Prasolas zeme, [GM][PZP][C] fantasy - cīņa pret orkofobiju Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Prasolas zeme

Pār Prasomālas jūras šaurumu ausa svina pelēkas debesis, un gaisā gluži vai jautās kas nelāgs, gluži kā brīdinādams par gaidāmajām ķezām (bugoga (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Pasažieri jau bija ieņēmuši vietas, un pavecās brigas (kuģis tāds (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) apkalpe sāka atsiet tauvas, kas saistīja brigu pie muliņa. Lai arī pasažieri tika sašķiroti 3 daļās un dižciltīgajiem tika labākās vietas, kuģelis tomēr bija visai nožēlojams, un arī apkalpe izskatījās pabriesmīgi - novalkāti jūrnieku kamzoļi, nomīdīti zābaki vai vienkārši basas kājas, nekoptas bārdas un visur esošā alkohola dvinga... spriežot pēc visa, iepriekšējais gadatirgus noslēguma vakars nebija pagājis secen arī pārcēlājiem.

Visi pasažieri braukšanas maksu bija samaksājuši vēl pirms uzkāpt uz klāja, tieši tāpat viņus bija iztaujājis karaļa sardzes dienests, kuram ostā bija pastāvīgs postenis. Karaļa sardze bija interesējusies par mērķi, ar kādu katrs no ceļotājiem dodas prom no salas-metropoles, tomēr tā kā nakts bija pagājusi mierīgi un nekāda traģēdija nebija notikusi, karaļa sardze saviem iztaujāšanas (un zagtu mantu meklēšanas) pienākumiem bija piegājusi visai formāli - ja arī kādam no pasažieriem kaut kas bija pieaudzis pie nagiem, tas nekā neatklājās.

* * *

Neliela techniska atkāpe:

Kuģa plāns ir apmēram sekojošs:
(IMG:http://s04.radikal.ru/i177/0911/94/49a12b6f2825.jpg)

Sarkanie ira tādas vai savādākas durvis, pelēkie pleķi - soli uz klāja. Ar uzrakstiem `Tech` ir apzīmēti tie sektori, kur pasažierus īpaši nelaiž (kuģa priekšgalā atrodas enkuru figņa, bet pa ceļam uz 1. klases padarīšanām - stūres klājs. Saprotama lieta, ka kuģis brauc ar burām (kuras shēmā nevar redzēt, jo tik labs mākslinieks es neesmu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Uz kuģa bija redzami:
- viens matrozis uz klāja;
- vīrs pie stūres, kurš smēķēja kaut ko varen smirdīgu;
- 1. klases pasažieru sektora tuvumā grozījās vēl viens matrozis, kura uzdevums bija pakalpot 1. klases pasažieriem, ja viņiem tāda vajadzība rastos.


Pasažieri, t.i. jūs, spēlētāji, pa klasēm esat sadalīti sekojoši:

1. klase: drīkst atrasties jebkur, tomēr primāri viņiem domātās kuģa vietas ir 1. klases salons un klājs. uz 1. klases klāja atrodas salokāmi soli, uz kuriem pēc pasažieru vēlmēm apkalpe var uzklāt zvērādas, bet 1. klāja salonā atrodas galds, ap kuru ira zvērādām apklāti soli, un garlaicības kliedēšanai brauciena laikā iespējams spēlēt galda spēles vai par papildus samaksu pasūtīt vīnu.
- Aspērija;
- Sels;
- Aleksis Samaels;
- Flaume.

2. klase: drīkst atrasties uz 2. klases klāja un sēdēt uz pelēki krāsotajiem soliem (kuri ne ar ko nav apklāti).
- Holens;
- Kelmarins Beils.


3. klase: drīkst atrasties uz 2. klāja, bet nedrīkst sēdēt uz soliem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ja dikti grib sēdēt, var to darīt uz klāja grīdas, bet tad nedrīkst maisīties ka kājām apkalpei, kura brīdi pa brīdim tekalē šurpu turpu.
- Baloks;
- Linna.

