Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Lianjuks]

Semijzor - Malduguns - mēnessērdzīgais. - Overlord - Toms

- Atceries to strūklaku nometnē? - īsi pavaicājaToms un tad pilnībā pievērsās svešiniekam, nebija jābūt telepātam, lai saprastu jaunatnācēja nodomus. – Paklau, Nātanjel, mums te problēmu pietiek arī bez Tevis. Tu pat neapjaut, kur esi iepinies. – Ak, Dievs, es izklausos pēc idiota, ne? Toms vēl nodomāja. - Es negribētu, lai Tu tā izturies pret maniem draugiem un ēēē... – viņš pablenza uz otro vīrieti, kurš jau bija paguvis trūkties nepelnīti. – un viņu arī.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 17.02.2012 23:50

[Overlord]

Spriedze kas bija pārņēmusi Nātanu, mazliet mazinājās, dzirdot kā šī rudmate atbild viņam. Lēdija? ak pareizi. Šī būs no tām, kas nespēja iedomāties,ka viņai var pretoties vai izturēties tā, kā Nātans bija pieradis. Un kas gan ir pāķis? Visas nelaimīgās senioritas bija dēvējušas,vai drīzāk izkliegušas, viņu ļaunākos vārdos.
Vai kundzei bija iebildumi? Es atvainojos un vairāk nekā uzspēlēti paklanījās, reizē visai sulīgi nospļaujoties. Nākamreiz vārdus netērētu un uzreiz aiz matiem pavazātu apkārt. To sakot viņš kāri aplaizīja lūpas, kā vilks,kurš sajutis asins garšu. No skata viņa nebija tā neglītākā, tikai visnotaļ bāla. Itin kā slimotu ar franču slimību,uz to viņš negribētu uzdurties, īpaši tagad,kad šim pārsteidzošā kārtā savādais puisietis viņu uzrunāja vārdā.
Izbrīns mijās ar priekšnojautu,ja reiz viņš bija gubernatora sūtīts,tad viņam vajadzēja zināt Nātanjela vārdu. Nenojaušot kādās nepatikšanās?
Tici man,saprotu.iesprostošana "Dzelzs jaunavā" un pēc tam pakāršana,iespējams, moku rats,bet varbūt uzreiz sārts? Pārāk labi jau nu zināms,kas noķertam jūras laupītājam draudēja.
Vēlreiz zibenīgi nopētijis klāt esošos savādniekus, par kuru izskatu kuģotāja uz domāšanu visai slinkās smadzenes tagad saspringti sprieda. Vai varēs uzreiz atkauties no visiem? Droši vien. Arī tas meitietis acīs jāpatur, jau bija pieredzēts,ka pārāk iekarsušiem tēviņiem tādas jaunkundzes pārgriež rīkli tā, itin kā skrūvētu pudeli vaļā.
Jūs esat spānieši vai Londonas ļaudis? Ja tie bija angļi,varbūt pat varēja kaut ko sarunāt.Ja Ferdinanda algotņi,tad viss skaidrs.
Un galu galā,kā lai izskaidro piepešo attapšanos šai dīvainajā vietā?

[Lianjuks]

Semijzor - Malduguns - mēnessērdzīgais. - Overlord - Toms

- Tu nu gan esi.. - ...vēl viens ķertais. Toms nošausminājās. - Vai tad nav humānāku veidu kā ar tevi tikt galā? Neesmu nedz no Londonas, nedz kāds spānietis.
Atkal nogranda pērkons, tika veltīts šaubu pilns skatiens debesīs. - Lea, Tev nešķiet, ka pārāk ilgi no debesīm nekas nav kritis?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 18.02.2012 18:08

[Malduguns]

