Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[washulis]

Ak, dievs! Neraudi, viss būs labi. Tikai neraudi. Loranda apskāva zēnu. Viņa patiesi nezināja, ko iesākt. Bet mums jātiek prom no šejienes. Visi tie sprādzieni. No kā tie ir? To viņa jautāja Džeromam.

Tu nezini, kur palika pārējie. Mazais ir izsalcis. Es labprāt nonāktu pie civilizācijas. Es negribu atrasties kaut kāda meža vidū, kur visu laiku kaut kas notiek... Sprādziens sāka novest Lorandu līdz izmisumam. Kas tas ir? Zemestrīce? Viņas balsī bija dzirdams izmisums.

[Džea]

Vērojot notiekošo Gvena mazliet saruca uzacis. Arī Leanna izturējās aizdomīgi mierīgi un matu nogriežšana bija vel pārsteidzošāka, taču Gvendolīna netaisījās neko tādu darīt ar saviem matiem.
Paklau, tu nezini kā nokļūt atpakaļ uz viena sniegota kalna. Mani tur kāds gaida.
Gvena pavaicāja Lorijam.

[Moriartijs]

- Loranda! Jā, pareizi, mēs tikāmies. - Džeroms atviegloti teica - vismaz tas nav kārtējais dēmons. -

- Neesmu nevienam onkulis, - viņš sašutis piebilda puišeļa teiktajam. Izdzirdis sprādzienu, Džerijs paskatijās apkārt, meklējot skaņu. Skatiens apstājās pie gigantiskajām sēnēm, - Tas laikam nav uz labu. Mums vajadzētu tikt prom no šejienes. -

- Man bija doma tikt pie viena no kuģiem - dabūt laivu, vai arī ja viss kuģis ir peldams, tad to un tikt prom no šīs salas. Kuģī varētu būt kaut kas ēdams, - viņš teica pār puišeļa gaudām.

[washulis]

Tikt prom no šīs salas? Tas likās ļoti vilinoši. Es kuģus nemanīju. Kur tie palika? Vai tad mēs esam tik tuvu jūrai? Kad mani...

Loranda apklusa. Viņa īsti nezināja, vai vajag kaut ko stāstīt par sarunu ar Tomu un transportēšanos te. Tā pat arī par mazā zēna uzrašanos. Jā, no kurienes tu te, nabadziņš, viens uzradies? Esi ar mieru kaut kur iet? Drošā vietā. Ar ēdienu. Varbūt pat tavu onkuli atradīsim! Viņa runāja laipni. Džeroms bija viņai devis cerību. Te kaut kur ir kuģi.

Vienkārši iesim kādā virzienā, kur varētu būt tie kuģi. Vai cilvēki. Kur palika tie pārējie? Ja nemaldos, tu paliki tur pie tiem namiņiem, kas bija krastā, vai ne? Viņa uzrunāja Džeromu.

[Moriartijs]

- Jā, paliku, bet pārējie vai nu arī pazuda, vai arī mani pilnībā ignorēja. Neesmu pārliecināts kura iespēja ir baisāka. - Džerijs atbildēja mudinot visus sekot viņam salas iekšienē kur bija "aizpeldējuši" kuģi.

[washulis]

Vai tad uz turieni ir jūra? Tas ir.. tu zini, kur jāiet? Jo es nevēlos apmaldīties. Man jau pietiks, ka mani nolaupa, tad aizsūta uz Aīda valstību, vēl pirms tam tā Erisa, vai kā viņu tur sauca, mani aizvaino. Nepietiek ar to, ka es esmu satikusi teju visus šejienes demonus. Viņa neviļus palūkojās uz savu kaklarotu sev uz kakla. Njā...

Šī vieta mani traumē. Kāpēc gan es vispār pametu mājas? Viņa nogaudās, sekojot Džeromama. Jo ātrāk pie civilizācijas, jo labāk. Nāc, mazais. Atradīsim drošu vietu. Viņa aicināja zēnu, cerot, ka viņš necīnīsies pretī.

[Lianjuks]

Storyteller - Džea (Storyteller pazūd)

Lorijs par frizūru nebija melojis. Mirkli švitinājis spieķi viņš ierunājās.
- Pietiks spoguļoties. - un tad Lorijs iegrūda Leannu caurumā un viņa vienkārši izgaisa.
Lorijs pievērsās Gvenai.
- Konkrētāk. Kalnu ir daudz.

Storyteller

Pirmajā mirklī Leanna jutās kā iesviesta aukstā ūdenī, bet jau nākamajā mirklī atjēdzās iegāzusies kaut kādā krūmā ar spilgti zilām lapām. Apkārt bija kaut kādi salīdzinoši ar krūmu normāli džungļi.


Semijs

Es iesaku uzmeklēt nodevēju. Seko man. - Lorijs ienira mežā.


Moriartijs - Washulis

Zēns palūkojās uz Lorandu.
- Kā aizvainoja?
Lorandas galvā atskanēja Toma balss. -Nesekojiet kuģiem. Ejiet džungļos.
Džeromam kaut kas iedzēla kājā, netālu no ceļa.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.07.2009 21:25

[Džea]

Kas?.. Kur viņa pazuda?
Aizmirsusi par savu jautājumu Gvena samulusi blenza uz to vietu kur pazuda Leanna.

