mums te tagad ir?

Puisis paskatījās uz aizmuguri, kur kūņājās vēl vairāki cilvēkveidīgie.
- Hei! Vai kāds no jums nav spēcīgs elektronikā? Man vajadzētu saprast, kā dabūt vaļā to tur, atlikušo kapsulu.
Tajā kapsulā bija vēl kāds. Un Dans bija ieņēmis galvā, ka tas arī ir jāizlaiž laukā, un, viņaprāt, to varēja izdarīt, ja te paraustītu pareizos vadiņus. Diemžēl, viņam nebija ne jausmas, kuri būtu pareizie.

[echo3]

Brina bija tikusi skaidrībā ar sevi. Tas ir - viņa joprojām bija viņa, nevis, teiksim, kentaurs vai gorgona Medūza. Arī nekāda lieka aste uzradusies nebija. Pašsajūta laba, un, šķiet, tiem, kas nupat bija atbrīvoti no kapsulām - arī. Tikai kāpēc atbrīvoti?

Divi jau bija tikuši līdz vadības panelim, cilvēks to pat atvēra. Brina arī devās turp. - Ļaujiet man mazliet pavērot paneli. - Spriežot pēc visa, tai jābūt kapsulas apkalpojošajai konsolei. Brina centās ievērot, kas notiek telpā un kā mainās simboli un gaismiņas. Varbūt nav jājauc, varbūt pietiek pogu nospiest? Nebija jau tā, ka Brina jelkādā laboratorijā būtu pirmoreiz. Viņa papildināja cilvēku tehniķa teikto par vietējo īpašībām, - Krāsu redze. Ticami, ka humanoīdi.

[Hobits]

Krentesija redzēja, ka jau vairākas radības sāka kustēties un jau bija piecēlušās un sākušas sarunāties. Arī viņa piecēlās kājās un pilnīgi bez nekādas skaņas pārvietojās tuvāk pārejām radībām, kas šķiet darbojās ap kādu ierīci.
-Kas notiek? Ko mēs šeit darām? Vai kāds zina, kā mēs šeit nokļuvām. -

[Pūķēns Sāra]

Viņa pat saprata tā vīrieša, viņš vismaz izskatījās pēc tāda, teikto, bet uz turieni paspēja aiziet kaut kāds sievišķis. Ne pārlieku glīts sievišķis, ja viņai jautātu, bet pēc tam... Milzīgs kaķis! Tas nav nopietni!
Novērsusi skatienu no cilvēku un dzīvniekveidīgo varzas, viņa devās pie durvīm, lai papētītu tuvāk kristālisko paneli. Viņa gribēja tikt ārā!

[Mattiass]

Sadzirdējis savā prātā kaut ko, kam tur nepienācās būt, Kragāls lēnām, it kā neticīgi saņēma galvu rokās. Kas tas?! Viņš apzinājās, ka ir apskaužami psihiski stabils, tā kā nekādām balsīm ar viņu sarunāties nevajadzētu. Tas ir, ja vien, viņam atrodoties tai kolbā, neviens nebija veicis viņa smadzenēs kādus pārkārtojums. Sašutums par tādu iespēju sāka lauzties ārā skaņa, aprauta ņurdiena veidā.

— Necienīgie padibenes!


Tā kā felinoīde pārvietojās bez skaņas, viņas pietuvošanos Kragāls nepamanīja, un, saprotams, pat neiedomājās sasaistīt ar neparasto parādību.

[Hobits]

Sajutusi, ka viens no radījumiem, ar kuru viņa runāja bija satraukts, viņa atvainojās par pārpratumu.
-Es atvainojos par pārpratumu es negribēju Tevi izbiedēt, bet es savādāk nemāku sazināties ar citām radībām.- Noetore palūkojās uz Kragālu un pamāja viņam ar garpirkstaino, pūkaino plaukstu.

Šo rakstu rediģēja Hobits: 15.09.2012 23:41

[Mattiass]

Ko-e? Tas radījums ar mani runā manā galvā? Kragāla skatiens pārsteigti sekoja līdzi pūkainajai plaukstai, un pretī pacēla savējo.

