Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Piligrims]

Jau no paša rīta Džons bija "savaņģots" pie papīra darbiem. Kad kapteinis viņu atlaida, tad viņš saprata, ka tiešām ir pienācis laiks iestiprināties un devās uz kambīzi. Pa ceļam viņš ievēroja, ka kuģim tuvojas valdības delegācija. Mirkli to pavērojis, viņš turpināja iesāktoceļu uz kambīzi, tur priekšā jau bija komandas biedri.
Jauku dienu visiem! Es arī vēlētos piebiedroties jūsu kompānijai un papildināt iekšējās rezerves ar ko spēcinošu.

[echo3]

Kapteinis atlauza vēstules zīmogu un gluži mierīgi izlasīja, ko tad gubernators vēlas viņam pavēstīt. Izlūkošana, tātad. Bet vai tas nenozīmē, ka būs jāmaļas tepat gar piekrasti tā vietā, lai dotos uz Providensu?

Van Burens pacēla galvu no vēstules un atbildēja sūtņiem, - Līdz šodienas septītajai stundai es došu atbildi. Un nododiet augsti godājamajam gubernatora kungam visdziļāko pateicību par uzticēšanos. Savukārt jums es personīgi lūdzu uz cietoksni atpakaļ dodoties pietiekoši skaļi runāties par nupat nokārtotiem muitas jautājumiem vai par pateicības nodošanu par vakardienas dievkalpojumu. Ja kādam būtu bijusi interese, tas šobrīd jau uzdod sev jautājumu - ko gan mundieros tērpti gubernatora ļaudis dara uz tirdzniecības kuģa?

Izvadījis viesus, Van Burens pasauca tuvāko matrozi, lai nodod rīkojumu Ērnijam, - Nest brokastis! Un tie, kas brīvi un vēlas braukt krastā, lai dodas. Bocmanis noteiks, kad kuram jābūt atpakaļ. Pēc brokastīm lai pie manis ienāk stūrmaņi, kravas pārzinis un rakstvedis.

[Hobits]

Kad sapulce beidzās, Darels pateica visiem ar labu nakti un aizgāja uz istabu, kuru kapteinis viņam bija ierādījis. Nākamajā rītā Darels pamodās samērā agri, pabrokastoja un tad aizgāja uz laivas pusi, un redzēja visu pārējo komandu, kas bija sapulcējusies, lai dotos uz krastu un sasveicinājās - Labrīt visiem tad es arī piebiedrošos jūsu kompānijai. Darels iekāpa ar visiem pārējiem laivā un brauca uz pilsētu. Kad Darels izkāpa viņš gāja uz drēbju veikalu, lai nopirktu kārtīgas jūrnieku drēbes.
Viņš iegāja veikalā un sasveicinājās ar pārdevēju, un sāka meklēt drēbes

[Andromeda]

Spirdzinošs alutiņš nenāktu par sliktu! Raiens priecīgi noteica, stumdams māgā speķīti, olas un maizi. Teju kambīzē saradās arī pārējā komanda. Pelēcis līksmi sveicināja. Labrīt, labrīt! Protama, lieta šitā manta Ērnijam te pietiks visiem. Iestūma vaigos vēl vienu gabaliņu speķa.

Te arī viens no matrožiem teicās, ka kapteinis pēc brokastīm vēlas redzēt Pelēci redzēt. Tad nu Raiens īpaši nesteidzināja savu brokastu un mierīgi iztukšoja kausu alus, ko Ērnijs bija priekšā licis, nogaidīdams, lai arī kapteinim pietiek laika brokastai.

Pēc kāda laika dodas pie kapteiņa.

Esmu ieradies kaptein, kā varu pakalpot? Īrs bija gatavs darboties.

