Vesterna vilinājums, [BP] [KS] [R] KK etīdes Mežonīgo rietumu garā Opcijas

[Andromeda]

Land of the dead.

Brr. Vēsi te. Un pakulas arī veļas pa tukšajām KK ieliņām. Gluži kā vesternā.

[Andromeda]

Lodes būtu trāpījušas paredzētajos mērķos, ja nebūtu Semijs, kas izleca saimniecei priekšā. Skaistais dzīvnieks sabruka pie An kājām, cīnīdamies pēc elpas, kārpot ar kājām zemi taču ne ilgi. Dzīvnieks sastinga un putekļi nosēdās.

Āāhaāā! Kliedziens izlauzās no An krūtīm. Sejā bija lasāma sāpe. Skatiens sastinga pie tumšā tēla ielas smiltīs.

An sagrāba ````i aiz apkakles un nogāza zemē, un krāmēja viņam pa seju ar spēku, kas bija trīs reizes lielāks nekā parasti pateicoties niknumam, kas bija pārņēmis visu viņas būtni. Man pie kājas, kas tu esi vai what the f#ck is your name! *Izrauj revolveri pieliek pie deniņiem un raida lodi tieši galvā, ne kur noliekties nedz aizmukt.*

[Dženeta]

*Meitene mierigi ar intersi lūkojas kā notiek cīņa.
Te ierauga Džo... Priecīgi pieiet klāt un nosaka*-Čau. Prieks ka tevi atradu! Šitie skaisti galina viens otru nost... *Te ierauga dunci Saurija rokā* Nu vai ziniet! Vai nebūs par traku?! *Pēc brīža nosaucas*Tad pievēršas krogus meitai.* Vai ko ēdamu te ar var dabūt? Sen nav ēsts... Un uzvedas tie trakie ar tā ka rodas sajūta kā kino!

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 19.08.2012 21:32

[Pūķēns Sāra]

*Krokodils ar klavierēm izbīdījās pa aizmugures durvīm un iekārtojās šķērsielā, lai dramatiskajai kaujai fonā nodrošinātu pienācīgi jautru meldiņu*

*Nojautas vadīta vai dzirdējusi kņadu Mora pabāza galvu pa salona durvīm laikā, lai dzirdētu pēdējā pohikāņa pavadones jautājumu. "Ja nebaida samaksa, tad virtuve ir pilna: ēdat, ko gribat."

*Īss raižpilns skatiens uz zāles grauzēju pie minigatlinga un sarkanmate iebāzās atpakaļ krogā* Drošības labat jānolaiž spogulis: tiem sagli spoguļiem ilgs saņemšanas laiks.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 19.08.2012 21:46

[Mattiass]

Sadzirdējis klavieru plinkšķināšanu kur citur, nekā krogā, Metjū nospriež, ka pianists ir sekmīgi paglābies (viltnieks tāds, pat klavieres aiznesis), un ka Lielās Galvas acīmredzot krogā nemaz nav bijis (vai arī mētājas piedzēries zem galda, jo sarkanādaiņiem maz vajag — kas principā ir tas pats) un nolēma ilgāk nekavēties. Iegriezis Minigatlingu, Metjū apveltīja bāra priekšu ar dāsnu kārtu no stūra līdz stūrim, kurai vajadzēja pataisīt par sietu ne tikai kroga pirmo stāvu, bet arī tajā esošos.

Par laimi, Kelpija pie šāvieniem bija pieradināta, un mūļiem vispār jau sen viss bija pie kājas.

[Miervaldis Gotiņ...]