-Godīgi sakot, strūklaku īpaši labi neatceros, viss ir pārlieku sajaucies vienā putrā, turklāt tas notika tik ļoti sen,-meitene sacīja un caur pieri paglūnēja uz Nātanjela pusi. Replika par matiem viņai īpaši nepatika.
-Gribētos redzēt kā tu to taisies dabūt gatavu,-viņa sacīja, ar pirkstiem izbraucot cauri savam īsi apcirptajam rudajam ērkulim.-Nedomā, ka visi tev tā te tik vienkārši pakļausies, turklāt mums ir jautrākas lietas par dzelzs jaunavu vai moku ratu, tāpēc labāk pievaldi mēli un vispirms noksaidro ar ko tev ir darīšana un kur esi nonācis,-viņa noteica. Bez naida. Tiesa, nedaudz brīdinošā tonī.
Vēl viens pērkona grāviens pāršķēla atmosfēru.
-Tu ierosini kaut kur doties? Teiksim, zem gultas?-meitene Tomam atjokoja.

[Lianjuks]

Semijzor - Malduguns - mēnessērdzīgais. - Overlord - Toms

- Es domāju to ērmoto strūklaku pazemē, netālo no vecās nometnes vietas. Mēs to atradām tajā peļu būšanas reizē. Tagad atceries? - Leas sacītais Nātanjelam nedaudz uzjautrināja Tomu, un kā lai neuzjautrina, ja zināms, ka rudmates vārdos ir vairāk patiesības nekā nabaga bruņotais īgņa spētu iedomāties.
Sāka pūst spēcīgs un ledains vējš no tās puses uz kuru gāja Raiens, pasaule nedaudz satumsa. Toma galvā atkal sāka rasties kāda doma, uzjautrinājums pagaisa un viņš nocitēja vienu no atrastajām zīmītēm.
- Tu nedrīksti nomirt viņas prātā. Atceries kā izskatījās tā māja, kurā atradās gulta, kurā aizmigām?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 18.02.2012 19:39

[Malduguns]

-Visai miglaini. Tur nebija tāds mirdzošs gaitenis?-meitene vaicāja, saraukusi degunu. Ar tādu sejas izteiksmi viņa parasti centās atcerēties dažādas lietas. Nometnes notikumi likās sajukuši vienā putrā un daļa bija kļuvuši diezgan miglaini.
Vējš lika sadrebināties un gribot negribot kļuva nedaudz neomulīgi.
-Pēc sievietes sejas! Pēc dīvainas, sagrautas sievietes sejas! Vai tas tiešām nozīmē, ka mēs varētu nomirt tagad, pa miegam? Kā gan mēs varam to novērst?!-tagad drebināties lika nevis aukstums, bet doma par savu ievainojamību.

[Lianjuks]

Semijzor - Malduguns - mēnessērdzīgais. - Overlord - Toms
- Jā, ar tādiem savādiem akmeņiem, kas izstaroja gaismu. - piekrita Toms un sāka koncentrēties uz jauno problēmu.
- Iespējams mums vajadzētu pamosties. Tas iesākumā līdzētu. - No debesīm nokrita jau nez kurais cirvis, tieši Nātanjelam degungalā. Kādi divdesmit centimetri un no viņa nekas jēdzīgs pāri nebūtu palicis. Kaut kur piecdesmit metrus tālāk nokrita vairāki cirvji vienlaicīgi.
- Lorijs gan ieteiktu lietussargu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 18.02.2012 21:27

[Overlord]

