Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Mattiass]

Džespers īsi apdomājās.
— Varu, ja nepieciešams, — viņš bija mazliet izbrīnīts par piedāvājumu. Vai kapteinis būtu sācis baidīties, ka darbaspēks pamuks, vai arī, ka jaunais namdaris krastā nodzersies? Nē, visdrīzāk kuģī kaut kas brēktin brēc pēc labošanas jau tuvākajā laikā, Džespers nolēma.
— Tikai jāpaņem mantas. Ak jā, kaptein, jūs taču neiebildīsiet, ja, nodarbodamies ar pētniecību, dažkārt paraugus uzglabāšu uz kuģa?

[Dženeta]

Rodžers savā nodabā dzēra jau trešo ruma glāzi un domāja kur lai dabū kugi uz kura apmesties... Te no pārdomām viņu izrāva divu vīru saruna.Hmm,Rodžers norūca šķiet šī nu ir izdevība tikt uz kuga! Bet nez kada iemesla dēļ neko nedarīja... Divas stundas Rodžers tā arī sakvernēja krogā līdz beidzot viņu atkal no domām izrāva jūrnieka balss kura jautāja:,,Ejam?" Rodžers nu saprata ka šī nu iespējams ir pēdējā izdevība... Nolecis no ķeblīša viņš devās pie nepazīstamā jūrnieka. Nokrekšķinājies viņš padeva labvakaru. Ātri apdomājis ko teikt viņš teica:,,Skatos ka Jūs jau esat dabūjis sev kādu jūrnieku bet vai jums uz kuga nevajdzētu namdari? Jau ilgu laiku kvernu krastā un nevaru dabūt kugi... Būtu ļoti priecīgs ja tas mainītos!"Rodžers apklusa un gaidīja atbildi...


Divi vīri ir Reiks un Darels,īsti nezinu cik plkst-rakstīju ka vakars!

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 01.08.2012 14:23

[echo3]

Nav nepieciešams tieši šovakar. Nekas nedeg, nekas nav pa kaklu, pa galvu jāķer un jāskrien. Lai tikai zinu, kad uz kuģa ieradīsies. - Van Burens paskaidroja Džesperam. - Par kādiem pētījumiem un par kādiem paraugiem ir runa? - Aizliegt kapteinis bez iemesla nemēdza, bet arī atļaut ko neparastāku vajadzēja iemeslu vai vismaz paskaidrojumu.
Tā kā ārā lietus nemitējās, tad runājamos jautājumus labāk bija nokārtot stāvot zem jumta.

[Mattiass]

— Nu… — Džespers samulsa, — Kauli, piemēram. No kaut kā jau jāstudē, un cerēju brīžos, kad neesmu vajadzīgs, tam pievērsties.

Plāns draudēja sabrukt, ja kapteinis izrādītos pārlieku māņticīgs vai aizspriedumains. Ar šādu cilvēku nepatiku jau bija nācies saskarties.

[echo3]

Kapteinis izbrīnījās. - Kauli? Kādam nolūkam kauli? Kādi kauli? Kam namdarim kauli? - Viņš gribēja saprast. Vispār jau uz kuģa šad tad ir kauli, bet parasti pēc ēdienreizēm.

[Andromeda]

Raiens, neko neteikdams, bija ieklausījies puikas un Reika sarunā. Tāds prātīgs puika viņam izlicies bija, tāpēc daudz neko pat nedomāja protestēt pret viņa vēlmi pievienoties komandai. Cerams, vismaz šitais puika noturēsies ilgāku laiciņu.

Kad beidzot arī Pelēcis bija sagaidījis savas, ilgi gaidītās, pusdienas. Viņš jau gribēja noņurdēt, kas tā par tūļāšanos, tomēr meiča, kas tās pienesa, domas aizvirzīja citā gultnē. Viņš notiesāja visu atnesto ar gardu muti, kā arī iztukšoja kausu alus milzu ātrumā.

Uz Reika komentāru par došanos pēc pāris stundām, viņš tikai pamāja apstiprinoši un, nolīdis klusākā kroga stūrītī, kur lietus arī neplakšķināja pa galvas virsu, tukšoja vēl pāris kausus alus, apķēris skuķi, kas kādu laiku bija koķeti vērojusi jūrnieku un tad pievienojās vientuļniekam.

Reiks vēlāk atgriezās un aicināja uz došanos. „Laikam jau negaiss negrasās rimt, būs vien jādodas. Darel, tad nāc nu ar mums!”