*Pagaidījis, lai pianists izvelk klavieres pa sētas durvīm, arī Lielā Galva iznāk no kroga, paietās drusku nostāk, tur iekārtojas uz taburetes (kuru līdzīgi kā Karbofoss visu laiku nēsā uz muguras), sadabū popkornu, un sāk vērot notiekošo.*

[Mattiass]

Kad pirmā stāva sacaurumotība lika domāt, ka tas varētu būt tīrs (ja vien kāds neiespiedās grīdā tik ļoti, ka nogāzās zem tās), Metjū domīgi apšaudīja vietu, kur atcerējās bāra kāpnes uz otro stāvu, un tad, kārtības pēc, noslaucīja arī otro stāvu. Un pēc tam vēlreiz pirmo, ja nu kāds, vēl dzīvs būdams, pabāzis ārā galvu no slēptuves.

[Overlord]

Viss kā pēc etalona. Niknuma pilns kliedziens, spēcīgs trieciens pa žokli,verbāla savas sirds atvieglošana un beigu beigās ventilācijas ierīkošana "Kastora" galvā.
Tas viss vienā mirklī pazuda tumsas jūrā......

Acis šķietam pašas atleca vaļā. Viņš gulēja uz zemes. Kāpēc? nebija zināms. Kur? Arī ne. Un kālabad virs viņa atradās kaut kāds sievišķis,kas izskatījās ar dzīvi visai neapmierināts, viņš nemācēja teikt. Vēl jo vairāk-kas viņš bija? Un ir? Un kāpēc tā sāpēja galva un seja?
Sveicināti, nopriecādamies ka labas manieres nav aizmirsis, viņš apvēlās uz sāniem. Turpat atradās mačetveidīgs ierocis un nomests šaujamais.
What da hell? kas te notika?
Un kāpēc gan meitietis uz viņu vērās kā Hitlers uz Poliju? Vai tas bija saistīts ar to zirga līķi? Un vispār....Kāpēc deniņos tādi dīvaini caurumiņi?
Citplanētiešu eksperimenti? .. Ak dies..citplanētieši. Strauji kā lode apjukušais bezidentitātes subjekts uzšāvās kājās, ar rokām turoties pēc pēcpuses.. Ārpuszemes iedzīvotāju iecienītākā apskates objekta Zemiešiem.

[Andromeda]

An vēl kādu mirkli tupēja ar ceļiem putekļos. Acīmredzot Saurijs, Zaurijs, Kastrons vai nu vienalga, kas viņš bija, netaisījās mirt, bet tā kā šķiet šoreiz viņš An neatpazina tad, viņai arī nebija pamata pat kaut vārdiņu bilst.

*Pieceļas, noņem apmetni un pārklāj pāri zirga līķim. Pagriežas un turpina meklējumus ceļa smiltīs*

An piepeši apstājas un no smiltīm izvelk mazu garenas formas priekšmetu. Viņa bija atradusi detonatoru, kuru neveiksmīgā kārtā bija izmetusi, pateicoties Matt šāvienam rokā. Tā kā zirgam ratos bija maisi un papīri un plastilīns, un viskija arī nebija, tad bija tikai viens secinājums, ka kāds tos bija savācis. Nebija arī ilgi jāinspicē, kurš, jo atgriežoties krogus meita pati visai laipni bija salējusi viskiju, un izpļāpājās par „.. zinot to, ka Jums pie dvēseles nebija ne graša”. Ko skuķis nebija pamanījis, ka vienā no naudas maisiem bija rūpīgi noslēpta bumba, kurai tad nu detonators šobrīd atradās An rokās.

*Ilgi nedomājot tika nospiests slēdzis.* Atskanēja sprādziens un naudiņa nošvirkstēja liesmās. *Nemanāmi aizslīd gar stūri un ierauga visai noderīgus ratus ar kulbu, un ūdens krājumu ceļošanai. Nočiepj un brauc pretī saulrietam.*

Mans darbiņš šeit ir padarīts.


Šo rakstu rediģēja Andromeda: 20.08.2012 13:38

[Mattiass]

Kaut kur sprāga. Kas, ellē…?