Ceru, ka nevienu neaizmirsu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Ja nu tomēr - bļauniet nelabā balsī ATD pavedienā.

Nelielās techniskās atkāpes beigas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

* * *

Nemierīgākā laikā jūs apšļakstīs šlakatas! - matrozis, uzkāpdams uz klāja ar atsietajām tauvām rokā, uzsauca uz 2. klases klāja esošos, - Izskatās, ka tā būs šodien ar, jūra, vai zinies, diez ko mierīga nav. Nekā palīdzēt gan nevar, es tikai pastāst, lai jūs nebrīnās... ha ha! - viņš jau grasījās vērt ciet vārtiņus reliņbortā.

Pagaidiet! Pagaidiet! - krastmalā atskanēja skaļš sauciens. Šurpu, elsdams un pūsdams, steidzās resns, acīmredzami dižciltīgs bārdainis. - Neaizbrauciet bez manis!

Aiz bārdaiņa sekoja necili ģērbts vīrs, kurš aiz virves veda... jā, patiešām, lielu vērsi ar riņķi degunā. Dīvainā procesija piesteidzās pie kuģa.

Nopirku vakar gadatirgū vaislas bulli, - bārdainis palielījās, kāpdams uz klāja. - Tagad manā muižā būs pats brangākais bullis visā firstistē. Citi baroni varēs nākt pie manis lecināt savas govis! - sazvejojis kabatā kaudzi ar monētām, bārdainis norēķinājās par ceļu, un, uzkā```` uz klāja, devās uz 1. klases sektoru. Necili ģērbtais vīrs tikmēr uzstīvēja bulli uz klāja un, apskatījies apkārt un labāku vietu neatradis, piesēja to pie masta.

Matrozis beidzot aizvēra vārtiņus, un nosvilpās. No personāla telpām kā zirņi no pāksts izbira vēl 3 matroži, visi viņi veikli kā mērkaķi sakāpa takelāžā un nolaida buras. Briga sagriezās pa vējam un devās uz rietumiem - pretī kontinentam.

[Elony]

Manot, ka šeit negrib, lai tup ar atsietām rokām, Kelmarins nomierinājās. Viņš atstāja rokas klēpī un turēja tā, lai tās neberztu delnu locītavas.

Viņš atspieda muguru pret sienu un likās sapūties, līdz kamerā nonāca sieviete no kuģa 1. klases.
"Paskat tik, sieviete kamerā pie vīriešiem. Izrādās, ka cietumos ir interesantāk kā biju domājis." jaunais tirgotājs nosmīnēja.

[Sindra]

Flaume paskatījās uz Kelmarinu ar vērtējošu skatienu.
Viņas skatiens pārslīdēja svešinieka augumam no galvas līdz kājām un pēc tam arī otrā virzienā.
"Patiesi." viņa pasmaidīja un novērsās.

Sieviete stāvēja pie restēm un skatījās ārā kā gaidīdama, ka kāds viņu nāks laist ārā un vēl piedevām atvainosies par radušos pārpratumu.
Viņa arī vēlējās atrasties pēc iespējas tālāk no smirdošā kapteiņa. Lai gan viņai radās doma, ka galīgi bezcerīgā gadījumā kapteinim varētu iemest ar ugunslodi un viņš uzliesmotu ar zili zaļām indīgām liesmām. Un tad nu gan viņus no šejienes izlaistu.

[Elony]

Sievietes uzvedība bija visai... nu, viņa ne mulsa, ne apvainojās, citiem vārdiem, Kelmarinu neizklaidēja. Bet tā kā viņa rādījās interesantākā persona kamerā, viņš turpināja runāt ar sievieti.
"Nomierinieties. Ja karaliskā ģimene ir nogalināta, jūs nelaidīs ārā, lai cik svarīga jūs persona būtu. Kareivjiem un likumsargiem tagad ir iemesls un tiesības izturēties pret visiem rupji un nejauki. Ticiet man, ja kādam dot varu uz neilgu brīdi, viņš pacentīsies izmantot to laiku papilnam."

