Debesis. Atmoda., [GM][PZP][C] Opcijas

[Grāfs Senžermēns]

Arashi ostas krogs "Vētras Acs" bija labi pazīstams kā noziedznieku pulcēšanās vieta. Pustumšajās telpas tālākajā galā aiz letes garlaikojās krodzinieks. Kā jau parasti dienas laikā krogs bija gandrīz tukšs. Tikai pie dažiem no biežajos kautiņos izļodzītajiem galdiem sēdēja pa pāris cilvēkiem. Viss bija kā parasti. Pareizāk sakot - gandrīz viss. Pie kāda galda, kas atradās nostāk no pārējiem sēdēja kāds vīrs, kurš drīz vien gatavojās uzsākt kaut ko tādu, kas bija neparasts ne tikai šim krogam. Šī vīra vārds bija Selorans.

Viņi neieradīsies, domāja Selorans, un tie kas ieradīsies būs tikai spiegi un atlīdzības mednieki, kas pie pirmās izdevības nodos mūs. Es jau zināju, ka jaunu biedru meklēšana būs kļūda. Viņš protams zināja, ka ziņas tika nodotas tikai uzticamiuem cilvēkiem, kuriem tās bija pēc iespējas drošāk jānodod tālāk, un viņa iniciatīvas dēļ bija izveidoti īpaši drošības pasākumi gadījumam, ja burvji tomēr uzzinātu par pasākumu, taču šaubas viņam nedeva mieru. Selorans vēlreiz bezcerīgi palūkojās uz kroga durvīm.

[mr Bl@ck]

Uindo svilpodams soļoja pa Arashi ieliņām viņam uz muguras perpendikulāri mugurai šūpojās visai grezns liekts zobens, ko viņš bija nocēlis kādam kuģu kapteinim. Pretim nāca paprāvs bariņš tirgotāju Uindo sejā uzziedēja viltīgs smaidiņš, ko viņš ātri apspieda. iespraucies pretimnācēju barā viņš sāka lauzties cauri. Atvainojos! viņš uzsauca, kad uzskrēja kādam tirgotājam, kas tobrīd ar savu biedru apsrieda labākos tirdzniecības ceļus, tirgotājs tikai pamāj ar roku un turpināja sarunu.
IZspraucies no bara Uindo nozuda sķērsieliņā un devās uz savu ierasto vietiņu.
Sveiks! viņš slinki uzsauca "Vētras acs" Bārmenim, kad bija pavēris durvis un ienācis iekšā. Atnes man parasto. Tumšo un aukstu viņš sacīja izvilkdams no apmetņa apakšas pasmagu naudas zutni un nolikdams vairākas monētas uz bāra. Es būšu savā vietā. viņš slinki pamāja uz savu iecienīto tumšo stūrīti un nozuda tur pārskaitīt savu guvumu.

[BlackRichy]

Vajats iesoļoja pa krogus durvīm, nejuzdamies diez ko drošs šajā noziedznieku perēklī. Īsti nezinādams, kurp iet un ko darīt, puisis apsēdās pirmajā brīvajā vietā un sāka lūkoties apkārt, cerībā, ka kāds pateiks, kas jādara. Mirkli prātojis, viņš nedroši uzsauca krodznieka virzienā: Vai varu pasūtīt ūdeni? Tīru, lūdzu. Alkoholu nekārojās. Kaut kur kroga dziļunos bija manāmi citi cilvēki, kuriem tika veltīta zināma uzmanība. Puisis prātoja, ko un kuru viņš te īsti meklē.

[Seila]

Šajās ieliņās varēja pamatīgi apmaldīties pazaudējot pēdjās labā noskaņojuma paliekas. Pēc kādas desmitās reizes apjautāšanās Terisa ar grūtībām pamanīja izkārtni, kura vēstīja, ka viņa atrodas netālu no ostas krodziņa "Vētras acs". Pamēģinājusi atcerēties tās vietas kurā viņai vajadzēja nonākt nosaukumu- meitene atmeta ar roku saviem centieniem. Tikšanās vietas nosaukums bija neglābjami pazudis no atmiņas. Vienīgais, kas tajā uzglabājās bija tas, ka krodziņš atrodas ostmalā.
-Atvainojiet, vai šis ir vienīgais krodziņš ostmalā
Viņa apturēja burzmā kādu cilvēku pie ieejas durvīm. Atbildes vietā saņēmusi nesaprotamu rūkoņu, kura vairāk atgādināja apstiprinājumu. Terisa pagrūda durvis un iegāja iekšā pustukšajā telpā.
-Sveicināti
Viņa nolika uz galda monētu un apburoši uzsmaidīja bārmenim.
-Man lūdzu kaut ko, kas remdētu slāpes.
Viņa veltīja vēl vienu satriecošu smaidu aiz letes stāvošajam cilvēkam un pagriezās doties, kad nevainīgi pagriezās...
-Jūs tak neapgrūtinās dzērienu atnest man līdz galdiņam.
Viņa ar roku norādīja nenoteiktā virzienā un devās uz vienu no brīvajiem galdiņiem, kurš atradās netālu no loga.

