S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Sindra]

Olga cītīgi nopētīja gan viņu jaunos sastaptos domubiedrus, gan viņu apmetni un iekārtojumu. Jāatzīst, ka aiz visiem šiem ieroču kalniem, kas tika vērsti tā saucamās himēras virzienā, sieviete jutās daudz drošāk. Un izskatījās, ka viņi te ir diezgan laipni gaidīti. Tas priecēja.
- Dāmai? - Olga iesmējās, kad grupējuma priekšnieks viņu uzrunāja. - Nē, nē... dāmai ir apnikušas kūrvietas. - viņa laipni pasmaidīja vīrietim.
- Paldies par jūsu laipnību. Es labprāt nedaudz atpūstos, ja jums nav iebildumu. - viņa ļāva ieročiem noslīdēt gar sānu, jo tie, kas atradās šeit uz vietas tāpat jebkurā saspringtā situācijā noteikti būtu meistarīgāki par viņu. Un tādēļ sieviete atvēlēja sev nedaudz atpūtas.

Viņa noskatījās kā Igors jau iekārtojās uz pagulēšanu un patiesībā viņa ļoti labprāt vēlējās sekot kolēģa priekšzīmei.

[Marodieris]

Vadāmās mīnas? Kā jūs pie tādām tikāt? Man šķita, ka hi-tech devaisi zonā ir retums...

[Elony]

Aleksandrs drusku apjuka, jo nezināja, vai šo stalkeru samērā... mierīgā attieksme pret himēru ir balstīta uz stulbumu vai uz pieredzi. Jebkurā gadījumā aizsardzība likās pamatīga un atpūsties nekaitēja. Tā kā neviens no biedriem neizrādīja spēcīgu vēlmi dzīties tālāk, arī viņš nolēma brīdi pakavēties šeit. Jācer, ka lēmums nebūs liktenīgs...
"Ja vajag palīdzību aizsardzībā vai apkārtnes uzraudzīšanā, droši sakiet." viņš vēl noteica vietējiem un apsēdās maliņā, lai nedaudz paēstu. Aleksandrs arī pārbaudīja savu PSI detektoru, ja nu kas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandra detektors nekādu PSI aktivitāti neuzrādīja.

Atpūtieties droši. - Vīrs, kurš acīmredzot bija nometnes vecākais, laipni atļāva. - Par ēšanu un ūdeni gan jāgādā pašiem, ar to mums ir grūtības. - Tad, pievērsies Marodierim, viņš paskaidroja: - Kāds gan tur haiteks! Redzi vadības paneļus pie posteņiem? - Vīrs parādīja uz paneli ar slēdžiem pie katriem vārtiem. Panelis bija bija parasts vairāku elektroslēdžu bloks, kādus izmantoja, lai ieslēgtu elektrību lielās telpās (zālēs vai gaiteņos) sabiedriskās ēkās. - Viss ģeniālais ir vienkāršs. Artefakts `baterija`, kaudzīte vadu, elektrodetonatori un visparastākās rokas granātas vai artilērijas lādiņi. Piespied vai pagriez slēdzīti - un, babahhh! attiecīgais lādiņš uziet gaisā. Un mīnas nekur nestaigā, viņas mierīgi guļ, kur ieraktas, un gaida savu stundu... - Vīrs pasmaidīja.

Kaut kur rietumu-ziemeļrietumu pusē, tur, kur bija palicis depo, norībēja vēl vairāki šāvieni.

[Marodieris]

Ahā, skaidrs. Man ir divi litri ūdens, ko es labprāt iemainītu pret pāris aptverēm kalašam.
Interesanti, jums nav gadījies rokot uzdurties kādai anomālijai pazemē?

