Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Lianjuks]

Storyteller - Semijs

- Viņš pats atvilkās līdzi. - neviļus ieminējās Lorijs. No kādiem netāliem krūmiem iznira vēl viens Hjū Lorijs ar vārdiem.
- Es pats girezu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 20.07.2009 18:52

[washulis]

Ak, tas ir garš stāsts. Loranda nopurpināja, saprotot, ka tagad visiem cenšas uzgāzt savas problēmas. Nav svarīgi. Tagad jāiet pakaļ kuģ...

Toma balss viņu izbiedēja, bet viņa centās to neizrādīt. Viņa palūkojās apkārt, it kā cerot ieraudzīt demonu. Kas...?

Džerom. Man liekas... Man liekas, mums būtu labāk iet džungļos. Man ir dziļas aizdomas, ka tur mēs varētu atrast kaut ko labāku par kuģiem. Viņa pati neticēja, ka tur būs kaut kas labāks. Cik viņa zināja, tad Toma plānos nav abus aizlaist no salas. Vismaz ne tagad. Viņiem abiem te ir vēl sava loma jāspēlē.

[Moriartijs]

- Auč! - Džeroms sajuta sāpes kājās. Pieliecies viņš meklēja gan kodēju, gan brūci.

Turēdamies pie savas kājas viņš paskatījās uz Lorandu no apakšas, - Ko? Nesekot kuģiem? Kapēc? Tie ir mūsu vienīgā cerība tikt prom no šīs nolāpītās salas! - viņš sašutis teica.

[washulis]

Kas? Loranda ātri pagriezās pret Džeromu. Tev viss kārtībā? Tas tik trūka, lai viņas pagaidām, vienīgais atbalsta punkts, nomirtu no savādiem kodumiem.

Tiešām. Tici man. Mums jāiet uz džungļiem. Tur... Tur kaut kam ir jābūt. Tas ir svarīgi. Es lūdzu tevi... Viņa lūdzoši lūkojās uz Džeromu, noliecoties ar viņu vienā līmenī. Kas tas bija? Tas, kas tevi sakoda? Viņa raizīgi vaicāja.

[Lianjuks]

Moriartijs - Washulis

Vaininieku neatrada, bet brūci gan. Tā bija tik maza it kā būtu uztaisīta ar adatas dūrienu. Smalkā tērcītē no tās plūda asinis, bet tas drīz beidzās, jo brūce bija maza. Mazais zēns ieķērās Lorandai drēbēs. - Man bail... Slēpjamies. - zēns grasījās laist vaļā lielo brēcienu.

Elony

Rijoko pamodās. Pēdējais ko viņa atcerējās bija govis un vēl kaut kas.
Šobrīd sieviete gulēja džungļos. Apkārt slējās augsti, zilām liānām apvīti, koki.
Dažviet auga krūmi ar zilām lapām. Uz Rijoko kreisās rokas joprojām bija pulkstenis. Bija grūti saprast uz kuras viņš bija iepriekš. Varēja būt, ka uz kreisās, jo pulkstenis it kā bija nenoņemams.
Sieviete bija izmirkusi no galvas līdz kājām, bet kaut kur aiz muguras dziļāk biezoknī skanēja cilvēku balsis.
Laiks bija silts.

[Elony]

Rijoku pārbaudīja savu veselības stāvokli, vai kas kaut nesāp, vai spēj kustēties tikpat aktīvi, cik agrāk. Pēc tam, pārbaudīja, vai ieroči vēl ir pie viņas. Apskatās, ko rāda tas pulkstenis, novērtē apkārtni, vai nemana kaut ko bīstamu un tad uzmanīgi dodas uz pusi, kur skan balsis, bet tā, lai pašu nepamana.

[Malduguns]

-Ē... paldies,-Leanna atbildēja uz komplimentu no Raiena puses.
-Ē... tiešām?-viņa neizpratnē palūkojās uz otro Loriju.-Tas nozīmē, ka arī mana šizofrēnija ir dubultojusies?