Šo rakstu rediģēja Seila: 06.12.2009 21:33

[washulis]

Tā laikam bija kāda pagale, kas skaļi rībēja pret zemi, kad īss stāvs to spēra uz priekšu. Nē, viņa nebija garlaikota. Drīzāk satraukusies. Lielu interesi bija radījis šis savādais uzaicinājums. Daudzi krogi viņai asociējās ar pilnīgi citām. Tur taču tik bieži satikās apšaubāmi tipi, kam tika nodotas paciņas, [aņemtas kādas pretī, un drīz Geza atkal nozudusi pilsētas ielās.

Pagale atsitās pret kādu sienu, kad sieviete bija jau pavisam tuvu kroga ieejai. Tur tā arī palika. Ar lieliem soļiem Geza devās uz to ieeju, ļaujot lupatīgajām biksēm plandīties gar stilbiem. Daži brūnie mati tika notraukti no acīm, kurās vizēja ziņkāres dzirkstelītes. Roka atdūrās pret durvīm, tās paverot. Un tur pavērās ne tas glaunākais, bet tomēr īstenākais Arashi pilsētas krogs. Apmeklētāju nebija daudz. Netrūka gana aizdomīga paskata ļaužu, kas apkārtējot nopētīja ar dīvainu aci, bet bezrūpīgajai sievietei tas bija pie vienas vietas. Bārmen, man sulu. Kaut kādu augļu sulu, vienalga kādu. Darba laikā nedzert. Viņai jau tā bija prāts gana truls daudzās situācijās, lai nespētu loģiski domāt, ar kaut ko reibinošu nekļūs labāk. Remeda nosēdās pie letes, kur bija pa taisno aizgājusi, nopētot klātesošos. Diez vai vajadzētu nokliegties, ar jautājumu, kur te ir tas čalis, kas vēlas savāktdumpinieciskai organizācijai biedrus. Bet iet pie katra un atsevišķi jautāt arī laikam nav vērts. Viņa turpināja lūkoties uz klātesošajiem, gaidot, vai būs kāds, kas atbildēs uz viņas meklējošo skatienu.

[Grāfs Senžermēns]

Krodzenieks aiznesa dzērienus Terisai un Uindo. Gezai tika pirms pāris mēnešiem gatavots vīns - nekā sulai līdzīgāka krogā nebija. Vajatam viņš iedeva kaut ko, kas vairāk līdzinājās brūnganai putrai nekā ūdenim. "Ūdeni gribēji - dzer." viņš rupjā balsī teica.

Selorans palūkojās apkārt. Neilgā laikā krogā bija ienākuši veseli četri cilēki, turklāt trīs no tiem neizskatījās pēc vietējiem. Ceturtais bija vietējais, laikam zaglis, vai kaut kas tamlīdzīgs. Pārbaudījis apkārtni viņš ar ašu rokas kustību paaicināja Arišu tuvāk. Tad viņš izvilka no kabatas saburzītu papīra gabalu un grafīta gabalu, saplēsa lapu divās daļās, un sāka rakstīt.

Šo rakstu rediģēja Grāfs Senžermēns: 09.12.2009 19:22

[mr Bl@ck]

Uindo sēdēja savā kaktā un savu alu, un tas tika viņam arī iedots, garnadzis iedzēra lielu malku un apmierināti nopūtās, izzvejojis no apmetņa kabatas pīpi ar garu kātu Uindo to piebāza un aizsmēķēja, ar vienu aci vērodams kā dūmu gredzeni izgaist gaisā viņš ievēroja, vairākas jaunas sejas.
Iemalkojis vēl vairākus malkus viņš pamāja bārmenim lai pienāk.
Klau, kas tie par ļautiņiem nav manīti šeit. Tas tur arī tāds dīvains... viņš pamāja uz galdiņa pusi kur kāds kaut ko rakstīja.

