S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[echo3]

Igors pakāpās pāris soļus atpakaļ. Tā pavisam mierīgi un bez liekām kustībām. Tajā pašā laīkā viņš atlaida automātam drošinātāju. Mežacūkas parasti neuzbrūk. Parasti. Tā kā tepat netālu vienu cilvēku viņas ir nogaršojušas... Igors aši pārlūkoja pārredzamāko apkārtni - vai nemana vēl kādu saraini. Un palūkojās uz augšu - vai nevar uzbērt cūkai zīles uz galvas. Zonā esot mūžīgais rudens.

[Semijs]

-Es skatos, ka te daudzi skatās uz izdzīvošanu ļoti ''pozitīvi''. Nav brīnums, ka viņus izkauj kā cūkas. Ja tev ir zināšanas, ekipējums un augsta dzīvotgriba, tad tu spēj panākt brīnumus, bet nu ko tur daudz - šķiet, ka esmu vienīgais, kas skatās kaut cik optimistiski uz...-
Artūrs aizvērās, tiklīdz manīja kā Igors atkāpjās ar ieroci rokās. Uzmanīgi nolicis somu zemē, viņš glocku samainīja ar kalašu un gaidīja, kas notiks tālāk.

[Sindra]

Pamanījusi mežacūku Olga pagrieza pret to savu automātu un bija gatava šaut tiklīdz kā kāds gudrāks biedrs izšaus pirmais.
Nu? Ko jūs gaidāt? Kādēļ nešaujat? viņa nesaprata.

[Semijs]

-Mēs esam vairāki, viņš ir viens. Tikpat labi viņš aizmuks no mums un tici man, mežacūku tik viegli nevar nobeigt.-
Artūrs nomurmināja Olgai, nenovērsdams ieroci no kuiļa.

[Sindra]

Vai tad šeit visi dzīvnieki nav traki un mutējušies un ar neadekvātu uzvedību? Olga skatījās uz kuili un centās saprast vai šī radība ar kaut ko atšķiras no parastas meža cūkas vai nē.

[echo3]

Arī šīs mežacūkas parasti neuzbrūk. Parasti. - Igors runāja vienmērīgā, it kā neieinteresētā balsī. - Ja vien šis nesargā harēmu, vai nav ievainots, vai neatceras, ka nesen vienu divkājaino ir uzkodis brokastīs.

[Miervaldis Gotiņ...]

Mutants ierukšķējās un, pagriezis pret nācējiem sānus, lēnām cienīgi aizčāpoja dienvidaustrumu virzienā.

No ATP puses atskanēja vēl viens rokas granātas sprādziens un vairāki atsevišķi šāvieni.

[echo3]

Igors vēl brītiņu pagaidīja un atsāka pārtraukto gājienu ATP virzienā.

[Elony]

"Jebkura radība, kas ir līdzīga dzīvniekam parasti neuzbrūk pirmā. Bet riskēt nevajag. Ja tuvumā ir kāds mežakuilis, suns vai kas tamlīdzīgs, vislabāk uz to tēmēt tikai un šaut tad, ja tas jau tuvojas." Aleksandrs noteica un devās pakaļ Igoram.

[Semijs]

-Nu re, tomēr aizgāja. Galvenais ir lēnām atkāpties no dzīvnieka un nešķērsot viņam ceļu..-
Artūrs atviegloti noteica un pakāris kalašu uz pleca, paķēra somu un pats sāka iet. Viņš drusciņ paātrināja tempu, lai tiktu blakām Igoram.
-Paklau, kādam būs jāpaliek pie somām, ja pie ATP ies karsti, jo somas mums traucēs.. vispār kaut kā padomājot, šķiet, ka ejam taisni iekšā lamatās.-

[Sindra]

Jā, nu es jau jautāju ko mēs darīsim gadījumā, ja visi dabūsim pa purnu un mums atņems somas. Olga nolaida ieroci un sekoja pārējiem.
Man neviens neatbildēja. Tad nu es pieņēmu, ka jūs esat tik kruti, ka šādu variantu vispār neaplūkojat.
viņa sarkastiski pasmīnēja.