Meitenes tonis šķita kā brīdinājuma šāviens,kādus raidija pirāti saviem upuriem. "Padodies" jeb šobrīd "aizveries" vai arī sekos tūlītēja abordāža bez žēlastības. Tas viņas vārdos bija jaušams, bet viņas izskats un augums iesvēla 'jūrniekā kripatiņu uzjautrinājuma. Vai tad nu viņš nevarētu tikt galā ar šo laumiņu,ja reiz bija kāvies ar īstiem jūras nezvēriem teju visā Karību jūrā?
Nav jau obligāti ar rokām aiz matiem jāķeksē,jo arī man ir labāki līdzekļi kā to izdarīt Nu jau viņa tonis bija kļuvis mazāk uzbrūkošs. Jā, nekur nevarēja matīt spāņu zaldātus vai vēl veselu baru ļautiņu ar kuriem viņam ne pavisam negribētos redzēties.
Un es jau cenšos noskaidrot kas šī ir par vietu un kas esat jūs,jo tādas drānas savu mūžu neesmu redzējis Varbūt ka tā bija kāda mode no tālākiem kaktiem āzijā,kur tagad angļi spraucās iekšā? Nātanjels to negribēja atzīt,bet viņu varen mulsināja dīvānās drānas un to piegriezums. kaut kas lika viņam justies kā lupatlasim,kaut gan viņš nebija tik cūcisks kā bukanieris parastais. Un tas viņu kaitināja vēl vairāk?
Neesat ne spāņi,ne angļi? un kas pie svētās dievmātes krūtīm ir humāns? Dīvains termins,ko ik pa brīdim gadījās dzirdēt no kāda spāņa vai franču gūstekņa,acīmredzot kaut kas ar žēlastību. Kā tad!
Par manu jūras sāls atmiekšķēto galvu ir piesolīta visai liela kaudze ar galeoniem. Par tādu tu norāde ar dunča galu uz Tomu un arī viņa varētu dzīvot Portrojālā cepuri kuldami sazin cik mūžus. Man piepeši nav ne kuģa,ne vīru un vēl 'jātic,ka jūs vēlat labu?
Prātā iešāvās šausminoša doma.bet ja nu Žils un pārējie viņu vienkārši izsēdināja uz kādas vientuļas salas un paši devās savos ceļos? Tikt no neciešamā Nātana-Sātana,kā viņu dēvēja vecos,labos laikos, vaļā bija daudzu sapnis. Diemžēl ne tik viegli paveicams,jo kauties viņam patika un viņš prata.
Un kas pie.. teikums tika aprauts pusvārdā,jo pēc nesaprotamās abu indivīdu sarunas, no debesīm sāka krist cirvji.. Tā nevarēja būt. Dievs sācis ar cirvjiem mest?

[Lianjuks]

Semijzor - Malduguns - mēnessērdzīgais. - Overlord - Toms

- Tu mums noticētu, ja teiktu, ka esam no 21. gadsimta? - Toms ieinteresēti nopētīja Nātanjelu un nolēma izlaist definīciju vārdam humāns. - Tici mums, ka no tavas galvas nekādas jēgas nebūtu. Iesākumā mēs uz šīs salas esam iesprūduši. Otrkārt, mūs ik pa laikam cenšas kāds novākt. Treškārt, - tika norādīts uz cirvi Nātanjela degungalā. - šeit ir iesaistīta maģija. Respektīvi, ja mums tavu galvu nevajag, izpalīdzīga roka gan par ļaunu nenāktu. Diemžēl nav diži daudz laika izplūst paskaidrojumos par šeit notiekošo, kā redzi. - vēl viens zīmīgs skatiens uz cirvju pusi. - Tik teikšu īsi - sadarbojies, ja gribi dzīvot. Mani sauc Toms. - tika pasniegta roka, lai sarokotos. Apšaubāma diplomātija. Divdesmit metrus tālāk nokrita trīs cirvji.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.02.2012 19:22

[Malduguns]

Leanna pavīpsnāja par izteikumu, ka var nevazāt aiz matiem, bet darīt ko citu. Viss šī pirāta lecīgums nedaudz kaitināja, tomēr meitene bija pietiekoši savaldīga, lai lielāko daļu laistu gar ausīm.
-Starp citu, es esmu no 21. gadsimta Bristoles, mīlulīt,-viņa sacīja tādā tonī, kādā parasti runā ar bērniem, kuri ir nokaitinājuši, bet uz kuriem nedīkst dusmoties.
-Un Toms stāsta pilnīgu taisnību. Kādā citā veidā tad no debesīm varētu krist cirvji? Laipni lūgts Bermudu trijstūrī! Es esmu Leanna, ja nu kas,-viņa sacīja. Cirvju krišanas daudzums bija palielinājies. Uzmācās sajūta, ka no šejienes vajadzētu ātrāk doties prom.
-Vai gadījumā, ja mēs esam visu noskaidrojuši, mēs varam doties kaut kur citur, kur mūs nelutina ar šādiem laikapstākļiem?

