Vesterna vilinājums, [BP] [KS] [R] KK etīdes Mežonīgo rietumu garā Opcijas

[Andromeda]

Land of the dead.

Brr. Vēsi te. Un pakulas arī veļas pa tukšajām KK ieliņām. Gluži kā vesternā.

[Dženeta]

Pēc piecpadsmit minūtēm meitene saņemas un pus-iešus,pusrāpus kleberē ārā no kroga.
Te ielas tālumā viņa vēl ierauga Metjū un An. *Nīgrs šņaciens* Es tev vēl atriebšos...
Tad pagriežas pretējā virzienā un noklenderē kādus 150 metrus. Ierauga kādu klusu,sagruvušu būdeli. Sagruvušu,bet toties klusu un pamestu. Nu-ņemot vērā kas te apkārt notiek... Jālien te iekšā,šķiet ka tur būs miers. Bet ņemot vērā šos ļautiņus... Viss var būt.Ielien iekšā būdā un parāpojusi uz stūri,nespēkā sabrūk un ieslīgst nemierīgā miegā

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 20.08.2012 21:37

[Mattiass]

Palīdzējis tikt Kelpijas mugurā, Metjū tempā aizveda An līdz pilsētai.
— Bārs ir mazliet caurs, tā kā iesaku atrast citas naktsmājas. Un piesargies, visādus psihus neviens nav atcēlis. Principā, — viņš atcerējās šerifa kantori un to, ka tas kaut kā pārdzīvoja indiāņa vizīti, — varu vienu vietu pat ieteikt.

Un tad jau bija bārs, kura tuvumā stāvēja minigatlings, kurš apbrīnojamā kārtā nevienam nebija ievajadzējies. Un arī rati. Saliekot abus kopā iznāca, ka minigatlings jāiekrauj ratos, un Metjū arī ķērās tam klāt, dāmai neko nelūgdams (labāk, lai tur knaģus tālāk no Metjū mantām, viņš joprojām bija piesardzīgs).

Ja An ir gatava mazliet pagaidīt, var doties uz šerifa kantori kopā.

[Miervaldis Gotiņ...]

- Mana svētība darbojas! - *Lielā Galva priecājas, vērodams abus galvenos varoņus dūdojam un atgriežoties pilsētelē, neliekoties ne zinis par Omāra bin Kalmāra plosīšanos turpat blakus* - Nu, vai nav viens varen jauks paskats?

[Andromeda]

An daudz neprotestēja par ieteikumiem. Tikai platmali nolaida pār acīm un pacietīgi nogaidīja Metjū tūļāšanos gar minigatlingu. *Piesardzīgi vēro apkārtni.*

[Mattiass]

Pēc krāvējdarbiem Metjū aizveda An uz šerifa kantori (kas ir kapitāli izturīga celtne) un ierādīja kādu omulīgāku stūri (to, kuru nebija ieņēmis pats). Padalījās ar ēdamā un ūdens krājumiem (tam vakaram). Paņēma šerifa atslēgu komplektu. Iedeva otru (palīga) atslēgu komplektu An. Un tad uz laiciņu nozuda, aizslēgdams durvis, tikai pateica, ka šovakar būšot atpakaļ.

[Andromeda]

An nebija radusi pieņemt žēlastības dāvanas, arī paldies teikt viņai prasīja ļoti daudz. Tomēr viņa piespieda sevi pateikties par ēdienu un ūdeni, labo manieru vārdā. Saņēmusi atslēgas, An pie sevis nosmaidīja viltīgo lapsiņas smaidu. Redz, bija izdevies laikam panākt kaut ne cik uzticēšanos, ja jau tiek pie atslēgām. Pirms likās uz auss kantoris tika uzmanīgi inspicēts. Visi logu slēdži pārbaudīti, kā arī durvis. Tika izpētītas arī visas lietas ko nu Metjū bija pametis. Neatrazdama neko interesantu un vēlreiz pārbaudīdama slēdžus, An ietinās pančo un segā, ko Metjū bija pagādājis. Lēnām iemiga nemierīgā, caurā miegā ar revolveri un zobeniem pa rokai.

[Mattiass]

Mazliet vēlāk iecirknī pārradās arī Metjū pats. Ratu uz ielas vairs nebija, vilcējlopu arī nē, kurp tas viss tika aizgādāts — kas to lai zina (izņemot pašu Metjū, protams), bet atradās drošībā. Un nomīnēts, lai katrs nelūgts, kas tur bāztos, izceptos līdz ar pārējo.