— Tu? — viņš vēl centās pārliecināties, ka tā tiešām ir īstā runātāja.

[Hobits]

- Es. - Viņa pamāja - Māju Tev ar ķepu. - Viņa atbildēja Krāgalam pie viena nopētīdama milzīgo radību.

Šo rakstu rediģēja Hobits: 16.09.2012 00:03

[Džea]

Vispirms nācās pamatīgi samirkšķināt acis un tikai tad Margo piecēlās sēdus. Palēnām acis arī pierada pie gaismas lai varētu aplūkot to, kur viņa atradās un lai gan mazliet līdzīga, tā nepavisam nebija. Nē šī nebija viņas darbnīca. Nebija jau tā, ka sieviete labrātāk pavadītu laiku darbnīcā. kā mājās taču šeit arī nebija vēlme atrasties.
Sūdu būšana.
Ne visai apmierinātas lamas. Tālāk bija manāmas kaut kādas būtnes, taču šobrīd tur galīgi negribējās doties. Tā vietā Margo pilnībā izkāpa no kapsulas un atspiedusies pret to vēroja bariņu tālāk. Neizskatījās arī ka viņi kaut ko saprastu no šeit notiekoša.

Šo rakstu rediģēja Džea: 16.09.2012 00:03

[Mattiass]

— Nu tad atbildes uz taviem jautājumiem ir: Nekas, mēģinam saprast, kā tikt ārā, un nē. Vismaz, cik es sapratu.

Atbildējis felinoīdam, Kragāls atkal pievērsās tam, ko darīja Dans. Tas kaķveidīgais bija interesants radījums… vajadzēs sapazīties tuvāk. Taču šobrīd milzeni vairāk interesēja, ko mehāniķis domā iesākt ar shēmu slēgumu.

[Piligrims]

Dimensio sāka novērot ko dara apkārt esošās H5 būtnes. Tā, izskatās, ka viņi visi šeit ir nokļuvuši ne labprātīgi un nav savstarpēji pazīstami. Interesanti kā viņi te ir nokļuvuši? Un kāpēc ES te esmu? Lai to noskaidrotu ir jāsavāc pēc iespējas vairāk informācijas.
Lai to varētu sekmīgāk izdarīt, Dimensio nolēma visus iepazīstināt ar sevi.
Esmu Dimensio. Es neesmu no jūsu Universa un atšķirībā no jums, esmu šeit atsūtīts labprātīgi, bet tas nenozīmē, ka es, vai mani tautieši ir atbildīgi par to, ka esat šeit. Es par šo vietu zinu tik pat daudz cik jūs, var būt pat vēl mazāk. Ierosinu apvienot spēkus, lai noskaidrotu visu, kas ir iespējams, par šo vietu. Ja kādam tas kaut ko izsaka, varu piedāvāt apkārtējo ierīču un to signālu 3D modeli, jo pašam man nav ne jausmas, ko tās dara un kāda ir to nozīme.
Viņš noraidīja visu savu sakāmo tieši viņu galvās, projicēja savu attēlu (katrs viņu redz pēc savas izpratnes) un savu atrašanās vietu šajā telpā, kā arī tās ierīces 3D attēlu ap ko vairums stāvēja.

[Andromeda]

Dimesio uzprojicētājā 3D modelī lielākā aktivitāte norisinājās tieši starp kapsulu, kurā vēl aizvien atradās Radoslavs Konters, un konsoli. Tajā ar zaļu toni iezīmējās, no kurienes plūda signālu rinda, un kuras shēmas un kristāls bija atbildīgs par konkrētās kapsulas apkalpošanu.

Te atkal uz konsoles parādījās rinda ar dīvainajiem simboliem un shēma kapsulai CLX443. „Miglas” līmenis bija sasniedzis kritisko robežu, konsole sāka mirgot sārtā tonī, sekojot vēl vienam kļūmes ziņojumam.

