S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Sindra]

Olga nopriecājās, ka dzīvnieki viņus vairs neapdraud un lēnām sekoja biedriem uz ēku kompleksa pusi.
Pēkšņi uzradusies migla gan nebija nekas patīkams. Jo īpaši tādēļ, ja nevarēja saprast, kas to te uzradīja kamēr viņi cīnījās ar zvēruļiem.

[Elony]

Aleksandrs gāja kopā ar Olgu un Igoru. Modru skatoties uz objekta pusi. Suņi vairs drauds nebūs, militārie stalkeri arī nebūtu tie ļaunākie, atlika vien būt piesardzīgiem un uzmanīgi tuvoties ēkām. Viņš arī nesteidzās, bet virzījās uz turieni, kur bija manāms Artūrs, lai tiktu viņam blakus.

[Miervaldis Gotiņ...]

Dūmi pie ATP caurlaides ēkas lēnā garā sāka izklīst.

Tik tikko Artūrs bija ticis līdz galamērķim (vrakam), 1. ēkas iekšienē norībēja sprādziens, un tam sekoja gludstobra bises šāvienu duplets. Mirkli vēlāk atskanēja skaļš, bet žēls un ciešanu pilns brēciens, bet tas ātri aprāvās un ATP teritorijā atkal iestājās klusums.

Pārējie, ja turpina iet pie Artūra, piebiedrojas viņam bez starpgadījumiem.

[Sindra]

Interesanti... Olga nomurmināja ieklausījusies brēciena skaņās. Nu un ja mēs tur tagad līdīsim pa ko mēs šausim? viņa apjautājās pieredzējušākajiem biedriem.

[Semijs]

Sēta, no vrakas neatradās tālu, bet pat tik īsa distance varēja būt fatāla. Biedri nebija tālu un no šīs pozīcijas, Artūrs nevarēja pietiekami labi piesegt viņus, ja būs tāda vajadzība, tādēļ paņēmis skrūvi, viņš to pameta uz sētas pusi, bet ne tā, lai tā atsistos pret sētu. Ja skrūves neaizķer nevienu anomāliju, tad puisis mēģina pēc iespējas klusāk un pēc iespējas ātrāk tikt līdz sētai, lai varētu novērot situāciju no turienes un ja vajag, tad piesegt savējos.

[echo3]

Pazīmes - treniņbikses, ādas jaka, bise. - Igors noskaitīja. - Šausim pa tādiem pašiem kā vakar uz ceļa. - Viņš noskatījās Artūra manevru un ierosināja. - Ejam pa labi, caur sagāzto sētu un tuvāko graustu (ēka Nr.3)?

[Elony]

"Tikai ja manāt tos abus gāzmaskās, tad netēmējiet pa viņiem. Šie var sabūties un izšaut pa mums." Aleksandrs vēl piebilda. Viņš devās pa Igora norādīto virzienu, cenšoties iet klusi un vērot apkārtni. Automāts bija kaujas gatavībā.

[Sindra]

Nē, nē es netaisos ne pa vienu šaut pirms jūs nebūsiet sākuši. Olga pamāja un sekoja vīriešiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūra mestā skrūve neko aizdomīgu neuzrādīja, tā vienkārši klusi iekrita zālē.

Aleksandrs bija ticis pie sagāztā žoga, kad ATP otrā pusē, domājams no 2. ēkas, varēja sadzirdēt klusinātas balsis. Sarunas saturu saklausīt nevarēja. Balsis gan ātri apklusa, un 3. ēkas iekšpusē varēja sadzirdēt pa gruvešiem ejošus ātrus soļus. Tie tuvojās.

3. ēkas otrā pusē pēkšņi sākās haotiska šaušana. Kas un pa kurieni šāva - to nevarēja saprast.

[Semijs]

Sagatavojies un klusi nopūties, Artūrs sagatavoja savu ieroci un turēdams gatavībā, strauji sānus pārvietojās ārā no sētas un dodās uz durvju pusi, kur apstājās pie durvju sāniem, ārpus ēkas. Ja viņš redz sev priekšā kaut vienu draudīgu objektu, viņš tam atklāj uguni.