[Sindra]

Sievietes skatiens atkal pievērsās runātājam.
"Kas Jūs esat?" viņa domīgi apjautājās.
"Ja Jūs apsolītu nedarīt man pāri, es varētu atsiet Jūsu rokas." Flaume piedāvāja.
Tirgotājs neizskatījās pārāk bīstams. Un sasietas rokas, tas ir tik neērti.

[Elony]

"Kelmarins Beils Gvendars. Priecājos iepazīties." viņš stādījās priekšā un laipni uzsmaidīja sievietei. "Rokas labāk atstāt pagaidām sasietas. Nav ko lieki kaitināt sargus, atbrīvošanu tas nepaātrinās.
Es domāju, ka labāk būs pasēdēt un parunāt. Tā varēs pakavēt laiku, līdz birokrātijas aparāts sāks kustēties ātrāk. Ko sakāt?"

[echo3]

Holens sardzes priekšniekam pateicās tikpat pieklājīgi, kā bija izteicis lūgumu, un gāja līdzi kareivjiem uz cietumu. Tils turējās blakus, un tā viņus ievietoja vienā cellē. Holens atrada vietiņu, kur apsēsties, atspieda muguru pret sienu un uzmundrinoši paskatījās uz Tilu, piemiegdams aci. - Nez, kurā cellē viņi bulli slodzīs? Īpašums paliek īpašums, jāglabā un jāpieskata kārtīgi. - Zellis tīši runāja muļķības, lai saspringtā gaisotne mazliet norimtu.

[Sindra]

"Flaume." meitene nosauca savu vārdu pēc tam, kad Kelmarins bija stādījies priekšā.
"Nu kā vēlaties... Viņi manas rokas nesasēja, tā ka tas droši vien tāpat nav svarīgi. Un man tomēr liekas nedaudz aizvainojoši, kad pret mums tā izturās kamēr nav noskaidrojies vai kāds no mums bijis pie vainas."

parunāties, parunāties Par ko viņi runās? Viņi jau runāja.
"Man ārkārtīgi nepatīk ceļot ar kuģiem. Viss notiekaišais laikam jau manu nepatiku tikai pastiprinās. viņa nopūtās.

[Elony]

"Nesasēja?" Kelmarins apvaicājās. "Nu, ja jau tā, tad būšu pateicīgs, ja arī man atsiesiet rokas. Apsolos pāri jums nedarīt.
Skaidrs, ka nav pareizi tā izturēties pret mums. Bet es jau teicu, ka viņiem tagad ir vara tā rīkoties. Visi jūsu iebildumi nespēj stāties pretī viņu argumentam - karaliskā ģimene ir noslepkavota. Līdz ar to jūs nespēsiet nekādi mainīt viņu attieksmi. Vissaprātīgāk ir sagaidīt to inkvizitoru un pārliecināt viņu par savu nevainību."

[Miervaldis Gotiņ...]

Katrā cietuma cellē iespējas sēdēt ir tikai 6 cilvēkiem (pa 2 3-vietīgiem soliem katrā cellē)! Restes kameru priekšā ir vertikāli metāla stieņi, iemūrēti grīdā un griestos. Durvis tiek slēgtas ar priekškarām atslēgām. Restes ap atslēgām ir pastiprinātas ar skārda plāksnēm, lai, izbāžot roku caur restēm, nevarētu aizsniegties līdz atslēgām.


Cietums, 1. (tālākā) celle
Sēdvietas JAU visiem nepietika. Vienu solu bija aizņēmusi jūrnieku trijotne, uz otras nācās saspiesties jau 4 cilvēkiem. Tā kā viens no viņiem bija bērns un arī pārējie nebija diez ko resni, tas viņiem daudzmaz izdevās.

Jūrnieku trijotne kaut ko klusu sačukstējās savā starpā.