[Overlord]

21.gadsimts? To viņš nebija pārklausījies. Rādijās,ka rums būs bijis stiprāks un ar tālejošākām sekām nekā tas Haiti kontrabandists bija teicis. Dīvaiņi,kas teicās esam ne no šī laikmeta. Jā, Nātans zināja ka patlaban bija apritējuši apmēram 1674 gadi kopš tā pestītāja dzimšanas. Tātad šiem vajadzēja nākt... jūsu laikā 2100 gadu apritējuši kopš Kristus? Lai kā zēnam nebija paticis, tomēr uz jūras bez skaitļiem nebija varēts iztikt. Īpaši kad laupījums tika dalīts.
Nupat viņš atkal saspringa, jo viss likās kā viens pretīgs joks. Ja viņi tiešām nāca no tā laika, un Nātanjels no šī, kā pie joda varēja notikt tā,ka viņi visi satiekas šeit?
Puisis,kas stādijās priekšā kā Toms iebubinājās par maģijas klātbūtni. Lai nu kādi bija Ostina trūkumi,maģijai un pārdabiskajiem spēkiem viņš nekad nebija ticējis.Pret tiem,kas kam tādam ticēja,Nātanjels nekādu lielu draudzību neloloja.Okeānā bija tikai viena liela maģija, pats okeāns, kas varēja sīkā vēja brāzmā uztriekt uz nezināmām klintīm,bet mežonīgā orkānā piedzīt pie salas,kas izrādās īstena zelta bedre.

Bristole? Viņš apcirtās pie rudās fūrijas. Par spīti tam kā viņa runāja un ko iepriekš pats bija teicis. To pilsētu viņš tika zinājis. Tur bija fantastiska uzdzīve ritējusi un tur viņš bija izcīnijis savu pirmo divkauju. Pilsēta,kuru viņš vairs necerēja redzēt. Savādi gan! Un vēl savādāka info...
Mēs esam Velna trijstūrī? klīda baumas,ka kaut kur starp puerto riko un spāņu zemes piekrasti bija mīklains ūdens klajums,kurā pazuda kuģi. Daudzi rūdīti vīri tika runājuši par to ar pamatīgu cieņu, teju izbailēm. Kamēr viņš pats bija zākājies par viņiem. un dažu labu nokāvis duelī,kam tāda attieksme nebija patikusi.
Bet tie cirvji, šī apkārtne.. Tas nekādi negāja kopā. Kur tad mans kuģis? ar visai manāmu apmulsumu un tā kā pierāvies Nātanjels vērsās pret abiem.
Un tad viņš no jauna attapās un saspringa. Vīrietis viņam sniedza roku. Neko nesakot, '"Sātans" sagrāba aiz rokas un pievilka sev cieši klāt, tajā pat laikā dunča galu viegli iespiežot viņa kaklā,lai vajadzības gadījumā bez problēmām pārrautu rīkli.
Tu mani āzē,vai ne? Ostins šņāca Nav te nekādas maģijas , vien paslēptas kartečas vai pat katapultas šauj kaudzi ar cirvjiem,kuri te krīt. Kaut kur šeit ir maskētas karavīru nodaļas? Viņam pašam patika šāds apgalvojums, bet kaut kas prātā liedzās pretī.

