Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Soulberry]

Andžela piegāja klāt pie ugunskura vietas, un gaidīja, kas notiks tālāk. Galu galā, šeit nemaz neizskatījās tik briesmīgi, un, gan jau nakti pārgulet šeit varēs. Vismaz es tā ceru...

- Veterāni? - viņa apsēdās uz zmes pie ugunskura, - vai šeit visi tādi ir, vai arī es esmu vienīgais cilvēks? Nu, es domāju...vai tad...jūs nedomājat atgriezties? Jūs vienkārši - nokļuvāt uz salas, un pieradāt pie domas, ka katru dienu saskarsieties ar sirreālām būtnēm? - viņa nicīgi paskatījās uz šiem...šiem, kas stāvēja un skatījās uz apmetnes vietu.

[Džea]

Gvena kādu brīdi skatījās uz priekšmetiem, kas atradās somā. Šaujamierocis un nazis noderētu arī turpmāk. Taču izdzirdējusi balsis ārpusē, sieviete izlīda no telts.
Pa kuru laiku jūs te gadījāties?
Pamanījusi atnācējus, Gvena jautāja. Balsī bija jūtams izbrīns. Gvenas skatiens pievērsās blondīnei, kura iepriekš nebija manīta

[Soulberry]

Andžela, nesagaidījusi atbildi no Leānas, Raiena un Rijoko, tomēr sagaidīja atbildi no sievietes. Drīzāk gan jautājumu.

- ES, godīgi sakot, nokritu alā. Ja tev tas kaut ko izsaka, - sarkasms bija manāms, - Andžela, - pieturēsimies pie pieklājības...

[Malduguns]

-Sveika, Gvena!-Leanna priecīgi uzrunāja sievieti, kura izlīda no telts.-Es atplenderējos un vēl esmu dzīva,-viņa noteica, atglaudusi matus no sejas. Atgriešanās senajā nometnes vietā viņu padarīja mudrāku nekā pirms mirkļa.

[Džea]

Starp citu, arī es iekritu alā.
Skatiens tika vērsts uz Andželu. Tiesa gan, ne ar sarkasmu.
Sveika Lea. Tikko pārbaudīju telti un tajā atrodas sastindzināts puisis. Varbūt jūs zinat kā šeit varētu palīdzēt?
Šoreiz jautājums tika Leannai. Pēc visa spriežot viņai jau līdzīgi piedzīvojumi reiz bija

[Malduguns]

-Teltī ir sastindzināts puisis?-Leanna atkārtoja teikumu, šoreiz jautājuma formā. Viņa veikli atlaida Raiena roku un bez jebkādām emocijām devās telšu virzienā.
-Kurā teltī? Tu viņu pazīsti?-viņa vaicāja Gvenai.

[Džea]

Jā sastindzināts.
Gvena apstiprināja un kad Leanna jautāja par telti, sieviete parādīja uz to, kas atradās aiz muugras un no kuras viņa tikko bija iznākusi.
Nē nepazīstu, taču viņam uz rokas ir tāds pats gredzens kā tev.
Vel piemitinājusi, Gvena sekoja Leannai iekšā teltī

[Malduguns]

Leanna saminstinājās, kad dzirdēja lietas par gredzenu, tas viņu nedaudz samulsināja, bet viņa devās iekšā.
Ieraugot puisi un gredzenu, viņa samulsa vēl vairāk.
-Es neesmu pārliecināta, vai spēšu palīdzēt,-viņa nomurmināja.

[Džea]

Vai tu viņu pazīsti?
Gvena jautāja.

[Malduguns]

-Mēs esam tikušies,-Leanna sacīja. Viņa palukojās uz zēnu, kuram labprāt palīdzētu, bet tajā pašā laikā baidījās no sekām. Noputusies viņa pagriezās pret Gvenu.
-Atstāsi mani uz mirklīti?-viņa lūdza.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 18.08.2009 18:54

[Džea]

Jā labi.
Gvena sacīja un izgāja no telts.

[Malduguns]

Kad Gvena atstāja telti, Leanna palūkojās uz akmenī pārvērsto puisi.
Atdzīvini, viņa sparīgi domāja, raidot domas uz gredzenu un puisi.

[Elony]

Rijoku bija klusējusi visu laiku, klausījās citu sarunās. Kad viņi nonāca nometnē, un parādījās runa par sastindzināto puisi, viņa arī gāja paskatīties, bet kad Leanna teica iziet ārā, izgāja arī.
Viņa apsēdās zemē, palikusi kājas zem sevis un paskatījās uz aproci uz rokas.
Cik vēl laika man atlicis... ?
"Mums ir jāatrod kāds... vietējais. Kāds, kas saprot ko vairāk par to, kas šeit notiek. Kāds kas saprot... maģiju." Rijoku teica tiem, kas bija ārpus teltīm. Viņa runāja pareizā angļu valodā, tikai nedaudz lēnāk, rautot zilbes un brīžiem pauzējot, jo bija grūti atcerēties pareizos angļu valodas vārdus. Bet ja viņa visu laiku klusēs, tad tam tiešām nebūs jēgas.

[Džea]

Man rodas aizdomas, ka vietējie šeit ir dēmoni un citas būtnes ja vien joprojām atrodamies trijstūrī, par ko es nešaubos.
Gvena sacīja palūkodamās uz Rijoku.
Es ļoti ceru ka tu joprojām esi šeit, ja jā, tad nezinu, varbūt vari kā palīdzēt?
Aizvērusi acis, Gvena domās jautāja Semam. Pat ja viņš bija tikai gars, varbū tomēr spēs palīdzēt.