[Piligrims]

Paēdis brokastis, Džons izgāja uz klāja. Viņš ievēroja, ka gubernatora sūtņi jau bija prom. Drīz arī sekoja aicinājums pie kapteiņa. Paņēmis no kajītes rakstāmpiederumus, Džons devās pie kapteiņa.
Esmu jūsu rīcībā, ser.

[josephine]

Gubernatora sūtņi bija jau devušies krastā, savā starpā visai izteiksmīgi sarunājoties:
- Ja muitas deklarāciju pareizi aizpilda, tad šādiem pārpratumiem un starpgadījumiem nemaz nav vietas. Aiztaupa laiku un lieku noņemšanos kā vieniem, tā otriem!
- Nu, jā, bet šis holandiešu kapteinis varbūt nav pieradis pie angļu muitas kārtības.
- Tā kā būtu gan pēdējais laiks, kā nekā, tikko no Santkitsas atkuģojis, tur tak tāpat tad muitas jautājumus vajadzēja nokārtot!
- Bet varbūt tieši tāpēc, domāja, ka tie papīri nav jānodod, jo nāk no otras angļu ostas. Esmu dzirdējis, ka holandiešiem nav tik traki jāņemās ar papīriem, ja nekuģo pa svešām ostām.

Tikmēr uz Zeehond visi jau bija labi ieturējuši brokastis, dažs jau pamanījies aizlaist uz krastu, kamēr pie Kapteiņa sapulcējās Raiens, Džons, Džeks un Karloss. Interese par to, kas negaidītajiem viesiem bija sakāms - vai un kā tas ietekmēs turpmākos plānus - dīdija arī pie kapteiņa neiesauktos.

[echo3]

Van Burens noskatīja sanākušos, - Sēdieties! Vēlos pastāstīt jaunākās ziņas, ko nupat piegādāja gubernatora ļaudis, un arī uzzināt jūsu domas par tām. - Kapteinis atlocīja Velša vēstuli un to nolasīja, izlaizdams vienīgi gubernatora kareivju aizņemtības iemeslus, jo Karloss taču ir spānis, un pārējiem sanākušajiem iemesli nav svarīgi.
Tātad - ko domājat? Šobrīd nekādas darbības no mums netiek prasītas, vien turēt acis un ausis vaļā. Kas nozīmētu, ka pirms došanās uz Providensu derētu pazēģelēt tepat gar tuvējiem krastiem. Vienīgā problēma ir tā, ka vajadzīgs ticams iemesls. Tāpēc jautājums stūrmaņiem - kādas ostas tepat tuvumā, kaut vienkāršus reidus, mēs varētu apmeklēt? Ja tādas ir, protams. Man šobrīd citādu ideju nav, tāpēc aicinu jūs pašus padomāt un ar komandu aprunāties. Kā jau dzirdējāt, Velša kungs gaidīs atbildi līdz septiņiem vakarā. Principā esmu noskaņots piekrist, bet mums vajadzīgs plāns.

[josephine]

Stūrmaņi izklāja visas viņiem pieejamās apkārtnes kartes un vienprātīgi secināja, ka liels ieguvums būtu no detalizētākas salas un tās tuvākās apkārtnes kartes, jo tad varētu izplānot ne tikai maršrutu, izdomāt ieganstu, bet ar pieeju smalkam salas līču plānojumam, varētu pat mēģināt pēc izslēgšanas metodes uzminēt, kur tādam kuģim būtu visizdevīgākā slēpšanās vieta. Vai nu vismaz sašaurināt iespējamo meklēšanas vietu skaitu. Piebilstot, ka uz salas noteikti jābūt vismaz pāris šādām kartēm, kaut vai tam pašam Gubernatoram, vai kādam no ģenerāļiem, varbūt pat bibliotēkā. Abi arī piekrita, ka noslēpt faktu, ka kaut kas tiek meklēts, diez vai izdosies, bet, ja tautās palaistu valodas par kaut ko citu, tad vairs nevienam nebūtu lieku jautājumu. Atliekot tikai izdomāt, ko varētu meklēt, jo ne to, ka tiek meklēts Nakts Spoks, ne dārgumi atklāt nebūtu izdevīgi nekādā variantā.

