Vesterna vilinājums, [BP] [KS] [R] KK etīdes Mežonīgo rietumu garā Opcijas

[Andromeda]

Land of the dead.

Brr. Vēsi te. Un pakulas arī veļas pa tukšajām KK ieliņām. Gluži kā vesternā.

[josephine]

- Ā, nu tad uzreiz vajag tā teikt - B E I G A S! - un nelikt cilvēkiem mocīties..

*apstulbst, pakasa pakausi un apdomājās cik daudz dimensijās pati runā, sašļūk*

- Neņem galvā, nervu sabrukums dara savu..

[Miervaldis Gotiņ...]

*Lielā galva pasniedz pīpi Džo* - Še, ievelc kādu miera dūmu, tas palīdz. Prīmā manta, nākusi no tālās saulainās zemes Afganistānas.

[josephine]

*melanholiski pasniedzas pēc pīpes, ievelk kārtīgu dūmu plaušā, sāk klepot un rīstīties, tad nomierinās*

-Es, es redzu Lūsiju.. debesīs.. ar dimantiem..

[Miervaldis Gotiņ...]

-Kur!? *Arī paskatās debesīs, redz tikai šerifa kantora griestus* - Neko sev, nemaz nezināju, ka daži no šīs mantas iegūst spējas redzēt cauri sienām!

[josephine]

*Visai vienaldzīgi parausta plecus*

- Gadās.

*tad pavisam organiztoriskā noskaņojumā, saberzē rokas*

- Nu, ko, ejam meklēt Kapteini Korķi, vai kā?

[Andromeda]

*Prērijas vidū stāvēja zirģelis ar ratiem, naudas maisiem, C4 un viskiju. Nepaspējis pat noīdēties tas ar visiem ratiem tika kaut kur aizbīmots*

[Mattiass]

— Korķi un līķi? — *neticīgi uzrauj uzaci,* — Jauno nekrofīliķu klubiņš? Vai arī ko tu esi iecerējusi?

[Miervaldis Gotiņ...]

- Līķi vajag sadedzināt. *Izpūš vairākus dūmu gredzenus.* Citādi tas sāks smirdēt un piedraņķēs senču zemi.

[Pūķēns Sāra]

*Zirgs ar ratiem patiesi bija aizbīmots, bet maisos, kuros vajadzēja būt naudai, bija papīri un cita draza, C4 vietā plastilīns, bet viskija - tukša tara. Īstie labumi nebija tikuši tālāk par ciemata apkaimi, kaut kur tajā droši noslēpti.* Kā mēdz dzīvē gadīties: ja gribi, lai viss norit pēs tavas gribas, esi blakus, nevis klaiņo apkārt.

[josephine]

*Spuldzīte iedegas virs Džo galva, iegrūž dunku Lielajam Galvam sānos*

- Eu, iedo vēl vienu dūmu ievilkt

[Mattiass]

— Tjā, bet kā sadedzināt to, kā nav? — *filozofiski nosaka, iedzer, viltīgi piemiedz acis,* — Arī viņas zirģeli jāatrod, citādi nonīks tuksnesī.

*Vizmaz tikpat ļoti interesē arī ratu saturs, kas velkas nopakaļ zirgam, taču to labāk skaļi nepieminēt.*

[Miervaldis Gotiņ...]

- Aber lūdzu. *Pasniedz pīpi Džo.* Mums šīs mantas ir diezgan.

[josephine]

*Ievelk kārtīgu dūmu, sagrīļojās, knapi notur līdzsvaru*

-Aha! Eureka! Tā nav Lūsija, tā ir An, un bez dimantiem.. žēl gan, ka bez dimantiem... viņa ir tavernā.. tā šķiet -

Šo rakstu rediģēja josephine: 17.08.2012 20:36

[Andromeda]

Pilsētā lēnām iesoļoja cēls rumaks, tumšu spīdošu spalvu. Jātnieks bija tērpies viss melnā ieskaitot apmetni un platmali. Apstājās pie tavernas. Zirgs tika rūpīgi piesiets pie staba. Jātnieks ieiet tavernā un apsēžas pie bāra letes.

Vienu mēriņu viskija. Atskanēja sievietes balss. Tika noņemta platmale. Atklājās jauns sievišķis, ar gariem, tumši brūniem, viļņainiem matiem, gaišu ādu, asinssarkanām lūpām un kaķenes skatienu, gluži kā An.

*Novelk melnos, garos cimdus un uzber monētas uz letes.*

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 17.08.2012 20:44

[Mattiass]

*Metjū notic Džo. Viņš nav tādā mērā piedzēries (un nu jau pēc šādas ziņas atkal ir skaidrā), un nav arī aizspriedumains, taču notic. Līķa dīvainā pazušana… An kaut kādā veidā atgriezusies no elles — ja kāds to spēj, tā ir viņa. Saprasdams, ka turpmākā tikšanās ar šo būtni var beigties ar pilnīgu pirmsnāves nosirmošanu (kam jānotiek diezgan ātri, ja mironis ieradies pēc Metjū dvēseles), viņš strauji mainīja plānus.*

— An? Tavernā? Tev rādās, — *viņš šķietami vienaldzīgi, vēsā tonī, nosaka.*

— Lai nu kā, laiks atbrīvot šo ēku no savām parpalām, lai nepārbaudīt ilgāk sarkanādainā senču pacietības mēru. Neliecieties traucēti, — *Metjū nosaka un dodas pārvietot minētās parpalas.*

[Miervaldis Gotiņ...]

- Taverna arī ir uz senču zemes. *Paņem no Džo pīpi un dodas uz tavernu, pa ceļam, drošs paliek drošs, palēkdams dažus Goddevības Dejas soļus.*

[josephine]

*Metās līdzi virsaitim, te tāpat vairs nav ko kvernēt, jāiet kāds pokers urzaut, un galva arī tāda dulla*

[Pūķēns Sāra]

Mora veikli nocēla krodzinieka darbu, ielejot jaunajai viešņai viskiju.
"Jūs esat An, ne tā?" Tumšajās acīs kā akači dzirkstīja interese: "Jūs ar ko atpirkāties no Hārona, zinot to, ka Jums pie dvēseles nebija ne graša?" *Īss skatiens, novērtējot jauno An paskatu.* "Vai tiešām baudā?" Tas bija neviltots pārsteigums. Vecais kārumnieks...

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 18.08.2012 13:16

[Andromeda]

Skatiens tika pievērsts jaunajai meitai, kas pasniedza viskiju. Glīta, dikti glīta. *Pieliecas tuvāk, lūpas pavisam tuvu labajai ausij, čukst. * Nesaprotu, par ko ir runa. *Roka noglāsta meitenes seju. Glāsts slīd gar kaklu, apstājas pie atslēgas kaula bedrītes. Tika veltīts neizdibināms skatiens un apburošs smaids.*

[Pūķēns Sāra]

"Vai nodemonstrēt?" *tiek atčukstēts atpakaļ, ļaujot siltajai elpai īsu brīdi rotaļāties pie pašas An auss, kad atvirzas tālāk, lai svešās sievietes roka vairs neaizskartu viņu.*
"Pianist, uzspēlē jautrāku meldiņu," *tika uzsaukts jaukajam un piemīlīgajam spēlmanim.