[Seila]

-Pateicos
Saņēmusi no krodzinieka savu glāzi Terisa pieklājīgi pasmaidīja un pielika trauku pie lūpām vienā rāvienā iztukšodama to līdz pusei. Tikai tad viņa pievērsās telpas aplūkošanai. Ne par kādu spīdošo šo iestādi gan viņa nespēja nosaukt. Neizskatījās, ka kroga īpašniekam būtu paŗāk liels daudzums apmeklētāju. Vai varbūt, ka pie vainas bija tas, ka tikai dienas vidus? Vispār viņai būtu diezgan daudz citu lietu ko darīt kā vazāties pa pusizputējušām iestādēm vērojot cilvēkus.
Nekas. Izdzeršu līdz galam dzērienun un, ja tajā laikā nekas ievērības cienīgs nenotiks- došos prom. Galu galā es nevienam neko neesmu solījusi.
Viņa pie sevis nodomāja uzmanīgi ielūkodamās katram apmeklētājam sejā un cenzdamās uzminēt tā domas. Svešās vietās uzmanība nekad nenāca par ļaunu.

[washulis]

Sula, vīns, tik liela atšķirība jau nav. Kamēr nelej pilnu kausu ar alu vai jebko tik pat kreptīgu. Remeda pie sevis vienaldzīgi nosprieda, atspiežot elkoni pret leti un teju vienā rāvienā visu glāzi iztukšoja, pēc tam palaižot apmierinātu "Ahh..." Nez vai tā uzvedās dāmas, bet viņai bija pie vienas vietas.

Kāds cilvēks bārā aicināja tuvāk. Interesanti. Ja jau tāda interese par svešiniekiem, tad laikam tas ir tas, kas vēlējies viņu te satikt. Tikai jautājums, vai vēl kāds no šī bāra ir ieradies ar tādu pašu mērķi? Arī cita apmeklētāja, Terisa, visus nopētīja ar aizdomīgu aci. Tātad, šajā krogā kaut kas biriest. Noslīdējusi no letes krēsla, jau atkal pārliecinoties, cik letes ir augstas, salīdzinājumā ar viņas augumu, Geza soļoja pāri telpai, tuvāk Seloranam, ar interei nopētot, kas ir tas, ko viņš skribelē. Vai esmu atnākusi uz pareizo vietu? Geza nedroši jautāja, nesakot neko konkrēti. ja nu šis nav tas, ko viņa uzskata, tad tik jāvēro reakcija. Kāda varētu būt atbilde. Un kas top uz lapiņas?

[Grāfs Senžermēns]

Bārmenis atsaucās Uindo aicinājumam Viņš te uzradās pirms pāris dienām. Daudz sēž te un raksta. Ik pa laikam parunājas ar cilvēkiem, bet katru reizi stāsta kautko citu. Ne jau vienkārši pārveido dažus sīkumus stāstos, kā visi, bet rada sev pilnīgi jaunu personību. Ar tiem pašiem cilvēkiem parasti nerunā vairāk kā pāris reizes. Vienīgi katru vakaru ap to pašu laiku satiekas ar kādu citu cilvēku, ar ko kopā parasti iztukšo pāris kausu alus, parunājas par pavisam parastām lietām, un slepeni apmainās ar pierakstiem. Laikam jau kautkāds spiegs, tikai nesaprotu, ko viņš dara te. Pēc tam viņš aši devās turpināt darbu.

Uz vienas no lapiņām Geza samanīja kaut ko, kas atgādināja kroga plānu. Aplītim, kas laikam apzīmēja galdiņu, pie kura viņa pašlaik stāvēja bija pārvilkts krusts, un blekus tam viens īss vērds - te. Uz otras Selorans vēl zīmēja, bet no redzamā varēja nojaust, ka tur tiek zīmēts tas pats, kas uz iepriekšējās lapiņas. Lai arī cik krogu būtu Ariši, šis ir vienīgais, kurā var atrast ko tādu, kā nav citos. Un tā ir tieši manis dēļ. Tāpēc, jā, tu esi atnākusi uz īsto vietu. Selorans klusi teica Gezai. Taču vispirms tev nāksies man nedaudz palīdzēt.