[Semijs]

Raiens pats drusciņ apstulba uz Loriju nr.2 un teica.
-Davai Lorij, beidz mums lūdzu skalot smadzenes, jo negribās pakļūt ceļā kādam no kuģiem.-

[Lianjuks]

Elony

Rijoko veselības stāvoklis bija lielisks un visi ieroči bija pie vietas. Pulkstenis rādija uz kādu cakainu un nesaprotamu zīmi.

Pēc kāda brīža Rijoko ieraudzīja vienu sievieti un trīs vīriešus. Sieviete bija Leanna, viņa bija tikusi pie zēngalviņas. Pirmais vīrietis bija Raiens, bet otrais un trešais vīrietis izskatījās vienādi. Raiens teica vienam no vienādajiem vīriešiem.
- Davai Lorij, beidz mums lūdzu skalot smadzenes, jo negribās pakļūt ceļā kādam no kuģiem.
Viens no vīriešiem atbildēja.
- Es neskaloju, bet attiecīgās telpās to var izdarīt. Ko jūs plānojat darīt?

Otrais un trešais vīrietis izskatās tā.
(IMG:http://www.iconocast.com/00006/L6/News8_2.jpg)


Semijs - Storyteller

Pirmais Lorijs Leannai atbildēja.
- Iespējams.
Otrais Raienam atbildēja.
- Es neskaloju, bet attiecīgās telpās to var izdarīt. Ko jūs abi plānojat darīt?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 21.07.2009 19:30

[Malduguns]

Leanna nožagojās.
-Es ceru, ka mani pūķi arī nav dubultojušies,-viņa nomurmināja.
-Mēs? Mēs šobrīd neko īpašu,-viņa noteica, atbildot uz nākamo jautājumu.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 21.07.2009 19:35

[Džea]

Ja parādīsi kaut vienu krūmu, tad varbūt noticēšu.
Gvena norūca
Gūgle? Tu domā to kas bija divdesmit pirmajā gadsimtā? Diemžēl tā vairs nepastāv. Un es varbūt noticēšu par ķēmu un vienšūni bet citas profesijas liek šaubīties.

[Lianjuks]

Džea

- Gūgle eksistē, vienkārši viņu okupēja un tāpēc jūs viņai netiekat klāt. Man Tev pierādīt? Labi. - Nākamajā mirkli Lorijs pārvērtās par Gvenu. Viņš izskatījās tāpat kā viņa, bija ģērbies tā kā viņa un ierunājās viņas balsī.
- Ko lai tev vēl parāda? - Viltus Gvena aizvēra acis un atkal pārvērtās par Loriju. Uzsmaidījis Gvenai, Lorijs no kabatas izvilka maku un parādija policista apliecību. Tad Lorijs no sniega izvilka fotoalbumu un iegrūda iegrūda to Gvenai rokās.
Nez no kurienes bija uzradies flīģelis. Lorijs pie tā piesēdās, izstaipīja pirkstus, sāka spēlēt un dziedāt.
Šitā. http://www.youtube.com/watch?v=lyHSjv9gxlE&feature=fvw
Tad no cauruma, kurā pazuda Leannna izlīda viens vīrietis, kurš piegāja pie Lorija un iemauca viņam. Paraustījis plecus svešais vīrietis iekāpa atpakaļ caurumā un pazuda kā Leanna.

OCC: Lorijs izskatās tieši tā saģērbies un tieši to viņš arī dzied un spēlē. Nu kā video. Arī vīrietis ir tāds pats kā video.
P.S. Lorijs vēl ir zemē.

Lorija bilde tuvumā. http://www.iconocast.com/00006/L6/News8_2.jpg

Storyteller - Semijs

- Skaidrs. - Nopūtās Loriji. Abi piegāja pie zilā krūma. Izvilka no tā stikla šaha dēlīti ar stikla kauliņiem. Notupušies zeme dēmoni sāka spēlēt to.