[Elony]

Aleksandrs steidzās uz vietu, kur žogā bija pārtraukumu, lai paskatītos ap stūri, no turienes varētu arī ieskatīties iekšā otrajā ēkā pa caurumu sienā.

[echo3]

Igors sekoja Artūram un Aleksandram, un pēc īsa mirkļa arī jau bija pie ēkas ārsienas ar šaušanai gatavu automātu rokās. Gaidīt tur īpaši vairs nebija ko, un Igors, ar zīmēm parādījis, ka dodas iekšā, pa durvīm nevis ieskrēja, bet ar kūleni ievēlās, uzreiz palikdams nedaudz iesāņus guļus uz grīdas. Viņš šauj nekavējoties, ja redz kādu bandīta aprakstam atbilstošu stāvu. Ja pavīd stalkera kombinezons, Igors klusu piesakās, - Stalkeris.

[Sindra]

Kaut kas nāk... Olga bažīgi nočukstēja sadzirdējusi soļus.
Taču viņa neatpalika un sekoja Aleksandram mēģinādama uzminēt, ko īsti ieraudzīs. Vai tos pašus redzētos stalkerus vai kaut ko citu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ielūkojoties/nonākot 3. ēkā, skatam paveras sekojoša aina & plānojums:

(IMG:http://s04.radikal.ru/i177/0907/eb/33324da520a7.jpg)

Sarkanais aplis - ugunskurs.
Melnie cilvēciņi - trupčegi bandītu prikidā;
Zaļie cilvēciņi - trupčegi stalkeru prikidā.

Igors nevienu dzīvu dvēseli telpā vai tālāk neredzēja... nācējs vēl nebija nonācis tik tuvu, lai parādītos, spriežot pēc skaņas, viņš nāca [shēmā] no augšas. Tomēr, pēc tam, kad Igors bija apmetis kūleni, nācējs arī bija apstājies, tā arī neparādījies.

Tomēr Igora skatienam, caur durvīm un tālāko izgrauto sienu pavērās skats uz 2. ēku, un pēc dūmu mākulīšiem, kas šāvienu rībienu pavadīti, izšāvās pa tās galvenajiem vārtiem. To pašu pa nedaudz garāku trajektoriju redzēja arī Aleksandrs. Acīmredzot, kāds no 2. ēkas šāva uz 1. ēku.

Savukārt Artūrs, paturēdams acīs 1. ēku, uz brīdi pamanīja kustību tās otrajā stāvā. Kustība gan bija acumirklīga un notēmēt uz to nevarēja paspēt.

Pēc pāris acumirkļiem, kuru laikā Igors bija novērtējis jauno bildi, kas pavērās viņa acīm, no tās pašas puses, kur bija dzirdēti nācēja soļi, atlidoja neliels priekšmets un nokrita zemē tieši pie tās telpas durvīm, kurā kurējās ugunskurs un kuru šobrīd bija okupējis Igors.

[echo3]

Tur nebija ko kavēties - tikt uzspertam gaisā Igoram nebija ne mazākās vēlēšanās. Vai varbūt tā ir dūmu granāta... bet Igors nepalika, lai to noskaidrotu. Viņš vienā rāvienā aizvēlās aiz tuvākā aizsega (ārā pa durvīm, aiz tuvākās gruvešu kaudzes, aiz tuvākās sienas...).

[Elony]

Aleksandrs pamanīja, ka Igors gaida sprādzienu, pats viņš izlēma nepalikt uz vietas. "Liekas, ka tur iemeta granātu! Gar zemi un pēc tam, piesedz tos abus. Es - gar stūri." Aleksandrs tiešām metās pa labi, uz rietumiem, klāt 3. ēkas ārsienai, lai tālāk skrietu ap stūri pretī 2, ēkai. Viņš ir gatavs, ka kuru katru brīdi var sprāgt granāta, bet tā kā viņš nav klāt, tas neuztrauc.

