Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Kīra pasveicināja Sidu un pateicās par braucienu.
Paldies par padomu. viņa atbildēja kapteinim Mēģināsim satikt arī viņu. Īpaši ja ar Klauda meklēšanu neveiksies.
Meitene devās ārā no kuģa kājām un pamāja palicējiem atvadas.

[Mattiass]

Sairuss bija pie mašīnas, taču iedziļinājies kartes pētīšanā (kura gan nebija tā jaunākā), un līdz ar to kādu brīdi bija neredzīgs un nedzirdīgs pret apkārtējo pasauli (kad viņš kaut kam bija pilnībā nodevies, tā dažkārt gadījās). Līdz ar to arī sarunas palaida garām.

Tādēļ viņš pacēla galvu tikai tad, kad dažs labs no pārsteidzīgajiem biedriem kaut kur devās kājām.

— Kīra? Tev ar moci nebūs parocīgāk, ja jau dodies pati?
Tad viņš apgriezās un atvadījās no Sida. Par nožēlošanu, ar vietējo mehāniķi tā arī nesanāca aprunāties. Ja kāds vēl kāpa busiņā, to varēja darīt, pēcāk Sairuss tajā iekāpa un brauca ārā.
Ja Kīra pagadās turpat tuvumā, tad apjautājas, kurp tieši jābrauc.

[Elony]

"Nu labi, lai jums veicas, puiši!" Sids noteica, kad visi bija laukā no kravas telpas. Viņš aizvēra lūku un gaisa kuģis, rūcot propelleriem, atkal pacēlās gaisā, radot stiprāku vēju apkārtnē.
Līdz "tūristu pilsētiņai" bija apmēram ceturtdaļkilometrs, bet taka kalnā uz īsto Kosmo kanjonu veda tikai caur to.
Tā kā šite bija rīts, likās, ka tur daudzi vēl guļ.
Tomēr varēja manīt, ka klimts šeit skarbāks. Lai arī rīts, jau bija diezgan silts.

[Sindra]

Ā nē, nē! meitene pakratīja galvu. Es ar jums. viņa noteica un iekāpa busiņā, kad Sida lidaparāts bija aizlidojis.
Nu mēs droši vien varētu mēģināt sameklēt to suni? Kīra jautājoši paskatījās uz biedriem un pamāja tūristu pilsētiņas virzienā, jo likās, ka tas ir vienīgais ceļš, kas arī veda pie vietējiem.

[Elony]

Sairuss ar busiņu brauca pilsētiņas virzienā, bet viņam bija jāapstājas tās malā, jo "galvenā iela" bija samērā šaura, domāta vien gājējiem. Pilsētiņas malā jau stāvēja daudz mašīnu. Tā kā apkārt bija tikai tuksnesis vietas netrūka. Daži agrie suvenīru tirgotāji ieinteresējās par tiem, kas tik agrā stundā atlidojuši ar gaisa kuģi (tādiem var būt daudz naudas).

[Sindra]

Liekas, ka tālāk tāpat iesim kājām. Kīra noteica un izkāpa no busiņa.
Starp citu... kā tev ar veselību? viņa palūkojās uz Jufi? Nav vairs slikti?
Kad visi bija izkāpuši un gatavi doties, meitene devās tālāk pa galveno ielu.

[Elony]

Jufi līdz šim bija uzvedusies ļoti klusi un nemanāmi. Vaigos bija manāms gan lielāks bālums kā parasti.
"Man nav slikti, man nav slikti." viņa teica divreiz pēc kārtas. "Bet tagad būs vēl labāk."

[Roviela]

- Aha, jā, es domāju, ka mēģināsim sameklēt, - Tīdus piekrita, arī kāpjot ārā no busiņa.
- Cik te svaigs gaiss!
Puisis dziļi ieelpoja, rokas uz sāniem pastiepis tik kārdinoši, ka gribējās sekot viņa piemēram. Arī tā var dot padomus, kā cīnīties pret nelabumu.
Krietni izstaipījies un izvēdinājis plaušas, Tīdus turpināja gājienu pa galveno ielu pakaļ Kīrai.

[Sindra]

Jauki! Kīra atteica Jufī un soļoja tālāk pa ceļu.
Suvenīru tirgotāji meiteni īpaši neinteresēja. Lai gan viņa atcerējās Geneša teikto, ka kosmokankonā var izprast Planētas būtību.
Katrā ziņā viņa bija atvērta gan atklājumiem, gan Klauda un Vincenta atrašanai.