[Malduguns]

Leanna pat nepaspēja iekliegties, kad jau bija izlidojusi pa caurumu. Sākumā austums likās svilinošs, bet jau pēc mirkļa Lea no mutes izspļāva lapu kaudzi.
-Pē, zaļbarība,-viņa pie sevis nosprauslājās un noslaucīja bikšu dibenpusi, kad cēlās kājās, lai palūkotu, kur atkal ir nonākusi.

[Lianjuks]

Džea

- Viņa iekrita krūmā. - paskaidroja Lorijs, bet neviens krūms nekur nebija redzams.

Storyteller

Kāds ļoti pamatīgi blenza uz Leannu. Tik pamatīgi, ka viņa to varēja sajust, bet nevarēja saprast no kurienes, jo dzīvas radības nebija manāmas.

[Semijs]

-Nodevēju? Skaidrs, tad, lai dievs stāv viņam klāt, kad atradīsim viņu.-
Raiens noteica un steigšus devās līdzi Lorijam.

[Malduguns]

Leanna pārlaida skatienu visapkārt. Nevienu dzīvu dvēslei nevarēja redzēt, bet varēja just skatienu, kurš teju vai urbās viņā.
-Ehei, parādies,-Leanna noteica, vēl arvien jūtot skatienu, kurš viņu kaitināja.

[Džea]

Kādā vel keūmā? Un kas tu pie velna esi?
Gvena juta ka ilgi vairs neizturēs. Tas viss likās pārak murgaini.

[Lianjuks]

Storyteller + Semijs

Semijs

- Tas nodevējs Tev izglāba dzīvību. - iesmējās Lorijs dodoties dziļāk džungļos. - Un otrkārt mums nodevējs ir jāizglābj, jo nodevējs nav nodevējs. Mums jāizglābj no nodevības. Tad netālu parādijās Leannas mugurpuse. Viņa teica. - Ehei, parādies.
- Sveika, Lea! Kā patika ceļojums? - iesaucās Lorijs. (occ: Leannai ir apmēram zēngalviņa un netālu no viņas koši zils krūms. )


Storyteller

Īstais lūriķis neparādijās, bet aiz muguras atskanēja sauciens.
- Sveika, Lea! Kā patika ceļojums? - tas bija Lorijs un aiz viņa muguras bija Raiens. Šoreiz Raiens bija ģērbies normāli, nevis baleta tērpā.

Džea

- K -R -Ū - M - Ā. - izlaboja Lorijs. - Uzraksti Gūglē Hugh Laurie. Esmu ļoti seksīgs. Internets pilns ar manām bildēm. Esmu aktieris, dēmons, nodevējs, dziedātājs, transformers, iedomas, draugs, spiegs, ārsts, pianists, daudzšūnis, policists, melis, bezšūnis, pilots, ķēms un tā tālāk.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.07.2009 22:38

[Malduguns]

Leanna nožagojās, kad atkal ieraudzīja Loriju.
-Ā, tu. Es biju domājusi, ka iedomu draugam savs radītājs ir jāsargā,-Leanna nopurpināja.-Bet tā, nav ne vainas,-viņa piebilda.
Ieraudzījus Raienu, meitene uzrāva uzacis.
-Ā, tu,-viņa manāmi vēsāk noteica.

[Semijs]

Raiens gribēja ko vairāk pajautāt, bet viņu pārsteidza Leanna, kura nebija labu laiku redzama. Puisis jau bija gatavs uzsākt draudzīgu sarunu, bet meitenes vēsā attieksme, kura pēkšņi parādījās, uzdzina Raienam smieklu lēkmi. Viņam tas jau sāka šķist smieklīgi, ka abi ir kārtējā briesmīgajā situācijā un Leanna vēljoprojām uzlūko viņu ar nedaudz naidu. Izsmējies, viņš atbildēja.
-Jā es! Nesen pametu baleta kursus un pievērsos civilizācijai. Ko tu sadarījies?-

[Malduguns]

-Maldījos,-Leanna īsi noteica, sakrustojusi rokas pār krūtīm.
-Kas tev jauns?-viņa vaicāja, nožāvājusies un palūkojusies uz puisi.

[Semijs]

Atbalstījies pret koku, Raiens teica.
-Neko dižu, arī maldījos, tiku pie apģērba. Redzēju kā kuģi triecās salā iekšā.. diezgan sū.dīgi es teiktu. Kaut ko interesantu esi uzzinājusi?-

[Malduguns]

-Neko jaunu. Manis nogalināšanas mēģinājumi jau sen vairs manī neizraisa paniku vai īpašu satraukumu,-Leanna nopūtās.
-Bet redzi, es atlak tiku pie īsiem matiem,-viņa izskatījās nedaudz līksmāka.

[Semijs]

-Heh. Mūs te visus pa labi, pa kreisi mēģina nogalināt, bet mums veterāniem nav jauztraucās.-
Raiens viegli pasmīnējis, nopētīja meitenes zēngalviņu un teica.
-Nepierasti, bet izskatās labi.-