[Sindra]

Tā kā vietā, kur atradās Olga pašreiz nekas nedraudēja, tad sieviete palika turpat uz vietas pavērsusi automātu notikumu virzienā un gatavībā šaut, ja kāds tuvosies un viņu apdraudēs.

[Semijs]

Artūrs sadzirdēja, ka kaut kas nokrīt un dzirdēja Aleksandra saucienu par granātu, tādēļ uzreiz metās tuvumā blakus esošajam vrakam(3. ēkai blakām) un (cik es noprotu), redzēja, kas atrodas iekšā ēkā. Notupies pie vraka un izmantodams to kā patvērumu, puisis tēmēja ar ieroci iekšā ēkā uz istabu, kas bija blakus līķiem un ugunskuram. Daudz neko neredzēja, bet pietiekami.

* es ceru, ka viss sakrīt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs
Ceļš gar 3. ēkas sienu nebija nekāda pastaiga - Aleksandrs uzdūrās dažāda svaiguma un viengabalainības pakāpes līķu kaudzei (spriežot pēc visa tie, kas ATP uzturējās ilgāk, līķus laiku pa laikam izvāca no telpām un sakrāva kaudzē tieši šeit, žogmalē). Līdz ar to pārvietošanās nebija diez ko ātra un sprādziens norībēja, kamēr Aleksandrs vēl nebija ticis līdz stūrim; tiesa, sprādziens viņam nenodarīja nekādu skādi.

Ja Aleksandrs turpina ceļu līdz stūrim un tālāk, tad viņa skatienam paveras 2. ēkas fragments ar durvīm (sk. shēmā lejāk). Durvis ir atvērtas, tajās stāv un nervozi mīņājas puisis bandītam raksturīgā apģērbā, nedroši knibinādamies ap pistoli. Puisis skatās uz ATP pagalmu, centrālo vārtu virzienā un, ja vien Aleksandrs neizveļas no aizstūra ar pārākl lielu švunku, nemaz viņu nepamana. Aleksandra dzirdei granāta praktiski nav kaitējusi, un ja viņš uzvedas gana klusi, tad var sadzirdēt, ka telpā viņpus durvīm, kurās stāv augstāk minētais puisis, skan klusinātas balsis.

Jaunieraudzītās durvis:
(IMG:http://s19.radikal.ru/i192/0907/aa/96d18c6e1bc7.jpg)


Igors, Olga
Telpā nekāda vērā ņemama aizsega nebija, tāpēc Igoram sanāca doties no telpas ārā un piebiedroties Olgai aizsegā orientējoši pie 3. ēkas kreisā apakšējā stūra (sk. bildē), atverei (caurums sienā) vienā vai otrā pusē. Sprādziens arī viņiem nekādu būtisku skādi nenodara, ja neņem vērā aizliktas ausis (sīkšana/zvanīšana ausīs, kas uz brīdi pasliktina dzirdi).


Artūrs
No savas aizvraka pozīcijas Artūrs varēja novērot, kā sprādziena triecienvilnī noplīvo un nodziest ugunskura liesmas, kā šķiembas iecērtas ķieģeļu sienās un nodauza no tām apmetuma putekļus... uzreiz pēc sprādziena telpa nedaudz piedūmojās un pieputekļojās, tomēr Artūrs redzēja, kā acumirkli pēc sprādziena vietā, kur tik tikko bija uzsprāgusi granāta, parādās cilvēks ādas jakā un treniņbiksēs ar apzāģētu medību bisi rokā.

Arī Artūru granātas sprādziens nedaudz kontuzē, pavājinot dzirdi.

[Semijs]

Kontūzija nebija jauna lieta Artūram, viņš zināja kādas ir izjūtas gan tā laikā, gan pēc tā. Galīgi nelietojams viņš nu nebija, tādēļ treņintērpā tērptajā personā tika raidītas trīs lodes.