Es domāju, ka bulli viņi te iekšā nevedīs! - Tils nopietni atbildēja Holenam. - Vai tev jau kādreiz ir gadījies pabūt cietumā?


Cietums, 2. (tuvākā) celle
Tā kā arī šeit vienu solu jau bija aizņēmusi jūrnieku trijotne, tad Kelmarinam un Flaumei nācās sēdēt uz viena sola ar rūdīto burlaku.

Kas tad šodien tāds noticis, ka tāds tautas pieplūdums? - Burlaka ievaicājās, ne pie viena konkrēti nevērsdamies. - Nekad neesmu ko tādu redzējis! Tomēr, noklausījies Kelmarina un Flaumes sarunu, viņš izplūda skaļos smieklos. - Tas tik ir varens joks! Jūs esat nozūmējuši karali ar visu viņa ģimeni?

Nekādas citādas aktivitātes burlaka pagaidām neveica.

Pie restēm pienāca sargs un uzsauca: Pa vienam stājamies pie restēm un izbāžam rokas pa šķirbu ārā!

Jūrnieku trio paklausīja pirmie. Izrādījās, ka sargs atsien rokas.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 18.12.2009 11:40

[Sindra]

"Nesasēja gan." meitene pagriezās parādīdama, ka viņas rokas ir atsietas.
Viņa piegāja pie Kelmarina un atsēja arī vīrieša rokas. Pēc tam gan meitene atgriezās atpakaļ pie restēm, ko īsti sēdēt viņai negribējās un kaut kā šeit iedzīvoties un aprast ar sajūtu, ka nāksies kādu laiku uzkavēties, viņa nespēja.

"Nevarētu jau teikt, ka mums dod izvēli nesagaidīt." Flaume pasmaidīja.
Viņa nopētīja arī burlaku, kurš pēkšņi bija sācis runāt.
"Mēs neesam nozūmējuši, bet droši vien kāds feodālis būs gan beidzot to paveicis."
Flaume noteica, lai gan viņai nemaz nebija vēlmes sarunāties ar noziedznieku, kurš šeit noteikti atradās pēc visiem nopelniem.

[Semijs]

-Baloks.-
Elfs strupi nosauca savu vārdu un nemaz nelikās ne zinis par roku siešanu, viņš tāpat negrasījās to pieļaut un devās līdzi pārējiem uz cietuma pusi.

[Elony]

Tā kā viņam rokas bija atsietas, Kelmarins pie restēm negāja. Viņš uzsmaidīja Flaumei. "Liels paldies, tā ir daudz labāk."
Sēdēt blakus burlakam uz soliņa prieku nesagādāja, jo vēl tāda valodiņa šim bija. Bet meitne izdomāja atbildēt šim tādā pašā tonī. Pats viņš burlakam neko neteica. Baigā jēga taisnoties tādam par to, ko nav darījis.
"Es pilij tuvumā nebiju un par vietējām lietām neko daudz nezinu. Cik spriežu, zemē ir miera laiki, tāpēc tāds noziegums ir pārsteigums. Jebkurā gadījumā, skaidrs, ka armija neko daudz nezina, ja jau tur aizdomās visus pēc kārtas. Liekas, ka viņi aizturēja šo kuģi tikai tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā aizbēgt no salas. Tas nozīmē, ka īstie vainīgie vai nu joprojām ir pilsētā, vai uz kuģa. Vai arī paspēja aizbēgt ātrāk."

[washulis]

Laikam piesies pie cietuma durvīm, mazā striķītī, brīvā laukumiņā ar pusnomīdītu zāli. Aspērija izteica savas domas, lai gan nebija nopētījusi, kāda ir zāle cietuma apkārtnē. Bet, droši vien, neviens diez ko nebūs centies ar tās kopšanu un laistīšanu.

