Paši zināt kā meita[HP], Tornī bija slēpta Voldemorta meita(laba) Opcijas

[Me_girl]

Kādu ceturtdienas rītu Harijs, Rons un Hermione iegāja koptelpā un ieraudzīja kaut ko neparastu. Visi burvji skraidīja no vienas vietas uz otru, citam bija grāmatu kaudze rokās, bet cits mēģināja nomierunāt neziņā krītošaos prefektus(arī viņi nesaprata kas notiek).
"Kas te notiek" iesaucās Hermione.
neviens pat nepaskatījās uz viņas pusi.
"Laikam jau kaut kas svarīgs" Rons paskatījās uz izmisušo profesori Mikstūru, kura aiznepacietības plūkāja kādas pūces spalvas. Tā mēģināja izsprukt no Mikstūras stingrā satvēriena, kurš žņaudza nabaga pūci nost.
"Profesore. Kas te notiekās?" Harijs bija piegājis pie viņas un iztraucēja plūkāšanu. Nelaimīgā pūce noelsās, justdama kā pr. Mikstūra viņu vairs nežņaudz.
"Ak, te tu esi Harij!"viņa iesaucās, nometa pūci zemē un vilka Hariju uz izejas pusi
"Kur mēs ejam?"
"Dumidors vēlas ar tevi runāt."
Gaitenī kņada bija vēl lielāka.
"Paskaties, Redīna!"Iesaucās kāds pirmgadnieks,"No kurienes te uzradās tas tornis?" viņš izstiepa savu roku pa logu, un ar rādītājpirkstu norādīja uz .... piekto torni. Harijs apstājās un piegāja zēnam blakus.
"K..k..kas tas p..par torni"viņš izgrūda.
"To tev paskaidros Dumidors"!Ejam beidzot!!"
Harijs sekoja pr.Mikstūrai ik pa brīdim atskatīdamies uz loga pusi.

***

Profesore un Harijs pienāca pie Dumidora telpas.
"Iedzer šo sulu! To iedzerot, atveras durvis pie Dumidora."
Harijs paņēma sulas glāzi un to izdzēra.
"Varēja jau uztaisīt kaut ko labāku..."viņš nobubināja, bet jau pēc mirkļa pa slepenajām durvīm kāpa augšā pie Dumidora.
"Sveiks, Harij!"Dumidors novērsās no loga un uzlūkoja zēnu. Vecais burvis nemaz neizskatījās nobažījies, drīzāk pat atvieglots.
"Tu laikam zini kādēļ tevi pasauca."Viņš turpināja.
"Ja godīgi- nav ne jausmas"Harijs neziņā noraustīja pllecus un paskatījās uz fēniksu. Tas rāmi gulēja pie liela grāmatplaukta.
"Ak, tā..."domīgi novilka Dumidors,."Ja godīgi, nezinu ar ko lai sāku!"
"Varbūt pastāstiet kas tas par torni!!" iestarpinājās profesore.
"Labi, labi..."Dumidors noteica un apsēdās.
Harijs nesaprašanā skatījās te uz Profesori, te uz Dumidoru."Nu, jūs kaut ko teiksiet??"Harijs neizturēja garo klusuma brīdi.


"Tātad..." Dumidors iesāka stāstīt.
"Pirms apmēram 14. gadiem pie manīm griezās kāda izmisusi burve ar bērniņu uz rokām. Viņa teica, ka šo bērnu vajagot paslēpt. Neko vairāk nepaskaidrojusi viņa aizlavījās prom no pils. Pēc trim dienām pienāca ziņa, ka ir atrastas šīs burves mirstīgās atliekas.
Mēs protams bijām satriekti un nezinājām ko darīt.
Kādu dienu mazā meitenīte gulēdama gultā sāka raudāt. Kad profesori ieskrēja istabā, virs mazulītes gultiņas atradās Voldemorta zīme..."
Profesore Makstūra nedaudz nodrebinājās.
"Turpiniet, lūdzu!"Iesaucās Harijs.
"Kur es paliku? Ā...pie tās zīmes.
Tā nu mēs uzreiz sapratām kas par lietu! Vēl pirms mums bija ieradusies nelaiķe- tās meitenītes māte, atlidoja arī kāds burvis un mūs brīdināja, ka viņa sieva pēc kāda laika atnesīs bērnu. Voldemorta meitu.
Mēs protams par viņu smējāmies...un tā tālāk...bet tas vīrietis runāja pavisam nopietni.
Viņš izstāstīja, ka ar to sievieti- Rozmēriju, tā viņu sauca, kopā dzīvo jau 13.gadus. Viņi aprecējās, kad Rozmērija bija stāvoklī."
Dumidors atkal apstājās un ievilka dziļu elpu.
"Tad tā bija taisnība? Tā bija Voldemorta meita? Kas ar viņu noticis??"Harijs jautāja cik spēdams.
"Jā...viņa tiešām ir Voldemorta meita, un viņš to grib padarīt par ļauno burvi! Iedomājies tikai, cik tā meitene būtu spēcīga nonākusi mums pretējā pusē- pie ļaunajiem!!"
"Bet kas ar viņu ir noticis?"Harijs aši izmeta jautājumu.
"Mēs meiteni slēpām tajā tornī. Apbūrām to tā, lai tas kļūst neredzams, bet kā pats redzēji- šodien tas kļuva pavisam normāls."
"Redzams...."novilka Harijs un piegāja pie loga.
"Un ko tālāk?"Viņš pajautāja.
"Tālāk mēs domājam šo meiteni uzdot par citas skolas skolnieci un *iefiltrēt* starp skolēniem!"Atbildēja profesore.

Šo rakstu rediģēja Arwen: 13.06.2004 18:22