[Marodieris]

Pāris mēnešus satāvējis un skatījies uz sastingušajiem biedriem, Marodieris katram no viņiem piekabināja pa granātai, caur visu granātu gredzeniem izvilka auklu un asi parāva.
Ja arī pēc šitā jūs būsiet tik pat flegmātiski, es līdz bāram neiešu, pakāršos tepat.
Teica Marodieris, gatavs ņemt savus vārdus un sīko ļaundarību atpakaļ, ja vien kāds izrādīs dzīvības pazīmes. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif)

[Moskjis]

Pāris mēnešus satāvējis un skatījies uz sastingušajiem biedriem, Marodieris katram no viņiem piekabināja pa granātai, caur visu granātu gredzeniem izvilka auklu un asi parāva.
Ja arī pēc šitā jūs būsiet tik pat flegmātiski, es līdz bāram neiešu, pakāršos tepat.
Teica Marodieris, gatavs ņemt savus vārdus un sīko ļaundarību atpakaļ, ja vien kāds izrādīs dzīvības pazīmes. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif)

OOC: sen nebiju tā smējies.

P.S. Ja pieņem jaunus dalībniekus, tad varētu kādu laiku piedalīties.

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 07.03.2011 03:16

[echo3]

Pāris mēnešus satāvējis un skatījies uz sastingušajiem biedriem, Marodieris katram no viņiem piekabināja pa granātai, caur visu granātu gredzeniem izvilka auklu un asi parāva.
Ja arī pēc šitā jūs būsiet tik pat flegmātiski, es līdz bāram neiešu, pakāršos tepat.
Teica Marodieris, gatavs ņemt savus vārdus un sīko ļaundarību atpakaļ, ja vien kāds izrādīs dzīvības pazīmes. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif)

OOC - Super! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/thumbsup.gif) Bet patiesībā - nav jau, uz ko reaģēt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Igors pagulēja, pamodās, paēda, iztīrīja un sakārtoja ieročus - kamēr pārējie stāvēja, runājās un brīnījās par "tālvadības sistēmu". Hidra nerādījās, Depo apkaimē kāds turpināja šaudīties...

[Marodieris]

OOC: Marodieris pabrauc piecas minūtes atpakaļ un savāc granātas, kuras bija gādīgi sakāris katram pie jostas.
Man šķiet, ar himēru viņi pie depo paši tiks galā. Varbūt labāk kustam tālāk?

[echo3]

Varat pavilkt kājas, - ejam. - Igors beidzot bija pienācis paskatīties, ko dara pie vārtiem tusējošie. Vīrietis vēl brīdi ieklausījās "aizkalna" šāvienu troksnī, vai gadījumā kas neliecina, ka hidra (parastā vai elektriskā, vai kāda-tur-vēl) virzās uz šopusi. Vai arī tajā virzienā, kurp jāiet, lai tiktu uz Bāru. Šķiet, viss kārtībā. Igors devās savākt mugursomas. - Let's go, - tas bija veltīts Džefam. Amerikānis, šķiet jutās ciešami.

Tad Igors gāja pie stalkeru nometnes priekšnieka izprasīt atļauju atstāt laipno "ciematiņu".

[Miervaldis Gotiņ...]

Marodiera tirgošanās mēģinājums sevišķu atsaucību neguva - nometnes vecākais pavīpsnāja, sak, pašiem jau ūdens pietiek, lieka gan nav.

Sadzirdējis Igora ierosinājumu doties tālāk, Džefs likās pārsteigts un pārjautāja: Jau!?

[echo3]

(OOC - Cik ilgu laiku mēs esam pavadījuši nometnē? Cik ir pulkstenis? Kaut kā orientācija pazudusi.)

Man personīgi nekur nav jāsteidzas. - Igors atbildēja Džefam. - Redz, šis, - mājiens Marodiera virzienā, - grib jau doties tālāk. Jautāju, vai kājas var pavilkt, neko neteica. Tu, tātad, ierosini palikt? - Tas nebija īsti jautājums, drīzāk konstatējums.
Igors palūkojās Olgas virzienā - sieviete bija iekārtojusies gulēšanai. Vīrietis pasmaidīja un uzsauca Marodierim, - Paliekam tepat!

[Marodieris]

Nu labi, paliekam.
Marodieris apsēdās un sāka ēst no somas izņemtos konservus.