„Miglai” izklīstot, kapsulā atklājās cilvēcisks stāvs, vīrietis. Te piepeši viņš, gluži kā iztrūcies no briesmīga sapņa, atvēra acis. Šķiet kaut kas nebija gluži kā vajag. Stāvs tvēra pēc gaisa un sāka paniski dauzīties ar rokām pa kapsulas sienām. Viņš smaka. Kapsula nevērās.

[Roviela]

- Hei! - Dans draudzīgi pamāja visai tai varzai, kas nupat bija pamodusies un kuru viņš noteikti paspēs iepazīt kaut kad vēlāk.
- Mani sauc Dans Rods, esmu mehāniķis.
Viņš runāja vienā no populārākajām galaktiskajām valodām, cerot, ka lielākā daļa te esošo sapratīs.

Vairāk skaidrot par to, cik procentus viņš ir cilvēks, un cik nē, puisis negrasījās. Bija jau piedzīvots, ka citas būtnes nobīstas, zinot par spējām, kādas piemita viņa mātei. Tieši pašlaik to nevajag, toties shēma, ko gaisā parādīja tas, kurš sevi nosauca par Dimensio, bija ideāla. Tas, kas nepieciešams.
Mehāniķis, vienu plaukstu aizlicis aiz galvas, ar otru ātri vilka līnijas gaisā pret shēmu, ik pa laikam pametot skatienu uz atvērto konsoli, lai saprastu, kur tas viss ir realitātē.
Pēc brīža acis pašas aizklīda līdz kapsulai, kurā kāds bija. Pie Saules vēja! Tā radība taču smok nost!
Vairs netērējot laiku sīkākai shēmas izpētei, lai arī tas bija bezgala interesanti, Dans pagriezās un izrāva vienu vadu no savienojuma. Viņam bija sanācais, ka tas ir vads, kas atbildīgs par kapsulas atvēršanas mehānisma darbību, proti, ja bojājuma gadījumā pārējo kapsulas bija attaisījušās, tad vaļā stāvoklis ir to pastāvīgā forma, un enerģijas iztrūkumam kapsulu vajadzētu attaisīt.

Izrāvis vadu, mehāniķis paskatījās, kas notiek ar kapsulu. Veras? Nevaras? Ja neveras, tad jāpademolē vēl.

[Andromeda]

Kapsula nevērās. Tajā esošais cilvēks vēl aizvien smaka, bet bija pārstājis dauzīšanos. Viņš bija atspiedies pret kapsulas sienu un izskatījās izmisis. Šķiet cīnījās par to, lai paliktu pie samaņas.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 16.09.2012 21:38

[Mattiass]

Kragāls nosprieda, ka lieta prasa radikālākus risinājumus, un, nepārzinādams visus tehnikas sīkumus un šādā brīdī arī nevēlēdamies pat iedziļināties, ar vienu rokas kustību pagrāba visus vadus platajā plaukstā un ar spēcīgu rāvienu izrāva no visu saišķi.

Pēc tam viņš devās uz kapsulas pusi. Ja tā vērsies vaļā, būtu labi indivīdu noķert, pirms apdauzās vai panikā savāra ziepes. Ja nē, varēja pamēģināt kapsulas sienas vienkārši izdauzīt.

[Andromeda]

Pēc Kragāla darbībām, kapsulas sienas bīdījās iekš pamatnēm, līdz brīdim, kad notika paneļa pārslodze un tas aizsvilās. Liesmas tika apslāpētas, jo šķiet konsoles būvētāji bija paredzējuši pārslodzes iespējamību un bija iebūvējuši mehānismu, kas atbildētu par ārkārtas pārslodzes gadījumiem. Kapsulas sienas palika līdz pusei neiebīdījušās. Cilvēks tajā bija saļimis.

[echo3]

Brina nepaguva vadības konsolē ieraudzīt tik daudz, lai izdarītu saprātīgus secinājumus par pareizo pogu nospiešanu, pirms Dans Rods (kā cilvēks visus ar sevi iepazīstināja) izrāva no ligzdas vienu kabeli. Īsti arī nepietika laika izpētīt Dimensio projicētās shēmas, kāpēc izrautais kabelis nebija pareizais, jo lielais spalvainais skvāns steidzīgi "izplūca" no aparātu kastes visus kabeļus.

