Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[washulis]

Ziemelis zina, kur ir zobens, nu labi, zināja, bet viņš pats sev nozvērējās, ka nemeklēs to, kad paslēpa, jo viņš bija viens no retajiem, kas zināja tā atrašanās vietu, tāpēc izdzēsa savas atmiņas par to. Viņš zina un atceras jau tikai to, ka palīdzēja zobenu noslēpt. Kur tas ir, viņš nezina. Kā arī viņš zina, kur ir abas atslēgas, no kurām, pagaidām, jums ir viena. Kaķis ar astes mājienu norādīja uz Džeromu. Tāpēc viņš līdz šim nav savācis zobenu sev un nav rādījies šeit, pie manis.

Tad Skarabeju pavēlnieks ar interesi palūkojās uz Silvanu. Piedodiet manu ziņkārību, bet kā gan šie pūšļi būtu varējuši izbojāt tik jaunas un skaistas elfietes dzīvi? Viņš jautāja ar manāmu interesi.

[Sindra]

Tā sekta savaņģoja manu līgavaini. Un tā kā viņi zināja, ka mana ģimene zin pirmo mīklu, tad sūtīja viņu uzzināt to no viņiem. Savā apmātībā viņš nogalināja manu ģimeni, jo tie nevēlējās noslēpumu atklāt. Silvana paskaidroja. Un kad es atgriezos, es atradu viņu pie savas nogalinātās ģimenes un... un tā kā viņš bija tērpies maskā, es viņu neatpazinu un nogalināju. elfiete nopūtās. Tie jau ir pirmie pierādījumi, ka ierocis nekādu mieru nespēj sniegt un viņu ideja un mērķis ir utopija.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 06.09.2009 11:34

[washulis]

Kaķis, klausoties stāstu, nosēdās uz zemes. Ausis un ūsas noliecās zemāk. Likās, ka viņš pilnīgi jūt līdzi elfietei. Kad viņa bija stāstījumu beigusi, Skarabeju pavēlnieks brīdi klusēja, tad teica: Izsaku visdziļāko līdzjūtību. Vienā lietā Ziemelim bija taisnība. Šis zobens ir pārāk bīstams un valdzinošs. Jūtu līdzi jūsu ģimenei. No tiesas... Kaķa balsī patiesi varēja dzirdēt līdzjūtību. Pat likās, ka viņš ir nokaunējies, jo, kā nekā, zobens bija viņa radīts.

[Sindra]

Paldies. Par līdzjūtību. Silvana atteica kaķim, taču likās, ka elfietei izteiktā līdzjūtība neko daudz nenozīmēja. Vienkārši vārdi.
Tas bija sen. Es domāju, ka esmu samierinājusies. viņa piebilda.

[Moriartijs]

Džeroms sekoja līdzi visiem caur pazemes labirintu kur Skarabeju pavēlnieks viņus veda. Pūķu jātnieki nonāca tādā kā kā laboratorijā, kur pats melnais dzīvnieks sameklēja maģisko akmeni ar dziednieciskajām spējām.
- Tas lieti noderēs pūķenei, lai to izdziedētu. - madžistrs domīgi skatoties uz akmeni piebilda pārējiem biedriem un skatījās kā Skarabeju Pavēlnieks to pasniedz Silvanai.

Tala'ans uzdeva jautājumu, kas arī Džeromu visai interesēja, Kapēc Skarabeju Pavēlnieks ir tieši kaķa izskatā. Kā izrādījās sods par zobena radīšanu. Taču arī interesantu faktu melnais dzīvnieks pavēstīja - viņu minētās mīklas radījis bija Ziemelis. - Jauks dzejnieks no viņa sanāk. - Džeroms bija visai izbrīnīts par melnā dzīvnieka tālāk teikto. Pats kaķis nezināja, kur atrodas zobens, bet Ziemelis to informāciju no sava prāta ir izdzēsis. - Dīvaini. Ļoti dīvāni. -

Pa to laiku viņi bija nonākuši pie alas ieejas un pūķiem. Silvana dalījās savā pieredzē ar zobena tīkotājiem, tādēļ Džeroms paklusēja.