[Elony]

"Nu, ja mums uzbruks, un mēs zaudēsim, tad visdrīzāk mirsim. Ja tomēr dīvainā kārtā paliksim dzīvi, būs jācenšas atgriezties sādžā, kur ir drošākā vieta tuvākajā apkārtnē. Un pēc tam... jāsāk viss no totālas nulles." Aleksandrs paskaidroja.

[Sindra]

A tad nav prātīgāk netēlot žēlsirdīgos samāriešus un labāk iet izpildīt pirmo uzdevumu? Olga ieminējās.
Es jau neko... bet neba mēs vienīgie stalkeri šeit. Un neba jau tieši uz mūsu palīdzību varētu cerēt šie nelaimē nonākušie izsūtot savu ziņu.
Man negribētos, ka manas somas saturs nonullējas uz nulli. Piedodiet man manu egoismu, protams.

[Elony]

"Iespēja, ka bandīti plāno laupīšanu, izsūtot paziņojumu kopējā tīklā ir minimāla. Tāpat kā iespēja, ka pēc laupītāju uzbrukuma mēs izdzīvotu. Tāpēc nevajag uztraukties." Aleksandrs noteica.

[Sindra]

Labi, labi! Olga atteica un vairāk ar prātīgajiem padomiem neuzbāzās.
Viņa sekoja vīriešiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ejot tālāk ATP virzienā caur ozolu birzi, stalkeri atdūrās pret strautu. Tas bija kādus 3 metrus plats, lēzenām malām un meldriem noaugušiem krastiem. Meldri sniedzās aptuveni līdz cilvēka vēderam. Ūdens bija tumšs, noklāts ar zaļganām aļģēm un uz aci nevarēja pateikt, cik tas ir dziļš. Kad viņi nonāca pie strauta, šāvieni no ATP vairs nebija dzirdami. Lai arī kas tur būtu noticis, izklausījās, ka viss jau ir beidzies. Vismaz ieilgušais klusums deva zināmu pamatu šādam secinājumam.

Aleksandrs no savas iepriekšējās Zonas pieredzes šo strautu atcerējās šaurāku un seklāku, bet Zonā nevar paļauties uz principu `es visu zinu un pazīstu`.

[Sindra]

Man liekas, ka mēs jau visu nokavējām. Olga noteica apstājusies pie strauta.
Jeb jūs tā kā par katru cenu gribat peldēt pāri?

[echo3]

Uz pirmo jautājumu atbilde ir - iespējams, ka nē. Uz otro - nē. - Igors pētīja PDA karti. Nešķērso taču tas grāvis visu Zonu bez kādām pārejām?

[Elony]

"Klusums var nozīmēt daudz ko... tiksim klāt, paši redzēsim. Ja uzvarēja stalkeri, sniegsim atbalstu, ja bandīti, tad šie ir novājināti un piebeigsim, ja nomira visi, savāksim mantas." Aleksandrs noteica. Viņš nopētīja strautu un paskatījās uz abām pusēm, kur tas aizstiepjas.

"Ja šis ir tas strauts, kuru domāju, tad apiet būtu grūti. Bet zināt, pārlēkt trīs metrus, tas nav grūti, ūdens, lai arī šķiet nejauks, nav radioaktīvs, un nebūs kāda viltīga anomālija arī." Aleksandrs teica. Viņš tika klāt tuvāk krastam, lai pārbaudītu, cik tas ciets vai mīksts. Zābaki kājas ļautu arī brist iekšā, bet viņš to negribēja. Pašlaik pārbaudīja, vai krasts nav pārāk dūņains un kā izskatās otrā pusē.
"Es varētu pārlēkt un tad pasviest man somas un tad paši, a?"

[echo3]

Ja krasts nav dūņains, tad var. - Igors piekrita.