Te piesteidzās vēl viens zeņķis. Raiens noskatīja šo no galvas līdz kājām un pievērsa īpašu uzmanību vīra sejai un ieskatījās acīs līdz pašiem dvēseles dziļumiem. Bija jābūt uzmanīgiem, kādus vīrus stādīs kapteinim priekšā, kā arī kāds šis par biedru varētu izvērsties.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 01.08.2012 23:44

[Mattiass]

— Cerēju, ka varēšu pievērsties medicīnas studijām, — Džespers klusu atzinās.

— Taču būtu ļoti pateicīgs, ja šī lieta paliktu starp mums. Iespējams, man to nevajadzēja teikt, jo izlidošu no darba, tajā nemaz nesācis strādāt, taču ir atrodamit pat drosmīgākie jūrnieki, kuri, ieraugot, piemēram, galvaskausu, tūdaļ sāk mest krustus un piesaukt augstākos spēkus, kamēr, kā es to saprotu, medicīna nav nekāds okultisms. Tā ir zinātne. Un uz kā lai mācās, ja ne uz tā, ko ārstē?

Viņš šobrīd pamatīgi riskēja un to zināja. Taču labāk tā, nekā, ja kāds jūrnieks kuģojuma laikā nejauši ieskries kajītē neīstā laikā un sacels traci.

[echo3]

Tad jau varbūt man Tevi vajadzēja par dakteri līgt? - Van Burens, joprojām mazliet izbrīnījies, pajautāja. - Vai arī tā, uz pusēm, namdaris-dakteris? Kamēr esam te, varam līgumu papildināt, un arī algu pacelt. Kā namdarim daudz darba Tev neparedzu, kā ārstam - nu, komanda ir prasmīga, pirkstus starp kokiem bieži nespiež un bomjus uz galvas cits citam nemet. Šurpbraucot tikai viena īsta nelaime bija - bezvējš ar lielu karstumu, no tā cieta.

Tad viņš brītiņu apdomāja par Džespera minētajiem kauliem. Cilvēku kauli, tātad. Kapteinim doma par lādi ar cilvēku kauliem uz kuģa nepatika, bet viņš bija dzirdējis, ka dakteriem mācībās tādus vajag. - Apsoli kristīgi tos apglabāt, kad būsi izpētījis. Tad vari ņemt kaulus uz Zeehond. Un papildinām līgumu.

[Mattiass]

— Kaulu nav pārāk daudz, un kam tie piederēja dzīves laikā, nav zināms, nedz arī bija zināms tam, no kura tos dabūju. Ja man tos vairs nevajadzēs, un tas notiks mūsu ceļojuma laikā, ceru, ka palīdzēsiet atliekām sagādāt jūrnieku bēres, kādas nu būs iespējamas.

Džespers tikko manāmi nopūtās. Pagātne vajāja, un zināšanu kāre iegāza. Nespēja Džespers atstāt citus nelaimē — kas bija pirmais iemesls, kādēļ viņš savulaik bija pievērsies cilvēka ķermeņa studijām, nespēdams nolūkoties slimnieku ikdienas bezcerībā, kad pat dakteru palīdzība, šķiet, reizēm nodarīja tikai ļaunumu. Uzskatu atšķirība, vēlme uzzināt ko vairāk, neatkarīga spriestspēja, un interese par jaunām, agrāk nelietotām (vai, tieši otrādi, lietotām ļoti sirmā senatnē) — cerams, labākām — ārstēšanas metodēm, savā laikā pamatīgi iegāza, un tā nu viņam nācās apgūt jaunu prasmi, vēl nemaz nenobeigušam studēt iepriekšējo, un blandīties pa pasauli, līdz nonāca šeit, tikai tāpēc, lai — Džespers juta — ironiskā kārtā atkal kāpt iekšā lāču lamatās. Taču ticami atkāpties, neradot liekas aizdomas, vairs nevarēja.

— Varam līgumu papildināt, ja vēlaties, kaptein, tikai godīgi brīdinu — pēdējos gadus visur esmu strādājis par namdari, un ieteikuma vēstules ārsta vietai man nav. Manas prasmes ir ierūsējušas, un izpratne par smagāko ievainojumu ārstēšanu mazliet atšķiras no citiem, amata brāļiem, kādi viņi būtu, ja es savulaik būtu pabeidzis studijas.

[Dženeta]

Rodžers neiebilda kad Raiens viņu no galvas līdz kājām nopētīja,jo zināja ka uz kuģa jau šādus tādus neņem! Ne pirmo reizi visu noteica cik godīgs esi... Un uz kuģa jau ar gribas tikt. Tā nu rimti stāvēdams Rodžers gaidīja atbildi...Viņš nolēma vēl neko neteikt un ļaut sevi "noskenēt"! Tikmēr jūrnieks ar interesi nopētīja Raienu. Izskatījās pieredzējis jūrnieks,drošvien ilgi kuģojis... Noskatīja arī abus blakus esošos jūrniekus. He,he! Šķiet neesmu tā vienīgais pieredzējušais jūrnieks kas te atrodams-visi tīri sakarīgi-Rodžers pie sevis noteica,slikti jau nav jo braukt ar kkādiem zaļiem gurķiem pārāk patīkami nav.