[BlackRichy]

Eu, jums derētu būt laipnākiem pret saviem apmeklētājiem, Vajats diezgani aizvainoti uzsauca bārmenim, Viņi taču maksā! Un ja par ūdeni, tad par ūdeni. Neesat dzirdējis, ka klientiem vienmēr taisnība? ar vienu aci puisis manīja kaut kādu sievieti, kas kaut kur devās, bet to ignorēja, mazliet aizrāvies ar padomu sniegšanu bārmenim.

[washulis]

Gluži kā pilsētu plāni. Tikai trūka liela, koši zaļa bultiņa, bet uzraksts "Te" gan bija savā vietā. Tas sievieti ieinteresēja un viņa lēnām nosēdās uz brīva krēsla pie galda, neatraujot acis no zīmējumiem. Visai īpatnēji. Laikam mācamies rasēt arhitektūras plānus. Ļoti lielā ātrumā un pavirši. Nekas dižs, to ceļot, gan nesanāktu. Labi gan, ka jau ir uzcelts. Ariši? Viņš zina manu uzvārdu? Tas jau sāk palikt interesanti. Acīs iemirdzējās dzirkstelītes. Jā, Selorans ar savu stāstījumu, kāpēc viņa ir te, pārliecināja. Arī tā pat, neteica neko konkrēti, bet tomēr izteica dziļāko jēgu. Tātad šis vīrs ir tas, ar ko sarunāts tikties, lai varētu pievienoties dumpinieciskajam pulciņam.

Kamēr citi bļaustījās par draņķīgiem dzērieniem vai arī iztaujāja bārmeni, tikmēr Remeda pieliecās tuvāk vīrietim, lai dzirdētu katru skaņu, ko viņš izdveš. Un kā gan es varētu palīdzēt? Viņa jautāja pretī, cerot, ka drīz apstākļi noskaidrosies, rokas salikusi kopā nepacietībā.

[Grāfs Senžermēns]

Tev būs jānogādā šis maniem sabiedrotajiem Knoirā. viņš teica padodot Gezai vienu no lapiņām. Adrese rakstīta otrā pusē. Es zinu, ka tu proti lasīt. Uz turieni būs jādodas tāpat, tāpēc domaju, ka neliels sūtījums tevi īpaši neapgrūtinās. Bet pagaidām paliec tepat pie galdiņa. Tad viņš devās pie letes, likam lai pasūtītu vēl vienu dzērienu, taču pa ceļam nogriezās uz citu pusi un piegāja pie Terisas galdiņa. Es zinu, kādēļ tu esi šeit viņš klusi teica.

Tu jau nezini, cik man grūti te savilkt galus kopā! Gvarde visu laiku piekasās par sīkumiem, klienti vairs nenāk, parādus atdot nevaru! krodzenieks sirdīgi uzkliedza Vajatam. Iedod glāzi viņš pēc brīža teica Mēģināšu kaut ko ar to ūdeni izdarīt. Nav jau mana vaina, ka valdība ļāvusi ūdensvadam sapūt. Viņiem jau par mums, vienkāršajiem cilvēkiem pilnīgs ````s.

Šo rakstu rediģēja Grāfs Senžermēns: 11.12.2009 17:30

[Seila]

Terisa uzmanīgi vērojusi visu, kas notiek apkārt, sarāvās izdzirdējusi sev pie auss balsi. Viņa neko neteikdama vienā rāvienā izdzēra glāzi līdz galam un neuzlūkodama pienākušo atbildēja:
-Tas esat jūs? Pēc pāris minūtēm pienākšu pie jums.
Viņa piecēlās kājās un neuzmezdama Seloranam skatienu devās pie bāra.
Bārmen, ielejiet lūgtums kaut ko stipru. Kaut ko pēc jūsu izvēles
Viņa nepievērsa uzmanību tam vai bārmenis atrodas aiz letes vai nē. Šķita, ka viņa vispār nevienu apkārt neredz.