[Elony]

Jufi tiešām dziļi ieelpoja. "Jā, šite ir labāk." viņa noteica un gāja ar pārējiem.
"Mums vajag tikt iekšā īstajā pilsētā. Ja vien jūs negribat pirkt kaut kādus suvenīrus vai tādas lietas, a?" viņa apvaicājās un gāja tieši uz akmens kāpnēm, kas veda kalnā.
Varēja manīt, ka šeit tirgo visdažādākās preces, "īstas, dabā radušās" matērijas, grāmatas par Planētas Dzīvības studijām, T-krekliņus ar Kosmo kanjona simboliku, mīkstos zvēriņus, kas izskatījās pēc sarkana lauvas un suņa krustojuma un vēl daudz ko citu, ko var dēvēt īsumā par suvenīru niekiem. Protams, arī ēdienu šeit varēja dabūt.

Pa kāpnēm bija jākāpj kādu laiciņu un viegli tas nebija. Nokrist zemē pa tādām nebūtu nekas patīkams. Kāpņu galā bija līdzena virsma, kur atradās kosmo kanjona īstās pilsētiņas mājas. Bet pie ieejas bija tādi kā vārti, kuru priekšā stāvēja kāds vīrietis ar atlētisku miesasbūvi.
"Tūristiem ieeja nav atļauta." viņš vienmuļā balsī teica, nopētījis sanākušos.
"Kādi tūristi? Mēs šeit esam darba darīšanās un vispār, pasauc šurp Nagi... e, neatceros, kā viņu tur... nu, pasauc šurp to lielo, sarkano un runājošo zvēru, kam uz pleca ir tetovējums XIII. Zini tādu? Nu, viņš zin mani."
"Nanaki domā?" sargs bija domīgs.
"Jā, jā, pasaki šim, ka atnākusi Jufe."
"Nu... labi, ejiet un pasēdiet pie ugunskura vietas. nekur citur neejiet." sargs noteica.
Jufi paklausīja un devās pie izdzisušā ugunskura, kamēr sargs aizgāja līdz kādam namiņam un pēc tam atgriezās savā vietā.

"Nez, kā šim tagad klājas? Ja Klauds bija šeit, tad jau viņš satika viņu..." Jufo domīgi teica.

[Sindra]

Tirgotāju matērijas nedaudz pievērsa Kīras uzmanību, taču viņa nolēma to atlikt uz vēlāku laiku.
Ak jā.. un plīša dzīvnieciņi. Uz tiem meitene palūkojās un pat apstājās uz brīdi. Viņas acīs iemirdzējās prieks par mantiņām.

Taču Kīra sekoja Jufi padomam un devās augstāk pa kāpnēm.
Kāpnes gan viņai nekādu problēmu nesagādāja. Nonākot augšgalā meitene ļāva Jufi izmantot savu pazīšanos un paklausījusi sargam apsēdās pie ugunskura un gaidīja.
Nu būtu labi, ja viņš vismaz zinātu kādā virzienā mums doties. Es šeit nekad neesmu bijusi un izskatās visai plaši.

[Roviela]

Mantiņām Tīdus īpaši uzmanību nepievērsa, izņemot tam, sarkanajam, lauvas un suņa krustojumam. Šķiet, tieši tā vajadzētu izskatīties mantiņu prototipam, ne? Viņš prātoja, vai tā arī būs.
Pie vārtiem puisis atļāva runāt Jufi, un pēc tam tieši tikpat paklausīgi gāja pagaidīt pie ugunskura. Galu galā, viņi te nav ieradušies, lai lauztu durvis vai citādi demolētu apkārtni.
Un gaidīja, kas notiks - nāks viņš vai nē?

[Elony]

Lai arī laukums ar ugunskuru pilsētas priekšā tiešām bija plašs, tomēr pilsētiņa tiešām bija maza. Vairums dzīvesvietu bija koka namiņi, uzcelti uz kalna terasēm, vai arī veda tieši iekšā klintī. Uzraksti virs dažām durvīm vēstīja, kur ir veikals, kur ēdnīca.
Kāds vīrietis gaisīgās drēbēs atvēra kādas durvis un piegāja pie kraujas, paelpot svaigo gaisu, pēc tam nedaudz pavēroja atnācējus. Kopumā, vietējā acīmredzot nebija agrā rīta tauta.

Pēc neilga laiko pa klintī iecirstiem pakāpieniem, kas veda kaut kur augstāk kalnā, tiešām parādījās radījums, apmēram vilka lielumā, tomēr ar vairākām iezīmēm, kas raksturīgas lauvām, piemēram, pušķis astes galā un krēpes uz skaista un galvas. Kad radījums pieskrēja tuvāk, varēja manīt, ka viņa kažoks ir nevis sarkans, bet sarkanīgi ruds, pušķis astes galā ir degoša liesma, viņam pakausī bija piespraustas dažas putna spalvas, ausīs šim bija auskari, ap ķepām bija metāla aproces. Kā kreisā pleca vīdēja melns tetovējums - XIII, bet uz citām ķepām kaut kādi simboli.