Par jautājumu, vai Holens bijis cietumā, Aspērija pie sevis tikai nosmēja. Viņai tā bija pilnīgi jauna pieredze. Patiesībā es restes varētu izlauzt. Ja vien viņas nav dikti smagi betonētas un ar kaut ko noburtas, par ko dikti šaubos. Neviens jau nezina, ka arī man ir darīšanas ar magiem. Viņa pie sevis prātoja, tomēr to atstājot kā pēdējo salmiņu, ko izvilkt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Piestātne & kuģis
Ei! - Kareivis uzsauca Balokam, kad tas devās prom. - Uz kurieni?

Tūlīt pat tumšajam elfam, kurš izskatījās ļoti aizdomīgi tāpēc vien, ka bija tumšais elfs, uzklupa 2 kareivji, nogāza viņu zemē un sasēja ar varu. Ja Baloks turpina pretoties, kareivji laiž darbā ar ādu aptītas nūjas.

Tikmēr jau bija izkratīts un sasiets arī barons. Kad viņu veda uz cietumu, Van Trābenhūzs mēģināja protestēt vēlreiz, taču dabūja pa muguru ar nūju un apklusa.

Kareivji ķērās klāt Linnai un Norenam.

Kas notiks ar bulli? - Norens gribēja zināt. - Viņam ir jāēd svaiga zāle un bieži jādzer!

Kareivji ignorēja Norena bažas.


Cietums, tālākā kamera
Tālākās kameras iemītniekiem tika atvests jauns iemītnieks - tumšais elfs Baloks. Pie restēm pienāca kareivji un lika izbāzt sasietās rokas caur restēm. Kad arestētie to izdarīja, kareivji rokas atsēja.

Tils ar interesi vēlreiz aplūkoja tumšo elfu, nu jau no tuvāka attāluma.


Cietums, tuvākā kamera
Kā tad, ka neesat vainīgi, - burlaka smējās, - es arī nekamī neesmu vainīgs. Cietumos neviens nekad nav vainīgs.

Sargi atveda jaunu arestantu. Izrādījās, ka tas ir barons Van Trābenhūzs. Viņš bija izvārtījies mēslos, ar pārsistu seju, un, kad kareivji viņam pa restu starpu atsēja rokas, bieži taustīja muguru un klusi vaidēja. Ieraudzījis, ka uz sola ir brīva vieta, barons steidzās apsēsties. Taču burlaka, ieraudzījis barona netīrās drēbes, nogrūda jaunatnācēju no sola nost: Ei, cūka, kur tu lien? Te cilvēki sēž, cūkas lai paliek uz grīdas!

Van Trābenhūzam, kurš bija sakņupis uz grīdas, žoklis vien atkārās. Es esmu barons van Trābenhūzs... - viņš nošļupstēja. Burlaka, to sadzirdējis, palaida skaļus smieklus.

[echo3]

Til, nu protams, ka bulli uz šejieni nevedīs. - Holens atteica un piegāja pie restēm, lai arī viņam sargs atsietu rokas. - Un nē, cietumos nav gadījies pabūt. - Viņš turpināja, atgriezies savā vietā.

[Semijs]

Baloks mēģināja atbrīvot vienu roku, lai vismaz iekrautu kādam no sargiem, bet, kad viņš dabūja no cita ar nūju, tad saprata, ka būs uz doto mirkli jāpiekāpjās. Kad Balokam rokas tika atsietas aiz restēm, tad viņš uzšņāca.
-Smirdīgais cilvēk, tu man to vēl pieminēsi!-
Un neko vairs neteikdams, iekārtojās kādā no stūriem.

[washulis]

Aspērija piecēlās, lai arī viņai atsvabinātu rokas, savādāk tie jau sāka spiest plakstu locītavas. Ne visai patīkami. It īpaši tad, ja rokas ir svarīgas dzīvībai. Vismaz tā viņa bija līdz šim dzīvē secinājusi.

Nosēdusies atpakaļ uz mazā pleķīša, kas bija viņai uz soliņa atstāts, viņa dzirdēja runas otrajā kamerā. Vairāk gan pievŗsa uzmanību smiekliem, kas sekoja pēc Trābehūza teiktā. Grūti laiki, Baron? Aspērija teica, lai otrā kamerā esošais to dzirdētu.

