Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Malduguns]

-Hmm... Ja mēs teleportēsimies projām no tiem tur, tad ko mēs darīsim ar tiem, kuri krīt mums virsū?-Leanna, sakrustojusi rokas uz krūtīm, nopētīja savu Loriju.
-Un kāpēc mēs vispār tā lavāmies?

[Ungaarijas ragas...]

— Āāāā! — Elisona negaidīja atgriešanos uz zemes. Lidojums cauri mākoņiem gan viņas kliedzamo aizrāva un sieviete vienkārši aizmiedza acis un neviļus saspringa trieciena gaidās. Taču tad viņa itin mierīgi nolaidās uz zemes.
Atvērusi acis sieviete mirkli domāja, ka atrodas Anglijā, bet…
— Vai šī būtu Paradīze? viņa pie sevis nomurmināja un paskatījās apkārt. Dažādi cilvēki. Un viens bezsamaņā viņai blakus. Elisona noliecās un pārbaudīja vispirms pulsu, tad vai elpo. Kā nekā viņa bija dažās filmās tēlojusi gan dakterīti un tā… Tā kā priekšzināšanas bija.
Visbeidzot sieviete piecēlās un paskatījās uz trīs metru attālumā stāvošajiem: — Sakiet, lūdzu, vai šeit būtu Paradīze?

[Aiva]

- Mani vairāk interesē kāpēc tieši mēs un kāpēc pārējie būtu te jāatstāj, - Volfs nomurmināja, - bet lai atstātu pārējos aizņemtus, ēdiens ir ideāla doma. Tiesa, teleportēties es tā kā vēl nepieprastu...

Tālākās Volfa domas pārtrauca vēl divu cilvēku visai ekstravaganta ierašanās.

Volfs ieienteresēti vēroja visu, līdz sieviete izteica domu, ka te esot Paradīze, un tad viņu pārņēma histērisku smieklu lēkme.

- Kundze, šī vieta drīzāk ir kā šķīstītava, - viņš caur smiekliem izdvesa.

[Lianjuks]

Ungaarijas Ragaste - Džea, Malduguns, Semijzor, Washulis, Moriartijs (?(pagaidām lai paliek uz jautājuma zīmes)), Aiva, Soulberry + Erisa, Hjū Lorijs, Fairija, Mefistofelis, Toms

- Ņemsim no debesīm krītošos cilvēkus līdzi. Ja nu uzbruks trakas vāveres – Džerds noderēs. – Lorijs veltīja pētošu skatienu Elisonai un Džaredam, kuram viņa spēja sataustīt pulsu. – Mēs nelavāmies, mēs tā ”neuzkrītoši” atkratāmies. Un man patīk doma par šķīstītavu. Kā jums patīk šis variants? Man vienkārši negribas jūs visus vaktēt, tāpēc arī visus neņemu līdz. Bez tam mazāku skaitu cilvēku ir vieglāk aizteleportēt bez starpgadījumiem. Ne jau es pēc tam sūdzēšos par pazaudētām ķermeņa daļām.
Toma sejas izteiksme liecināja, ka tas ir kārtējais tizlais Lorija joks.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 14.12.2010 23:45

[Malduguns]

Leanna nopētīja no gaisa nokritušo Elisonu. Izskatījās, ka jaunā sieviete nāk no mūsdienām. Ja vien šajā pasaulē varēja eksistēt mūsdienas.
-He, šeit pavisam noteikti nav paradīze, kā jau Volfs teica, šis varētu vairāk piederēties šķīstītavas galam. Ja nu kas, es esmu Leanna,-viņa sacīja, iedrošinoši uzsmaidīdama sievietei.
-Starp citu, Lorij, kāpēc tieši mēs?-meitene pavaicāja, piešķiebusi galvu.