Līdzi viņam bija tikai tas, ko varēja miegā turēt pie sevis (personīgos ieročus ieskaitot). Aizslēdzis durvis, viņš iekārtojās savā stūrī, aizmiegot miegā, ko par ciešu nu nekādi nevarētu nodēvēt (viņam tā bija parasti) — uztrūkstoties augšā nakts vidū spētu nošaut uzbrucēju vēl pirms vispār atcerētos, kā viņu sauc; iespējams, pie tā vainīgs bija dzīvesveids.

Labu nakti, pasaule.

[Miervaldis Gotiņ...]

Redzēdams, ka visi dodas uz dusu, Lielā Galva pārceļas tuvāk baznīcas gruvešiem, kur vēl vajadzētu būt papilnam kvēlojošu ogļu. Salasījis dēļu galus, kas neizbēgami radās, sabrūkot šai ēkai un tavernai, virsaitis uzkur ugunskuriņu un, ietinies Indiāņu Segā, liekas turpat gulēt.

[Dženeta]

*15 minūtes nogulējusi meitene pamostas saprazdama ka nespēj pagulēt divu iemeslu dēļ-kāja atkal neciešami sākusi sāpēt un auksti ar ir palicis... Rūpīgi noņēmusi apsieto,asiņaino pārsēju viņa notīra brūci no gružiem ar vēl vienu stērbeli.
Pārlūkojusi graustu sev par milzīgu izbrīnu ierauga gruvešu čupiņā pudeli ar viskiju.*
Tā,nekas... *Pierāpo klāt un uzlej maķenīt virsū brūcei. Tad noplēš nu jau trešo strēmeli no svārkiem(ja tos vēl var saukt par svārkiem) un uzmanīgi apsien brūci*
Hmm... Bet kā lai sasildas? Tādā aukstumā nekad neaizmigšu!
Atceras par baznīcu. Tur vajadzētu būt siltam!?
*Pa caurumu otrā mājas pusē izrāpo ārā.* Otrā pusē atrodas kas līdzīgs krustojumam starp ielu un nekoptiem dārziņiem. *Klenderē uz priekšu cerībā atrast baznīcu citu nepamanītai. Paskatās uz augšu un tālumā ierauga graustu/celtni/baznīcu. Sapratusi virzienu dodas uz turieni. Pēc 10 minūtēm nonāk pie baznīcas(otras puses).
Sajutusi siltumu,pasmaida un laiku lieki netērējot noguļas uz zāles pleķīša.*

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 23.08.2012 14:55

[Pūķēns Sāra]

*Kamēr visi, nu vismaz lielāka daļa jauno ciematnieku, gulēja, ap apšaudīto bāru darbojās strādnieku orda impu izskatā. Mazie, lielacainie, bet spēcīgie radījumi atjaunoja sienas, saveda kārtībā bāra iekšpusi, ienesa atpakaļ klavieres un visus parējos labumus, kuri piedienas bāram, ieskaitot dzīvas un veselas izklaidētājas otrā stāva apmeklētājiem.*

*Kāds no impiem bez skaņas piedevās pie guļošās pokahontas un apsedza ar siltu pančo, pie viena ielikdams cieši pie viņas miesas blašķi ar šķīdumu vienai reizei, kas indiānietei pēc garšas varētu šķist viskijs, bet patiesībā sadziedētu viņas savainoto kāju un vecos apdegumus.*



*Pirms rītausma, kad nakts ir viss tumšākā, vēl slikti, bet bija sadzirdamas skaņas, kas atgādināja pletņu plīkšķēšanu un neregulāras iegaudošanās kā caurvējā.*

[Overlord]

Māja,kurā karotājs iegāja nesabruka! No turienes neatskanēja neviens troksnis-nedz šāvieni,nedz skaļa korāna citēšana. Vien pēc brītiņa lēnā,domīgā solī pats "džihādists" izgāja no turienes ārā un apsēdās uz trepītēm,skatu pievērsis abām savām saujām.
Nu bet tas taču bija aizdomīgi,ka tur sēdēja viens melnas krāsas subjekts viņš kā apdullis atkārtoja. Un pavēris plaukstas noraudzījās uz savādajām tabletēm rokās.
Zilā un sarkanā krāsā,ko viņam tika piedāvājis šis īpatnis. Es pamodīšos? Cerams,ka pie Allāha!
Aprijis savu tableti, Viņš atslīga miegā pret sienu.,kājas izstiepis tā,ka ļaudīm tām būtu jāklūp vai jākāpj pāri.