Interese pilns skatiens tika veltīts tumšajam elfam. Savāda kompānija ceļojusi uz kuģa. Viņa pie sevis nosprieda, drīz novēršoties.

Šo rakstu rediģēja washulis: 18.12.2009 15:27

[Sindra]

Flaume nekādās diskusijās ar burlaku ielaisties negrasījās. Tikai apstiprinoši pamāja ar galvu Kelmarina teiktajam.
"Jā. Nepaveicās mums. Izvēlējāmies sliktu dienu ceļošanai. Bet gan jau." meitene bija visai pārliecināta, ka patēvs viņu no šejienes izdabūs laukā.

Barons gan izskatījās visai nožēlojamā stāvoklī un meitenei pat palika viņa žēl.
Lai arī kāds viņš bija, tā nedrīkstēja izturēties pret cilvēkiem.
Flaume piegāja pie barona un bez kādām emocijām noplēsa no savas kleitas apakšējo malu un noslaucīja barona seju.
Pēc tam arī nosmērēto apģērbu. Cik nu bez ūdens varēja dabūt nost.

Beigusi darboties Flaume netīro drānu izmeta caur kameras restēm ejā uz grīdas.

[Elony]

"Nepaveicās gan..." Kelmarins novilka.
Burlakas izturēšanos pret baronu Kelmarins tikai novēroja bez liekām emocijām, skatījās uz baronu tukšu, aukstu skatienu. Likās, ka viņš atdzīvojas tad, kad Flaume piegāja šim palīdzēt. Kelmarinam tāda izturēšanās bija pārsteidzoša.
Viņš piecēlās no sola un aizgāja pie sienas, kas bija vistālāk no smirdošā barona. Atspiedis muguru pret sienu, viņš uzvilka uz galvas kapuci un stāvēja tā, sabāzis rokas kabatā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Cietums, tālākā kamera
Kareivji pabeidza atsiet arestantiem rokas.

Kāpēc tas inkvizitors, dons Fema, tvarsta mūs, nevis tos kas patiešām nogalināja karaļa ģimeni? - Tils ar lielām paskatījās uz Holenu. - Man neliekas, ka cilvēki uz kuģa varētu būt tajā iejaukti. Un vispār, tas ka karaļa ģimeni nogalināja, liecina par to, ka dons Fema slikti darīja savu darbu.

Kāpēc tev nepatīk cilvēki? - ievērojis Baloka reakciju, puisēns bezbailīgi pajautāja tumšajam elfam.


Cietums, tuvākā kamera
Burlaka saviebies skatījās, kā Flaume palīdz nabaga baronam.

Var redzēt, ka nākat no augstdzimušajiem, jaunkundz, - burlaka ierunājās, - tiešām nesaprotu, kāpēc jūs palīdzat šai cūkai. Godīgi un kārtīgi cilvēki pa mēsliem nevārtās.

Ei! - gaitenī viņpus restēm iesaucās kareivis. - Kāda velna pēc jūs piecūkojat grīdu?

Pienācis tuvāk lupatiņai, kareivis to pacēla un aplūkoja tuvāk. Pienāca arī otrs un arī apskatīja lupatiņu. Pirmais to paostīja, tad saviebās: Fuj, tie taču ir buļļa sūdi!

Kāds tu esi muļķis! - Otrs kareivis iesmējās. - Iebāzt roku buļļa sūdos, ha ha! Ei! - viņš uzsauca kameras iemītniekiem, - ja jums vajag uz poda, neķēziet kur pagadās, bet paprasiet mums spaini! Un nemetiet vairs sūdainas lupatas mums te gaitenī, te nav nekāda ateja!

Pirmais kareivis lamādamies devās prom ar visu lupatu rokā, acīmredzot, izmest to ārā kaut kur patālāk un pie viena nomazgāt rokas.