[echo3]

Vislabākais iegansts ir tirgošanās. - Kapteinis pasmaidīja. - Tātad atliek atrast, vai tepat tuvumā nav kāds forts vai citāda apdzīvota vieta, kas priecātos, ieraugot tirdzniecības kuģi.

Par priekšlikumu sagādāt karti Van Burens atbildēja, - Nu, uz Zeehond sīkākas Jamaikas kartes nav. Tikai Portrojālas piekraste. Tāpēc Džek, Tev būs uzdevums pa šo un rītdienu tādu karti sameklēt. Nopirkt, pareizāk sakot, jo pārzīmēt nav laika. Gubernatoram neprasīsim, tāpat viņa ģenerāļiem. Jo mazāk mums tagad ar pili darīšanu, jo mazāk aizdomīgi. Drīzāk karti var meklēt Holandes bankā vai rēderejā. Vai, piemēram, apciemot Deja atraitni. Vecais bija kapteinis, iespējams, kāda karte varētu plauktos vēl putēt.

Lūk, par citiem iespējamiem iemesliem, kāpēc mēs tepat gar krastiem kuģojam, es lūdzu jūs visus padomāt. Tas ir, - ja nu karti ātri nedabūjam, un arī ziņas par piestājamu reidu nesaņemam. - Kapteinis gaidīja, kādus apsvērumus izteiks Raiens un Džons. Ne jau, ka viņi būtu zinoši jūrlietās vai izlūkošanā, bet vērtīgas idejas taču var rasties katram.

[mr Bl@ck]

Džeks noklausījās visus Kapteiņa van Burena pavēles un sacīja: Klausos Kaptein! Jaunajam stūrmanim galvā sāka veidoties plāns kā jau labāk rīkoties šajā gadījumā. Protams, kapteiņa izteikums par kartes nebūšanu izvilināja no jaunā cilvēka nelielu smaidu un viņš ierunājās, Kaptein, vai ir iespējams, gadījumā ja es neatrodu karti jūsu minētajās vietās, palaist valodu, ka kādi kartogrāfi mums ir lūguši apsekot tuvāko piekrasti? Stūrmanis piedāvāja, jā aizsegs trausls, kā zīdpapīrs, bet pēc puiša domām visai pieņemams.
Tad stūrmanis palika gaidot atbildi vai kādu turpmāku pavēli.

[Piligrims]

Džons lauzīja galvu par pietiekoši sakarīgu iemeslu pārmeklēt tuvāko apkārtni, bet viņam neradās pat tik "plāna" ideja kā izteica Džeks. Tad jau paša kapteiņa piedāvātās bija daudz sakarīgākas.
Ja nu vienīgi mēs meklētu kādu pazudušo kāda uzdevumā? - ne visai pārliecinoši ieteica Džons. Nesenā vētra varētu būt visai pateicīgs iemesls.
Un otrs, daudz riskantāks variants. Spēlēt ar atklātām kārtīm. Tad mēs kļūtu par viņu medījumu objektu un viņi paši mūs uzmeklētu. Atkarībā cik smagi viņi cieta no "Fortūnas" lodēm un vētras, viņi tagad lāpa savu tupeli, vai pat meklē jaunu kuģi.

[echo3]

Ā, Džon, saki, ka Nakts Spoks varētu būt šobrīd remontā? - Kapteinim tas šķita interesanti, jo deva vēl vienu iespējamo ziņu avotu. - Tātad, kas mums te no idejām ir? Ja dabūjam karti vai vismaz ziņas par apdzīvotu vietu, kas gribētu patirgoties, tad cits iegansts vispār nav jāmeklē. Kartogrāfs... tad jau tāds būtu līdzi jāņem, mums ne zināšanu, ne instrumentu. Bet varu rīt rēderejā ievaicāties. Pie reizes var arī noskaidrot, vai kāds nav nesen pircis materiālus kuģa labošanai. Šo jautājumu visi varat paklaušināt, kas krastā dodas, tāpat par karti. Ar "visi" es domāju ne tikai jūs četrus, bet visu komandu. Tas, ko mēs te runājam, nav noslēpumā jātur.