[Lianjuks]

Ungaarijas Ragaste - Džea, Malduguns, Semijzor, Washulis, Moriartijs (?(pagaidām lai paliek uz jautājuma zīmes)), Aiva, Soulberry + Erisa, Hjū Lorijs, Fairija, Mefistofelis, Toms

- Lorijs drīzāk apēdīs spieķi, nekā kaut ko paskaidros, vispirms nenokaitinājis tevi. - Leannai paziņoja Toms un tad sekoja viņas piemēram, stādoties priekšā atnācējai vai varbūt atkritējai, kā nekā viņa taču nokrita no debesīm nevis atnāca.
- Tagad sadosimies rokās un spēlēsim Kazdārzā. – ierosināja Hjū.
- Ar to viņš domāja, ka, sadevušies rokās, mēs teleportēsimies. – nolemtā balsī pārējiem paskaidroja Toms.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 15.12.2010 00:11

[Malduguns]

-Ja viņš to vēl nezin, tad mani ir diezgan grūti nokaitināt. Vienīgais, par ko es aizdomājos ir tas, kāpēc mana sirdsapziņa arvien biežāk sāk līdzināties psihiski slimam sunim,-Leanna prātoja, saņēmusi Toma roku, lai varētu teleportēties vai spēlēt Kasdārzā.
-Kāpēc manai sirdsapziņai jābūt tik nožēlojamai? Ko ES tādu esmu izdarījusi, lai kaut ko tādu nopelnītu?-viņa žēlojās.

[Ungaarijas ragas...]

— Lai būtu šķīstītava, — Elisona pasmaidīja, paradīze tāpat izklausījās pārāk labi, — Esmu Elisona!
Kāpēc mums kaut kur jāteleportējas?

Sieviete uzmeta vaicājošu skatienu apkārtējiem. Pārņēma arvien nereālāka sajūta, tomēr viņa saņēma Leannas roku.
— Lai nu kā, kamēr mēs spēlējam to kasdārzā, jūs varētu man īsi paskaidrot, kas te notiek. Baidos, ka šai filmai man neviens neiedeva izlasīt scenāriju, — Elisona melodiski iesmējās.

[Džea]

Jā, es arī gribētu uzzināt, kādēļ tieši jūs, un mums ir jāpaliek jāgaida? Pirms bariņš paspēja aizteleportēties, blakus uzradās Gvena, kura nebija diži lielā sajūsmā, ka jāpaliek iepakaļ

[Lianjuks]

Ungaarijas Ragaste - Džea, Malduguns, Semijzor, Washulis, Moriartijs (?(pagaidām lai paliek uz jautājuma zīmes)), Aiva, Soulberry + Erisa, Hjū Lorijs, Fairija, Mefistofelis, Toms

- Tu mani sāpini. Labi, es meloju, tu mani nesāpini. - protams, ka to teica Lorijs, pirms vēl nebija satvēris Gvenu, to varēja uztvert kā piedāvājumu doties līdzi.
- Jūsu jautājumi ir tik kaitinoši. Kāpēc neviens neprasa, kad man ir dzimšanas diena, kas man garšo, kādas zeķes man ir kājās? Mēs teleportēsimies atpakaļ uz nometni. Šis tas jāsameklē, jānoskaidro. Jāatrod pazemes strūklaka. Bez tam es skaidrošanu labprāt atstātu Leannas ziņā. Vienai sirdsapziņai par daudz darba.

(ooc: pieņemu, ka Semija tēls ar teleportēsies, bet to laikam līdz ar nākamo postu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) )

[Malduguns]

-Es drīkstu protestēt?-Leanna puspajokam uzmeta lūpu.-Tehiniski man nemaz nav sirdsapziņas, vismaz ne manī, jo mana sirdsapziņa skraidelē apkārt ar spieķi zobos un tikai cenšas gudri izrunāties, lai gan patiesībā runā tikai muļķības. Tāpēc, s varu turēt muti. Turklāt, es nemaz nezinu, par ko būtu jāstāsta. Piedevām, uz nometni man atgriezties negribas.

[Aiva]

- Vai mani vienīgo nomāc zināms apziņas caurums visā kas saistīts ar nometni? - Volfs nomurmināja, satverot Leannas roku.