[Miervaldis Gotiņ...]

OOC: pulkstenis sanāk tā uz pēcpusdienu, nometnē grupa tusē kādas minūtes 15-20, vismaz man tā sanāk.

Esmu noguris, - Džefs atbildēja Igoram, ar acīm meklēdams vietu, kur varētu piemesties, - neesmu drošs, ka varēšu pavilkt kājas. Un ja vietējie i tik viesmīlīgi, es varētu palikt pie viņiem pat uz nakti.

Padzirdējis sarunu angliski, pie Džefa pienāca viens no vietējiem, kurš, acīmredzot, arī gana brīvi spēja sazināties angliski un sāka viņu iztaujāt, uz ko ex.algotnis atbildēja, pieturoties pie iepriekš sagudrotās leģendas par to, ka ir ārzemju piedzīvojumu meklētājs, atbraucis uz Zonu pats uz savu galvu un iekūlies ķezā, un tikai pateicoties saviem jaunajiem draugiem, no tās izkūlies. Džefs pajautāja, vai var palikt šeit ilgāk, uz ko vietējais atbildēja, ka var gan, ja apsolās piepalīdzēt kādos nekādos saimniecības darbos. Algotnis piekrita, un paskatījās ar Igoru ar izteiksmīgu skatienu - sak, es kādu brīdi palikšu šeit, kamēr atgūšu spēkus.

Rokoties zemē, nekad neesam uzdūrušies anomālijām. - Atbildot uz Marodiera iepriekš uzdoto jautājumu, pastāstīja nometnes vecākais. - Nez kāpēc, tās vienmēr vismaz daļēji atrodas tukšumā. Tiesa, zem zemes vietām var atrast anomālijas iedarbības sekas - artefakti jau arī būtībā tādas vien ir... vielas un lietas, kas nonākušas anomāliju ietekmē un, teiksim tā, transformējušās.

[Sindra]

OOC - Liekas, ka ar to laiku nometnē te ir drusku sapinušies meistarībā.

- Jā, jā! - Olga sparīgi atsaucās, kad tika spriests par labu atpūtai vai doties tālāk. Nu kāds tālāk! Ja viņiem laipni atļāva atpūsties. Un viņa grasījās šo iespēju izmantot.
- Man jāpaguļ skaistuma miedziņš. - viņa noteica un sabužinājusi savu mugursomu, nolika uz tās galvu. Sarunas par tālvadības mīnām un citiem tehnikas brīnumiem sievieti pārlieku neinteresēja. Un lūk!
Jau pēc mirkļa viņa gulēja saldā miedziņā. Nu cik vien tas varēja būt salds atrodoties šādā vietā.
Olga izmantoja katru mirkli, kuru viņai ļāva pagulēt. Un ja vien nekas īpašs neatgadās, sieviete paļāvās uz biedriem, kas viņu pamodinās, kad būs jādodas tālāk, nu... vai citu iemeslu dēļ.

[Marodieris]

Apēdis konservus Marodieris pārbaudīja automātu un rezerves aptveres, pavēra mugursomu kurā tikko manāmi blāvoja artefakts un pārbaudīja vai anomāliju detektors ir savā vietā uzkabē un izņēma no somas vodkas pudeli.
Vai šādu esat dzirdējuši? Iet divi stalkeri - veterāns un jauniņais - pa Pripeti, te veterāns saka: "Redzi to māju? Davai, uz turieni." Abi ieiet mājā, veterāns saka: "Lauz vaļā šīs durvis!" Okei, jauniņais ņemas lauzt durvis un prašņā: "Kas tik vērtīgs ir tur iekšā, ka tu tā steidzie? Kāds artefakts?" Bet veterāns atbild: "Kāds artefakts! Es pirms katastrofas šajā dzīvoklī dzīvoju. Virtuvē, ventilācijā man šņabītis palika noslēpts!"

OOC: Ko lai dara, latviski šī anekdote tik labi neskan, bet ņemta ir no Stalker: Shadow of Chernobyl.