[Sindra]

Izkļūstot ārā no alas, Silvana ar skatienu sameklēja, kur atrodas Lati un Kaiross.
Piesteigusies pie pūķienes, elfiete izmantoja kaķa doto artefaktu un veica dziedināšanu vēlreiz.
Viņā maigi glāstīja Lati kaklu.
Tūlīņ Tu jutīsies labāk. Silvana mierinoši teica un skatījās kā artefakts īsti strādā. Ko tas dara.

[Elony]

"Tā vai citādi... bet mēs atrisināsim šo problēmu uz visiem laikiem." Tala'ans noteica Skarabeju pavēlniekam. Viņa stāstīto elfs bija uzklausījis bez emocijām. Kā vienmēr vēja karotājs bija mierīgs.
Pēc tam sekoja Slivanai laukā no alas, pa ceļam pasaucis savu pūķi, kurš bija nolēmis pagulēt pie ieejas templī.
Tala'ans skatījās, kā elfiete domā dziedināt pūķi.
"Pacenties, lai tev izdodas, lūdzu. Mums nav ieteicams kavēties šeit ilgāk kā nepieciešams." viņš klusi noteica.

[Roviela]

Lati gulēja mierīgi un pateicīgām acīm noskatīja Silvanu gaidot, kas šoreiz sanāks. Jau viņreiz viss bija brīnišķīgi, un āda bija krietni sadzijusi, bet kā būs tagad?

[washulis]

Skarabeju pavēlnieks ar skatienu pavadīja jātniekus, neko nepasakot uz atvadām. Varbūt tāpēc, ka cerēja tos te iegriežamies vēl kādreiz, bet cik gan liela iespēja tāda bija? Noteikti, ka maza. Tad atlika tikai nolūkoties.

Tikmēr, jau pie labirinta ieejas, kur bija palikusi ūdens pūķiene ar savu ievainojumu, kas vēl bija jēls, bet noteikti neasiņoja, tika sākts aprūpēts. Silvana, kas bija izņēmusi maģisko akmeni, kas līdzinājās lielam, ūdens nogludinātam olim, tirkīzzilā krāsā ar dažām baltām līnijām, kas veidoja visai vienkāršu rakstu, varēja to pielikt tuvāk pūķenes savainojumam. Pieliekot mazu drusciņu sava spēka, kas aktivizēja šo kaķa sniegto akmeni, tas uzmirdzēja spožākā zilā krāsā, liekot visiem uz brīdi novērsties. Tikmēr pūķene juta vieglu dedzināšanu, kas vairāk bija nepatīkama, nekā sāpīga, bet drīz gaisma kļuva bālāka un varēja redzēt, ka savainojums ir teju pilnīgi pazudis. Tikai uz zaļajām zvīņām bija palikusi gaišāma svītra, atstājot par piemiņu šī dūmu pūkā pēdas, bet sāpes bija zudušas, zvīņas likās kā jaunas, ja neskaita tos rētaudus, kurus no tāluma noteikti nevarēja redzēt.

Kāds šo akmeni jau bija pielādējis ar dziedniecisku maģiju iepriekš, bet nu tur bija palicis mazs drusciņš, lai varētu palīdzēt ar maziem cilvēku savainojumiem, kā nepārāk dziļas, grieztas brūces.

[Sindra]

Silvana beidza ārstēt un apmierināta noskatījās uz rezultātu.
Viņa noglāstīja pūķenes kaklu un pasmaidīja.
"Nu lūk! Tā jau ir daudz labāk." elfiete noslēpa akmeni savās mantās un paskatījās uz biedriem.
"Domāju, ka varam doties." Silvana aizgāja līdz Kairosam un noglāstīja arī savu pūķi.

Paldies Tev. Kairosa balss atskanēja Silvanas galvā.
Elfiete pasmaidīja paskatījusies uz pūķi ar maigu skatienu un pamāja.