[washulis]

Loranda sapīka, kad viņas jautājumi tika nosaukti par liekiem, jau kuro reizi. Eh. Viņa tikai skaļi nopukstēja, bet, kad tika nosaukti tie vārdi, kas dosies atpakaļ uz nometni, gluži kā Gvena, arī Loranda iepleta muti, savaikstot seju aizvainojumā. Kāpēc? Tad mums Te ir jāsēž rokas klēpī salikušiem un gaidīt, kad nelaimes pašiem uzkritīs uz galvas, nevis tām dzīties pakaļ? Jebkurā gadījumā, tas noteikti izklausījās bezgala neloģiski, tāpēc viņa ieturēja pauzi, brīdi paslēpusi muti aiz plaukstas, ierunājoties vēlreiz.

Tikmēr ieradās vēl divi cilvēki, no kuriem, viens, liekas, pārējam bariņam jau bija zināms. To meiteni gan es neapskaužu. Tas pats attiecās uz jauno pienācēju Andželu. Ja pašai Lorandai nāktos vēlreiz iet visam izdzīvotajam cari, viņa noteikti... būtu tik pat viegli jukusi, kā tagad? Jā, bet divreiz to secināt diez ko negribas.

Pat ja mēs sāktu jautāt par Tavu dzimšanas dienu, vai Tu nepaziņotu, ka tam nav laika un mēs uzvedamies muļķīgi? Jūs jau nekad nevar apmierināt! Droši vien, ka itāliete šobrīd pārāk izrunājās, bet, kad tad viņa to nav darījusi? Jau tas zaļmatainais demons noteikti bija secinājis, ka viņa pārāk daudz runā un nevietā un ne to, ko vajadzētu. Labi. Ar aizvainojumu pilnā balsī viņa vēl nopukstēja, kā mazs spītīgs bērns nosēžoties pie ugunskura, salikusi rokas uz krūtīm, viegli uzmetot lūpu. Nu, Gven, ko iesāksim? Ēdīsim un garlaikosimies?

Morijs nepiedalīsies, var viņu no listes ņemt ārā, diemžēl

Šo rakstu rediģēja washulis: 17.12.2010 12:47

[Džea]

Sems pēdējo reizi bija sajūtams nometnē. Pēc tam no viņa vairs nebija ne miņas. Iespējams, jaGvena tur atgrieztos, tad atkal spētu viņu sajust un varbūt viņš arī dos noradi, kā lai tiek pie tās radības, kas izšķīlās kalnā. Es došos līdzi. Gribu paskatīties, vai tas ko es meklēju, vel ir tur.Satverot Volfa roku Gvena sacīja. Lorandu viņa ignorēja.

[Ungaarijas ragas...]

Elisona vēroja pārējo savstarpējās sarunas, lai noskaidrotu, kāds tad te ir izveidojušās savstarpējās attiecības.

— Tu neesi vienīgais, kuram ir apziņas caurums, — sieviete zemā balsī noteica Volfam, viegli pieliekusi galvu un veltīdama vīrietim koķetu skatienu, — man arī tāds ir, un ļoti liels, jo atšķirībā no tevis, man nav ne jausmas par kādu nometni ir runa… Pastāstīsi, kamēr mēs beidzot būsim gatavi turp doties?

Skropstas noplīvoja, sievietei nevainīgi samirksķinot acis.

[Lianjuks]

Ungaarijas Ragaste - Džea, Malduguns, Semijzor, Washulis, Aiva, Soulberry + Erisa, Hjū Lorijs, Fairija, Mefistofelis, Toms

Lorijs žēli uzsmaidīja Leannai. – Tas ir tikai tavās interesēs. Tagad koncentrējieties uz saviem ķermeņiem. Es pieļauju, ka jūs varat tos… - dēmoncilvēkam uznāca pamatīga klepus lēkme, un sakāmo viņš nepabeidza. Nākamajā brīdī Elisona, Leanna, Loranda, Raiens un Volfs sajuta vieglu ņirboņu, un, šķiet, nebija pagājusi pat sekunde, kad zaļās ainavas vietā , uzradās cita. Visdīvainākais bija tas, ka pēc teleportācijas visi bija kļuvuši tikpat melnbalti kā tēli no kino ekrāniem. Arī apkārtne bija melnbalta.
- Laikam neesam nometnē. Žēl. – secināja Lorijs, nopētot apkārtni. – Jums jāiet uz turieni. Durvis zem zoda un tad pa vītņveida kāpnēm uz augšu.
Tika norādīts uz kādu ēku, kas nepārprotami atgādināja sievietes seju.