[Lianjuks]

Semijzor - Malduguns - mēnessērdzīgais. - Overlord - Toms
Kā gan es to varētu zināt? Es pat nezinu kā Tu esi šeit nokļuvis.
Nātanjela uzbrukums bija pēkšņāks nekā Toms bija gaidījis, īsu brīdi atpakaļ, viņam pat likās, ka Nātanjels ir nomierinājies, bet tā izrādījās smaga kļūda. Pirāta domas mainījās pārāk strauji. Dēmoncilvēks centās saglabāt mieru, kā nekā bija bijis daudz ļaunāk, bet tai pat laikā Nātana rīcība viņā iesvēla pamatīgas dusmas. Netici? - Toms sarauca uzacis, šo rīcību diez vai sagūstītājs varēja redzēt, ņemot vērā situāciju, bet Lea gan varēja redzēt ne pārāk draudzīgo smaidu, kurš iezagās puiša sejā. - Nu tad droši rīkojies un pārliecinies par to, cik ļoti tev ir taisnība šajā jautājumā.

[Malduguns]

-Jā, spāņi slēpjas debesīs un apmētā tevi ar cirvjiem, aprobežotais šizofrēniķi,-Leanna noburkšķēja tajā pašā laikā ar domām vērsdamās pie gredzena. Viņa no visas sirds vēlējās, lai duncis, ko Nātans tik aizrautīgi vicināja, pārvērstos par papīra ieroci.
-Nedomā, ka visa pasaule griežas tikai ap tevi, āpsi,-viņa sacīja un piegāja abiem - Nātanam un Tomam - tuvāk klāt.

[Lianjuks]

Semijzor - Malduguns - mēnessērdzīgais. - Overlord - Toms
Un Leannai izdevās, nazis Nātanjela rokās pārvērtās par papīra ieroci. ( occ: īss posts, jo baksta prom. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) )

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.02.2012 22:59

[Overlord]

Ar savādu gandarījumu viņš izjuta,ka Toms pēc šīs saskares kļūst nīgrāks, lai arī Nātanam neizdevās ieraudzīt kaut vienu norādi,kas par to liecinātu.
Šis diezgan drošais mudinājums rīkoties, atkal iekarsēja pirāta prātu,kurā kaut kāda vārga, un tikpat pīkstulīga kā piesmiets zīdainis, balss ieteica pārstāt trakot.
Ja būs pārāk neērti, tad vaino tikai pats sevi,sodomist viņš tik ļoti aizrāvās,ka pat nepievērsa uzmanību Leannas teiktajam un viņas aizdomīgajai virzībai.
Žigla un ierasta kustība ar kuras palīdzību ierocim vajadzēja pāraut miega artērijas un ļaut Tomam atbrīvoties no pāris litriem savu asiņu.
Kas tās par sūdu būšanām? Nātanjels pārsteigts ieaurojās,jo uzticamais duncis bija atteicies kalpot.Vēl ļaunāk, tā asmens bija dīvaini pārvērties, kaut gan minimāli. Spēcīgi novilcis pirkstu gar asmeni, viņš saprata,ka ar to vairs neko nevar iesākt,labākajā gadījumā kādam večukam kā zobu bakstāmo noderēt.
Es taču teicu,lai nomierinies, skarabejs tāds 'balstiņa sīca kamēr jūrnieks bez kuģa un karotājs bez ieročiem apsvēra situāciju.
Vajadzēja mesties virsū vai pagaidīt. Tie draņķa cirvi krita arvien biezākā slānī un vajadzēja atrast aizsegu un savu aizskarto godu atriebt vēlāk.
Labi.. ar gandrīz labi valdītu niknumu ieteicās puisis, es domā.. blaukš pa neveiksminieka aci trāpija viens no tiem cirvjiem, par laimi ar trulo galu.
Tūlīt pat,jau nopietnāk, trāpija nedaudz zem pleca un ar asmeni. Viņš ar prieku sajuta,ka tajā vietā ir paslēpta uzticamā pudelīte, bet ar šausmām saprata,ka tā nu ir pagātne, jo miklums apliecināja,ka rums aiztecēja citos ceļos nevis Nātana rīklē.
Viņa labais, garšīgais rums,kas šeit pat varēja sniegt zināmu atbalstu.Pagalam! Un abi pārējie vērās viņā šķiet ar daļēju riebumu un daļēju uzjautrinājumu.
Maitas, sūriebrāļi..šito mantu.. maķenīt nošķendējies un galīgi nedomādams par uzsisto aci Nātans no jauna vērsās pie puisieša, abās rokās turēdams pa cirvim,ko tikko pacēla, nebija īsti skaidrs vai metīsies virsū,jebšu pastāvēs. Rādijās,ka velsietis beidzot bija aptvēris,ka varētu izmantot kaut ko gudrāku par iztraucēta gorillas taktiku.Jo te kļuva par asu.
Labi. Aiziesim atrast tos maitas,kas šo te dara un.. izteiksmīgs vēziens gaisā ar cirvi.