[Semijs]

Nopūties, Raiens atcerās nejaukās atmiņas ar šo nometni. Iedams garām ugunskuram, viņš uz to smīnēdams norādīja.
-Man netālu no šī ugunskura nocirta kāju - labi, ka atauga. Un jā, mēs te visi esam cilvēki, tik daži no mums apveltīti ar spējām.-
To pateicis, puisis iemeta mazu liesmu ugunskurā, cerēdams, ka tas aizdegsies. Nepievērsis uzmanību, Raiens aši devās uz pārējām teltīm(izņemot to, kur ir Leanna), cerībā atrast kaut ko jēdzīgu un cigaretes.

[Lianjuks]

Džea - Storyteller - Semijs - Elony - Soulberry

Storyteller

Leannas labā roka līdz elkoniem pārvērtās pelēcīgā akmenī.
Roka bija nekustināma un auksta. Likās, ka tā ir kļuvusi par kādu kilogramu smagāka.
Ar puisi nekas nenotika.

Semijs

Ugunskurs aizdegās.

Teltis.
1. Guļammaisi, divi spilveni, katliņš, kanniņa, pudeles (limonādes, alkohola). Trīs mugursomas
2. Trīs mugursomas, iesākta čipsu paka, šokolāde, kabatas nazis, ola (tik liela kā strausa ola), guļošas, patrakas vāveres.

1. telts somas.
a) Dārglietas, dārgmetāli, dārgakmeņi - zelts, sudrabs, briljanti, kristāli, rubīni, kaklarotas, gredzeni, rokassprādzes, kausiņš, zelta kanniņa kā no multenes par Aladinu u.t.t.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) Konservi (zivs, gaļas), maize, kūpināta desa, stikla pudele ar kaut ko, kas izskatās pēc ūdens. 10 plastmasas šķīvji, 10 karotes.
c) Sievietes drēbes.

2. telts somas
a) Grāmatas. Lielākā daļa grāmatu ir senas. Visas melnos vākos. Iekšā senā druka, nesaprotamā valodā.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) Puišu drēbes, rubīniem rotāti dunči zelta krāsā(3. gab).
c) Dzīva, melnbalta žurka bumbā un žurkas barība. Stikla, ūdens pudele. Neliels trauciņš, kas visticamāk paredzēts žurkas ūdenim. Šokolāde.Laima krējuma. (3.gab) Tā uz kuras Gotiņa. Jā, zinu, ka tā nav Latvija, bet nu.

Elony - Soulberry - Džea

Ugunskurs aizdegās un tad kompānija ievēroja, ka no ezera puses pie viņiem kāds nāk. Tas bija slapjš puisis. Viņam bija violeti mati līdz pleciem un lielas spožas acis. Drēbes likās krietni papluinītas. Viņš kaut ko mēģināja teikt. Sanāca diezgan vārgi.
- Palīdziet... Ūdeni... Ūd... - Pusis bija nieka piecu metru attālumā, kad pēkšņi izgaisa kā nebijis. Bija tikai slapji nospiedumi no pēdām, kas veda uz ezeru.
Gvenai likās, ka kaut kas silts viņu apkampj, bet neviena nebija.

Washulis - Moriartijs

- Es zinu, kas jūs esat. - nomurmināja Lorijs un devās mežā. - Laikam jau skaitos Leannas izdomāts. Šobrīd.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.08.2009 12:10

[Malduguns]

-Super,-Leanna sarkastiski noteica un palūkojās uz roku.
-NU atdzīvojies taču!-viņa domāja tālāk, šoreiz koncentrēdamās uz savu roku, cerot, ka nekas ļaunāks neatgadīsies.

[Lianjuks]

Storyteller

Nu Leannas roka līdz padusei pārvērtās par akmeni. Likās ka tai klāt nākuši arī trīs kilogrami.
Puiša roka līdz padusei kļuva īsta. Tas notika vienā mirklī.
Leannas labā acs sāka migloties un tad palika akla.
Leannas kreisā roka pati no sevis pacēlās acu augstumā. Pagrozījās pati par sevi un nolaidās zemē. Tad Leanna ierunājās pret savu gribu.
- Kādā veidā? - Leannu pārņēma sajūta it kā viņas ķermenī dzīvotu divas personas - viņa un vēl kāds.
Leanna tagad lieliski varēja kontrolēt savu ķermeni (izņmot akmens roku un aklo aci), bet tikko to bija darījis kāds cits.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.08.2009 12:09

[Malduguns]

Leanna nožagojās. Tas viņai nepavisam nepatika. Saņēmusi akmenī pārvērsto roku veselajā, meitene izsteberēja ārā no telts.
-Tā pavisam noteikti nebija laba ideja,-viņa nomurmināja un sabruka pie ugunskura.

[Lianjuks]

Džea - Storyteller - Semijs - Elony - Soulberry

(OCC: Drošības pēc pieminēšu, ka Leanna ir pie ugunskura un un viņas labā roka līdz padusei ir pārvērtusies akmenī. Varbūt izskatās, ka runā pati ar sevi. Vienkārši jālasa, kas notiek.)

Storyteller

- Nebija gan. - Leannas lūpas klusi atbildēja.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.08.2009 12:31