(IMG:http://graphicalerts.com/wp-content/uploads/2009/11/surreal-10.jpg)




Washulis – Soulberry + Erisa, Mefistofelis, Fairija
Tiklīdz visi minētie personāži tika teleportēti uz jauno atrašanās vietu, Lorandai sāka niezēt pēdas. (kasīšanās nelīdz) Viņa bija palikusi pļavā un nelikās, ka kāds no palicējiem būtu diži runīgs. Fairija un Mefistofelis (atgādinu, ka viņš izskatās kā Hjū Lorijs) pārmija domīgus skatienus, bet sarunu neuzsāka.

Vāvuļošana, ko var nelasīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/biggrin.gif)

Hei! Beidzot esmu klāt. Esmu ar visām savām gaidītajām un negaidītajām ķibelēm tikusi galā. Esmu ZPD uzrakstījusi pat tīri labi, ja par spīti rupjajām gramatikas kļūdām (Piemēram, teikumu beigās neesoši punkti. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Tas tāpēc, ka rakstīju no rieta līdz ausmai, bez miega.), esmu dabūjusi 2. vietu savā sekcijā. Tas gan nemaina faktu, ka tas ir krimināli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif) Lai nu kā - lielum lielie sveicieni un apkampieni no manis! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

P.S. Rīt esmu Rīgā. Tur ķīmiķu skola. Visticamāk, ka rīt postotāja nebūšu.
P.S.S. Atvainojos par gramatikas kļūdām.

[Aiva]

- Te jau izskatās kā pēc jeņķu aviācijas uzlidojuma, - Volfs nomurmināja, pārlaižot skatienu apkārtnei un atlaižot rokas. - Pirms mēs lienam tai graustā, kas kuru katru mirkli grasās sabrukt, varbūt pateiksi kas mums tur būtu meklējams?

Ne jau tā, ka Volfam negribētos līst drupās, bet šīs te nelikās spējīgas vēl ilgi stāvēt spītējot postījumam. Vēl jo vairāk ar pusi klātesošo kompānijā...

[Lianjuks]

Ungaarijas Ragaste, Džea, Malduguns, Semijzor, Aiva +Hjū Lorijs, Toms

- Tur augšā būs grāmata. Es gan nezinu kā tā izskatās. - Lorijs apdomājās. - Izskatam tāpat nav nekādas nozīmes. Domāju, ka grāmatu ievērosiet pa gabalu. Tajā būs tālākas norādes. Diemžēl mums ar Tomu jādodas nopietnās darīšanās, kā rezultātā jūsu liktenis būs atkarīgs tikai no jums pašiem. - tika uzmests īss skatiens Tomam. Tad Lorijs izgaisa.
Uz Volfa pleca apsēdās melnbalts taurenis, tikpat liels kā viņa plaukstas kopā saliktas.

[Ungaarijas ragas...]

Elisona vēl brīdi palika stāvam aizvērtām acīm (tās viņa aizvēra brīdī, kad viņi teleportējās), lai mēģinātu saprast, vai viņai tā ņirboņa patika vai nē. Lai nu kā, viss beidzās un sieviete atkal atvēra acis, lai pārsteigumā īsi iekliegtos: — Ā, kas par… —

Aktrise nobijās, ka varētu būt traumēta redze, tā kā pasaule rādījās melnbaltās krāsās. Saņēmusies, sieviete nevainīgi painteresējās: — Nez, redzes traucējumi ir tāds normāls pārceļošanas blakusefekts?

[Aiva]

- Vispār pirmoreiz, - Volfs atbildēja, vērojot apkārtni un tad graustu.

- Un kārtējo reizi atstāj mūs ejam nezin kur, meklējam sazin ko, - viņš nomurmināja, tad saraustīja lidotāja tērpu un pagriezās pret pārējiem. - Nu, ko, kas nāks līdzi? Jeb gaidīsiet tepat?

Brīdi devis laiku pārējiem apdomāt, Volfs apgriezās un sāka soļot uz ēkā redzamajām durvīm.