Rezultāts nebija ideāls, tomēr labāks, nekā stāvoklis pirms tam - kapsulas sienas nolaidās līdz pusei. Tātad pie cilvēka tagad tika telpas gaiss. Tomēr skābekļa viņam tur pilnīgi noteikti nepietika - vispirms slēgtā telpa un neapdomīgā plosīšanās, pēc tam liesmas grīdas blīvēs.

Brina - ja jau konsole bija izdemolēta, tad tur vairs nebija ko taupīt - norāva atvērušos vāku un pieskrēja pie pusnolaidušās kapsulas. Vispirms viņa noliecās, ar plaukstu skardama grīdas un kapsulas savienojuma vietu - vai degot nav radušies indīgi savienojumi? Pie reizes spieviete arī nopētīja, kas īsti atrodas kapsulā, un kādā stāvoklī viņš ir. Tad izslējās un sāka vēdināt gaisu iekšā pār kapsulas malu.

Šo rakstu rediģēja echo3: 17.09.2012 08:49

[Mattiass]

Īsu brīdi novērtējis kapsulas jaunu izskatu, kura spalvainajam karotājam šobrīd nez kādēļ šķita visvairāk līdzīga pavērtai rīklei, viņš ar klusu rūcienu ieskrējās un pārlēca zemē pusiegājušai sienas daļai. Būtu tāds smagums (kažoks, muskuļi, nagi un ilkņi) ar kājām piezemējies uz kapsulā guļošā cilvēciņa, nekādas palīdzības viņam vairs nevajadzētu, taču karotāja kustības bija, kā parasti, precīzas. Tikai īsu brīdi veltījis tam, lai vispār saprast, vai guļošajam palīdzību vēl vajag, Kragāls paķēra cilvēku un izbāza ārā no kapsulas. Uzmanīgi nolaidis viņu zemē otrā pusē, arī pats skvāns negrasījās kapsulā lieki uzkavēties.

[Roviela]

Dans jau grasījās raut laukā nākošo vadiņu, kad viņam priekšā pastiepās spalvaina ķepa un pamatīgu elektrisku dzirksteļu pavadībā visi vadi tika izrauti.
Mehāniķis nošķendējās, jo tādu apiešanos ar lielisku aparatūru viņa mehāniķa sirds nespēja pārdzīvot, bet klusītiņām, jo plēsiena rezultāts bija kapsulas attaisīšanās. Diemžēl, līdz pusei, un tad tā iesprūda.
Tieši tagad spraust kaut ko atapakaļ uz dullo būtu neprātīgi, un Dans atstāja pulti savā nodabā kūpam, lai joztu pie kapsulas. Varbūt viņš tur var kaut ko palīdzēt, lai izceltu ārā tu esošo. Skat, slaidā svešiniece jau, šķiet, pārbauda, vai tur tuvoties ir droši, un pat vēdina iekšā gaisu.

Varēja palīdzēt, jo Dans ieradās tieši laikā, lai paņemtu pretī spalvaiņa izcelto cilvēku, un tas pāri kapsulas malai nenožautos uz cietās grīdas.

[Mattiass]

Atdevis cilvēku Danam, Kragāls arī pats izrāpās ārā, un, pagājis nostāk no kapsulas, ieelpoja.
— Tur slikts gaiss, — viņš noņurdēja, — Būtu labi šo sārtvaidzi aizdabūt tālāk.

Palūkojies apkārt, jau konkrēti mehāniķim pajautāja:
— Tās tur, — parādīja durvis, — atdabūt vaļā pratīsi?
Bija redzēti visādi pigori — pēc strāvas noraušanas durvīm tās mēdza arī palikt ciet, un no cilvēku inženieru ļergasdzērājiem bija dzirdēti visai šausminoši atgadījumi.