S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pēdas veda gabalu tālāk, līdz kādam ozolam, kura pakājē arī mētājās paņemtās somas. Tās gan bija uzplēstas un saturs bija izbērts zemē. Kā izrādījās - `kravas` somā bija aptieciņas, medikamenti, vitamīni, kārba ar 1080 gab. 5,45mm patronām; nelikās, ka jelkas no šī klāsta garnadzi būtu interesējis.

Ja es neko neesmu sajaucis un ja otra soma ir Artūra soma, tad no tās ir pazudusi pārtika, viss pārējais ir vietā (t.i. mētājas zemē).

Somas ir saplēstas un nav vairs izmantojamas tālāk.

[Semijs]

Artūrs bija paņēmis detektoru un, kad bija nonācis galapunktā, atdeva to atpakaļ Igoram. Nopētijas somas un visu izmētāto, puisi nikni aizspēris savu somu, teica.
-Es to mē.slu novākšu!-
Viņš sāka skatīties apkārt, vai nekur tālāk nav nevienas pēdas, tagad puisim gribējās sameklēt to mutantu, sašaut viņam visas locītavas, pārgriezt vēnas un atstāt turpat nomirt. Kamēr skatīdamies apkārt viņš teica.
-Jāizdomā, kā sakraut šito visu...-

[Elony]

"Varam sadalīt starp mūsu somām." Aleksandrs teica. "Vismaz manā somā vēl ir gana daudz brīvas vietas. Un tu labāk priecājies, ka saturs ir atstāts neskarts. Ko tu darītu, ja šeit viss būtu sabojāts un nederīgs?"

[Semijs]

-Tāpat ietu nošaut.-
Artūrs nosmīnēja un noraustīja plecus, nez kāpēc, bet uz mirkli viņam šitais viss šķita pagalam uzjautrinošs. Bet tad atkal padomādams par lūzumu, viņš piebilda.
-Es ceru, ka viņš nemāk atvērt konservus un aizrīsies ar tiem. Es varbūt uzkabē varu izbrīvēt vietas, bet neko daudz.-

[Sindra]

Redzot postažu, Olga nopūtās.
Taču būdama pēc dabas visai praktiska sieviete, viņa piegāja pie saplēstajām somām un sāka to saturu pārkrāmēt savā somā.
Artūra mantām viņa izvilka no savas somas auduma gaballu un salikusi tajā mantas, sasēja to sainī un no striķiem uztaisīja lences, lai saino varētu ērti nest uz muguras.
Droši vien likt somas zemē nebija prātīgi. sieviete noteica un pasniedza saini Artūram.

[Semijs]

Pieņēmis auduma maisu, viņš uzmeta to uz pleca un pateicies Olgai, teica.
-Es skatos, ka nebija, bet somas man traucētu, kas varētu beigties ar lodi pierē. Pie tam es viņus noliku tādā mazāk redzamā vietā.. Tas lūzums ir acīgs mai.ta.-

[Elony]

Aleksandrs paņēma savā somā vairāk no medikamentiem un mantām, kas bija domātas aizgādāt uz Bāru.
"Šajā vidē mutēja ne tikai dzīvnieki, bet arī cilvēki. Tumšie stalkeri it kā ir parasti cilvēki, tikai ar dažām neparastām spējām un ārieni. Bet citi... nu, rādās, ka sajūk prātā un sāk uzvesties kā šausmu filmu tēli. Vārdu sakot, ja kaut kas ir līdzīgs cilvēkam, nenozīmē, ka tā arī izturēsies. Patiesībā arī pret tumšajiem stalkeriem jābūt uzmanīgiem. It kā jau izturas normāli, bet..." Aleksandrs pataustīja plecus. "Viņi ir mutanti un šī vieta ietekmē ikvienu. Kas zin, kas viņu prātos risinās."

[Sindra]

Nu? Tagad visi ir piedalījušies, kur vēlējās un mēs varam doties uz bāru vai kā nu tur to vietu sauca? Olga jautājoši uzlūkoja pārējos biedrus.

[echo3]

Igors neko daudz no mantām paņemt nevarēja, jo jau stiepa vienu no "kravas" mugursomām.
Viņš nolika vietā anomāliju detektoru un nosmīnēja par Artūra atriebes plāniem. Kad mantas bija puslīdz savāktas, Igors, tā arī neko neteicis, devās atpakaļ pa pašu iemītajām pēdām. Prom uz ATP, un tad pa ceļu uz Bāru.