[mr Bl@ck]

Pēc dievkalpojuma nesaņēmis no kapteiņa nekādus rīkojumus un dzirdējis, ka ostā vēl stāvēs kādas dienas divas vēl Džeks atvadījās no kapteiņa un teicās, ka dosies uz krodziņu paklausīties par ko šai malā jūrnieki mēles trin.
Kazi, varbūt kaut ko interesantu arī dzirdēšu. Džeks pie sevīm nodomāja.
Tomēr ceļš līdz krogam iznāca mazliet garāks nekā Džeks bija iecerējis, jo Portrojāla bija skaista pilsēta un to apbrīnodams stūrmanis noklaiņoja pāris stundas un uz krogu devās tikai tad, kad sāka krist pirmās smagās lietus lāses, un galā viņš nonāca tikai tad kad lietus jau labi gāza.
Krodzniek! Siltas pusdienas un rumu! Džeks uzsauca ienākot krogā un nokratot ūdeni no savas trīstūrenes.
Tikai tad stūrmanis pamanīja dziļāk krogā sēžam divus savus komandas biedrus un vēl divus nepazīstamos.
Pelēci, Reik! Džks uzsauca nākdams pie abiem, Viss kārtībā? viņš piebilda vēl joprojām atmiņā paturot atgadījumu ar Zītko.

[Hobits]

Darels paņēma visas savas mantas Labi mēs varam iet. Viņš bez nožēlas šķīrās no šīs pilsētas un ar jaunām cerībām sekoja saviem potenciālajiem komandas biedriem.

[Roviela]

Reiks pablenza laukā pa kroga durvju šķirbu. Joprojām lija. Kas viņiem, nav no cukura, kārtīgi jūrnieki lietutiņā neizkūst, bet īpaši jāsteidzas arī nebija, un tā kanonieris nesteidzās.

- Jā? Tu saki namdaris? - Reiks nopētīja puisi, kas nupat tik naski bija nolēcis no sava sēžamā.
- Līdzi iet mēs tev nevaram aizliegt, bet līgumus slēgsi tikai ar kapteini, tur mēs esam bez kādas teikšanas.
Viņš uzmundrinoši pamirkšķināja jaunpienācējam. Jā, tā būs kapteiņa darīšana, un neviena cita.

- Ahoi, Džek! Viss kārtībā. Mēs jau te grasāmies stūrēt uz ostas pusi, tu, cik noprotu, vēl te uzkavēsies, pareizi?

[josephine]

Krodzinieks aizsteberēja uz ķēķa pusi un pakliedza durvīs norādījumus divām krogus meitām sagatavot vēl vienas pusdienas. Tās visai negribīgi rimtās klačot un ķiķināt, viena nošļūca no palodzes, uz kuras bija sēdējusi, otra tikmēr jau ķērās klāt kastroļiem - Pado` man to mais` a` tupeņiem - norīkoja rosīgākā un pievērsās pavardam. Otra, izpildīdama norādi, iegrūda dunku sānos - Stāsti tālāk! -
Abas sasmējās, turpināja klačot un taisīt Džekam pusdienas.
Tikām par ruma pienešanu parūpējās pats krodzinieks - Nu, reņģītes, skatos jūs man te bars sijājās iekšā, ārā, kādi jaunumi dīķī un uz kurien ta plunčās tālāk? - Krodzinieks bija savā elementā - kaut kā jau tās ziņas jādabū, citādāk kurš tad no vietējiem nāks uz krogu tāpat vien, ja nebūs kādi jaunumi, ko akurāti pastāstīt, turklāt arī svešajiem taču vienmēr ir interese par jaunākajām tenkām.

[echo3]

Van Burens atkal noņēma cepuri, kuru, domādams ātri doties prom, jau bija paguvis uzlikt galvā. - Džon, lūdzams, uzraksti papildinājumu līgumam. - Kapteinis nosauca summu un ko tieši rakstīt. Milzīgs algas pielikums jau nebija, tomēr visai laba naudiņa. Var Burens nopietni uzlūkoja jauno komandas locekli, kamēr Džons ķērās pie rīkojuma izpildes. - Džesper, nu tad uzskati, ka saņemsi algu par to, ka mācies. Re, Džons var apliecināt, ka uz Zeehond mācās visi, jo tikai tā dzīvē var īsti tikt uz augšu. Pārējais te iekrīt rokās, te zūd, bet zināšanas un prasmes paliek. Komandā ir daudzi, kas viens otru var aizstāt, Tu nebūsi vienīgais.