Sapratis, ka, ja tas būtu TIK tuvu, dzīvotājs vairs nebūtu, Metjū nomierinās un rāpjas uz tuvākā augstākā jumta, lai saprast, kas vispār notiek (Minigatlingu pagaidām, protams, atstāj, kur ir, par smagu staipīt apkārt un pašā ierocī arī munīcijas diez ko nav atlicis).

Uzrāpies, viņš, aplaidis skatienu visapkārt, redz ratus. Saule traucē saskatīt detaļas, taču, bez "Demolētavas" te ir tikai vieni zināmi rati — tie, kurus An pakāsa, un kuros bija salādēti dārgumi. Aizbēgusi, kārtējo reizi aizbēgusi no drošās nāves. Pats sātans acīmredzot to sievišķi ellē nevarējis paciest un aizraidījis atpakaļ uz virszemi, dzīvotājiem par skādi. Tur aizbrauc mana naudiņa.

Tik tikko nesākdams griezt zobus, savaldās, paķer dinamītstopu un aizšauj pāris dinamīta stienīšus, vēlams, lai iekristu ratu aizmugurē vai arī kaut kur tieši priekšā (var tēmēt biku augstāk). Ja nekas no tā netiek man, netiks nevienam.

Gadījumā, ja tas nelīdz (saule pārāk traucē, vai vēl kādi dēmoniski spēki An paglābj arī šoreiz no parādu nāvei atdošanas), lec mugurā Kelpijai un dzenas pakaļ. Ja trāpa, arī dodas turpu — pārbaudīt, kas palicis.

[Andromeda]

Viens stienītis gan trāpa ratiem pašā aizmugurē un rati uzsprāgst. An ar triecienvilni aizlido krietnu gabalu tuksneša smiltīs. Ratos iejūgtais lops tāpat. Smagi savainots knapi stāv un gaida nāvi.

Pēc neliela blackouta An pamostas, sākumā gan neko neredz, jo skats miglojās un ausīs dunēja, tomēr other than that viņa bija vienā gabalā. Tomēr piecelties vēl nebija spējīga.

[Miervaldis Gotiņ...]

*Tā kā šajā pusē šovs beidzas un vairs neko redzēt nevar, Lielā Galva paņem tabureti un pārvietojas uz turieni, no kurienes paveras skats un jauno notikumu vietu. Iekārtojas tur un turpina grauzt popkornu.*

[Mattiass]

*Atskan šāviens. Metjū, apžēlojies par lopu, aizraida to uz labākiem medību laukiem. Ratu saturs (pareizāk, tā neesamība) gan liek vilties. Jātnieks attālinās no ratiem, mazliet (bet ne pārāk) pietuvojoties smiltīs gulētājam, tēmēdams ar karabīni (tomēr gatavs raut ārā arī revolveri, ja izrādīsies, ka tur guļ tiešām tā nolādētā nemirstīgā).*

[Dženeta]

*Pēkšņi meitene sajūt šāvienus. Te pēkšņi nežēlīgi asa sāpe kreisajā kājā. Pacirtusi galvu viņa redz Metjū.
Tad sapratusi ko viņš mēģina izdarīt,notēlo mazu izrādi un sabrūk zem krēsla,paripinoties zem galda un aizgrūžot priekšā krēslu. Ar skumjām iedomājas ka šāvēju viņa gribēja glābt. Te atceras par Džo... Visu to viņa atceras nekustoties un cenšoties neelpot lai arī sajūta ka tūlīt būs jāsprāgst(kājas dēļ).
Tā! Mierīgi,mierīgi! Sagaidi kamēr tas idiots aiziet. *Gaida,gaida. Ciešas,ciešas līdz beidzot Metjū aizskrien.
Izrāpo ārā un ātri noplēš strēmeli no svārkiem ar ko apsiet brūci. To visu darot meitene neparko citu nedomā,jo jūt ka Metjū varētu atgriezties. Drošības pēc ierāpo telpas stūri kur viņu neredz,un tur nogaida līdz spēs pieciest sāpes*

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 20.08.2012 14:45

[Andromeda]

*Izdzird šāvienu kaut arī vēl aizvien viss atbalsojās, dunēja un dūca.* Nevarēja nekļūdīties, tikai vienam tipiņam šajā pilsētā bija manīta karabīne.