[Elony]

Rijoku izgāja atklātība, jo pazina vismaz vienu no tiem tur cilvēkiem.
"Sveiki, es ceru, ka mani vēl atceraties." viņa teica. "Atvainojos par traucējumu, bet es nezinu, kur atrodos. Pieņemu, ka joprojām uz šīs salas, tāpat kā jūs?"

[Džea]

Gvena vēroja Lorija izdarības. Šķiet, ka sievieti nekas vairs nepārsteidza. Pat ne dubultnieku uzrašanās.
Labi, varbūt noticēju, taču tu varētu parādīt, kā nokļūt mājās.

[Semijs]

Raiens sāka jau iesvilt. Šie Loriji sāka krist viņam uz nerviem ar saviem izgājieniem. No zila gaisa parādijās Rijoku, diezgan ierasta lieta, bet pēkšņa parādīšanās tik un tā pārsteidza Raienu.
-Sveika..-
Viņš viņai pamajā ar galvu un piegājis pie Lorijiem, ierunājās.
-Klau Loriji.. varbūt pasakiet, kur mums iet, ko darīt un mēs jums netraucēsim spēlēt..-

[washulis]

Kuš, kuš, kuš... Netrokšņo. Mēs taču negribam sabiedēt to, kas Džeromu sakoda. Mums labāk tūliņ pat iet prom. Uz džungļiem, vai ne? Viņa mīlīgi jautāja mazajam zēnam, bet pēc tam pievērsās Džeromam.

Lūdzu. Ejam uz džungļiem. Jo ātrāk, jo labāk. Viņa lūdza.

[Lianjuks]

Storyteller - Semijs - Elony

Viens no Lorijiem pievērsās Raienam.
- Jums jādodas uz nometni. Sameklēsiet tur savus mājdzīvniekus. Gandrīz aizmirsu. Jums jāatrod Reils. Viņš ir viens no nodevējiem.
Otrais Lorijs zem deguna nomurmināja.
- Kāpēc nebrīnos. Sveika, Rijoko!

Washulis - Morartijs

Zēns uzmeta lūpu.
- Tas skorpions sen ir prom! Jūs viņu neatradīsiet, jo viņš ir neredzams!

Džea

- Lec izplatījumā! - Piecēlies paziņoja Lorijs. Tad Lorijs sniegā sameklēja savu spieķi un devās pie cauruma, kurā pazuda jocīgais vīrietis un Leanna.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 22.07.2009 12:57

[Malduguns]

-Hei!-Leanna draudzīgi pamāja Rijoko.
-Jāmeklē Reils? Man šķiet, ka viņš jau tika apskādēts. Bet principā man nav iebildumu doties atpakaļ uz nometni,-viņa noteica.-Ar noteikumu, ka mēs atgriezīsimies mājās protams.

[Moriartijs]

- Neredzami skorpioni??? - Džeroms iesaucās un panikā sāka lūkoties apkārt. - Skorpioni! - viņš iedomājās, - Skorpioni ir indīgi! - viņš skaļi konstatēja un paskatījās uz zēnu.

- Viņi taču ir indīgi! Pat ja neredzami... Bet indīgi! Vai .... vai ne? - tāda situācija Džeromam ļoti nepatika.

[Lianjuks]

Storyteller - Semijs - Elony

- Spogulis taču ir vēl pie tevis, Lea? Ejiet uz vienalga kuru pusi un spogulis gan jau pateiks, kur jāiet. Tikai neejiet tajā virzienā, kur iesim mēs. Tur ir goblini. Vēlams jums visiem trim sadoties rokās. - abi Loriji jau devās prom. - Uzmanieties no skorpioniem.

Moriartijs - Washulis

Zēns pamāja.
- Indīgi un dīvaini. Daži liek cilvēkiem novecot, citi liek palikt jaunākiem. Pārāk jaunam nav labi būt. Pludmalē to ir daudz. - Puisēns uzmanīgi devās džungļos. - Es gribu ēst.