Van Burens noskatīja sanākušos, - Es tātad atbildu gubernatoram, ka piekrītu viņa priekšlikumam. Un darām visu, lai tas būtu mums ienesīgi, nevis kāds mūs nolaiž pa burbuli. - Tieši tik vienkārši. - Pateicos par idejām. Varat atgriezties pie saviem darbiem.

Kad kapteinis kajītē bija palicis viens, viņš ķērās pie vēstules rakstīšanas Portrojālas gubernatoram. Kārtīgi to aizzīmogojis, pasauca Delu un pavēlēja vēstuli aizgādāt uz Velša rezidenci, matrozim piesakot (ja vispār kāds ko jautās), lai stāsta, ka Zeehond kapteinis atvainojas par pārpratumu ar muitas dokumentiem un pazemīgi lūdz tagad tos pieņemt.

[Hobits]

Darels devās iekšā drēbnieka bodē. Apvaicājies pēc cienīgas kvalitātes drēbju kārtas viņš tās nopētīja un piemērīja. Viņš izvēlējās pavisam parastas un tādas, kas daudz neizcēlās greznības ziņā. Darels samaksāja par drēbēm un uzģērbis tās devās uz tavernas pusi. Iegājis tavernā viņš apsveicinājās ar visiem paziņām un krodzinieku un paēda pusdienas pirms došanās atpakaļ uz klāja. Paēdis pusdienas viņš devās uz ostu, lai dotos atpakaļ.

[Andromeda]

Jaunās ziņas par „Nakts spoku” Raienam šķita diezgan intriģējošas. Tomēr labāku aizsegu par tirgošanos, ko kapteinis pats bija teicis, viņš nespēja iedomāties tāpēc daudz neizteicās. Interesantas arī šķita ziņas no Džona, ka iespējams šis negantnieku kuģis varētu būt smagi cietis pēc kaujām. Pēc jaunumiem, Raiens atgriezās pie saviem darbiem ar kravas lietām, tomēr ik pa laikam domas aizslīdēja pie gaidāmajām dēkām.

[Piligrims]

Džons nolēma aiziet pie Mārtina un apjautāties par piekrastes kartēm un var būt izdosies kaut ko izspiest no viņa arī par "Nakts spoku", lai gan Mārtins bija stingri piekodinājis tur nebāzt Džona visai iespaidīgo degunu.
Nokļuvis piestātnē un aizgājis līdz tirgus placim, kur parasti "ganījās" Mārtins, viņš to diezgan ātri atrada. Izskatījās, ka šodien viņam ir tukšā diena. Varēja redzēt, ka viņš uz savas ķerras ir veiksmīgi balstījies visu rīta cēlienu.
Sveiks, Mārtī! Izskatās, ka tev šodien tukši tīkli - piegājis pie viņa, apsveicinājās Džons.
(OOC šoreiz man vajadzēs GM palīdzību, lai vadīti NPC tēlu Mārtinu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[josephine]

Sveicināts, mans Kungs! Kā varu šodien pakalpot? - Atņēmis Džona sveicienu, Mārtins manāmi priecīgi saslējās, jo acīmredzami bija par lieku nogarlaikojies. Uz Džona komentāru par tukšajiem tīkliem Mārtins tikai paraustīja plecus, ar plaukstām norādīdams uz visai pamirušo tirgus laukumu. Šo žestu nebija grūti interpretēt pēc būtības - gribēdams neko īsti lietas labā te nevarēja darīt.