[washulis]

Vārdi "jānogādā," "jāaizved" un tā jo projām. Ja vien Remedai par katru reizi, kad šo dzird, iedotu kādu zelta gabaliņu, tad viņas vietā jau stāvētu puskilometru augsts kalns. Kas zina, varbūt pat lielāks. Kā atbildi, Geza uzsmaidīja Seloranam. Jā, viņš acīmredzot labi zināja, ka viņa ir īstā, kam uzticēt kaut kā nogādāšanu. Tikai vienkārša lapiņa, visai jauka pārmaiņa, jo bieži nogādājamās lietas ir krietni lielākas un šķietami nozīmīgākas, bet viņa labāk nesāks strīdēties.

Kā jau vīrietis lūdza, viņa palika savā vietā, nolūkojoties, kā Selorans aiziet pie kādas citas sievietes bārā. Viņš izvēlas tikai skaisto dzimumu, vai arī viņa ir ieradusies šeit ar tādu pašu mērķi? Blaām pastāvēt spētu abi. Tā nu viņa gaidīja, noslēpjot lapiņu kādā drošā kabatā. Nevienam nevajag uz to skatīties. Nevienam, izņemot viņu pašu, sūtītāju un saņēmēju.

[Grāfs Senžermēns]

Selorans pameta Terisas galdiņu un devās letes virzienā, pie Vajata. Tu labi tiki gala ar to bārmeni. Līdz šim viņaš klientus praktiski ignorēja, bet tagad noteikti padomās, kāpēc tad viņam tā neveicas. Tev ir talants, un, ja vien tev var uzticēties, es novērtētu tavu palīdzību. Ja piekrīti, pienāc pie mana galdiņa, kad būši dabūjis dzērienu. Selorans Vajatam teica, un pēc brīža vēl klusi piebilda Un labāk nemēģini mani nodot. Tad viņš uzsauca bārmenim, kas vēl aizvien mēģināja padarīt Vajata ūdeni kaut cik dzeramu Man vienu gaišo! Un pienesiet pie galdiņa. Tad viņš lēnām devās atpakaļ pie Gezas.

[mr Bl@ck]

Uindo palūkojās kā bārmeni aizsauc citi prom un sāk uzplīties ar savām problēmām. Problemātiski... viņš noņurdēja. Klusu uzsvilpis viņš pamāja tam dīvainim, kas bija apgrozījies te pēdējos pāris vakarus. Uindo māja lai viņš pievienojas viņam pie galdiņa. Pats viņš pat netaisījās celties un soļot tos desmit soļus, kas šķīra viņa un Selorana galdiņus.
Viņš tikai uzsvilpa griezīgāk un demonstratīvi uzkrāvis kājas uz galda tupināja tālāk pakšķināt savu pīpi.

[Grāfs Senžermēns]

Selorans atsaucās Uindo aicinājumam nekavājoties. Tātad arī tu viņš piegājis pie galdiņa lēni teica. Ja gribi pievienoties, nāc turpat, kur visi. Tad viņš apsēdās pie sava galdiņa, lai gaidītu pārējos.

[Seila]

Uzmetusi bārmenim saktienu, kurš skaidri nozīmēja, ka savu dzērienu viņa vēlas saņemt pie galdiņa. Terisa vēl pēdējo reizi aplūkoja telpu. Šķita, ka viņa nebija vienīgā sājā telpā ko šis cilvēks bija savācis. Nu ko vienmēr bija interesanti paklausīties. Kā viņa pati mīlēja teikt "Par klausīšanos pa galvo dod tikai tādās reizēs, ja tā ir noklausīšanās"
Jaunā sieviete dziļi ievilka elpu un devās pie Selorana galdiņa. Šķērsojusi telpu viņa nonāca pie tā ātrāk nekā bija cerējusi un negaidot uzaicinājumu paņēma no blakus galdiņa vienu krēslu, un apsēdās.
-Tātad...

[mr Bl@ck]

Problemātiski... Uindo atkal nopūtāš un izskatās, ka mēslos viņš iepinās neko nedarot vēreiz nejauki nošņācies un nomurmināji, kaut ko, kas laikam nozīmēja Problemātiski! Uindo piesēdās pie norādītā galdiņa, lai gan pie deviņiem pērkoniem un lai augstāk minētais nogrābstās, viņš gribēja pajautāt svešiniekam, kas vīņš tāds būtu un nu izskatās viņu ievilka visā šitajā slepenajā padarīšanā. Ja tas nebija problemātiski, Uindo nezināja, kas bija.
No otras puses, ja tur varēja dabūt naudiņu, vai kaut ko nospert kāpēc nepalūkot?