Kad dokuments bija uzrakstīts un apstiprināts, un solītā avansa nauda Džesperam izsniegta, kapteinis vēl pajautāja, - Nu tad šodien vai rīt kāpsi uz kuģa?

Un tad jau nekas vairs nekavēja viņu un Džonu doties kārtīgās pusdienās uz krogu.

OOC - cits krogs, ne tas, kurā atrodas pārējie

[Dženeta]

Jā,jā,namdaris esm!-Redžs apliecināja. Labi tad runāš ar kapteini! Kā jūs kuģi sauc?-Rodžers piebilda. Beidzot ir iespēja tikt uz kuģa,viņš nodomāja! Būs jāpacenšas sevi parādīt no labākās puses... Tā starp citu esmu Rodžers,Rodžers Bongs!-Jūrnieks piebilda. Tad viņš jautājoši pavērās uz Raienu,Darelu un Džeku? Vai tie būt Tavi komands biedr?-Rodžers noprasīja.

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 03.08.2012 12:47

[Andromeda]

Pelēcis vēl joprojām pētīja jauno vīru, kas tikpat drosmīgi blenza atpakaļ. Ja jau namdaris, tad to pēc rokām varētu pateikt, un tik tiešām rokas vīram izskatījās darbu redzējušas savā raupjumā.

Raiens apsveicinājās ar Džeku, kas nupat bija iespēries krogā un piebalsoja Reikam, ka viss kārtībā.

Tad tā kā Raiens nebija stādījis sevi priekšā arī mazajam puikam, tad viņš to izdarīja tagad, kad Rodžers sevi iepazīstināja, arī piemiegdams aci Darelam. „Mans vārds ir Raiens Pelēkais, bet visi mani sauc par Pelēci. Uz mūsu kuģa Seehond esmu otrais kanonieris un kravas pārzinis. Jā, es, Džeks un Reiks esam salīgti uz Seehond, bet Darels tikko mums pieteicās iet pie kapteiņa runāties, jo arī vēlas pievienoties. ”

Uz krodzinieka jautājumu Raiens gan neņēmās atbildēt.

[Mattiass]

— Mantas aizvedīšu jau šodien, — Džepsers noteica, apsverot, ka tad nebūs jāmaksā par kroga nakts pakalpojumiem, un varēs aizvākt savu bagāžu no grēka patālāk.
— Ja vēl kāpšu krastā, tad atgriezīšos rīt priekšpusdienā.
Kuģa jaunais namdaris / ārsts vēl katram gadījumam nosauca krogu, kurā tādā gadījumā līdz rītdienai paliks

[Roviela]

- Jā, jā, - Reiks braši apstiprināja, - Tā akurāt ir, kā Raiens saka.

Sapratis, ka tūlītēja promskriešana nesanāks, viņš apsēdās uz tuvējās mučeles.
No ruma puisis atteicās, bija jau kārtīgi paēdis un padzēris, ij visu citu paspējis, kanonieris atbildēja krodziniekam.
- Redz, kā ir, saimniek, tikko izkrāvāmies, kad būsim iekrāvušies, un tas vēl ne šodien būs, tad kapteinis pateiks, kurp tālāk. Tā kā par Providensu ko dzirdēju, bet pie Kristus asinīm zvērēt nevaru, ka tā būs. Mana daļa par lielgabaliem rūpēties, bet galamērķis ir kapteiņa ziņā.

[josephine]

Saņēmis Reika izmanīgo atbildi un savu zinātkāri neapmierinājis, Krodzinieks tikai novilka - Nu ja, tādi kā jūs ir tikai diva veida, tie, kas dodās jūrā izdzīvošanas pēc, un tie man jāsaka, nav visai prātīgi, jo mēnešiem badināties un cepties uz ūdens nav no tiem vieglākajiem veidiem, kā izdzīvot.. un tad tie, kas dodas jūrā jūras pēc - pēdējie tad arī kļūst par īstiem vilkiem. - un aizšļūca vien atpakaļ rosīties ap leti. Citkārt Krodzinieks, pa savai dabai būtu izplūdis garumgaros penteros un varbūt kā citādāk ievirzījis sarunu, lai iztirpinātu no jūrniekiem ko ievērības cienīgu, bet kaut kas viņam lika noprast, ka šoreiz tā būtu vien lieka laika tērēšana.