[Piligrims]

Vai tu gadījumā nezini kur varētu dabūt vietējo ūdeņu kartes?
Džons sāka ar vieglāko Mārtina nopratināšanas daļu. Redzēs kā ar šo ies, tad var būt radīsies iespēja pieķerties arī 2. daļai.

[Dženeta]

Paēdis brokastis Rodžers svilpodams staigāja pa klāju, apdomādams to ka ieradušies Gubernatora sūtņi. Diez kas tiem te darāms? Vai te bieži tā notiek? Varbūt saistībā ar neseno vētru? Tad Rodžers beidza domāt nopratis ka tā arī neizdomās iemeslu.

Jūrnieks grasījās pēc brītiņa doties uz krastu pēc savām mantām, kuras nebija vakar vakarā dabūjis uz kuģa un vēl pastaigāt brītiņu pa pilsētiņu. Galu galā kādu laiku te viņš vairs neatradīsies-atvadīties gribas, jo lai ar viņš kvēli gaidīja brīdi kad kuģos, pilsētiņa bija paguvusi pieaugt pie sirds, kas Rodžeram nebija pārāk raksturīgi.

Pēc brītiņa Rodžers devās uz krastu. Pirmais ko darīja, viņš devās pie drēbnieka, nopirkt kādu drēbju kārtu.

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 08.09.2012 18:37

[Roviela]

Reiks bija krietni izvaļojies pa krastu un tagad, kad padzirdēja, kādā uzdevumā būs jādodas, ar divkāršu sparu sāka piekasīgi pārbaudīt, vai ar lielgabliem viss ir kārtībā, vai pulvera un ložu pietiek, vai lāpas ir labas un smilšu kastes pilnas ar smiltīm, nevis ko tādu, kas varētu aizdegties. Ja būs kauja, nebūs laika pārbaudīt, vai viss ir pie rokas, un katra kļūme var būt liktenīga.

Pēc pārbaudes kanonieris nolēma, ka ložu pietiek. Patērēts jau nekas īpaši nebij', tikai tik, cik salūtam, kur, jāsaka, lodes nemaz nav, bet ar šādu iemeslu puisis devās krastā, lai iegādātu vēl kādus salūta šāviņu pildījumus un pie reizes pagrozītos dokos. Viņam prātā bija iekritusi doma par to, ka melnais brīnums ir sašauts, un to, ja nav nogrimis, vajag labot. Un kāpēc ne te? Pārkrāsot kuģi var vienā naktī. Svaigu krāsu varēs pamanīt, tur šaubu nav.

[Mattiass]

Padzirdējis par kapteiņa vēlmēm, Džespers bija mazliet izbrīnīts — ikdienā nedabū dzirdēt šādas instrukcijas — taču nodarbe bija ne sliktāka par citām.

No visām iespējām pirmos viņš izvēlējās kapus. Nekad īsti kārtīgi tur nebijis (viņu vairak interesēja dzīvie, nevis mirušie, tādēļ nekādas īpašas patikas ikdienā turp doties nebija), šoreiz viņš to uztvēra kā iespēju ieraudzīt kaut ko jaunu. Turklāt, iespējams, svaigam skatienam nepaliks nepamanīts kaut kam, kam pieradušie tūkstošiem reižu pāri slīdzējuši.


Ticis līdz vajadzīgajai kapavietai, viņš mirušajam atdeva godu, neuzkrītoši pārbaudīja, vai nekur nav kāda vieta (vienalga, cik neticama), kur kaut ko varētu uzglabāt, un tad atsēdās uz tuvākā soliņa, lai, tā teikt, iejusties šīs vietas noskaņā. Galu galā, kapteinis neteica, ka jāsteidzas, un steiga var būt labs ierocis pret kapu aplaupītājiem. Ja gribēja kaut ko uzzināt, steigties nedrīkstēja.

Ļaudams skatienam brīvi slīdēt pa apkārtni, viņš nodevās pārdomām.