*Uzslejas sēdus un atsedz papluinītos matus no sejas* Tīrā sodība ar Tevi Metij... *Pieceļas, notrauš putekļus no drēbēm, pievēršas Matt un smaida sirsnīgi. Apdejo karabīni gluži kā viņš pats pirms brīža un arī revolveri atrod, tomēr neatņem. Ielūkojas dvēselē un viegli noskūpsta.

[Mattiass]

*Neatraujas, tomēr ir visai izbrīnīts. Un pabālējis. Tomēr balss to nenodod, un rietošās saules sarkanajā gaismā bālumu arī nav viegli pamanīt. Varbūt vienīgi, esot ļoti tuvu, un skatoties ļoti vērīgi.*

— Tīrā sodība ar tevi, An. Kā tu te uzradies? Un kāpēc?

*Meitenes taustīšanos gar ieročiem viņš bija sajutis, tāpēc to atstāšanu mierā uztver par labu zīmi. Pagaidām. Piesardzību tomēr nezaudē.*

[Andromeda]

Šķiet šajā pilsētiņā kļūst par šauru un laiks doties pretim saulrietam. *Nočukst neesot ne cm tālāk no Matt kā pirms brīža, bālums nepaliek nepamanīts. * Joprojāms smaids, gluži kā lapsai.

[Mattiass]

— Kopā ar tevi? — neticīgs smīns, — Tev vienkārši vajag transportu. Kur ir skanošais?

Sajutusi saimnieka piesardzību, Kelpija arī pameta uz An aizdomīgu skatienu un pavirzījās mazliet nostāk no abiem. Viņa varēja būt arī visai nāvīga (kā dažs labs zirgus zagt tīkotājs līdz šim jau bija pārliecinājies), tomēr instinktu vadīts, dzīvnieks labāk tomēr turējās tālāk no nepatikšanām.

[Miervaldis Gotiņ...]

*Lielā Galva pieceļas, noliek malā popkornu un pienāk abiem rokās sadevušamies klāt*

- Mani bērni No malas var redzēt, ka jums būs lemts būt kopā mūžīgi. Dzīvojiet laimīgi, un lai senču gari ir ar jums! Es esmu runājis, hau!

*Uzpūš abiem pīpes dūmus, kuriem vajadzētu simbolizēt virsaiša svētību.*

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 20.08.2012 15:40

[Andromeda]

Ahh...Nu neesi tik acīmredzams! *Pašķiebj galvu un satver Matt zodu.* Nogalināsi arī romanci. *Kādu laiku klusē. Tad atlaižas no Matt, pagriežas pret pilsēteli.* Tomēr man vajadzīgs transports, par cik manējo Tu smalki iznīcināji. Neņem ļaunā, bet Tavs kleperis diez vai būs piemērots manām vajadzībām. *Ignorē Lielo Galvu, bet tomēr doršības pēc atpūš dūmus viņam atpakaļ, atgaiņājas, ka tik tiešām nepielīp un nesanāk kā jams saka. Ignorēts arī tiek Matt jautājums par skanošo*

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 20.08.2012 15:58

[Mattiass]

Metjū nācās noklepoties:
— Nu tu dodi, indiāni… kāda vēl romance… sasodīts.
*An satver Metjū zodu.*
…

— Mana ķēve nav tev piemērota, un pilsētā cita brīva transporta nav. Kur palika tavs pirmais zirgs? Un es gribu savu daļu no tā, ko sarunājām, — viņš vēlreiz atgādināja. Ko tas viss nozīmē?