[Semijzor]

-Sūds!-
Ierēcās Raiens, kad atkal nokrita cirvis viņam šoreiz deguna priekšā, tā jau bija kļuvusi par normālu parādību šeit, bet tik un tā puisis nejutās ne par ko drošs. Pamanījis mazu papīra strēmelīti ar uzrakstu Reils tajā, Raiens sāka cītīgi domāt kāds būtu šim visam sakars ar to puisi, bet viņu prātā valdīja domas par Leannu un viņu abu strīdu, kas lika viņam demonstratīvi aizmest to papīrīti uz pārējo pusi un doties tālāk prom, viņš zināja, ka nedrīkst tā pazust no grupas un iet vienam meklēt laimi, bet puisim bija vienalga. Drīz vien arī sāka grandēt pērkoni, viss sāka arī satumst un sāka pūst diezgan auksts vējš puisim sejā. Nosmīnējis, Raiens mēģināja uzburt kārtīgu liesmu sev uz rokas, lai sevi nedaudz pasildītu.


* Un NĒ, ne tādu liesmu, lai pazustu bez drēbēm! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Lianjuks]

Mazs atvainojos par gramatiku. ^^

Washulis

- Ja niez, tad kaut kas ir aiz ādas. - Mefistofelis pasmīkņāja un nopētīja Lorandu kā kaut kādu varen dīvainu eksponātu dadaistu izstādē. - Tu esi kādreiz satikusi Aladinu?
Te pēkšņi nez no kurienes uzradās Lorijs. Nepievērsis Lorandai ne mazāko uzmanību, viņš piegāja pie Mefistofeļa.
- Kur ir Leanna?

Semijzor - Malduguns - mēnessērdzīgais. - Overlord - Toms

Toms uzsmaidīja Leannai. - Paldies! - Pateicība tiešām bija no sirds. Protams, viņu nesajūsmināja, ka kāds viņu aizstāv, bet kā bija - tā bija, varbūt pat labāk. Dēmoncilvēks uzmeta nīgru skatienu Nātanjelam, gribējās pateikt kādu banālu un nodeldētu frāzi. Bet kā mācīja Mefistofelis? Nekādu draudu, vienkārši rīkojies. Neveltījis Nātanam pat īsu acu skatienu, viņš aizmetās pakaļ Raienam. Cirvji sāka krist arvien vairāk. Tā zem gultas palīšanas ideja varbūt nebija tik slikta. Pa ceļam nācās ievērot arī zīmīti ar Reila vārdu. Tātad tomēr viņš.
Panācis izbijušo panku Toms nošņācās. - Kas ar tevi? Par kapātu gaļu kārojas kļūt vai kā?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 20.02.2012 21:55

[Semijzor]

Tiklīdz Toms bija ticis līdz Raienam, puisi sāka apņemt skaidrība, ka tomēr būtu jādodās atpakaļ pie pārējiem. Izdzirdējis Toma jautājumu, Raiens viņam atcirta.
-Ja tas atrisinātu manas problēmas, - labprāt!-[/[b]
Nopūties puisis uzlika roku uz Toma pleca un mierīgā tonī viņam teica.
[b]-Piedod, neuztver to personīgi, man vienkārši.. ai, nav svarīgi.-.
Atlaidis Tomu, Raiens devās atpakaļ pie pārējiem ar kārtējo smēķi zobos. Ticis klāt pie pārējiem, puisis konstatēja, ka ir parādījušās jaunas sejas.
-Eee.. es pieņemu, ka kaut ko palaidu garām..-