[Semijs]

Artrūs sāka iet līdzi Igoram, klusēdams. Viņš domāja, ka aiznesīs somas uz Bāru, kaut ko padarīs tur, varbūt kaut ko uzvārīs un tad iespējams nāks vēl atpakaļ uz šo pusi.. kā nekā jāatrod vēl to bandīta slēptuvi, varbūt tiešām kaut ko labu ir atstājis.

[echo3]

Ticis līdz ATP, Igors paskatījās pulkstenī, tad PDA kartē, brīdi padomāja un teica, - Ja mūs vēl kas aizkavēs, līdz Bāram šodien nepagūsim. Un rīt, šķiet, tika solīts Izvirdums. Kādi priekšlikumi?

[Elony]

Aleksandrs paskatījās PDA kartē. "Ejam uz ziemeļiem līdz sliedēm, tad griežamies pa kreisi un atgriežamies uz ceļa un pa to tik uz priekšu. Būtu labi šodien tikt līdz Depo, ja ne, tad līdz Č-10." viņš ierosināja.

Šo rakstu rediģēja Elony: 31.08.2009 11:56

[Sindra]

Olga neko neiebilda. Galu galā viņai pat nebija nojausma, cik ātri ir iespējams pārvietoties pa zonu.
Sieviete sekoja pieredzējušākajiem kolēģiem. Ik pa brīdim pavērojot apkārtni.

[Semijs]

Pats papētījis PDA, Artūrs teica.
-Jā, es piekrītu Aleksandram. Č-10, vai Depo būtu labākā vieta, kur pārlaist nakti, pie tam, ja parādīsies izvirdums, tad būs arī, kur patverties.-

[echo3]

Nu tad soļojam knaši. - Igors tieši tā arī darīja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ceļš uz ziemeļiem līdz sliedēm veda bez īpašiem starpgadījumiem. Tomēr, tuvojoties pašām sliedēm, par sevi aizvien vairāk un vairāk atgādināja dozimetrs - jo tuvāk sliedēm, jo augstāku starojumu tas uzrādīja.

Lai arī paagstināts, starojums tomēr nebija pārlieku bīstams, ja vien tajā ilgstoši neuzkavēties.

200 metrus pa kreisi vīdēja tilts, pa kuru dzelzceļš šķērsoja maģistrālo šoseju.

Viņpus sliedēm, metrus 10-15 nostāk, slējās dzeloņstiepļu žogs uz betona stabiem. Tas vēl izskatījās tīri labi saglabājies, tomēr viet vietām stieples bija pārkniebtas, tādā veidā izveidojot caurumu žogā.

Dzelzceļa sliedes atradās uz neliela 1...2 m augsta uzbēruma.

[Sindra]

Olga braši soļoja līdzi biedriem nemaz neiepalikdama.
Šeit viss redzētais bija jauns un tādēļ ceļš nelikās pārāk nogurdinošs.
Mums jāiet pāri sliedēm? viņa jautāja biedriem, kuri maršrutu zināja labāk.

[Elony]

"Ne - e priekšā ir radiācija." Aleksandrs atteica. "Ejam pa kreisi līdz tiltam, paralēli uzbērumam. Tad caur tiltu pa ceļu tālāk uz priekšu." viņš paskatījās apkārt. "Dienā staigāt pa uzbērumu kur no visām pusēm viss labi redzams. Bet tiltam tuvāk jāiet uzmanīgi, bieži vien zem tiltiem tiek ierīkoti posteņi. Negribētos uzrauties uz bandītiem vai kaut kā tāda." viņš noteica un sāka iet blakus uzbērumam uz tilta pusi.

[echo3]

Igors paļāvās uz Aleksandra izvēli. Uzmetis acis radiācijas dozimetram, Igors visiem mierinājumam pateica, - Neapstarosimies, fons nav tik liels.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aiz muguras atskanēja klusa urkšķēšana. Atskatoties ceļinieki ieraudzīja mežakuili, kurš arī devās no dienvidiem uz ziemeļiem, pa trajktoriju 100 metrus uz austrumiem no stalkeriem. Nelikdamies ne zinis par gājējiem, kuilis aizļepatoja pāri pār sliedēm, pa caurumu žogā pārvarēja dzeloņstieples un aizlēkšoja tālāk. Nekur īpaši tālu viņš netika - nogranda sprādziens, gaisā uzlidoja augsne, putekļi, dūmi un vēl kaut kas. Urkšķēšana pārgāja žēlā, izmisīgā kviekšanā.