Tagad Tu jūties labāk? Kaiross vērsās pie Lati.
Varēsi panest savu draugu vai labāk lai viņš lido ar mani?

[Roviela]

Lati apmierināti nopūtās.
Viņa pagrozījās, pagorījās, nē, nekas vairāk nesāpēja! Pagorījās vēl. Tiešām, viss bija kārtībā.
Paldies, Silvana! Es jūtos ļoti labi, pūķiene noteica elfietei un Kairosam.
Kairos, tu esi tik mīļš... Jā, es varēšu panest Belegu, ja vien viņš neiebildīs.

Lati piečāpoja pie elfietes un mīļi pieglauda purnu viņas rokai, tad devās pie Belega.
Nav ko te tupēt! viņa mundri ierosināja, dodamies ceļā!

Elfs paskatījās uz pūķieni, un no viņas toņa saprata, ka Lati jūtās labi. Elfs nobučoja pūķienes purnu un kāpa viņai mugurā, pa ceļam neuzkrītoši nopētīdams, kā izskatās bijušais ievainojums, bet gandrīz to nevarēja saskatīt.
- Sirsnīgs paldies, Silvana! - viņš pateicās dziedniecei.

[Moriartijs]

Džeroms noskatījās, kā Silvana izdziedē Lati un viegli pasmaidīja. Nu varēs veiksmīgi doties tālāk. Paskatījās tālumā, atpakaļ uz alu, tad kokiem un labirintu tālumā.

- Mums derētu doties, - viņš ierosināja pamādams Reinai, lai pūķene mostās. - Ja nu tie nereantili būs izrāpušies no alas un meklēs ceļu šurp? - madžistrs ierosināja un piebikstījis pūķenei uzrausās tai mugurā. Reina jutās gatava lidojumam. Hētras purvs bija redzēts un apmeklēts tikai iztālēm, tādēļ gan pūķene, gan jātnieks nepacietīgi gaidīja izlidošanu.

[Elony]

Tala'ans paskatījās apkārt, vai nemanīs kādu.
"Es domāju, ka mūs tik un tā izsekos. Bet... vismaz mēs būsim pirmie." viņš noteica.

Raignars izpleta spārnus un ļāva elfam uzsēsties sev mugurā.
Kurp jādodas? Pūķis apjautājās.
"Uz austrumiem." Tala'ans īsi noteica, neko nepaskaidrojis.
Raignars nedaudz pasmīnēja, bet vairāk neko nejautāja.
Tad uz priekšu! un pacēlās gaisā, lai doties ceļā.

[Sindra]

"Nav par ko. Silvana atteica gan pūķienei, gan Belegam.
Viņa piegāja pie Kairosa un uzkāpusi mugurā savam pūķim, bija gatava doties ceļā.
"Nu labi. Tad dodamies. Tas, kurš zin, lai rāda ceļu."

Šo rakstu rediģēja Sindra: 21.09.2009 20:59

[Moriartijs]

Silvana uzdeva lidot pirmajam tam kurš zin ceļu - Džeromam bija gadījies tur būt tādēļ arī caur mentālo saiti nodeva Reinai informāciju kā tur pie purva izskatījās, un kā tur no šejienes nokļūt. Pūķene apdomājās un sāka celties debesīs un planēt vajadzīgajā virzienā. Gaidot pie alas pūķene bija atpūtusies un pat nedaudz pasnaudusi - atguvusi spēkus pēc cīņas ar dūmu pūķi un saņēmusi enerģijas rezerves nepieciešamas tālam lidojumam.

- Esmu tur reiz bijis, tas ir visai tālu, bet nav līdz pasaules otrai malai jālido. Sekojiet pūķenei. - Džeroms sauca biedriem. - Laiks doties! - viņš piebilda un pievērsa acis virzienam kur bija Hētras purvs tālu tālumā.

[washulis]

Labirints vēl jo projām bija tik pat liels un drūms. Lai arī nebija smacējošās miglas, te tik un tā valdīja aizmirstības un nāves dvaka.