[Malduguns]

-Vienmēr laipni!-Leanna uzsmaidīja Tomam. Bija patīkami kādam censties palīdzēt un vēl patīkamāk, ja palīdzēšana sanāca veiksmīga.
Cirvju lietus sāka kļūt spēcīgāks.Klau, vai tiešām nevarētu beigt, dārgo gredzentiņ?
Raiens nāca atpakaļ. Pareizāk sakot, jau bija atnācis.
-Tikai to, ka Nātans centās izrādīt savu milzīgo patiku pret mums, cenšoties mūs piežmiegt. Bet tas jau nav nekas jauns-,Leanna atbildēja, tomēr viņas balsī nebija ne mazākā naida vai nepatikas.

[Overlord]

Tikmēr Nātans, gandrīz vai bērnišķībā aizrautībā ar saviem cirvjiem sita pa debesu dāvanām gluži kā beisbolists ar savu nūju pa bumbiņām. Ik katrs atsistais cirvis ar savādu skaņu aizlidoja nostāk. Teju gandrīz trāpīdams Tomam, te atkal nokrītot pie Leannas kājām. Niknais bukanieris nodarbojās nevis ar kaušanu un laupīšanu,bet bērnišķīgu spēlēšanos. Taisnības labad jāpiebilst, ka šī spēlēšanās varētu beigties ar smagām traumām,tāpēc galējā bērnišķīgumā Nātanjelu nevarēja apvainot. Bez tam šādi viņš kaut kā nebūt tika vaļā no niknuma.Ja reiz pagaidām nevarēja mesties virsū šiem, tad varbūt kaut kam citam?
Pirms brīža jūs bijāt ļoti steidzīgi, kā tas nākas ka tagad vairs nekur nevēlaties doties? pirāts iesmējās, jo tālīnais frukts bija atgriezies un iestidzis sarunās ar Tomu un Leannu.Arī šis rādijās no kaut kādām ārprāta mājām nācis, tomēr no viņa puses nāca ārkārtīgi patīkams aromāts. Smaržoja pēc tabakas.No tā nelielā kociņa,kurš dega tam puisim pie lūpām.
Svētais Lucifer,tā nu gan ir viena jaukumjauka smarža. Neko tādu jauneklim vēl nebija iznācis baudīt, tik vien kā sasmalcinātu tabaku kopā ar šaujampulveri. Blieziens bija pamatīgs, toties arī galva sāpēja vareni.
Ak, nu jā. Ar viņu patlaban iepazīstināja to tabakas puisi. Leanna, kā gan savādāk?
Pardon,mi señora Nātanjels noņēma cepuri un jau maķenīt galantāk paklanījās viņai, turklāt bez spļaudīšanās.Labāk jau pirmajam pārplēst svešu rīkli,nekā ļaut lai svešinieki to izdara pirmie.Un vēl jau viss nav galā Viņš nepaguva nosmīkņāt pēdējo piepildi,jo burtiski tūlīt pat viņš strauji kā zibens palēca nostāk, tur,kur vēl bija noliekusies viņa galva, zemē iecirtās varena izmēra cirvis.Ja sievietei klanās var palikt bez galvas Nātanjels viedi noteica, vairāk gan pie sevis smejoties nekā par kādu.
Kā tad būs,apmērcējam rīkles un dodamies iekšzemē meklēt manējos vai jūsējos? Bija liela izvēle uz kuru pusi doties. Pat viņš nesaprata kurš būtu labāks variants. Galvenais,pagaidām netikt zem cirvja. Galu galā uz katru no mums gaida savs bende