Kad radījums skrēja klāt, Jufi viņam priecīgi māja ar galvu.
"Hei, Nanaki! Prieks tevi redzēt!"
Radījums pieskrēja tuvu klāt Jufi, noskatīja viņu un arī pārējos.
"Man arī, Jufi, prieks tevi satikt." viņš ierunājās, skaidrā, cilvēkiem saprotamā balsī, viņš izklausījās pēc jauna vīrieša. "Redzu, ka tu beidzot atcerējies manu īsto vārdu."
"Protams, nieka lieta. He, he. Kā tev klājas?" Jufi atteica, smaidīdama.
"Jau divi gadi pagājuši, sēru laiks ir pāri." Reds XIII/Nanaki teica un atkal uzlūkoja pārējos. "Kāpēc esi ieradusies? Planētas studijas?"
"Ai, nē! Šī ir jaunā Rīva speciālā komanda, " Jufi pamāja ar roku komandas virzienā un apklusa, ļaujot tiem iepazīties un arī pateikt, kāpēc ieradušies.

[Roviela]

Tidus piegāja tuvāk un ziņkārīgi, bet neuzbāzīgi nopētīja Nanaki - Sarkano 13.
- Labu rītu! Mani sauc Tīdus. Man tev jānodod sveicieni no Sida, viņš bija tas, kas mūs šorīt te izsvieda bez brokastīm nevērīgi piezīmēdams, ka lai aprunājoties ar tevi un nododot sveicienus.
- Jā, Jufi pareizi saka, mūs visus ir sapulcinājis Rīvs, un tagad mēs meklējam Klaudu, kas esot kaut kur te itin kā manīts, un kuram ir galīgi slikti, un vēl Vincents kādu brīdi par sevi nedodot ziņas. Rīvs raizējas, un tā esam te.

[Elony]

"Jā, Klauds bija šeit, viņš bija saskumis un nomākts. Kad Klauds jau bija prom, ieradās Vincents, teica, ka meklē Klaudu, bet neko daudz nepaskaidroja. Un tagad jau ieradusies Jufi ar vairākiem ļaudīm.
Es drīkstu zināt, kāpēc visi meklē Klaudu?" Nanaki jautāja.

[Roviela]

- Viņam ir uzaudzis balts spārns, - Tīdus paskaidroja.
- Un viņš nepārtraukti cīnās ar Sephirotu, īstenībā un iedomās, un Sephirots viņu spēj daļēji pakļaut, un caur viņu uzzināt par citiem, kam ir šūnas. Vārdu sakot, ja viņš pavisam pakļausies, būs pagalam. Sephirots ir atdzimis, Nanaki.

[Sindra]

Sveiks! Mani sauc Kīra. meitene pasveicināja Nanaki.
Un ļāva Tīdum mierīgi izstāstīt un izskaidrot par esošo situāciju un viņu atrašanās iemesliem.
Meitene visai rūpīgi nopētīja dīvaino radību. Viņa tādus agrāk nekad nebija redzējusi.

[Elony]

"Sephirots..." Nanaki pakratīja galvu. "Planētas ienaidnieks."
Viņš paskatījās uz Jufi, tad Tīdusu. "Es nezināju, ka Klaudam ir tik slikti. Viņš arī nebija diez cik runīgs. Bet jutu, ka kaut kas nav labi. Bet šeit viņš nekāvās ne ar vienu, Sephirots arī nav manīts.
Bet par kādām šūnām jūs runājat? Vai par Jenovas šūnām?"

[Roviela]

Tīdus piekrītoši pamāja.
- Jā, Jenovas. Bet tikai tām, kas tika izmantotas Hodžo eksperimentos, vai ir kaut kur vēl sastopamas veselas. Jā, starp citu, Sephirots tādas neatlaidīgi meklē, bet īsti neviens nezina pateikt, vai tādas vispār vēl ir. Sephirots kaut kā spēj vismaz mēģināt pakļaut tos, kam ir šūnas, Kīra, es pareizi saku?
Viņš jautājoši paskatījās uz komandieri.
- Tos, kam ir ne Hodžo eksperimenta šūnas, Sephirots pakļaut nespēj.

[Elony]

"Tie, kam ir...?" Nanaki pārvaicāja. "Jūs domājat - SOLDIER? Klauds mums atklāja, ka visos SOLDIER tika ievadītas Jenova šūnas un arī viņam tādas bija. Bet Hodžo eksperimenti... es nezinu citus Hodžo eksperimentus, kuriem šīs šūnas būtu, piemēram, es reiz arī biju Hodžo gūstā, bet viņš man neievadīja nekādas šūnas."