Paceļoties pūķu spārnos, no jauna varēja redzēt, cik labirints ir liels un laikam bija jāpriecājas, ka uz tā centru nenācās iet kājām, jo tas varētu prasīt nedēļu ilgu piepūli. Apkārt valdīja kapa klusums, ja neskaita pašus jātniekus, kas radīja vienīgo troksni, sarunājoties vai pūķi, paceļoties no zemes vai tikai vēl gatavojoties.

Austrumi bija uz to pusi, kur bija tas pats kalns, no kura viņi iznāca, tiesa ceļš uz austrumiem veda tam vēl pāri. Tālu, tālu uz priekšu. Pāri visam Tēdras līdzenumam, uz Sestartas pretējo krastu. Netālu no Mirītas un Loka ezera. Tā pat purvs bija arī pa ceļam Dori kalniem, kur daži jau arī bija paspējuši būt.

Ceļš solījās būt garš un grūts, vismaz pūķiem. Paceļoties un pārlaižoties pāri kalnam varēja vēl redzēt Lausas plašos mežus, tai skaitā Kodonas džungļus, kur tad visi patlaban arī atradās.

[Sindra]

Silvana ļāva Kairosam sekot Džeroma pūķim. Elfietei pašai nebija nojausmas, cik viņiem tālu jādodas, taču bija cerības, ka vismaz tie, kas viņiem seko nespēs to paveikt tik ātri, jo viņiem jau nav pūķu. Pūķi bija priekšrocība ceļošanā. Silvanai gan bija žēl, ka ceļš bija tik tāls un nogurdinošs. Viņai likās, ka pūķiem nav viegli.
Taču viņas pašas pūķis nemaz nesūdzējās. Viņš sekoja Reinai un nemaz neatpalika.
Silvana viegli glāstīja pūķa kaklu un mirkļos, kad likās, ka ceļš ir ieildzis, viņa deva pūķim savbu spēku.
Elfiete sajuta, ka pūķis smaida.
Ko Tu dari Silvana sadzirdēja Kairosa balsi savā galvā.
Tas man Tev spēku jādod, nevis otrādi.
Elfiete neko neatbildēja tikai domās pasmaidīja.

[Džea]

Tiklīdz pārējie bija iegājuši iekšā, Reina bija nolēmusi palikt ārpusē un uzmanīt ieeju. No augšas protams. Tādēļ ar Sadrio visu laiku tika riņķots virs ieejas. Arī, kad biedri izgāja, meitene ar jautājumiem neuzplijās, joprojām bija gaisā.
Džerom,nevēlies pastāstīt īsumā kas notika un uz kurieni dodamies?
Tiklīz visi bija pacēlušies gaisā, Reina ar Sadrio pielidoja tuvāk Džeromam, lai varētu pietiekami labāk dzirdēt.

[Moriartijs]

Džeroms pie sevis klusi aizdomādamies vērās tālienē, kamēr Reina izbaudīja vēju pār spārniem un viegli planēja ziemeļaustrumu virzienā. Lidojot pār labirnintam kolonādei pievienojās atpakaļ Reina ar Sadrio. Džeroms nedaudz aizdomājās kur madžistre bija palikusi, taču to ātri izmeta no galvas.

- Mēs atradām Skarabeju pavēlnieku un pusi no atslēgas. Šobrīd dodamies pēc otrās puses atslēgas uz Hētras purvu. Atslēgām nonākot kopā mums vajadzētu uzzināt kur atrodas Lesepta zobens. - viņš īsumā pārstāstīja. - Un tālāk redzēsim kur tas mūs aizvedīs. - pauze. - Mums ceļā stājās dūmu pūķis. Īsts, eksistējošs dūmu pūķis. - viņš nedaudz aizrāvies teica.

[Džea]

Neaizmirsti, ka es biju kopā ar tevi, kad tas pūķis parādījās.
Reina iesmējās redzot Džeroma sajūsmu.
Tātad uz Hētras purvu?
Šķiet ja Sadrio bija klausījies tikai pa ausu galam.