[Mattiass]

No rīta klusu pamodies, Metjū, novērtējis, ka pa nakti, šķiet, nekādas cūcības nav notikušas, piecēlās, sagādāja ūdeni (pēc tam, kad pats bija atsvaidzinājies), malkas pārpalikumus (kādi nu te bija), un šo to no saviem pārtikas krājumiem, un, pārbaudījis, ka vietējā plīts ir darba kārtībā un skurstenī, kā par brīnumu, neviena vārna nav iesprūdusi, ķērās klāt brokastu gatavošanai.

Viņam vienreiz gribējās ieēst arī kaut ko kārtīgāku par sviestmaizēm, un, vēlams, ne pār tām cenām, kuras plēsa sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

[Andromeda]

*Piepeši iztrūkās no miega sajūtot smaržas un sadzirdot skaņas no Matt brokastu gatavošanas. Tā kā maņas vēl nebija pienācīgi atmodušās, tad ķeras pie revolvera. Pāris reizes noplikšķina acu vākus un tad saprot, ka laikam briesmas nedraud. Nolaiž ieroci*

Ko pie velna tu tur dari? An saņurcīti nopīkst. *Iztinās no segas un pončo. Piekārto korseti un matus. Meklē kur nomazgāt seju.*

[Mattiass]

OOC: Saņurcīti nopīkst, super. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Atbildes vietā:
— Spainis ar ūdeni ir tur. (Parāda ar roku, neatskatīdamies.)

Mazliet uzjautrināti:
— Brokastis taisu. Tu tajās esi aicināta piedalīties, ja vēlēsies, — Metjū pakausis nenodod smīnu ar mutes kaktiņu, kas viņa sejā pie tam uzplauka.

[Andromeda]

An uzmeta skatienu spainim un uz komentāru par brokastīm sarkastiski paglūnēja uz Matt, kaut arī viņš to šķiet nemanīja. An nomazgāja seju un kaklu.
Svaiga kā rozīte rasainā rītā, An apsēdās pie galda un vēroja Matt darbībā ar vieglu smīniņu sejā. Nebija nosakāms vai arī tas bija sarkasms vai patika.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 26.08.2012 12:52

[Mattiass]

Beigās An priekšā tika nolikts viegli kūpošs ēdamais pārgājiena traukā, līdzīga bļodiņas un pannas krustojumam (nebija jau te nez kādas servīzes, kuras tāpat būtu pārāk nepraktiskas). Pats Metjū apsēdās pretī, un, novēlējis labu apetīti, sāka ēst no veidojuma, kurš atgādināja mazu katliņu.

[Andromeda]

An uzmeta visai kritisku skatienu ēdienam un traukam, kurā tas tika pasniegts. Manāms aizdomīgums pavīdēja sejā pirms pirmā kumosa. Tomēr, ja jau bija izdzīvojusi pirmo Matt piedāvāto ēdienreizi, arī šoreiz nevajadzētu būt starpgadījumiem. *Sāk tiesāt ēdienu, iztaisnojot muguru un ievērojot galda kultūru kā īstai dāmai pieklājas, lai arī nebija smalko trauku un piederumu. Nebilst ne vārda tikai skatiens paklusām, nemanāmi aizslīd Matt virzienā.*

[Mattiass]

Brokastis nebija saindētas. Arī ūdens ne.

Tā kā šīrīta fermeru brokastis, Metjūprāt, pat bija sanākušas visai labas, viņš pilnībā nodevās ēšanai. Tāpēc, nejauši paceldams skatienu un redzēdams, ka uz viņu blenž, viņš gandrīz aizrijās. Un ilgi domā mani vērot? Vai arī ieraudzīji ko interesantu? Skaļi gan nekas nesekoja, un, paēdis, viņš piecēlās, lai atnest un nolikt uz galda divus kausus (kurus vakar pašā sākumā bija aizdabūjis no kroga reizē ar savējiem viskija krājumiem) ar tēju. Kausi bija karstumizturīgi, taču skats tā vai tā bija dīvains.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pamodies, Lielā Galva sakužina uguni, kas vēl joprojām kvēlo un uzcep uz tās vairākus putnus, kurus atrod turpat baznīcas drupās. Paēd pats un atstāj arī citiem, ja nu vēl kāds ēdājs uzrodas.

Paēdis virsaitis dodas tusēt tur, kur ir dzīvība - pie Matt un An.

- Labrīt, mani bērni! - Pienācis tuvāk, viņš pieklājīgi apsveicinās. - Kā gulējāt?

Negaidīdams atbildi uz jautājumu, sadabū pīpi un sāk tajā štopēt iekšā kaut kādus kaltētus augus.

[Mattiass]

Metjū kādu brīdi neizteiksmīgi blenž uz indiāni, kurš izgājis caur rūpīgi aizslēgtām kantora durvīm.

— Noderīgs puisis, — viņš visbeidzot nosaka.